Šīs nedēļas otrajā pusē finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme. Iestāde eiro likmes šoreiz neskāra, un uzmanība tika vērsta uz riskiem ekonomikai. Tiesa gan, tas šoreiz nebija svarīgākais.
Šis Eiropas galveno baņķieru mītiņš, šķiet, zīmīgāks bija pat tāpēc, ka to pēdējo reizi stūrēja Mario Dragi. Jau nākamā mēneša sapulcē Eiropas varenākās ekonomiskās institūcijas prezidenta krēslā atradīsies Kristīne Lagarda, kas vēl nesen vadīja Starptautisko Valūtas fondu un pirms tam bija Francijas finanšu ministre.
Zīmīgi, ka visa M. Dragi astoņu gadu termiņa laikā tā arī ne reizi nav bijis lēmuma par eiro procentu likmju palielināšanu. Šāda situācija tikai uzsver to, cik smagnēji un ilgi eirozonas ekonomikai pēc iepriekšējā globālā finanšu kraha un reģiona parādu krīzes nācies kāpt pret kalnu. Turklāt pagaidām maz kas liecina, ka šāds kurss varētu mainīties. Reģiona ekonomikai atkal pietuvojusies recesija, bet šoreiz lieta tāda, ka nav, kur likmes īsti vairs vēl zemāk vest. Dragi ēra nozīmējusi eksperimentēšanu ar arvien dziļākām negatīvām likmēm un gigantisku kvantitatīvo mīkstināšanu (kas nupat atsākta). Tās kopējie apmēri sasnieguši 2,6 triljonus eiro – rezultātā mantojumā Dragi atstās ECB ar tās bilanci gandrīz piecu triljonu eiro apmērā.
Dragi ECB prezidentūras spilgtākais moments, šķiet, ir viņa «lai ko tas arī prasītu» («whatever it takes») runa 2012. gadā, kad plauka bažas par eiro monetārā reģiona vienotību. Toreiz ECB vadītājam ar savu šādu dzelžainu «lai ko tas arī prasītu» solījumu izdevās pārliecināt finanšu tirgus dalībniekus, un dažādiem eiro apokalipses scenārijiem tika norauts stopkrāns.
Ar Dragi kunga paradumiem saistīti arī daži citi interesanti novērojumi. Par samērā populāru kustību kļuvusi, piemēram, viņa kaklasaites vērošana.
Proti, gluži kā tāda sazvērestības teorija ir, ka atliek vien uzmest aci, kādā krāsā tā ir, lai aptuveni būtu skaidrs lielā mērā, kāds ir konkrētā mēneša sapulces monetārās politikas ziņojums. Ja Dragi kaklasaite ir zila, tad sapulces noskaņa vairāk saistīta ar ekonomikas sildošu monetāro politiku (un eiro cena sarūk), bet, ja sarkana, tad starp rindiņām doti mājieni, ka atbalstošā monetārā politika varētu iepauzēt vai pat kļūt nedaudz stingrāka (un pieaug eiro cena). Nedaudz mistiskāka sapulces galvenā doma, kas attiecīgi nozīmējusi ne pārāk skaidru reakciju finanšu tirgos, bijusi tad, ja Dragi kungs izvēlējies violetu vai zaļu kaklasaiti. Protams, Dragi kaklasaites indikatoram ir zināms komisks piesitiens.
Visu rakstu lasiet 25. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!