Šīs nedēļas otrajā pusē finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme. Iestāde eiro likmes šoreiz neskāra, un uzmanība tika vērsta uz riskiem ekonomikai. Tiesa gan, tas šoreiz nebija svarīgākais.

Šis Eiropas galveno baņķieru mītiņš, šķiet, zīmīgāks bija pat tāpēc, ka to pēdējo reizi stūrēja Mario Dragi. Jau nākamā mēneša sapulcē Eiropas varenākās ekonomiskās institūcijas prezidenta krēslā atradīsies Kristīne Lagarda, kas vēl nesen vadīja Starptautisko Valūtas fondu un pirms tam bija Francijas finanšu ministre.

Zīmīgi, ka visa M. Dragi astoņu gadu termiņa laikā tā arī ne reizi nav bijis lēmuma par eiro procentu likmju palielināšanu. Šāda situācija tikai uzsver to, cik smagnēji un ilgi eirozonas ekonomikai pēc iepriekšējā globālā finanšu kraha un reģiona parādu krīzes nācies kāpt pret kalnu. Turklāt pagaidām maz kas liecina, ka šāds kurss varētu mainīties. Reģiona ekonomikai atkal pietuvojusies recesija, bet šoreiz lieta tāda, ka nav, kur likmes īsti vairs vēl zemāk vest. Dragi ēra nozīmējusi eksperimentēšanu ar arvien dziļākām negatīvām likmēm un gigantisku kvantitatīvo mīkstināšanu (kas nupat atsākta). Tās kopējie apmēri sasnieguši 2,6 triljonus eiro – rezultātā mantojumā Dragi atstās ECB ar tās bilanci gandrīz piecu triljonu eiro apmērā.

Eiropas Savienība (ES) piedzīvo jaunu uzticības vilni, kas varētu atbloķēt pieprasījumu un investīcijas, ceturtdien paziņoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi, vienlaikus uzstājot uz piesardzību, īstenojot jebkādus monetāros pielāgojumus.

Uzstājoties eirozonas centrālās bankas forumā Portugāles kūrortpilsētā Sintrā, Dragi sacīja, ka gadiem ilgusī neskaidrība, vai eirozona nopietni īstenos darba tirgus reformas, ir nobremzējusi investīcijas un uzticību.

Lielbritānijas lēmums izstāties no ES arī satricināja bloku laikā, kad daudzās valstīs jau valdīja pret ES vērsts noskaņojums.

«Tagad situācija ir mainījusies. Politiskie vēji kļūst par ceļavēju. No jauna ir radusies uzticība reformu procesam, un no jauna ir radies atbalsts Eiropas vienotībai, kas arī var palīdzēt veicināt stagnējošā pieprasījuma un investīciju izaugsmi,» Dragi sacīja ikgadējā ECB organizētā forumā.

Neskatoties uz optimismu, ECB prezidents gan brīdināja pret pārmaiņām eirozonas monetārās politikas pozīcijā. Lai gan deflācijas riski ir mazinājušies, «inflācijas dinamika pagaidām nav ilgstoša un pašpietiekama. Tādēļ mūsu monetārajai politikai ir jābūt neatlaidīgai,» viņš klāstīja.

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Pasaules biržu indeksi otrdien pieauga, ko noteica investoriem labvēlīgi ASV un Ķīnas izteikumi par tirdzniecību pirms G20 samita un Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums, kurā dots mājiens par procentlikmju samazināšanu.

Cerības uz to, ka ilgajās tirdzniecības sarunās starp Vašingtonu un Pekinu var tikt panākta vienošanās, raisīja ASV prezidenta Donalda Trampa teiktais, ka viņam bijusi «laba» saruna ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un ka viņi sarīkos «paplašinātu tikšanos» G20 samita laikā Japānā šomēnes.

Sji sacīja, ka Ķīna un ASV «abas iegūs ar sadarbību un zaudēs ar kaušanos".

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā pieauga pēc entuziasma par centrālās bankas paziņojumiem, un pieaugumu kāpināja Trampa izteikumi par gaidāmo G20 samitu.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga par apmēram 2%, ko īpaši veicināja ECB prezidenta Mario Dragi solījums par tālāku rīcību, ja ekonomikai būtu vajadzīgs straujāks pieaugums.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome sēdē ceturtdien nolēma vēl samazināt negatīvo noguldījumu iespējas uz nakti likmi un no 1.novembra atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu.

