Lai veicinātu uzņēmuma turpmāko izaugsmi un attīstību, kā arī sasniegtu biznesa mērķi – būtisku eksporta tirgus pieaugumu, par sieviešu veļas ražotāja New Rosme izpilddirektoru iecelts Edgars Štelmahers, kurš amata pienākumus sāks pildīt rītdien.

Jaunā izpilddirektora iecelšana ir saistīta ar uzņēmuma turpmākajiem attīstības plāniem un jaunu biznesa mērķu nospraušanu. Edgars Štelmahers izstrādās un īstenos noieta veicināšanas un eksporta apjomu palielināšanas stratēģiju.

Savukārt Štelmahers norāda, ka ir gandarīts par iespēju vadīt vienu no lielākajiem tekstiluzņēmumiem Baltijā. Ekonomiskā situācija pasaulē stimulē uzlabot potenciālās ražošanas iespējas un veiksmīgi attīstīt jaunus, perspektīvus tirdzniecības sakarus. Mans mērķis kā uzņēmuma jaunajam izpilddirektoram ir palielināt to pircēju skaitu, kuri izvēlas Rosmes zīmolu, un turpināt paplašināt patērētājiem piedāvātās produkcijas klāstu, tā Štelmahers.

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Pērn darba vietu pieaugumu galvenokārt noteica darbaspēka pieprasījuma palielināšanās privātajā sektorā, norāda eksperti, prognozējot, ka šajā gadā kāpums būs lēnāks.

«Brīvo darba vietu pieauguma tempi bija straujāki nekā aizņemto darbavietu pieaugums, kas zināmā mērā norāda uz uzņēmumu aizvien pieaugošajām grūtībām aizpildīt vakances,» norāda Ekonomikas ministrijas (EM) eksperti.

Ekonomisti piebilst, ka darbavietu pieaugumu galvenokārt ietekmēja darbaspēka pieprasījuma palielināšanās privātajā sektorā.

«Jau iepriekš gan darbaspēka apsekojuma, gan Valsts ieņēmumu dienesta dati liecināja, ka 2013.gads darba tirgū sākās ar spēcīgu kāpumu, bet gada 2.pusē situācija mainījās,» norāda DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, piebilstot, ka nav pamata teikt, ka situācija būtu slikta, jo aizvien runa ir par pieaugumu, tikai lēnāku. Aizņemto darbavietu skaits kopš 2009.gada beigām skaits ir pieaudzis par 94 tūkstošiem, kas gan joprojām par 169 tūkstošiem atpaliek no 2007.gada beigu līmeņa.

Zinātniski tehniskais progress, inovācijas, digitalizācija, robotizācija, Zaļais kurss mainīs darba tirgus pieprasījumu, kā rezultātā virknē profesiju tiek prognozēts pamatīgs speciālistu trūkums, vienlaikus saruks vienkāršo darbu darītāju darbavietu skaits.

Šādu ainu rāda gan vairāku nozaru uzņēmēju aptauja, gan arī Ekonomikas ministrijas aktualizētās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes. Lai arī Ekonomikas ministrija ir lūkojusi savās prognozēs aptvert nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam, tomēr uzņēmēji lielākoties raugās dažu gadu perspektīvā. Uzņēmēju ieskatā pēdējos gados aizsākto vērienīgo pārmaiņu apmērs ir tik iespaidīgs, ka pašlaik tik tālā 15 gadu perspektīvā kaut ko prognozēt ir ļoti grūti, teju neiespējami, jo prognozes vairāk varot atgādināt vīzijas, kuras balstītas uz vieniem pieņēmumiem (šodienas izpratni, zināšanām), uz kuru pamata tiek veikti nākamie pieņēmumi, kas tad arī kļūst par prognožu pamatu.

Rīgas brīvostas valdes sēdē 26.jūlijā par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Gints Sīviņš, bet valdes priekšsēdētāja vietnieks turpmāk būs Edgars Štelmahers.

