Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nosūtītajā pieprasījumā par sludinājumu portāla "ss.lv" bloķēšanu minēta vēl virkne ar SIA Internet saistītu domēna vārdu, sacīja Augstākā līmeņa domēna «.lv» turētāja, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas jeb NIC sabiedrisko attiecību pārstāvis Jānis Riņķis.

Bez ss.lv iesniegumā minēti arī 2000.lv, auto.lv, dch.lv, dorfman.lv, doska.lv, firenet.lv, ftp.lv, inet.lv, internet.lv, kasko.lv, madam.lv, moneta.lv, multisistema.lv, myphoto.lv, netmail.lv, noma.lv, octa.lv, pulse.lv, showbar.lv, sludinajumi.lv, sound.lv, sys.lv un titans.lv.

Riņķis norādīja, ka visus šos domēnus VID saista ar Internet saimniecisko darbību, un tie visi, visticamāk, tiks slēgti pirmdien.

Kā novēroja aģentūra LETA, liela daļa no šīm vietnēm pāradresē lietotājus uz ss.com, vēl dažas - uz fotki.lv. Visu domēnu lietotājs ir ar ss.lv īpašniekiem saistītais SIA Internet.

Kā ziņots, VID nolēmis apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla ss.lv darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem. VID apturējis arī ar ss.lv īpašniekiem saistītā uzņēmuma SIA Internet saimniecisko darbību.

Siguldas novada pašvaldība līdz 30.maijam aicina pieteikties interesentus, kuri vēlētos iznomāt divus neizmantotus Siguldas pilsētas ūdenstorņus, kā arī iznomāt pašvaldībai piederošu nelielu ēku pie Gūtmaņalas.

Siguldas pilsētā esošie ūdenstorņi jau ilgstoši netiek izmantoti un tos iespējams pielāgot citām funkcijām. Viens ūdenstornis atrodas Saules ielā 6, otrs – Gulbju ielā 8, Siguldā. Siguldā jau ir divi ūdenstorņi, kuri pielāgoti siguldiešu vajadzībām – gan Kultūras un mākslas telpa Siguldas Tornis, gan SIA Saltavots birojs.

Savukārt ēka pie Gūtmaņalas netiek izmantota jau vairākus gadus un to plānots iznomāt tūrisma pakalpojumu sniegšanai, ja kādam interesentam šāda iecere būs saistoša.

Plašāka informācija par pašvaldībai piederošajiem objektiem pieejama pie Teritorijas attīstības pārvaldes Telpiskās attīstības plānotājas Zanes Gateres pa tālruni 67800957.

Somijas tekstilizstrādājumu servisa uzņēmums Lindstrom, veicot investīcijas, nolēmis izveidot jaunu darba apģērbu ražotni Tukumā, Melnezera ielā, pārņemot vietējā uzņēmuma SIA GPT Production biznesu, aģentūru LETA informēja SIA GPT Production direktore Inga Jākola.

Viņa skaidroja, ka šā gada decembra beigās vietējais uzņēmums SIA GPT Production beigs ražošanu Tukumā, bet Lindstrom nodarbinās visus šī uzņēmuma ražošanā strādājošos. Turklāt Lindstrom paplašina savu darbību Latvijā un sāk darba apģērbu ražošanu Tukumā. Uzņēmums uzbūvēs jaunu darba apģērbu ražotni un tajā nodarbinās aptuveni 120 cilvēku.

«Ieguldījums ir daļa no mūsu darbības stratēģijas, lai nodrošinātu vēl ātrāku darba apģērbu piegādi mūsu klientiem tuvējā reģionā. Tukums atrodas lieliskā centrālā vietā. No jaunās rūpnīcas mēs apkalposim klientus visā Ziemeļeiropā,» skaidroja Lindstrom grupas prezidents un ģenerāldirektors Juha Laurio.

Kvēlākie un ekstrēmākie ūdens tūrisma baudītāji jau interesējas par iespēju iznomāt laivas, lai dotos savā šā gada pirmajā braucienā pa upi, lai gan upēs ledus joprojām nav izgājis.