Noguldījumu iespējas uz nakti likmi, kas līdz šim bija -0,40%, nolemts samazināt līdz -0,50%.

Abas pārējās svarīgākās procentlikmes - bāzes procentlikmi un aizdevumu iespējas uz nakti likmi - ECB nolēma nemainīt. Līdz ar to bāzes procentlikme tiek saglabāta 0% līmenī, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme paliks 0,25% līmenī.

1.novembrī atsāksies aktīvu uzpirkšanas programma, mēnesī uzpērkot aktīvus par 20 miljardiem eiro.

Centrālās bankas paziņojumā norādīts, ka aktīvu uzpirkšanas programma tiks turpināta, «cik ilgi vien tas būs nepieciešams», kā arī procentu likmes «pašreizējā vai zemākā līmeni tiks saglabātas, līdz inflācijas prognozes stabili atbildīs līmenim, kas ir pietiekami tuvu» ECB noteiktajam patēriņa cenu pieauguma mērķlīmenim nedaudz zem 2%.

Eiropas akciju tirgos ceturtdien bija kāpums pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) nolēma nemainīt galvenās procentlikmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē galveno bāzes procentlikmi tika nolemts saglabāt 0% līmenī. Padome arī nolēma saglabāt noguldījumu iespējas uz nakti likmi -0,5% līmenī un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 0,25% līmenī.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga, neraugoties uz aizejošā ECB prezidenta Mario Dragi brīdinājumu, ka «ieilgusi neskaidrību klātbūtne» ietekmē ekonomisko aktivitāti eirozonā.

ECB izvēlējās tālāk nepazemināt procentlikmes, lai gan Dragi sacīja, ka «monetārās politikas pielāgošana plašā pakāpē vēl arvien ir nepieciešama».

Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, bet vairāku nozīmīgu uzņēmumu akciju cenas ievērojami mainījās abos virzienos pēc pārsteidzošu peļņas rezultātu paziņošanas.

Bijusī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda ceturtdien brīdinājusi, ka pasaules ekonomikas izaugsme ir trausla un apdraudēta, un politikas veidotājiem vajadzētu strādāt, lai samazinātu cilvēka radītos riskus.

Politikas veidotājiem kopīgi vajadzētu «mēģināt samazināt trauslumu» un «atrisināt neskaidrību» par pasaules ekonomiku, viņa sacījusi intervijā ziņu aģentūrai AFP.

Lagarda, kas pagājušajā nedēļā oficiāli atkāpās no SVF izpilddirektores amata, lai kļūtu par Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāju, kritizēja vairākas cilvēku pašu radītos riskus ekonomikai, sakot, ka, piemēram, Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības un tirdzniecības konflikti «ir cilvēka radīti un cilvēks var tos sakārtot».

Vienlaikus Lagarda, kas bija pirmā sieviete SVF vadītāja amatā un varētu kļūt par pirmo sievieti ECB vadītāja amatā, norādīja, ka «nedaudz sievietes pieskāriena nekaitētu».

Zemo likmju periods eirozonā nav iedragājis Eiropas banku peļņu, piektdien paziņoja Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi.

«Kas attiecas uz banku pelnītspēju, ECB izpēte neatrod daudz pazīmju, ka mūsu monetārā politika to slikti ietekmē,» Dragi uzsvēra.

Daudzu banku vadītāji un eksperti jau labu laiku ir izteikuši kritiku centrālajai bankai, norādot, ka zemās procentu likmes ir pārāk zemas pārāk ilgu laiku. Jo likmes ir zemākas, jo mazāk naudas bankas var iekasēt no klientiem par kredītu izsniegšanu.

Dragi gan šiem pārmetumiem nepiekrīt, uzsverot, ka pēdējo pāris gadu laikā neto procentu ienākumi ir bijuši daudzmaz stabili. «Ja nākotnē būs negatīvi efekti no zemajām procentu likmēm, tos slāpēs pozitīvie efekti no monetārās politikas īstenošanas, piemēram, kredītu kvalitāte un citi,» viņš uzsvēris.

Eiro ieviešana ir neatgriezenisks process, norādījis Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi, tādējādi nostājoties aizsardzības pozīcijā pret izteikumiem, kas šo faktu noliedz, raksta Bloomberg.

«Eiro ir neatsaucams,» viņš uzsvēris gan itāļu, gan angļu valodā, piebilstot, ka tās ir saistības.

