IT nozares uzņēmēji: Vienotas receptes start-up uzņēmumu komunikācijas jomā nav, tomēr svarīgi neiekrist klauna lomā vai klusās peles ampluā.
Lielā mērā publicitāte ir atkarīga no cilvēka personības – vieniem patīk parādīšanās masu medijos, citiem nepatīk. No praktiskās puses publicitāte, manuprāt, vairāk palīdz pie nosacījuma, ja uzņēmums nedara neko nelegālu, citādi tiek piesaistīta uzraugošo valsts institūciju uzmanība, DB pastāstīja FMS valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs. Viņš start-up uzņēmumiem par sevi publiski vairāk iesaka stāstīt, kad kaut kas ir paveikts, jo tikai neliela daļa no visām idejām pārvēršas par kaut ko reālu. Svarīga ir jaunā uzņēmēja pārliecība par ideju un tas, kā viņš spēj par to pastāstīt un sevi pierādīt. Kopumā nevajag baidīties kļūdīties – ir drosmīgi jāiet uz priekšu, vienlaikus uzņemoties risku, DB norādīja Lattelecom Technology valdes priekšsēdētāja Anita Mertena.
Nauda klēpī nelēks
Bieži vien start-up jomā vienīgais veids, kā kļūt redzamiem, ir masu mediji, jo naudas re- klāmām nav, tādējādi viņiem ir iespēja bez maksas sevi pare- klamēt, kas ir pozitīvs aspekts. Tikai nedrīkst pārvērsties par Minhauzenu, kad neviens cilvēka runāto vairs neuztver nopietni, proti, jāsaka ir reālas lietas, nevis jāiejūtas klauna ampluā, pamatoja J. Bergs. Galvenā kļūda start-up uzņēmumu jomā ir tāda, ka daudzi cer, ka viss notiks daudz ātrāk. Skarbā realitāte izrādās tāda, ka ir jāstrādā daudz stundu un nauda pati par sevi klēpī nelec. Turklāt daži start-up uzņēmumi sākotnēji sevi mēdz pārvērtēt. Proti, ir ideja, kas nes līdzi lielu risku, bet bieži vien jaunie uzņēmēji no investoriem uzreiz vēlas piesaistīt lielu finansējumu. Lielāka vērība tiek pievērsta idejai, pietiekami nenovērtējot savu komandu, lai gan svaru kausi praktiski ir otrādi, stāstīja J. Bergs. Aina kopumā ir dažāda, tomēr pieredzes stāsti liecina, ka diezgan veiksmīgi ir gadījumi, kad start-up uzņēmums uzrunā savus potenciālos klientus un, saprotot viņu atsaucību, risinājumu izstrādā līdz galam, DB atzīmēja Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Treijs. Start-up uzņēmējiem arī jāatceras senā patiesība – ja start-up uzņēmējs vēlas pārliecināt investorus un potenciālos klientus, tad ir jārunā un kautrība jāmet pie malas, uzsvēra J. Treijs.
Investoriem pazīstami
Start-up uzņēmumi parasti sāk aktīvu PR, kad iziet tirgū un ir jāpiesaista klienti. Līdz tam brīdim ir jābūt pazīstamiem investoru vidē, DB akcentēja Accenture Latvijas filiāles vadītājs Maksims Jegorovs. Latvijas start-up uzņēmumiem ir svarīgi saprast, ka mūsu mājas tirgus ir mazs un jāraugās starptautiskā mērogā. «Es redzu divus paralēlus ceļus, pa kuriems jāiet vienlaikus. Ar mūsu mazo tirgu varam būt ražošanas/pakalpojumu centrs, kas savā efektivitātē var būt labāks nekā analogi Eiropā. Tas parasti var nākt, pateicoties ārzemju investīcijām, jo pašiem tādas pieredzes, lai uzsāktu Eiropai kaut ko līdzīgu pēc apjoma un efektivitātes, bieži vien nav. Piemēram, Vācijai tuvajās valstīs ir daudz rūpnīcu, kurās ražo tā paša tipa produkciju kā VEF, Straume. Tehnoloģijas nāk no Siemens, izmaksu līmenis no Latvijas. Protams, būtu labi, ja Latvijā investētu tikpat daudz. Paralēls ceļš ir inovatīvie pakalpojumi un produkti. Tas pats Skype ir Igaunijā izvietots, bet divu Zviedrijas menedžeru izdomāts un viņiem lielākajās daļās piederošs produkts,» klāstīja M. Jegorovs. Es nedomāju, ka Latvijai jāieciklējas uz Skype stāsta atkārtošanu. Manuprāt, labāk ir radīt apstākļus, lai būtu daudzi, lai
arī mazāki veiksmes stāsti. Tad jau uzradīsies arī «milzu šāviens», DB pārdomās dalās Latvijas Universitātes pētnieks Ilmārs Poikāns.