Laivu iznomātāji akcentē, ka šobrīd doties braucienā ar laivu pa upēm ir bīstami, aicinot kvēlākos ūdens tūrisma baudītājus tomēr vēl pagaidīt.

Pirmos laivu braucējus jau piedzīvojusi Amatas upe, lai arī šajā upē ledus vēl nav izgājis. Kā informēja Amatas novada Tūrisma informācijas centrā, laivošana Amatas upē patlaban vēl ir bīstama, jo ledus nav izgājis no visas upes. No ledus brīvs patlaban ir posms no Melturu tilta līdz Kārļu zivjaudzētavai. Tomēr neskatoties uz to, aizvadītajās brīvdienās jau ir bijuši cilvēki, kuri ar laivām devušies braucienā pa upi.

Par iespēju iznomāt laivas cilvēki interesējušies arī Campo laivu nomā, taču tur pagaidām laivu nomu nepiedāvā, jo laikapstākļi nav atbilstoši braukšanai ar laivu. Laivu nomā stāstīja, ka interese no cilvēku puses ir, taču viņi vēl neiesaka sēsties laivās, jo ārā vēl ir ziema.

Igaunijas valsts dzelzceļa kravu pārvadājumu uzņēmuma EVR Cargo jaunais padomes priekšsēdētājs Nēme Jegi, kurš amatā ievēlēts maijā, paziņojis, ka kompānijas plāns iegādāties Krievijā vagonus un tur tos arī iznomāt ir pretrunīgs un riskants, tādēļ padome ir apturējusi šo investīciju projektu.

EVR Cargo plānoja ņemt kredītu, lai Krievijas rūpnīcās par 35 miljoniem eiro pasūtītu 600 konteineru platformas un 400 pusvagonus. Tāpat tika plānots izveidot meitasuzņēmumu Krievijā, kurš tālāk iznomātu šos vagonus lielām Krievijas kompānijām.

«Biznesa plāns, kurš tika prezentēts padomei, bija ļoti pretrunīgs un neatbilda ierastai komerciālai loģikai. Tā kā ar EVR Cargo padomes sniegto informāciju bija par maz, nekas cits neatlika, kā pagājušās nedēļas beigās apturēt šo projektu,» Jegi sacīja intervijā laikrakstam Postimees.

Vienlaikus viņš neprecizēja, kas padomi neapmierināja šajā projektā. Jegi atzina, ka darbībā Krievijā vienmēr pastāv politiskie riski, bet ir grūti izvērtēt, cik tie ir lieli. Viņš uzsvēra, ka lēmums ir balstīts tikai un vienīgi komerciālā loģikā, par kuru šajā projektā bija daudz jautājumu.

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Sludinājumu portāls ss.lv mainījis domēna vārdu uz ss.com.

Adrešu logā ievadot veco adresi ss.lv, kas veda uz vietni ss.lv, pašlaik ved uz vietni ss.com. Tāpat no ss.lv uz ss.com mainījies vietnes sākumlapas kreisajā augšējā stūrī redzamais vietnes logotips.

Kā liecināja interneta vietnē whois.com publicētie dati, tad ss.com bija reģistrējis ss.lv un kā kontaktpersonas tika norādīti Juris Līnis un Andrejs Kivackis, kuriem vienādās daļās pieder SIA SS. Tomēr vakardienas laikā minētajā vietnē informācija par ss.com mainījās un tagad kontaktu listē minēts, ka domēnu ss.com reģistrējis Luksemburgā esošs uzņēmums.

Kā ziņots, VID nolēmis apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla ss.lv darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem.

Kamēr fantazējam par nākotni, citas valstis steidz ieņemt arī mūsu izsapņoto nišu