M. Dragi šo faktu jau atkārtojis iepriekš, taču nu jautājums aktualizējies pēc tam, kad Francijas prezidenta kandidāte Marina Lepēna izteikusies, ka viņas ievēlēšanas gadījumā Francija izstātos no eirozonas. Par eiro pamešanu izteikumi izskanējuši arī Itālijā.

Iepriekš jautājums bija aktuāls 2015.gada vasarā, kad Grieķija saskārās ar problēmām saistībā ar nosacījumu izpildi starptautiskajam aizdevumam, tomēr runas norima un tā arī netika definēts, kādas procedūras jāveic saistībā ar izstāšanos no eirozonas.

Finanšu tirgi līdz ar ECB vadības nomaiņu cer uz vēl vienu likviditātes drukāšanas cēlienu.

Vecajā kontinentā šobrīd tiek dalīti nozīmīgākie institūciju amati, un Eiropas Centrālā banka šajā ziņā nav nekāds izņēmums. Pašreizējā ECB šefa Mario Dragi termiņš šajā amatā iztecēs jau oktobrī, un šobrīd tiek paredzēts, ka pēc viņa šajā krēslā sēdīsies Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagarde. Pārsvarā tiek spriests, ka viņa varētu būt vairāk ekonomiku sildošās monetārās politikas atbalstītāja. Tas finanšu tirgus dalībniekiem licis spekulēt, ka ECB vēlīnajā rudenī varētu atsākt, piemēram, savu aktīvu uzpirkšanas programmu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu. Tas savukārt raisījis akciju mijēju optimismu, jo nostiprinās sajūta, ka centrālās bankas finanšu tirgiem turpinās nodrošināt «aizmuguri». Līdz ar šādiem pieņēmumiem zemāk ceļojis arī Eiropas valdību obligāciju ienesīgums. Piemēram, Vācijas 10 gadu termiņa parāda ienesīgums saruka līdz -0,4% atzīmei, kas ir jauns zemākais līmenis vēsturē.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi pirmdien pauda neapmierinātību saistībā ar vairāku eirozonas valstu nespēju īstenot strukturālās reformas, kas varētu palīdzēt atdzīvināt bloka ekonomikas izaugsmi.

Šā mēneša sākumā ECB prognozēja, ka eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 1,5%, bet nākamgad - par 1,7%.

Kad ir runa par konkrētu reformu īstenošanu, tad šķiet, ka vairākās eirozonas valstīs vilcināšanās pārspēj apņēmību, norāda Dragi.

Viņš uzsver, ka strukturālās reformas ir svarīgas, lai atrisinātu trīs problēmas, kas bremzē eirozonas izaugsmi - zemo pieprasījumu, pārmērīgās parādsaistības un zemo pārliecību.

Dragi uzskata, ka par prioritāti jānosaka birokrātijas samazināšana un banku sektora atveseļošana.

Kavēšanās šajā jomā rada nopietnu izaugsmes bremzēšanu, sacīja Dragi, norādot uz pasākumiem, kas palīdzētu bankām atbrīvoties no tā dēvētajiem sliktajiem kredītiem.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi ceturtdien aicināja eirozonā īstenot algu pielāgošanu, lai stiprinātu Eiropas vienotās valūtas savienības dzīvotspēju.

Visām eirozonas dalībvalstīm jābūt spējīgām plaukt neatkarīgi, norāda Dragi. Tas nozīmē, ka katrai ekonomikai jābūt pietiekami elastīgai, lai atrastu un izmantotu savas relatīvās priekšrocības, tādējādi gūstot labumu no vienotā tirgus.

Dragi uzsver, ka Eiropas ekonomikām nepieciešams efektīvi atvēlēt resursus, lai piesaistītu kapitālu un radītu pietiekami daudz darba vietu.

Tām arī jābūt pietiekami elastīgām, lai ātri reaģētu uz īstermiņa satricinājumiem, tostarp ar algu pielāgošanu un resursu pārdali visās nozarēs, piebilst ECB prezidents.

Algu samazināšana ir bijis svarīgs elements eirozonas dalībvalstu starptautiskajās glābšanas programmās, jo atalgojuma samazināšana ir viena no iespējām, kas saglabājušās eirozonas valstīm konkurētspējas uzlabošanai, - tās vairs nespēj devalvēt savas valūtas.

