Mašīnbūves un metālapstrādes nozares uzņēmumu nākotni vairāk ietekmēs nevis Latvijā, bet Eiropas tirgū un pat visā pasaulē notiekošie procesi.
Tādu pozīciju pauž aptaujātie šīs jomas uzņēmēji. Proti, nozare pati par sevi ir cieši saistīta ar citām industrijām un arī globālo pasaules tirgu.
Uzņēmumu vadītāju noskaņojums arī ir ļoti atšķirīgs, īpaši ņemot vērā, kā tirgū klājas konkrētajam ražotājam. Pašmāju tirgū nav novērotas krasas svārstības, jo pieprasījums ir stabils, taču vienlaikus jāņem vērā, ka uzņēmuma produkcijas pircēji to lielākoties izmanto savos izstrādājumos, kuri galu galā tāpat tiek pārdoti aiz Latvijas robežām – citās Eiropas valstīs. «Neviens neko «klāt nenesīs», tāpēc viss atkarīgs no pašiem,» situāciju raksturo SIA KnK Mefab valdes loceklis Kārlis Jansons.
Šūpošanās efekts
«Grūti saprast, kas un kā būs, bet Eiropā ir skaidri redzama «sabremzēšanās»,» norāda SIA Leax Baltix un SIA Leax Rēzekne valdes loceklis Henriks Silenieks. Viņš gan atzīst, ka bremzēšanās procesi notiek atšķirīgos ātrumos. «Salīdzinājumā ar tā dēvētajiem pīķa apjomiem pašlaik samazinājums ir 10% līdz 30% atkarībā no konkrētā segmenta, un šo tendenci arī uzņēmumi jūt,» tā H. Silenieks. Viņš gan uzskata, ka ekonomiskais cikliskums nav nekas jauns un pārsteidzošs, jo augšupeju nomaina lejupslīde un to atkal nomaina augšupeja – tie ir sava veida amerikāņu kalniņi. «Latvija šūpojas globālās ekonomikas viļņos, un kāds vilnis atnāk vēlāk, līdz ar to arī tā ietekme ir jūtama ar laika nobīdi, bet ir arī tādi, kuru ietekmi jūt nekavējoties,» salīdzina H. Silenieks. Viņš gan steidz piemetināt, ka pašreizējo ciklisko svārstību brīdi nedrīkst pielīdzināt 2008.–2009. gada recesijai, jo tad kritumu piedzīvoja visi un teju vai visā pasaulē.
Atbalsis jutīs arī šeit
«Tā kā vairums nozares produkcijas tieši vai pastarpināti tiek realizēta ārvalstu tirgū, tad arī tur notiekošais atsaucas uz Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem,» secina SIA AB Metal valdes loceklis Māris Balodis. Viņš norāda, ka šādu ārējo faktoru Latvijā strādājošie ietekmēt nevar, bet var tikai pielāgoties. «Pašlaik skan prognozes par sava veida «miera periodu», un tā kā 2/3 visas produkcijas tiek realizētas ārzemēs, nav pamata pārspīlētam optimismam, ka mūs Latvijā tas neskars,» pauž M. Balodis. Viņaprāt, 2020. gadā saprātīgi uzņēmēji Leiputriju negaida, bet to, kāda situācija būs realitātē, rādīs laiks. «Eiropā «sēžas» autorūpniecība, arī būvniecība, kas ir lielākās metāla produkcijas patērētājas,» stāsta M. Balodis. Viņš gan steidz piemetināt, ka uz šo procesu raugās mierīgi, jo neba pirmo reizi ko līdzīgu nākas pieredzēt. «Šo vēsmu kontekstā ir svarīgi, lai valdību veidojošie politiķi neiegrimst sapņos par rožainu nākotni – lielu IKP pieaugumu un to «ietver» budžeta ieņēmumos, īpaši situācijā, kad «miera laiki» iestāsies vairākām jaudīgajām nozarēm un rezultēsies ar bēdīgām sekām, turklāt visām jomām papildu naudu vajag,» tā M. Balodis.
Viņaprāt, papildu līdzekļi jāmeklē valsts pārvaldes tēriņu pārskatīšanā. «Citas valstis var dzīvot bez deficīta, Latvija nevar, tajā pašā laikā budžeta deficīta apkalpošanai ik gadu jātērē vairāki simti miljonu eiro nodokļu maksātāju naudas, ko varētu tērēt sāpīgāko problēmu risināšanai,» iesaka M. Balodis. Viņaprāt, labāk pieņemt pesimistiskāku prognozi un priecāties par labāku rezultātu nekā otrādi. «Negribu domāt, ko darīs tad, ja ienākumi daudziem saruks, kas sev līdzi vilks arī mazākus nodokļus,» tā uz jautājumu par iespējamo rīcību, atbild M. Balodis. Uzņēmēji ir tie, kuri rada nodokļus, ko politiķiem pārdalīt, un šīs tendences, kuras skar biznesu, ignorēt nedrīkst. «Bizness labajos laikos «parādu» nastu samazina, un valstij jārīkojas tieši tāpat, jo, ja parādu «mugursoma» kļūst par smagu, to panest nevar un tad sākas citi «procesi»,» klāsta M. Balodis.
Divi riski
«Uztrauc Brexit un tas, lai, Lielbritānijai izstājoties no ES, mūsu produkciju un pakalpojumus uz šo valsti neapliktu ar kādu ievedmuitu,» uz jautājumu par iespējamiem riskiem atbild SIA KnK Mefab valdes loceklis K. Jansons.
Visu rakstu lasiet 24. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/2