Atsaucoties uz Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa sacīto, atklājot šī gada starptautisko pārtikas izstādi Riga Food, inovācijas un bioloģiskā pārtika ir Latvijas nākotnes stāsts. Šodien, kad bioloģiskā pārtika vēl ir tikai nišas produkts (ko bieži balsta gan tās ražotāju, gan ēdēju entuziasms), veikalu plauktus aizpilda «parastie» pārtikas produkti. Var sapņot par to, lai drīzumā saplūstu jēdzieni «vietējais» un «bioloģiskais», taču pagaidām tās ir tikai fantāzijas, jo nav nedz audzēšanas un pārstrādes jaudu, nedz pircēju kvoruma, kuri ar maku un izpratni par labu pārtiku būtu gatavi balsot par bioloģiskās lauksaimniecības un bioloģiskās pārtikas ražošanas attīstību (lai gan bioloģiskās ēšanas entuziasti atrod veidus, kā šos produktus iegādāties faktiski par industriālo produktu cenām, piemēram, bioloģiskās tiešās pirkšanas pulciņos). Vēl vairāk: kaut kas daļai pircēju liek novērsties ne tikai no bioloģiski sertificētiem produktiem, bet no Latvijā ražotiem produktiem vispār.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) iesniegs priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem, kā rezultātā varētu apturēt arī domēna ss.com darbību, biznesa portālam db.lv pastāstīja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Tā kā pašlaik sludinājumu portāls ss.lv, kura domēna lietotāja - SIA Internet - saimniecisko darbību VID ir apturējis, ir nomainījis domēna vārdu uz ss.com, dienests tā darbību apturēt nevar, jo tam nav tiesību slēgt paplašinājuma domēnus «.com». Līdz ar to ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos.

Priekšlikumi jau būtībā ir sagatavoti, jo VID jau iepriekš norādījis uz šādiem riskiem, bet nozares spiediena rezultātā tas netika sadzirdēts un VID priekšlikumi, kas paredz, ka dienests var prasīt apturēt jebkuru domēnu darbību, netika apstiprināti.

Jaunizveidotajā interneta vietnē ss.com nav norādīta informācija par pakalpojumu sniedzēju, tāpat nav pieejama kontaktinformācija, kas esot patērētāju tiesību aizsardzības pārkāpums. Vienlaikus viņa norādīja, ka dienests pētīs iespējamās turpmākās darbības metodes, tās sabiedrībai gan neatklājot. «Mēs no savas puses izmantosim likumā noteiktās iespējas,» viņa teica.

Mašīnbūves un metālapstrādes nozares uzņēmumu nākotni vairāk ietekmēs nevis Latvijā, bet Eiropas tirgū un pat visā pasaulē notiekošie procesi.

Tādu pozīciju pauž aptaujātie šīs jomas uzņēmēji. Proti, nozare pati par sevi ir cieši saistīta ar citām industrijām un arī globālo pasaules tirgu.

Uzņēmumu vadītāju noskaņojums arī ir ļoti atšķirīgs, īpaši ņemot vērā, kā tirgū klājas konkrētajam ražotājam. Pašmāju tirgū nav novērotas krasas svārstības, jo pieprasījums ir stabils, taču vienlaikus jāņem vērā, ka uzņēmuma produkcijas pircēji to lielākoties izmanto savos izstrādājumos, kuri galu galā tāpat tiek pārdoti aiz Latvijas robežām – citās Eiropas valstīs. «Neviens neko «klāt nenesīs», tāpēc viss atkarīgs no pašiem,» situāciju raksturo SIA KnK Mefab valdes loceklis Kārlis Jansons.

Šūpošanās efekts

«Runājot par ss.lv klientu servisu - tas vienmēr ir bijis nekāds. Taču pēdējā gada laikā tas ir zem katras kritikas, jo izskatās, ka adminā darbojas ļoti neprofesionāli, aroganti personāži. Bet monopols ir monopols - tad laikam var uzvesties kā grib,» biznesa portālam db.lv, lūgta komentēt pašlaik radušos situāciju ar sludinājumu portālu ss.lv, sacīja Andeles Mandeles, kurā tūkstošiem meiteņu tirgojas ar savām drēbēm, tāpat arī portāla andelemandele.lv izveidotāja Līva Jaunozola.

Tā gan esot Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetence. Vienlaikus viņa uzsver, ka lietotājiem pirms sludinājumu ievietošanas jāiepazīstas ar sludinājumu ievietošanas noteikumiem. «Negribētos ticēt, ka sludinājumi tiek dzēsti vienkārši izklaides pēc. Viss, kas ir jāizdara ss.lv - jāuzlabo klientu apkalpošanas kvalitāte un jāpaskaidro lietotājiem, kādēļ sludinājums dzēsts,» skaidro. L. Jaunozola.