Pirmdien eiro vērtība pret dolāru samazinājās līdz zemākajam līmenim gandrīz deviņu gadu laikā, tirgus dalībnieku vidū valdot runām, ka Eiropas Centrālā banka drīzumā ieviesīs liela mēroga parādzīmju iegādes programmu, raksta Bloomberg.

Eiro vērtība saruka par 1,2% pēc tam, kad pagājušajā nedēļā ECB vadītājs Mario Dragi deva skaidru signālu, ka banka sāks kvantitatīvo mīkstināšanu. Rezultātā eiro vērtība saruka par 0,5% līdz 1,1945 dolāriem. Pirms tam tā saruka līdz 1,1864 dolāru atzīmei.

Pagājušajā nedēļā eiro vērtība saruka par 0,3%, kas ir trešais sliktākais rezultāts starp 10 attīstīto valstu valūtām.

«Iemesli eiro pārdošanai nedēļas nogalē bija skaidri – Dragi spēra soli tuvāk kvantitatīvajai mīkstināšanai un padziļinājās bažas par Grieķijas politisko situāciju,» saka Westpac Banking Corp valūtu stratēģis Šons Kalovs.

Eiropas Centrālā banka (ECB) tās īstenotās monetārā politikas jaunu izvērtēšanu īstenos decembrī paredzētajā sanāksmē, ceturtdien paziņoja ECB prezidents Mario Dragi.

Mēs cieši uzraudzīsim riskus cenu stabilitātei un rūpīgi izvērtēsim faktoru ietekmi un neatlaidību, kas palēnina inflācijas atgriešanos pie nedaudz zem 2% līmeņa, norāda Dragi.

Viņš uzsver, ka aktīvu iegādes programma jeb tā dēvētie kvantitatīvas stimulēšanas pasākumi tiek uzskatīti par jo sevišķi spēcīgu un elastīgu instrumentu.

Tāpat varētu tikt aktivizēti arī citi instrumenti, lai stiprinātu aktīvu iegādes programmas ietekmi, ja nepieciešams, piebilst Dragi.

Viņš arī novērojis, ka riski, ko rada globālās ekonomikas izaugsme un tirdzniecība, kļūst aizvien skaidrāk redzami.

Dragi prognozē, ka inflācijas noturīgai normalizēšanai varētu būt nepieciešams ilgāks laiks, nekā līdz martam, kā paredzēts iepriekš.

Likmi ved dziļāk mīnusos un atkal restartēs likviditātes drukāšanu; eksperimentus viennozīmīgi nevērtē.

No Eiropas Centrālās bankas (ECB) šā mēneša vidū tika gaidītas lielas ziņas jeb izšķirīga atbilde uz neskaidrību un nepārliecinošāku ekonomiku. Šoreiz, šķiet, iztika bez nosacītiem sarūgtinājumiem, ja vērtē lēmumu kopējo apmēru, – reģiona depozītu likme bankām tika apcirpta par 10 bāzes procentpunktiem līdz -0,5%, un no novembra tiks atsākta tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana (QE). Tās ietvaros ECB katru mēnesi uzpirks vērtspapīrus 20 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Šāda pamatīga ECB monetāro stimulu doza liek domāt, ka ekonomikas sildīšanas stadijā iestāde atradīsies vēl gadiem. Tādējādi iestādes šefs Mario Dragi šo amatu atstās, jaunajai bankas vadībai nododot ļoti zīmīgu mantojumu – vēl negatīvākas likmes un likviditātes drukāšanu bez formāla beigu termiņa. M. Dragi uzsvēra, ka šī programma turpināšoties «tik ilgi, cik nepieciešams». Daži ironizē, ka ECB realizēs «kvantitatīvo mīkstināšanu bezgalība» un iestādes moto no «lai ko tas arī prasītu» drīzāk pārvērties par «lai cik ilgi tas arī prasītu». Tā ir vārdu spēle pēc M. Dragi, šķiet, pašas slavenākās «lai ko tas arī prasītu» runas. Toreiz 2012. gadā bija parādījušās nopietnas bažas par monetārā reģiona vienotību. ECB vadītājs tad ar savu šādu dzelžainu «lai ko tas arī prasītu» solījumu plaukstošajiem apokalipses scenārijiem gluži vai norāva stopkrānu (finanšu tirgus viņam noticēja).