“Mans pienākums kā valdes priekšsēdētājam būs turpināt uzsākto darbu ostas efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšanā, kas būs gana izaicinoši šajā nenoteiktību pilnajā laikā. Manuprāt, ir svarīgi paātrināt ostas procesu digitalizāciju un automatizāciju, kā arī turpināt ostas infrastruktūras sakārtošanas projektus. Tāpat viena no prioritātēm būs ostas industrializācija, piesaistot gan ārvalstu, gan vietējās investīcijas ostas teritorijām. Vienlaikus vēlētos attīstīt ostu par videi un apkaimēm draudzīgu loģistikas izcilības centru, uzsākot jaunas sadarbības ar augstskolām, pētniekiem, nevalstiskajām organizācijām un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem”, norāda jaunais Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs G. Sīviņš.

Nule kā publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina – par brīvu darbavietu trūkumu valstī nevar sūdzēties. 2018. gadā Latvijā vidēji bija 22,7 tūkstoši brīvo darbavietu, kas ir par 33,4% vairāk nekā 2017. gadā. Turklāt pērn strauji pieaugušo brīvo darbavietu skaits nav saistāms ar pieaugošo darbaspēka aizbraukšanu no valsts, jo saskaņā ar CSP datiem pērn migrācija bijusi nulles līmenī, proti, no Latvijas uz ārvalstīm dzīvot pārcēlās apmēram tikpat iedzīvotāju, cik atgriezās Latvijā.

Visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 4 % no visām darbavietām šajā pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā – 3 %. Savukārt visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars kopējā darbavietu skaitā atbilstošā nozarē bija valsts pārvaldē – 4,9 %, būvniecības nozarē – 3,5 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 3,2 %, apstrādes rūpniecības nozarē – 2,9 %, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē – 2,8 %. Latvijā ir arī augstākais Baltijā brīvo darbavietu īpatsvars no visām darbavietām– 2,3%, kamēr Lietuvā – 1,3%, bet Igaunijā – 1,8%. Šī statistika liecina, ka uzņēmēju satraukumam par nespēju aizpildīt vakances ir nopietns pamats.

Komandai jāstrādā kā vienotam mehānismam Lielākie vadītāja izaicinājumi saistās ar spēju pielāgoties, ātri reaģēt un pareizi vadīt komandu, domā SIA New Rosme valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers.

Katrs darbinieks ir personība, vadītājam jāmāk visus šos dažādos cilvēkus savienot vienotā mehānismā tā, lai viņi kopā spēj sasniegt biznesam nepieciešamos rezultātus, pauž E. Štelmahers. Viņš uzsver, ka spēcīga komanda var veidoties tikai no spēcīgiem cilvēkiem, tāpēc vadītājam nav jābaidās no zinošiem un gudriem darbiniekiem.

Labā komandā katram tās dalībniekam savā pozīcijā ir jābūt spēcīgākam par uzņēmuma vadītāju, teic E. Štelmahers. “No tā nav jābaidās. Katram darbiniekam ir jābūt augsta līmeņa speciālistam, kurš ir gatavs nemitīgi attīstīties un pilnveidoties. Ja visi būs tikai klusi izpildītāji, sasniegt lielus mērķus uzņēmumam būs ļoti grūti. Tāpat svarīga ir komandas savstarpējā ķīmija – cilvēkiem ir jāstrādā vienā virzienā, nevis jākonfliktē,” secina New Rosme vadītājs, kurš savas darba gaitas deviņdesmitajos gados sāka nozarē, kas nebūt nebija saistīta ar tekstila ražošanu.

Lielbritānijas finanšu ministra Džordža Osborna (George Osborne) taupības budžeta rezultātā nākamo piecu gadu laikā tiks zaudēti aptuveni 1,3 miljoni darbavietu, atsaucoties uz Valsts kases novērtējumu, ziņo Guardian.

Nepublicētās budžeta ietekmes aplēses rāda, ka valdība paredz - līdz 2015.gadam valsts sektorā tiks zaudēti 500 līdz 600 tūkstoši darbavietu, bet privātajā - no 600 līdz 700 tūkstošiem darbavietu.

Plānotais valsts izdevumu samazinājums ir lielākais kopš Otrā pasaules kara, norāda medijs.

Taču attiecībā uz gaismā nākušajām aplēsēm Dž. Osbornam ir arī labas ziņas. Valsts kase paredz, ka, samazinot Lielbritānijas apjomīgo budžeta deficītu, valdība pārliecinās finanšu tirgus, saglabās zemasprocentu likmes un palīdzēs privātajam sektoram radīt 2,5 miljonus darbavietu nākamo piecu gadu laikā.