«Vai ss.lv ar šo situāciju radīsies nopietna konkurence? Nedomāju viss,» savu redzējumu klāsta andelemandele.lv dibinātāja.

L. Jaunozola pauž atbalstu attiecībā uz ss.lv rīcību par informācijas nesniegšanu. «Uzskatu, ka ss.lv rīkojās pareizi, neizsniedzot VID informāciju par tirgotājiem. Tad jau drīz arī grāmatvežiem un advokātiem būs jāsniedz informāciju par saviem klientiem? Tas būtu absurds. Ja VID vēlas iegūt sev nepieciešamo info - lai sadarbojas, piemēram, ar CSDD, nevis taranē privātos uzņēmējus. Ievietots auto sludinājums nav vēl nekāds nodokļu pārkāpums. Ss.lv ir pieklājīgs apgrozījums un kompanīja valstij maksā pietiekami lielus nodokļus. Ja viņi tiks nokaitināti, domāju, šī nauda aizplūdīs uz citu valsti. Pirmais solis ir domēns ss.com, otrais - ārzonas kompānija,» viņa teic.

Par Latvijā ražotajām koka moduļu mājām aktīvu interesi izrāda potenciālie pircēji no Korejas. Pagaidām gan noslēgtu līgumu par piegādēm vēl nav un lielākie pircēji ir tepat Eiropā.

Neraugoties uz iespaidīgo attālumu, kāds ir starp Latviju un Koreju, mums jau ir bijuši trīs interesentu sadarbības piedāvājumi,” par Korejas, kas ir no attīstītākajām valstīm Āzijā, interesentiem stāsta SIA CMB Housing Factory valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis. Viņš norāda, ka uzņēmums specializējies koka moduļu ēku un koka paneļu izgatavošanā saliekamajām koka būvēm, šim sektoram nopietni pievēršoties tikai 2022. gadā.

“Pagaidām gan līdz konkrētiem piegāžu līgumiem vēl neesam nonākuši, taču negaidīti lielā interese no Korejas liecina par to, ka Latvijas koka māju noieta tirgus nebūt nav ierobežots ar Eiropu, un, ja šo produktu varam piegādāt uz Koreju, tad pazūd jebkādas robežas visas pasaules mērogā,” skaidro A. Dzirkalis. Viņš gan steidz piebilst, ka šādu projektu sekmīgai īstenošanai nepieciešami attiecīgi biznesa partneri ārzemēs.

Sludinājumu portāla ss.lv strīds ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir par jauno likuma normu likumā Par nodokļiem un nodevām: 15.panta 6.daļu: (6) Interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojuma sniedzējam pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt tā rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri, izmantojot interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojumus, izvietojuši sludinājumus, un par to izvietotajiem sludinājumiem.

«Vienkāršiem vārdiem, jāsniedz informācija par to, kurš sniedz sludinājumu un kāds ir sludinājuma saturs.

Šie ir dažādi interpretējami jēdzieni, un diez vai šis strīds beigsies ātrāk par attiecīgu tiesas spriedumu, kas būs precedents visiem pārējiem,» biznesa portālam db.lv sacīja ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs.

«Šobrīd nodokļu pasaule mainās un pat banku noslēpums vairs nav svēts, arī pārrobežu situācijās. No otras puses, nešķiet korekti, ka VID prasa kopēt pilnas datu bāzes, nepasakot, kas tieši viņiem nepieciešams,» viņš piebilst.

Kā ziņots, VID nolēmis apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla ss.lv darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem. VID apturējis arī ar ss.lv īpašniekiem saistītā uzņēmuma SIA Internet saimniecisko darbību.

Kopumā ir grūti komentēt situāciju, kas šobrīd ir izveidojusies saistībā ar sludinājumu portālu ss.lv bez iepazīšanās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un konkrētā komersanta iepriekšējo saraksti, kā arī VID pieņemto lēmumu. Katrā ziņā no publiski pieejamās informācijas var secināt, ka komersants mērķtiecīgi izvairās no VID pieņemtā lēmuma izpildes, DB norāda zvērinātu advokātu biroja Fort advokāts un partneris Sandis Bērtaitis.

