Veļas ražošanas uzņēmumā SIA "New Rosme" veikta iekšēja akcionāru sastāva reorganizācija, pavēstīja uzņēmuma valdes loceklis Edgars Štelmahers.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka kopš janvāra beigām uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Zviedrijas uzņēmums "Rosme Holding", bet iepriekš vienīgais īpašnieks bija Zviedrijas uzņēmums "Swegmark Invest".

Štelmahers skaidro, ka 2022.gada sākumā "New Rosme" veica iekšēju akcionāru sastāva restrukturizāciju ar mērķi radīt koncentrētākas īpašumtiesības. "New Rosme" īpašnieki joprojām ir Svegmarku ģimene, un īpašumtiesības tiek nodrošinātas caur Zviedrijā bāzētu holdinga kompāniju.

"New Rosme" tagad pieder Svegmarku ģimenes locekļiem Ebbai, Karinai, Ingridai Svegmarkiem un Ilvai, Erikam un Olofam der Hagopianiem. Savukārt Martinam, Marijai un Annai Svegmarkiem tagad pieder Zviedrijas uzņēmums "Underwear Sweden".

Apakšveļas ražotāja SIA "New Rosme" apgrozījums pagājušajā gadā bija 5,221 miljons eiro, kas ir par 9,8% mazāk nekā 2019.gadā, bet uzņēmuma peļņa palielinājās par 79,1% un bija 363 677 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka "New Rosme" pērn strādāja pie apgrozāmā kapitāla efektivizācijas pasākumiem un pastāvīgi ražoto artikulu optimizācijas, panākot būtiskus uzlabojumus gatavās produkcijas noliktavas darbībā un likviditātē.

Vadības ziņojumā teikts, ka jau 2020.gada martā uzņēmums sāka sejas masku ražošanu, kā arī sniedza piegriešanas pakalpojumus citiem sejas masku ražotājiem. Tas Covid-19 krīzes smagākajā posmā ļāva saglabāt ražošanas jaudas, bet jau vasarā, palielinoties pieprasījumam pēc korsešu izstrādājumiem, uzņēmums pilnībā pārgāja uz pamatprodukcijas ražošanu.

Pērn martā "New Rosme" sāka tirdzniecību internetveikalā ar produkcijas piegādi visos Baltijas valstu tirgos. Šogad plānots turpināt internetveikala attīstību.

Valstī noteikto karantīnas ierebežojumu laikā ir būtiski krities veikalu apgrozījums apakšveļas ražotāja "Rosme" veikalos, informē uzņēmumā.

Šī iemesla dēļ lielāko daļu veikalu uz karantīnas laiku ir nācies slēgt, veikalu darbiniekus noformējot dīkstāvē.

Tas mudinājis uzņēmumu atvērt interneta veikalu rosmelingerie.com ar piegādēm visā Baltijas teritorijā. Sortimentā vairāk nekā 200 dažādi modeļi, kā arī, saistībā ar pašreizējo pieprasījumu, piedāvājumā ir arī aizsargājošas sejas maskas ar antibakteriālu pārklājumu.

Šā gada sākumā Db.lv vēstīja, ka SIA "New Rosme" 2020.gadā plāno audzēt ražošanas apjomus un par 5–10% palielināt apgrozījumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Komandai jāstrādā kā vienotam mehānismam Lielākie vadītāja izaicinājumi saistās ar spēju pielāgoties, ātri reaģēt un pareizi vadīt komandu, domā SIA New Rosme valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers.

Katrs darbinieks ir personība, vadītājam jāmāk visus šos dažādos cilvēkus savienot vienotā mehānismā tā, lai viņi kopā spēj sasniegt biznesam nepieciešamos rezultātus, pauž E. Štelmahers. Viņš uzsver, ka spēcīga komanda var veidoties tikai no spēcīgiem cilvēkiem, tāpēc vadītājam nav jābaidās no zinošiem un gudriem darbiniekiem.