Tas atsvēršot darbavietu zaudēšanu, ko radīs izdevumu samazināšana.

Viens no aktuālākajiem tematiem pasaulē ekonomikas profesionāļu un politikas veidotāju vidū šobrīd ir digitalizācija un mākslīgais intelekts, kas dažkārt tiek saukts par ceturto industriālo revolūciju.

Arī Latvijā šis termins nav svešs, pēdējā laikā par to runā teju katrā nozares profesionāļu konferencē vai seminārā.

Šajā rakstā apskatīsim aktuālos viedokļus, kādas iespējas un izaicinājumus rada digitalizācija un tās sniegtās automatizācijas iespējas, īpaši saistībā ar produktivitāti un nodarbinātības izredzēm.

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā daudzās attīstītajās pasaules valstīs produktivitātes pieauguma tempi bijuši pieticīgi. Arī Latvijā tie kļuvuši lēnāki nekā pirmskrīzes periodā, kad ekonomika gluži vai lidoja uz priekšu vēja spārniem. Pasaules līmenī to ietekmēja un arī turpmāk ietekmēs tādi faktori kā demogrāfijas izaicinājumi (sabiedrības novecošanās), pieaugošas valstu parādsaistības, kas «sasien rokas» pārmaiņas atbalstošas politikas īstenošanai, bet atsevišķi pētnieki pieļauj, ka daļu produktivitātes pieauguma esošās datu atspoguļošanas statistiskās metodes gluži vienkārši nav spējušas aptvert.

Lielākā daļa (60%) no tiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri šobrīd strādā algotu darbu, kopumā jūtas droši par savu darbavietu (15% to ekonomiski aktīvo strādājošo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem jūtas droši par savu darbavietu, savukārt 45% - drīzāk jūtas droši par savu darbavietu).

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, februāra sākumā veiktais pētījums.

Trešā daļa (32%) no tiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri šobrīd strādā algotu darbu, kopumā nejūtas droši par savu darbavietu (23% algotu darbu strādājošo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem drīzāk nejūtas droši par savu darbavietu, savukārt 9% - noteikti nejūtas droši par savu darbavietu).

8% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Salīdzinoši biežāk droši par savu darbavietu jūtas iedzīvotāji no 18-29 gadu vecumam, kā arī iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem. Salīdzinoši biežāk nedroši par savu darbavietu jūtas iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem un nepilsoņi.

SIA "New Rosme" 2020.gadā plāno audzēt ražošanas apjomus un par 5–10% palielināt apgrozījumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, biznesa portālam db.lv pastāstīja apakšveļas ražotāja vadītājs Edgars Štelmahers.

2018. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 5,97 miljoni eiro, bet 2019.gada rezultāti būs apkopoti aprīlī.

"Kopējie eksporta apjomi varētu pieaugt par 7-12%. Plānojam uzlabot darbības rādītājus esošajos eksporta tirgos," saka E. Štelmahers.

Tāpat uzņēmums šogad veiks investīcijas darbības efektivitātes un ražīguma palielināšanā. Tiks investēts iekārtās Baltkrievijas ražotnē, lai celtu produkcijas ražošanas jaudas šajā valstī.

"Dienas Bizness" jau rakstīja, ka darbaspēka izmaksu un tā pieejamības problēmu dēļ daļu produkcijas SIA "New Rosme" ražo arī ārpus Latvijas – Baltkrievijā un Ukrainā. Tieši šajās valstīs šogad iecerēts ražošanas apjomu pieaugums. E. Štelmahers gan neatklāj, cik daudz veļas tur tiek saražots.

Veļas ražošanas uzņēmumā SIA "New Rosme" veikta iekšēja akcionāru sastāva reorganizācija, pavēstīja uzņēmuma valdes loceklis Edgars Štelmahers.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka kopš janvāra beigām uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Zviedrijas uzņēmums "Rosme Holding", bet iepriekš vienīgais īpašnieks bija Zviedrijas uzņēmums "Swegmark Invest".