Tāpat viņš atzīmē, ka VID lēmums par saimnieciskās darbības apturēšanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi un adresātam saskaņā ar likumu ir pienākums to izpildīt labprātīgi. Līdz ar lēmuma pieņemšanu komersantam aizliegts pildīt maksājumu saistības un veikt darījumus. Izņēmums ir tāda darījumu pabeigšana, arī maksājumu saistību izpildīšana, kas nav veikti, lai izvestu, atsavinātu vai slēptu mantu vai citus ienākuma avotus vai citādā veidā izvairītos no nodokļu saistību izpildes, skaidro advokāts.

Tomēr, ja mājaslapas uzturēšanu īsteno cits komersants un citā domēna adresē, tad šāds gadījums ir strīdīgs. Formāli raugoties, VID lēmums nerada aizliegumu turpināt saimniecisko darbību citiem saistītiem komersantiem. «Ja portāls turpina darbu citā domēna adresē (piemēram, ss.com) un no cita komersanta puses, tad VID būtu grūti panākt, ka šādu darbību veikšana tiktu aizliegta ar sākotnēji pieņemto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu. Vienlaikus neizslēdzu, ka varētu būt dažādi nozīmīgi blakus apstākļi, kuriem ir ietekme uz situācijas galīgo juridisko risinājumu,» piebilst S. Bērtaitis.

Sludinājumu portāls ss.lv ir Latvijas ekonomikas, realitātes un sabiedrības spogulis.

Statistika rāda vidējās algas auto pārdošanas un servisa nozarē 80, 120, 200 eur (brutto!) apmēros, bet realitāte ir pavisam cita, kur ss.lv kā platforma spēlē ļoti nopietnu lomu pelēkās ekonomikas uzturēšanā! Es nerunāju par krāmu vai privāto mantu tirgoņiem. Es runāju par sistemātiskiem «biznesmeņiem» - dārgu regulāru preču jeb pakalpojumu sniedzējiem, kas nemaksā ne kapeiku nodokļos. Ar šiem ir jākonkurē legālam biznesam, kas maksā valsts budžetā nodokļus. Spēles noteikumi ir ļoti izkropļoti.

Visiem kliedzējiem, kas saka - pensijas par mazu, ārstu algas par mazu, policisti korumpēti, skolotāju algas un, protams, ceļu finansējums nepietiek. Visam šim ir nepieciešama nodokļu nauda. Ja lielākā daļa nemaksā, tad tai arī nav tiesības kliegt. Kaut kad jau ir jāķeras klāt visa bardaka sakārtošanai, protams metodes ir diskutējams jautājums.

2. septembrī Liepājas Vecajā vikingā plānota pēdējā ballīte, un nākamajā dienā pēc ballītes restorāns tiks slēgts, paziņojis restorāna saimnieks Peders Rathlefs.

Dāņu izcelsmes uzņēmējs skaidro, ka viņš šovasar zaudējis dzīvesbiedri, tādēļ nevar turpināt šo biznesa virzienu, vēsta reģionālais portāls ReKurZeme.lv. Uzņēmēja plānos ietilpst naktsklubs Vecā vikinga telpās, kas darbosies 2. stāvā.

P. Rathlefs norādīja, ka nezina, kas turpmāk būs restorāna vietā. Tas pieder ēdināšanas uzņēmumam Hesburger un, iespējams, ka uzņēmums to iznomās citiem vai darbosies pats.

Dāņu uzņēmējs restorānu Vecais vikings bijušajās Latvijas 1. Rokkafejnīcas telpās atvēra 2015.gadā.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Augusi investoru nepatika pret ieroču kompāniju vērtspapīriem

Pēc nesenās apšaudes skolā Floridā ASV ar jaunu intensitāti aizsākušās runas par ieroču kontroles pastiprināšanu. Pašlaik izskatās, ka šajā ziņā seko arī daži reāli darbi, kas likuši strauji sarukt populārāko ASV ieroču ražošanas kompāniju akciju cenām.