Labā komandā katram tās dalībniekam savā pozīcijā ir jābūt spēcīgākam par uzņēmuma vadītāju, teic E. Štelmahers. “No tā nav jābaidās. Katram darbiniekam ir jābūt augsta līmeņa speciālistam, kurš ir gatavs nemitīgi attīstīties un pilnveidoties. Ja visi būs tikai klusi izpildītāji, sasniegt lielus mērķus uzņēmumam būs ļoti grūti. Tāpat svarīga ir komandas savstarpējā ķīmija – cilvēkiem ir jāstrādā vienā virzienā, nevis jākonfliktē,” secina New Rosme vadītājs, kurš savas darba gaitas deviņdesmitajos gados sāka nozarē, kas nebūt nebija saistīta ar tekstila ražošanu.

Valdība ceturtdien lems mainīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārstāvi Rīgas brīvostas valdes locekļa amatā, aizstājot Viesturu Zepu (LA) ar Rīgas domes deputātu Edgaru Štelmaheru (NA/LRA).

Zepu šajā amatā iecēla 2019.gada 26.februārī kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra virzītu pārstāvi.

Rīkojuma projekts tiek virzīts vienlaicīgi ar projektu "Par atļauju Edgaram Štelmaheram savienot amatus", kurā paredzēts atļaut Štelmaheram savienot Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu ar Rīgas domes deputāta amatu, SIA "New Rosme" valdes locekļa amatu, SIA "Funky Fish" valdes locekļa amatu un Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas prezidenta amatu.

Kā norādīts rīkojuma projekta anotācijā, Štelmaheram ir bakalaura grāds biznesa administrācijā un vadībā, kā arī pieredze vairāku juridisko personu valdes locekļu amatos.

Štelmahers laika periodā no 2017.gada līdz 2022.gadam darbojies uzņēmuma SIA "Uprent" padomē. Uzņēmums nodarbojās ar gruntsūdeņu pazemināšanas projektiem, lielapjoma industriālu šķidrumu pārsūknēšanu, karjeru izstrādi, sūkņu tirdzniecību visās Baltijas valstīs un Polijā.

Rīgas brīvostas valdes sēdē 26.jūlijā par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Gints Sīviņš, bet valdes priekšsēdētāja vietnieks turpmāk būs Edgars Štelmahers.

“Mans pienākums kā valdes priekšsēdētājam būs turpināt uzsākto darbu ostas efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšanā, kas būs gana izaicinoši šajā nenoteiktību pilnajā laikā. Manuprāt, ir svarīgi paātrināt ostas procesu digitalizāciju un automatizāciju, kā arī turpināt ostas infrastruktūras sakārtošanas projektus. Tāpat viena no prioritātēm būs ostas industrializācija, piesaistot gan ārvalstu, gan vietējās investīcijas ostas teritorijām. Vienlaikus vēlētos attīstīt ostu par videi un apkaimēm draudzīgu loģistikas izcilības centru, uzsākot jaunas sadarbības ar augstskolām, pētniekiem, nevalstiskajām organizācijām un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem”, norāda jaunais Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs G. Sīviņš.

Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.

Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.

Var jau būt, ka franču zīmols Petit Bateau ir slavens ar Bretaņas strīpām un T-krekliem, bet vislielāko pateicību mēs esam viņiem parādā tieši par apakšbiksēm.

Līdz pat pagājušā gadsimta sākumam apakšbikses (vismaz kas attiecas uz Franciju un bērniem) darināja no vilnas, tās bija garumā tā ap pusceli un mugurā (jeb precīzāk teikt – uz dibena?) tās turējās ar pogu palīdzību. 13 bērnu tēvs Etjēns Valtons (Etienne Valton), mīlīgas franču bērnu dziesmas par mazo laiviņu iedvesmots (nē, tajā dziesmā nedzied par apakšbiksēm!), kādudien ņēma un nogrieza šo garo apakšbikšu kāju daļu. Lielākam komfortam pogas viņš aizstāja ar gumiju – gumiju gan vidukļa daļā, gan gumiju ap kājām, un materiālu nomainīja uz nebalinātu kokvilnu. Tā nu sagadījās, ka viņš bija nevis vienkāršs daudzbērnu tēvs, bet gan arī zeķfabrikas dibinātāja dēls, un tādējādi viņa dekonstruētās apakšbikses kļuva par vēsturisku pagrieziena punktu kompānijai, ko tagad pasaule zina ar nosaukumu Petit Bateau (jā, jā, tā pati mazā laiviņa).