Ideju aizņemšanās
«Saskaņā ar konservatīvo pieeju, kamēr ideja nav materializējusies vismaz prototipā, kas būtu demonstrējams potenciālajiem klientiem, ir riskanti par to informēt plašākas auditorijas – kaut vai tādēļ, ka konkurenti var ideju aizņemties. Tomēr, skatoties plašāk un ņemot vērā tendences, jo ātrāk tiek runāts par ideju, jo vairāk iespējas saņemt ierosinājumus un pilnvērtīgāk to attīstīt, kā arī piesaistīt uzmanību un popularizēt ideju,» DB skaidroja Tieto Latvia tirdzniecības vadītājs Mārtiņš Rancāns. Tāpat kā citās jomās, arī šeit ir spēkā nosacījums, ka katra situācija jāizvērtē individuāli un jālemj, kādi būs ieguvumi vai zaudējumi. «Ja idejas realizācija prasa lielus tehnoloģiju un cilvēkresursu ieguldījumus, tad par to jārunā pēc iespējas ātrāk, tādējādi precīzāk veidojot piedāvājumu un efektīvāk ieguldot resursus,» norādīja M. Rancāns. «Katrā attīstības posmā ir savi akcenti, ko, kā un kam stāstīt. Taču, manuprāt, pārāk liela noslēpumainība, nekomunicēšana ar citiem drīzāk nāk par skādi. Viena no svarīgākajām lietām, attīstot ideju un produktu, ir pēc iespējas agrāka atgriezeniskā saite no potenciālajiem vai jau esošajiem investoriem, padomdevējiem un lietotājiem. Kāda jēga gadu kaut ko taisīt, nemaz neapzinoties, ka nevienam tāds produkts nebūs vajadzīgs – lieki izmests laiks un nauda,» norādīja I. Poikāns.
Start-up priekšrocības
Parasti jauni start-up projekti ir fokusēti uz vienu ideju vai risinājumu, tādēļ tie ir efektīvāki un elastīgāki pārvaldības ziņā. Tāpat jaunu uzņēmumu komandām darbības sākumposmā, balstoties uz iedvesmu un ideju, ir augsts radošuma un veiktspējas līmenis un tiek ātrāk radītas un realizētas jaunas lietas, priekšrocības uzskaitīja M. Rancāns. «Reti kad ideja tiek realizētā sākotnējā formā, bieži vien galu galā tiek radīts pavisam kaut kas cits, nekā sākumā iecerēts,» piebilda I. Poikāns. Savukārt lielu IT uzņēmumu priekšrocība ir pieejamie naudas un cilvēku resursi un pieredze, bet reizēm procesi var notikt lēnāk, turpināja M. Rancāns. Start-up uzņēmums savos lēmumos un rīcībā ir ātrāks par lielo uzņēmumu. Tai pašā laikā lielāks uzņēmums parasti labāk zina savu tirgu, ir sistemātiskāks ilgāk investē izvēlētajā virzienā. Patiesībā saskaņā ar statistiku vairums inovāciju nāk no lieliem uzņēmumiem, rezumēja M. Jegorovs.
Lielākie izaicinājumi
Būtiskākie Latvijas start-up uzņēmumu izaicinājumi ir divi, DB sacīja TechHub Riga valdes priekšsēdētājs un uzņēmējs Andris Bērziņš. Pirmkārt, kā iekarot pasaules tirgu savā nišā: fokuss mūsu uzņēmumiem ir globālais tirgus. Tas nozīmē, ka mūsu uzņēmumi konkurē ar ASV, Vācijas, Krievijas un citām firmām. Ar labākajiem pasaulē savā jomā. Nav laika atslābt. Otrkārt, dabūt labākos darbiniekus: vajag ne tikai talantu, bet arī cilvēkus, kas prot strādāt start-up vidē – tā visu laiku attīstās un mainās, neskaidrība par nākotni var būt liela, un izaicinājumi nopietni. Mums vajag Latvijas labākos talantus, lai šie uzņēmumi būs veiksmīgi, klāstīja A. Bērziņš. Kopumā situācija finansējuma piesaistes jomā ir uzlabojusies, tomēr vēl trūkst t. s. «biznesa eņģeļu» investīcijas. Tā ir lielākā problēma, atzīst A. Bērziņš.