Štelmahers skaidro, ka 2022.gada sākumā "New Rosme" veica iekšēju akcionāru sastāva restrukturizāciju ar mērķi radīt koncentrētākas īpašumtiesības. "New Rosme" īpašnieki joprojām ir Svegmarku ģimene, un īpašumtiesības tiek nodrošinātas caur Zviedrijā bāzētu holdinga kompāniju.

"New Rosme" tagad pieder Svegmarku ģimenes locekļiem Ebbai, Karinai, Ingridai Svegmarkiem un Ilvai, Erikam un Olofam der Hagopianiem. Savukārt Martinam, Marijai un Annai Svegmarkiem tagad pieder Zviedrijas uzņēmums "Underwear Sweden".

Latvijā darbavietu skaita samazinājums šogad ir būtiski mazāks nekā pērn, taču arī jaunas darbavietas rodas ļoti lēnām, norāda Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica.

«Darbavietu skaita samazinājums šogad ir būtiski mazāks nekā pērn, un kur nu vēl salīdzinoši ar 2009./2008.gadu. Piemēram, augustā ir pieteikts tikai 76 darbavietu samazinājums. Tas ir ļoti neliels skaits,» pastāstīja Paševica.

Viņa gan atzina, ka arī darbavietu skaita palielinājums nav liels. «Piemēram, augustā nav pieteikta neviena jauna darbavieta, savukārt jūlijā – 20, bet jūnijā – 128,» informēja NVA vadītāja, gan piebilstot, ka, salīdzinot ar pērnā gada septiņiem mēnešiem, jaunu darbavietu skaits šogad ir dubultojies.

«Darbavietu vēl pretī bezdarbam īsti nav. Taču ir vismaz stabilitāte, jo darbavietu skaits netiek būtiski samazināts,» teica Paševica.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņas ir visaptverošākais ekonomiskās situācijas raksturotājs, taču tās nav perfekts mērinstruments, norāda DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Šeit nav runa par to, vai IKP pietiekami ņem ietekmi uz vides un sociālo kapitālu, kas svarīgi un populāri globālo diskusiju temati. IKP izmaiņas kļūs arvien mazāk informatīvas tieši par Latvijas tautsaimniecībā notiekošo, jo mūsu ekonomikā runāt par vidējo kļūst arvien grūtāk.

Vidējais pieauguma temps turpmākajos gados arvien mazāk raksturos to, kas notiek dažādās Latvijas ekonomiku veidojošajās daļās — reģionos un nozarēs.

Arvien krasāk nodalīsies veiksmīgie attīstības centri un pārējā teritorija. Ar attīstības centriem šeit pirmkārt ir domāta Rīga, bet ne tikai tā. Arī nozaru likteņstāsti būs ļoti atšķirīgi. Augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports baros strauju finanšu starpniecības, informācijas un sakaru, biznesa pakalpojumu attīstību. 2015.gada pirmajos deviņos mēnešos

Lai radītu jaunas darbavietas, nepieciešamas reformas izglītībā, atbalsta programmas darbinieku apmācībai, kā arī valstiskā līmenī jāveicina ražošana un eksports

Nereti priekšvēlēšanu laikā dzirdami solījumi par uzņēmējdarbības vides veicināšanu un jaunu darbavietu radīšanu.Uzņēmēju teiktais DB apliecina to, ka neviens nerunā par konkrētiem plāniem, kā to paveikt arī dzīvē, nevis tikai uz papīra. Faktori, kas nosaka jaunu darbavietu radīšanu, dažādās nozarēs ir atšķirīgi, tomēr «lieku nepiekasīšanos» un stabilu nodokļu politiku atbalsta vairums.