Tādējādi akciju mijēju reakcija pēc šiem traģiskajiem notikumiem ir krietni vien atšķirīga, ja salīdzina ar citiem līdzīgiem gadījumiem. Piemēram, reaģējot uz notikumiem pagājušā gada ASV Lasvegasas masu šaušanā, kas laupīja vairāk nekā pussimta cilvēku dzīvību, šaujamieroču kompāniju akciju vērtības īslaicīgi pat palielinājās. Parasti pēc masu šaušanām pieaug sabiedrības spiediens noteikt stingrākus ieroču kontroles noteikumus, kas rada zināmu investoru satraukumu. Tālākā notikumu gaita gan tradicionāli paredz, ka šādas vēlmes iestrēgst Vašingtonas politiskajos gaiteņos. Savukārt tam tāpat ir ietekme uz tiem, kuru īpašumā jau ir ieroči, un tiem, kuri vēl tikai grib tos iegādāties. Šī sabiedrības daļa tad attiecīgi šādos brīžos steidz uz šaujamieroču veikaliem, lai papildinātu savus krājumus, baidoties no tā, ka nākotnē ieročus iegādāties būs daudz sarežģītāk. Rezultātā tas noved pie lielāka pieprasījuma pēc šaujamajiem un attiecīgi – lielākiem šādu kompāniju ieņēmumiem. Daudzi pēc šādiem traģiskiem notikumiem lemj iegādāties ieročus papildu pašaizsardzības nolūkiem, uz ko tad pēdējā laikā ļoti ātri steidz likt likmi arī investori.

ES PVN direktīva ļauj dalībvalstīm ieviest samazināto PVN likmi pārtikai.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Latvija, iespējams, no 2024. gada 1. janvāra pārstās piemērot šī nodokļa samazināto 5% likmi Latvijā raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem. BDO Latvia pētījums liecina, ka arī bez šī papildinājuma mūsu valstī PVN likme ir viena no augstākajām.

Atpaliekam tikai no Dānijas

Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Bulgārijā, Dānijā, Igaunijā un Lietuvā. «Attīstītās valstis (Vācija – 7% likme, Luksemburga – 3%) piemēro daudz zemāku samazinātā PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties to celt, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē AS BDO Latvia nodokļu projektu vadītājs Artūrs Radziviļčuks. Viņš kā pārsteidzošu vērtē situāciju, ka Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – šādas samazinātās PVN likmes pārtikai netiek piemērotas. Samazinātās PVN likmes pārtikai nav arī Dānijā. «Izveidojusies absolūti neloģiska aina – jo nabadzīgāka valsts, izņemot Dāniju, jo augstāks PVN pārtikai,» secina A. Radziviļčuks.

Dizainers Mārcis Ziemiņš radījis produktu "Spray Box", kas apvieno gaumīgu dizainu ar šobrīd svarīgu funkciju - roku dezinfekciju.

Brīdī, kad arī M.Ziemiņa nozarē, tāpat kā daudzās, tika norauts stopkrāns, atcelti un apstādināti pilnīgi visi esošie un tuvākās nākotnes projekti, dzima doma, kas tiešā mērā ir saistīta ar šī brīža situāciju.

"Pirmkārt, mani rīkoties pamudināja apziņa, ka ļoti gribu kādam palīdzēt un radīt ko tādu, kas atvieglotu kādam ikdienu šajā mums visiem sarežģītajā laikā. Nedaudz papētot tirgu un apsekojot sabiedriskas iestādes, kurās ir izvietoti roku dezinfekcijas stendi, sapratu, ka gribu radīt stendu, kas atšķiras no citiem. Galvenā doma man bija radīt tādu stendu, lai rokas dezinficēt varētu, nepieskaroties stendam/pogām/ pumpīšiem, kuriem ir pieskārušies vēl simtiem citu cilvēku pirms manis. Man kā dizainerim, protams, svarīgi ir, lai stends ne tikai perfekti un droši pilda savu galveno funkciju, bet ir arī vizuāli pievilcīgs, elegants un estētisks, un tas organiski var iederēties telpas interjerā, to tikai papildinot, ne izbojājot kopējo dizainu," stāsta M.Ziemiņš.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Noslēgusies Igates pils kompleksa, Limbažu novadā, atklāta elektroniska izsole, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

Izsolei pieteicās viens pretendents – juridiska persona, kura, veicot vienu soli par 915 000 eiro, ieguvusi tiesības uz pils kompleksa - 3290 m2 būves un 89260m2 zemes - iegādi. Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks noslēgts mēneša laikā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna.