Baltijas ilgtspējas un inovāciju balvas "Baltic Sustainability Awards" finālā iekļautas 29 kompānijas, tostarp seši Latvijas uzņēmumi, informē pasākuma rīkotāji.

"Ilgtspējīgas pilsētas un mobilitāte" kategorijā visi trīs finālisti ir no Latvijas - SIA "Tet" ar viedo ielu apgaismojuma sistēmu, SIA "Eco Bus" risinājums dīzeļautobusu pārejai uz elektriskajiem autobusiem un "Meredot" izstrādātie bezvadu lādētāji.

Tikmēr kategorijā "Ilgtspējīgi resursi" starp finālistiem ir nominēta SIA "Tālava", kas sākusi pildīt sidru atkārtoti pārstrādājamā alumīnija iepakojumā, bet kategorijā "Ilgtspējīgas piegādes ķēdes" Latviju pārstāv uzņēmums SIA "Thatday" un tā ražotā menstruālā apakšveļa.

Vienlaikus Latvijas jaunuzņēmums "Aerones" ir vienīgā kompānija, kas nominēta vairākās kategorijās. Uzņēmuma robotizētais risinājums vēja turbīnu attālinātai pārbaudei, apkopei un remontam nodrošinājis uzņēmumam finālista statusu "Zaļās inovācijas" kategorijā jaunuzņēmumiem un "Ietekme uz vidi" apakškategorijā "Atjaunojamā enerģija".

Vīriešu veļas zīmols "tom àdam" drīzumā plāno uzsākt tirdzniecību uni-sex pidžamām, kas šūtas no ekoloģiski inovatīva auduma, kas ir radīts no rožu krūma, informē zīmola attīstītājs Toms Ādams Vītoliņš.

Daļa no pidžamām ir ražotas, izmantojot rožu krūmus, un otra daļa ir no "tencel", kas ir dabiska šķiedra, kuras izejmateriāls ir koksne. Asimilācijas cikls ļauj izmantotajam šķīdinātājam pārstrādāties gandrīz 100%. Tas nozīmē, ka ražošanas procesā nerodas indīgas vielas, kas varētu piesārņot gaisu vai ūdeni, norāda dizainers. Tādā veidā produkcija tiek padarīta ekoloģiski draudzīga.

Pēc T.Ā.Vītoliņa domām, tas būs ļoti piemērots apģērbs tieši šim laikam, kad visi uzturas mājās. Pidžamu audums tiek izstrādāts Portugālē, pie viena no senākajiem Portugāles kreklu audumu ražotājiem. Tas ir ģimenes uzņēmums, kas ir vēl viens svarīgs faktors sadarbībai.

8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas un aizturēts apkaunojoši liels korupcijas shēmā iesaistītu muitnieku skaits – 29. Kopš tās dienas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme vairākās intervijās ir centusies marginalizēt notikušā nozīmi, pretojoties muitas vadības atstādināšanai un Terehovā pieķerto kukuļdošanu saucot par "piecīšu ņemšanas tradīciju", 23.aprīlī raksta laikraksts Diena.

Patiesībā Terehovas muitnieku organizētajam grupējumam bijis pakalpojumu izcenojums, izstrādāta shēma kukuļu slēpšanai un sadalei, kas katram muitniekam mēnesī pie algas nodrošināja 2000 līdz 3000 eiro no "obščaka", kas pārmaiņus slēpts muitas punkta virtuvē, tualetē vai garderobēs, naudu sametot cepurē vai kastē, Diena uzzināja no oficiāla avota, kas ieņemamā amata dēļ ir informēts par izmeklēšanas detaļām.