Neraustīt deķīti

«Tiem, kuri vēlas būt politiķi šī vārda pilnā nozīmē, ir jāsaprot, ka nauda neaug valsts budžetā, bet to «saražo» uzņēmēji, maksājot nodokļus. Diemžēl priekšvēlēšanu drudzī, šķiet, šo patiesību ir aizmirsuši daudzi vairāksolītāji,» DB secina SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Ražošanā viena jauna darbavieta maksājot vismaz 0,1 – 0,15 milj. eiro, bet vēl augsti tehnoloģiskajās jomās šā summa var sasniegt 0,5 – 0,6 milj. eiro un šādas investīcijas vietējā kapitāla uzņēmumi bez banku kredītiem veikt nevar. «Šādas investīcijas arī rada ļoti labi apmaksātas darba vietas, kas darbaspēka nodokļos dod ievērojamas summas,» skaidro Dz. Putnis. Tādējādi politiķi savās reklāmās daudz runā par jaunu darbavietu radīšanu, taču nepasaka kā to izdarīs, it īpaši, ja bankas šobrīd nebūt neraujas aizdot naudu. Turklāt bieži vien modernu tehnoloģisko ražošanas iekārtu atpelnīšanās laiks pārsniedz banku aizdevuma termiņus. «Politiķiem arī ir beidzot jāaptver, ka nodokļu politiku nevar raustīt kā deķīti no vienas puses uz otru pusi, jo uzņēmējs vairs nespēj saprast, ko viņam īsti darīt,» iesaka Dz. Putnis, vēršot uzmanību uz iepriekš minētiem kurizoziem mikronodokļa likmes jomā – kaut arī lielie uznēmumi nodokļos maksā miljonus, pret apgrozījumu tas veido tikai 5 – 7%, kamēr mazajam biznesam šis līmenis tiek pacelts līdz 11% un vēlāk pat līdz 15%.

Zviedrijas telekomunikāciju kompānija "Telia Company" trešdien paziņoja, ka likvidēs 3000 darbavietu, īstenojot izmaksu samazināšanas pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt aptuveni 250 miljonu dolāru ietaupījumu gadā.

Uzņēmums skaidro, ka darbavietu likvidēšana saistīta ar organizatoriskām izmaiņām, kas nodrošinās iespēju investoriem atjaunot dividenžu izmaksu.

"Telia" vadītājs Pātriks Hofbauers norāda, ka šīs pārmaiņas "ne tikai ļaus mums izveidot "Telia", kuras struktūra ir vienkāršāka un kas spēj ātrāk pieņemt lēmumus un īstenot ar uzņēmējdarbību saistītus pasākumus, bet arī palīdzēs mums attīstīt uzņēmējdarbību un nodrošināt pietiekami daudz finanšu līdzekļu, lai mēs varētu veikt nepieciešamās investīcijas un segt dividendes, mums turpinot īstenot savu dividenžu politiku."

Uzņēmums vēstī, ka šogad paredzēts likvidēt vairāk nekā 3000 darbavietu jeb aptuveni 15% no kopējā darbavietu skaita. Tostarp paredzēts likvidēt 1400 darbavietu Zviedrijā, 635 - Somijā, 400 - Lietuvā, 245 - Norvēģijā un 160 - Igaunijā.

Šā gada pirmajā ceturksnī Igaunijas valsts institūcijās, organizācijās un privātos uzņēmumos kopumā bija aptuveni septiņi tūkstoši oficiālu vakanču, citējot Igaunijas statistikas biroju (Statistics Estonia), vēsta BBN.

Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika posmu, oficiālo darba piedāvājumu skaits Igaunijā ir sarucis par 1,1%, savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tas ir pieaudzis par 5,6%.

Tādējādi brīvo darbavietu skaits Igaunijā pirmajā ceturksnī bija 1,3% no kopējā darbavietu skaita.

Lielākais vakanču īpatsvars Igaunijā bija pakalpojumu nozarē, piemēram, veļas mazgāšanā, uzkopšanā, skaistumkopšanā u.tml. Šajās jomās gada pirmajā ceturksnī Igaunijā brīvi bija 3,5% no kopējā darbavietu skaita nozarē.

Vismazākais vēl neaizņemto darbavietu īpatsvars bija izrakteņu ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē.

Straujākais vakanču skaita kāpums bija vērojams ūdensapgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijas darbos. Šajās jomās brīvo darbavietu skaits Igaunijā ir audzis par 1,4 procentpunktiem. Savukārt lielākais vakanču skaita palielinājums bija vērojams administratīvo pakalpojumu nozarē, kur gada laikā brīvo darbavietu skaits pieauga 1,6 reizes.

Interneta personāla atlases uzņēmums CV-Online veicis aptauju Baltijas valstīs, lai noskaidrotu kopējo darbinieku apmierinātības līmeni ar savu darbavietu. Aptaujas rezultāti liecina, ka latvieši kopumā ar pašreizējo darbavietu un apstākļiem ir mazāk apmierināti nekā igauņi, bet apmierinātāki nekā lietuvieši.