Valstij piederošais Igates pils komplekss, kas atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Igatē, sastāv no būvēm ar 3290 m2 platībā un zemes gabala 89260 m2 platībā - saimniecības daļas ar klēti, pārvaldnieka māju, brūzi un kūti, parādes daļas ar kungu māju, kalpu māju un parku. Atbilstoši kapitālsabiedrības stratēģijai, VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešamas valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskas izsoles ceļā vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) rīkotajā Igates pils kompleksa, Limbažu novadā, izsolē tiesības iegādāties pils kompleksu par 915 000 eiro ieguva vienīgais pretendents - SIA "Palleteries", informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Dalībai atklātajā elektroniskajā izsolē pieteicās viens pretendents - "Palleteries", kura, veicot vienu soli, par 915 000 eiro, ieguva tiesības uz Igates pils kompleksa - 3290 kvadrātmetru būves un 89 260 kvadrātmetru zemes - iegādi.

"Palleteries" vienīgais īpašnieks ir Latvijas uzņēmējs Edijs Ošs. Uzņēmums darbojas ražošanas un eksporta nozarē.

"Pēc publiskajā telpā izskanējušās ziņas par pils pārdošanu, radās doma Latvijas vēsturē ierakstīt arī savas rindiņas, iegādājoties Igates pili, kas arī ir sava veida mecenātisms. Tālāk pils apsaimniekošana tiks nodota meitas Sintijas Ošas un viņas komandas rokās. Divām ģimenēm - Ošiem un Lāčiem apvienojoties, īpašums tiks pārvaldīts un saglabāts tā vēsturiskais mantojums kombinācijā ar jauno, mūsdienīgo attīstības modeli. Šeit jaunajai paaudzei būs iespējas izpausties radošumā, kā arī uzkrāt biznesa zināšanas mācību procesā. Pils būs ikvienam pieejama un vērsta uz uzņēmējdarbību. Tiks turpināts darbs viesu iecienītajā Igates dzirnavu krodziņā, atjaunota pirts atpūtas māja un pielikti visi spēki, ticība un cerība vērt vaļā pils durvis jau Jaunā 2023. gada sagaidīšanai,” norāda E.Ošs.

Aizvien vairāk klientu izrāda vēlmi iegādāties vai iznomāt IT un elektronikas uzņēmuma AdvanGrid radīto inovatīvo tehnoloģiju, kas veic elektroenerģijas patēriņa monitoringu, ļaujot uzņēmējiem pastāvīgi sekot elektrības patēriņam, konstatēt nelietderīgus tēriņus, tādējādi radot iespēju efektivizēt enerģijas patēriņu un būtiski ekonomēt finanšu līdzekļus.

Iekārtu AdvanGrid speciālisti izstrādāja pirms četriem gadiem un divus gadus to testēja un pilnveidoja kopā ar AS Sadales tīkls ekspertiem, vērtējot tehnoloģiju darbībā, kā arī kopīgi konstatējot nepilnības un attiecīgi veicot uzlabojumus. Nu jau ne tikai AS Sadales tīkls speciālisti atzīst iekārtu par kvalitatīvu un savā ziņā unikālu, kurai vismaz pagaidām šajā cenu kategorijā šādā komplektācijā un funkcionalitātē pasaulē nav analogu, turklāt tās cena ir ievērojami zemāka nekā līdzīgiem risinājumiem, akcentē AdvanGrid valdes priekšsēdētājs Juris Polcs.

"Šīs iekārtas pamata auditorija ir industriālie klienti, kuri ikdienā patērē nozīmīgu apjomu elektroenerģijas dažādu ražošanas iekārtu darbināšanai, tādēļ iespēja kontrolēt un analizēt patēriņu viņiem ir būtiski tieši no kopējo izmaksu samazināšanas viedokļa. Vienlaikus tā ir vērtīgs elektroenerģijas patēriņa tendenču mērīšanas un ekonomēšanas instruments arī dažāda lieluma birojos," stāsta J. Polcs.