Eiropas Centrālā banka (ECB) veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai pēc iespējas ātrāk sasniegtu noteikti inflācijas mērķi – nedaudz zem 2%, atsaucoties uz bankas vadītāju Mario Dragi, raksta Bloomberg.

«Ja mēs nolemjam, ka pašreizējā mūsu politikas trajektorija nav pietiekama, lai sasniegtu mērķi, mēs darīsim visu, kas mums jādara, lai inflāciju paaugstinātu tik ātri, cik tas ir iespējams,» piektdien uzrunā Frankfurtē norādījis M. Dragi. «Vērtējot cenu stabilitātes risku, mēs neignorēsim faktu, ka inflācija, jau kādu laiku ir turējusies zemu,» viņš piebilda.

M. Dragi komentāri kārtējo reizi akcentē ECB bažas, ka eirozonas inflācija, kas patlaban ir vien 0,1%, aizslīdēs aizvien tālāk no 2% mērķa. Inflāciju uz leju spiež ekonomikas bremzēšanās un krītošās naftas cenas.

Patlaban ECB amatpersonas izvērtē 1,1 triljonu eiro vērto kvantitatīvās mīkstināšanas programmas paplašināšanu un depozīta likmes tālāku pazemināšanu.

Eiro vērtība ceturtdien samazinājās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) nedaudz pazemināja eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam, «pieaugot neskaidrībām» šajā reģionā un ārpus tā. ASV un Eiropas biržu indeksi pārsvarā kritās.

ECB prezidents Mario Dragi sacīja, ka eirozonas riski ir potenciāli negatīvi, tomēr tas neatturēja ECB no kvantitatīvās mīkstināšanas (QE) programmas izbeigšanas.

«Lai gan Mario Dragi iegrožoja iepriekšējie paziņojumi par QE, viņa preses konference atklāja divas skaidras patiesības – viņš vēl arvien ir dziļi nobažījies par eirozonas izaugsmes trauslumu un patur tiesības piemērot tālāku monetāru stimulēšanu,» sacīja interneta tirdzniecības platformas «Infinox» tirgus analītiķis Dž.R.Džou.

«CMC Markets» analītiķis Deivids Medens sacīja, ka «pesimistisks Dragi» ietekmējis eiro vērtību.

ECB saskaņā ar QE programmu iepludināja eirozonas ekonomikā 2,6 triljonus eiro, lai veicinātu izaugsmi un inflāciju.

Šonedēļ notiekošās Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes laikā kārtējo reizi lielākā uzmanība tika veltīta iestādes vadītāja Mario Dragi komentāriem par reģiona tautsaimniecības veselību un netradicionālo ekonomikas stimulēšanas pasākumu nākotni. Eiro bāzes likme mainīta netika – tā palika pie 0,05% atzīmes, bet eiro depozītu likme – pie -0,2% atzīmes, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Labāka dinamika

Eirozonas ekonomikas dati pēdējā laikā bijuši nedaudz labāki kā vidēji prognozē analītiķi, un atdzīvošanās pazīmes sākusi uzrādīt pat inflācija. Tiesa gan, atkorķēt šampaniešus Eiropas monetārās politikas noteicējiem, visticamāk, būtu pāragri. Ir pietiekami daudz neskaidrību, kas aptver Grieķijas spēju noturēties eirozonas sastāvā, kur ļoti liela teikšana ir tieši ECB. Tāpat zināms riska faktors varētu būt eirozonas valstu obligāciju izpārdošanas vilnis, kam seko to ienesīguma kāpums, kur normālā tirgus funkcionēšanā arvien lielāku lomu spēlē tieši ECB veiktās vērtspapīru iegādes. Katrā ziņā šis tirgus ir kļuvis krietni neparedzamāks un arī M. Dragi savā pēcsēdes preses konferencē atzina, ka finanšu tirgiem vajadzētu sākt pierast pie straujākām cenu svārstībām, kas kopumā neesot nekas neparasts. ECB vēsturiski ir bijusi visai konservatīva centrālā banka, kas kādus neordinārus ekonomikas stimulēšanas pasākumus pieņem visai nelabprāt. Jautājums ir, vai iestāde, ekonomikai un inflācijai augot straujāk, pilnā apmērā gribēs īstenot savu aktīvu uzpirkšanas programmu (aptuveni 1,1 triljona eiro apmērā).