Aptaujas dalībnieki tika aicināti novērtēt savu kopējo apmierinātību ar pašreizējo darbavietu 10 baļļu skalā, kur 10 ir ļoti apmierināti, bet 1 ļoti neapmierināts, ietverot tādus faktorus kā atalgojums, darba vide, kolēģi, vadība, karjeras izaugsmes iespējas u.c. Rezultāti liecina, ka visās Baltijas valstīs apmierinātības līmenis ir vidējs: Latvijā vērtējums ir 6.18, Igaunijā 6.4, bet Lietuvā strādājošie savu apmierinātību novērtējuši salīdzinoši viszemāk – ar 5.73.

Analizējot apmierinātākos darbiniekus pēc ieņemamā amata, visās trijās Baltijas valstīs visaugstākos rādītājus uzrādīja augstākā līmeņa vadītāji, bet zemākos strādnieka pozīcijā strādājošie. Latvijas apmierinātākie darbinieki strādā tādās amata pozīcijās kā augstākā līmeņa vadītājs (7,37), speciālists (6,55) un vidējā līmeņa vadītājs (6,49), bet mazāk apmierinātie – strādnieks (5,24) un klientu apkalpošanas speciālists (5,41).

Vācijas inženierijas milzis Siemens piektdien paziņoja, ka likvidēs 7800 darbavietu visā pasaulē, no kurām vairāk nekā 3000 darbavietu tiks likvidētas Vācijā.

Darbavietu samazināšana notiks, kompānijai īstenojot restrukturizācijas plānu, kura mērķis ir ietaupīt vienu miljardu eiro.

«Cenšoties racionalizēt administratīvās un vadības funkcijas, apmēram 7800 darbavietas tiks likvidētas, tostarp ap 3300 Vācijā,» paziņoja uzņēmums, kurā visā pasaulē strādā vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku.

Kompānijas ģenerāldirektors Jozefs Kēzers 2014.gada maijā paziņoja par plānu līdz 2016.gadam plašas restrukturizācijas laikā visā pasaulē likvidēt 11,6 tūkstošus darbavietu, samazinot gan nodaļu, gan hierarhijas līmeņu skaitu.

«Panāktais ietaupījums tiks ieguldīts inovāciju, ražīguma un izaugsmes iniciatīvās, no kurām ievērojama daļa būs Vācijā,» teikts kompānijas piektdien izplatītajā paziņojumā.

Salīdzinot ar pērnā gada jūnija nogali, šā gada otrā ceturkšņa beigās valstī likvidētas 186.4 tūkst. darbvietu, kas aizņemto darbvietu skaitu samazināja par 18.0%.

Privātajā sektorā likvidētas 164.4 tūkst. darbvietu, bet sabiedriskajā sektorā – 22.0 tūkst., kā rezultātā aizņemto darbvietu skaits samazinājās attiecīgi par 23.4% un 6.6%. Pavisam Latvijā reģistrētas 848.3 tūkstoši aizņemtu darbavietu, kas ir par 18 % mazāk nekā 2008. g. II ceturkšņa beigās, kad to skaits bija 1034.7 tūkstoši. Aizņemto darbvietu skaits šā gada jūnija beigās, salīdzinot ar marta nogali, valstī samazinājies par 40.6 tūkst. jeb 4.6%. Privātajā sektorā tās saruka par 27.4 tūkst. jeb 4.8%, bet sabiedriskajā sektorā – par 13.2 tūkst. jeb par 4.1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Šogad Ņujorkas Satiksmes departaments izvēlējās trīs elektrisko skrejriteņu koplietošanas pakalpojuma sniedzējus, kas pilsētas nabadzīgākajās apkaimēs Bronksas austrumos varēs realizēt e-skrejriteņu pilotprojektu.