Informāciju par muitnieku iekasēto kukuļu "obščaku" jeb kopējo katlu, kurā visa maiņa samet dežūras laikā iekasētos kukuļus, lai pēc tam sadalītu, VID Iekšējās drošības pārvalde bija konstatējusi mēnešiem ilgušas operatīvās darbības rezultātā, tieši tādēļ operāciju Terehovā 8. aprīļa rītā bija svarīgi veikt, pirms kukuļu fonds tiek sadalīts un maiņa izklīst pa mājām.

Vai esi aizdomājies, kur tiek ražotas tavas Ray-Ban brilles, Converse kedas, Nike sporta apģērbs, Calvin Klein apakšveļa un Iphone, no kura tu, pavisam iespējams, šo lasi? Šie ir tikai daži no produktiem, kas tiek ražoti Ķīnā, un esam pārliecināti, ka lielākā daļa pasaules iedzīvotāju ir turējuši rokā preci, uz kuras drukātiem burtiem ir rakstīts “MADE IN CHINA”. Tas pierāda to, ka Ķīna ir viena no lielākajām ražotājvalstīm pasaulē, ņemot vērā importa un eksporta apjomus, un saistībā ar Latviju, Ķīna ierindojas 6. vietā pēc importēto kravu apjoma. 2020. gadā Ķīna bija trešais lielākais eksporta partneris Eiropas Savienībā (10,5%) un vislielākais importa partneris, veidojot 22,4% no visām precēm.

Aptuveni 90% visu pasaules preču tiek pārvadāti ar konteineriem, veicot starptautiskās kravu piegādes no viena kontinenta uz otru. Lielākā daļa preču no Ķīnas tiek transportētas, izmantojot tieši jūras kravu pārvadājumus ar konteineru kuģiem, taču, kā zināms, pasaulē joprojām valda konteineru krīze, kas izpaužas kā konteineru deficīts, augstas kravu pārvadājumu izmaksas un sastrēgumi ostās.

Esošā situācija liek aizdomāties – vai konteineru krīze ietekmēs preču plūsmu no Ķīnas Ziemassvētku laikā? Ja esi ieplānojis pasūtīt kravu no Ķīnas, un tas var būt jebkas – telefona vāciņi, makšķerēšanas piederumi, matu gumijas, portatīvie datori – tad lasi tālāk, jo, iespējams, tev nāksies izskatīt citas alternatīvas.

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā jaunam uzņēmumam audzēt atpazīstamību, ir sadarbība ar influenceriem, jo izmērīt dārgu reklāmas kampaņu patieso atdevi ir ļoti sarežģīti.

To intervijā DB norāda viena no apakšveļas zīmola lovin’ dibinātājām Daina Novikova. Viņas un Baibas Šauriņas radītā uzņēmuma interneta veikals savas virtuālās durvis klientiem vaļā vēra pērnā gada martā – laikā, kad valstī bija izsludināts visaptverošs lokdauns jeb mājsēde. D. Novikova atzīst – sākt tirdzniecību brīdī, kad fiziski nevari satikties ar klientiem, jaunam uzņēmumam ir gana izaicinoši, taču nedrīkst aizmirst, ka internets mūsdienās ir spēcīgs instruments.

Fragments no intervijas

Kāpēc radās ideja par savu uzņēmumu, turklāt pandēmijas laikā, kas daudziem biznesiem bija gana izaicinošs?

Iepriekš mēs ar kolēģi Baibu kopā strādājām citā Latvijas apģērbu zīmolā, tā sagadījās, ka īsi pirms pandēmijas palikām bez darba, tāpēc bija skaidrs, ka nepieciešams kaut ko darīt. Diezgan ātri sapratām, ka darba tirgus vairs nav tik rožains un jaunu darbavietu atrast nemaz nav viegli, tāpēc sākām domāt par iespējām radīt savu uzņēmumu. Šī ideja jau kādu laiku bija sēdējusi mūsu galvās, taču līdz šim nebijām saņēmušās to īstenot, tāpēc nolēmām – tagad vai nekad! Principā mēs nonācām izvēles priekšā – sēdēt bez darba vai mēģināt. Mēs pamēģinājām!