Pēdējos gados finanšu tirgus dalībnieku uzmanības centrā bijuši centrālo baņķieru mītiņi. Un ne velti – tieši mājieni par monetārās politikas izmaiņām atbildīgi par ievērojamu daļu no dažādu finanšu aktīvu vērtību izmaiņām.
Vispārējais pieņēmums ir, ka pasaules centrālajiem baņķieriem jau pavisam drīz atkal nāksies «stimulēt» un tādā veidā pasargāt ekonomiku un finanšu tirgus no nelabvēlīgākiem scenārijiem. Tas palīdzējis strauji pieaugt gan akciju, gan obligāciju, gan arī, piemēram, zelta un citu finanšu aktīvu vērtībai (cena aug gan riska aktīviem, gan drošajam patvērumam).
Šo ceturtdien kārta izteikties bija pienākusi Eiropas Centrālajai bankai (ECB). Neskatoties uz to, ka eiro likmes jau ir rekordzemas un iestāde vien nesen (pagājušā gada beigās) iepauzēja savu aktīvu uzpirkšanu, tika gaidīts, ka reģiona monetārās politikas noteicēji tomēr atradīs veidus, kā palīdzēt nosargāt trauslo eirozonas tautsaimniecības izaugsmi.
Kopumā ECB vadītājs Mario Dragi šīs sanāksmes laikā izdarīja aptuveni to, kas no viņa šoreiz tika gaidīts. Rezumējot – šīs ceturtdienas sanāksmes laikā ECB lika noprast, ka monetārās stimulēšanas zalve, visticamāk, tiks izšauta septembrī. Tirgus dalībnieki lēš, ka tad eiro depozītu likme varētu tikt samazināta vēl par 10 bāzes procentpunktiem līdz -0,5% atzīmei. Tāpat visai iespējams, ka atkal tiks atdzīvināta kvantitatīvā mīkstināšana, un šobrīd var vien spekulēt par to, kas tās ietvaros tiks uzpirkts. Parasti tas otrreizējā tirgū ir valdību parāds, lai gan ECB var sākt trūkt tādu vērtspapīru, ko tā vispār var iegādāties. Nav pat izslēgts, ka ECB sāks iepirkties akciju tirgū. Tāpat Eiropas galvenie baņķieri runāja par dažādu pakāpju likmju sistēmu. Tas nozīmētu, ka tiek pieļauts, ka dažām bankām (vai veselu reģionu bankām) tiek noteikti izņēmumi no aktuālās ECB likmju politikas.
Jau rudenī beigsies pašreizējā ECB šefa termiņš šajā amatā. M. Dragi ECB šefa krēslā sēdās ar dzelžainu «lai ko tas arī prasītu» eirozonas stabilizēšanas režīma solījumu. Daži paredz, ka viņš arī šo amatu pametīs ar kādu ļoti zīmīgu ziņojumu/lēmumiem. Ja aptuveni pirms gada varēja sākt likties, ka M. Dragi amatu varētu pamest ar likmju palielināšanu, tad tagad par to vispār nevar būt ne runas.
ECB vadītājs piebilda – lai gan eirozonas recesijas risks joprojām esot samērā zems («pretty low overall»), skats uz reģiona ražošanas sektoru kļūstot sliktāks un sliktāks.
Visu rakstu lasiet 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