Ņujorka ir starp nedaudzajām pilsētām, kas salīdzinoši ilgi liegusi e-skrejriteņu koplietošanas uzņēmumiem pieeju pilsētas infrastruktūrai. Atšķirībā no ņujorkiešiem rīdzinieki ar iznomātiem e-skrejriteņiem pa pilsētas ietvēm, parkiem un ielām var traukties jau kopš 2019. gada pavasara. Ņujorkai attiecībā uz jauno transporta veidu bijusi nogaidoša attieksme un arī tagad, lai piedalītos konkursā par iespēju realizēt minēto pilotprojektu, uzņēmumiem bija jāizpilda virkne nosacījumu, viens no kuriem bija aizliegums Ņujorkā algot darbiniekus kā pašnodarbinātas personas.

Lai saviem klientiem nodrošinātu ērtu un drošu pakalpojumu, vadošās e-skrejriteņu koplietošanas kompānijas izmanto un turpina attīstīt dažādus jaunus tehnoloģiskus risinājumus (ģeožogus, automatizētu skrejriteņu tehniskā stāvokļa diagnostiku utt.), taču to pārvietošana, uzlāde un apkope vēl nav pilnībā automatizēta. Pašnodarbināto statusa piemērošana algojot darbiniekus, ļauj uzņēmumiem samazināt savas darbaspēka izmaksas un dinamiskāk pielāgoties tirgus svārstībām. Piemēram, viens no vadošajiem nozares uzņēmumiem Bird pandēmijas laikā atlaida vairāk kā 400 savus darbiniekus, pārraidot divu minūšu garu ziņojumu Zoom platformā un slēdzot darbinieku e-pasta un Slack kontus. Daudzi no atlaistajiem darbiniekiem bija sašutuši, un šāda uzņēmuma vadības attieksmi pret saviem darbiniekiem nav savietojama ar laba darba devēja reputāciju.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga, jauniem ASV ekonomikas datiem atjaunojot bažas par jaunām ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju paaugstināšanām.

Investoru noskaņojumu pasliktināja arī ģeopolitiskās bažas par saspīlējumu starp ASV un Ķīnu pēc tam, kad ASV notrieca Ķīnas spiegošanas balonu, kas vairākas dienas bija lidojis virs ASV.

Janvārī pieredzētie akciju cenu kāpumi ir lielākoties beigušies, investoriem domājot par augstu aizņemšanās izmaksu garāku periodu, kuru mērķis ir samazināt inflāciju.

ASV ekonomikā janvārī radīti 517 000 darbavietu, salīdzinot ar pārskatīto jauno darbavietu skaitu 260 000 decembrī. Ekonomisti iepriekš bija prognozējuši, ka ASV šā gada pirmajā mēnesī tiks radīti aptuveni 185 000 darbavietu, kas sekotu sākotnēji aplēstajiem 223 000 jaunu darbavietu decembrī.

Neparedzēti augstais jaunu darbavietu skaits var samazināt iespēju, ka FRS šogad palēninātu procentlikmju celšanu vai pat sāktu tās samazināt.

Radošā mākslīgā intelekta tehnoloģijas, piemēram, plašu popularitāti strauji iemantojušais "ChatGPT", varētu apdraudēt ap 300 miljoniem pilnas slodzes darbavietu visā pasaulē, liecina ASV bankas "Goldman Sachs" ziņojums.

Jaunākajā ziņojumā "Goldman Sachs" ekonomisti aplēsuši, ka 18% pasaules darba varētu automātiski veikt ar mākslīgo intelektu, bet automatizācija vairāk ietekmētu attīstītos tirgus, nevis attīstības tirgus. ASV tehnoloģija varētu aizstāt 7% darbavietu.

Vienlaikus analītiķi uzsver, ka lielākajā daļā darbavietu un sektoru mākslīgais intelekts papildinās cilvēka darbu, nevis to pilnībā aizstās.

Mākslīgā intelekta ieguldījuma rezultātā pasaules iekšzemes kopprodukts varētu pieaugt par 7% gadā.

Tāpat analītiķi atgādina, ka vēsturiski jaunu tehnoloģiju attīstība ir novedusi arī pie jaunu profesiju un darbavietu rašanās, tādējādi darbaspēku izmaksu ietaupījuma, jaunu darbavietu radīšanas un augstāka ražīguma rezultātā iespējams ražīguma uzplaukums, kas būtiski palielina ekonomikas izaugsmi, tomēr nav iespējams paredzēt, kad tāds uzplaukums varētu būt.