ASV biržu indeksi ceturtdien pieauga, jo kompānijas «Facebook» ievērojami peļņas rādītāji veicināja tehnoloģiju firmu akciju cenu kāpumu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru kritās, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) nemainot zemās procentlikmes, un zemāka eiro kursa ietekmē pieauga Eiropas biržu indeksi.

ECB prezidents Mario Dragi tomēr brīdināja par globāla tirdzniecības kara iespējamām sekām pēc ASV prezidenta Donalda Trampa protekcionisma soļiem.

«Mēs vēl nezinām, cik plaša būs atbilde» vai sekas iespējamos tirdzniecības karos, teica Dragi, piebilstot, ka sakaitēta retorika varbūt jau tagad rada «dziļu» ietekmi uz uzņēmēju pārliecību, netieši graujot izaugsmi.

Viņš uzstāja, ka vēl arvien ir nepieciešams «plašs» ECB atbalsts, turpinot izdevumu un investīciju stimulēšanas programmu.

Dragi piesardzīgie izteikumi izprovocēja eiro kursa krišanos pret dolāru.

Akciju cena lielākajās Eiropas un ASV fondu biržās ceturtdien piedzīvoja kāpumu, bet eiro vērtība attiecībā pret dolāru nokritās līdz 11 gados zemākajam līmenim, investoriem reaģējot uz jaunākajiem Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās stimulēšanas pasākumiem.

ECB prezidents Mario Dragi ceturtdien paziņoja, ka tā dēvēto kvantitatīvās stimulēšanas pasākumu ietvaros banka katru mēnesi iegādāsies obligācijas 60 miljardu eiro apmērā, bet šī programma sāksies martā un darbosies līdz 2016.gada septembra beigām.

Londonas akciju biržas indekss FTSE 100 tirdzniecību ceturtdien noslēdza ar kāpumu par 1,02%, Frankfurtes DAX 30 palielinājās par 1,32%, bet Parīzes CAC 40 - par 1,52%.

Tirdzniecība Madrides un Milānas biržās noslēdzas ar kāpumu par attiecīgi 2,44% un 1,7%.

Tikmēr Volstrītā ASV fondu biržas indekss Dow Jones Industrial Average ceturtdien palielinājies par 1,48%, indekss S&P 500 - par 1,53% un Nasdaq Composite indekss - par 1,78%.

Pēdējos gados finanšu tirgus dalībnieku uzmanības centrā bijuši centrālo baņķieru mītiņi. Un ne velti – tieši mājieni par monetārās politikas izmaiņām atbildīgi par ievērojamu daļu no dažādu finanšu aktīvu vērtību izmaiņām.

Vispārējais pieņēmums ir, ka pasaules centrālajiem baņķieriem jau pavisam drīz atkal nāksies «stimulēt» un tādā veidā pasargāt ekonomiku un finanšu tirgus no nelabvēlīgākiem scenārijiem. Tas palīdzējis strauji pieaugt gan akciju, gan obligāciju, gan arī, piemēram, zelta un citu finanšu aktīvu vērtībai (cena aug gan riska aktīviem, gan drošajam patvērumam).

Šo ceturtdien kārta izteikties bija pienākusi Eiropas Centrālajai bankai (ECB). Neskatoties uz to, ka eiro likmes jau ir rekordzemas un iestāde vien nesen (pagājušā gada beigās) iepauzēja savu aktīvu uzpirkšanu, tika gaidīts, ka reģiona monetārās politikas noteicēji tomēr atradīs veidus, kā palīdzēt nosargāt trauslo eirozonas tautsaimniecības izaugsmi.

Finanšu tirgos piektdien vērojama reakcija uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāja Mario Dragi izteikumiem bankas ceturtdienas sanāksmē.

M. Dragi uzsvēris, ka eirozonas triljonu parādzīmju iepirkumu programma decembrī jāpārskata, ņemot vērā, ka inflācija turas ļoti zemu. Aviva investors eksperts Džefrijs Lenuā uzsvēris, ka patlaban visa finanšu tirgus dalībnieku uzmanība vērsta uz 3.decembra ECB tikšanos, kad tiks publicētas arī 2016. un 2017.gada inflācijas prognozes. Ja 2017.gada inflācija tiks samazināta zem 1,5%, tas ir spēcīgs arguments tālākai monetārās politikas mīkstināšanai.

Reaģējot uz ECB vadītāja teikto, ceturtdien eiro vērtība samazinājās pret citām lielākajām valūtām. Pret dolāru tā vērtība saruka līdz divu mēnešu zemākajam līmenim - no 1,13 dolāru zonas zem 1,11 dolāriem. Eksperti sagaida, ka eiro kurss var samazināties līdz 1,1 dolāram. Piektdienas rītā eiro vērtība turējās pie 1,11 dolāru atzīmes. Pret mārciņu eiro saruka līdz mēneša zemākajai atzīmei, piektdien sasniedzot 0,7212 penijus.

Vairāki Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļi pretojušies prezidenta Mario Dragi galu galā veiksmīgajiem centieniem atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu, liecina situāciju labi pārzinošu personu sniegta informācija.

Iepriekš nepieredzēta mēroga pretestība tikusi piedzīvota ECB padomes sanāksmē ceturtdien, kurā Francijas centrālās bankas prezidents Fransuā Vilruā de Galo pievienojies Nīderlandes kolēģim Klāsam Knotam un Vācijas kolēģim Jensam Veidmanam, aicinot vēl neatsākt obligāciju uzpirkšanas programmu, norāda personas, kuras šo informāciju izpaudušas anonīmi, jo šādas diskusijas ir konfidenciālas. Amatpersonas vēsta, ka starp opozicionāriem bijuši arī kolēģi Roberts Holcmans no Austrijas un Madiss Millers no Igaunijas, kā arī ECB valdes locekļi, tostarp Sabīne Lautenšlēgere un Benuā Koērs.

Šāda nevienprātība saistībā ar būtiskiem monetārās politikas lēmumiem iepriekš Dragi astoņus gadus ilgajā pilnvaru laikā nav novērota. Tas varētu pavērt iespējas institūcijas kritiķiem apšaubīt tās lēmumu leģitimitāti. Taču, neskatoties uz šīm domstarpībām, Dragi ierosināja pieņemt lēmumu atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu, jo bija pietiekams atbalsts šāda lēmuma pieņemšanai. Kā viens no opozīcijas iemesliem bijis arguments, ka šo programmu labāk pietaupīt ārkārtas situācijām, piemēram, gadījumā, ja Lielbritānija no Eiropas Savienības izstātos bez vienošanās.

ECB noslēdz savu kvantitatīvo mīkstināšanu laikā, kad skatījums uz ekonomiku pasliktinās.

Šīs nedēļas otrajā pusē finanšu tirgus dalībnieku uzmanība tika pievērsta šā gada pēdējai Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmei. Pēdējā laikā lielāks satraukums pārņēmis finanšu tirgus, un arī pieņēmumi par ekonomikas izaugsmi nākotnē kļuvuši krietni mērenāki. Rezultātā tika gaidīts, kādā omā uz notiekošā fona būs vecā kontinenta galvenais baņķieris Mario Dragi. Tāpat šai sanāksmei bija jābūt zīmīgai ar to, ka formāli tiek paziņots par eiro drukāšanas programmas noslēgšanu. To ECB arī izdarīja, kas iezīmē veselas ēras beigas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi bankas sanāksmē šonedēļ nelaidīs garām iespēju pieminēt neseno eiro vērtības pieaugumu, ņemot vērā, ka viņš gatavojas pārskatīt eirozonas monetārās stimulēšanas programmu, prognozē Bloomberg aptaujātie ekonomisti.

Viņi paredz, ka ECB izteiks bažas par eiro stiprumu. Tiesa gan, aizvadītajā mēnesī M. Dragi atteicās komentēt valūtas kursu, taču 67% ekonomistu paredz, ka ceturtdienas preses konferences laikā viņš tomēr izteiksies par šo tematu.

Eiro vērtība pret dolāru šajā gadā ir augusi par 13%, kas rada jaunus izaicinājumus ECB amatpersonām, kuras patlaban cenšas saprast, kāpēc strauji augošā ekonomika nav spējusi radīt pietiekami stabilu inflāciju. Piektdien eiro cena sasniedza 1,19 dolārus. Jāatgādina, ka janvārī kurss bija 1,04 dolāri par eiro.

«Es sagaidu, ka Dragi izteikumus mērķēs uz līdzsvaru, un noteiktu pieaugumu dēvēs par atbilstošu, kas atspoguļo zemāku politisko risku un spēcīgāku ekonomiku, taču tajā pašā laikā brīdinās par pārāk straujām valūtas kursa kustībām,» paredz Nordea Markets galvenais Eiropas ekonomists Holgers Sandte.