Britu premjerministra Borisa Džonsona plāni par pēc Brexit tirdzniecības līgumiem ar Eiropas Savienību (ES) ir izsaukuši piecu lielāko industriju sīvu pretestību.
Proti, runa ir par to, ka B. Džonsons ir atteicies no bijušās valdības vadītājas Terēzas Mejas plāna, kas paredzēja saglabāt ES regulējumu un standartus nozarēs, kā arī saglabāt dalību ES uzraudzības institūcijās, kas, protams, iet kopā ar dalības maksas veikšanu. B. Džonsona plāns paredz, ka tirdzniecības saites starp Lielbritāniju un ES regulēs Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumi. Tas nozīmē būtiskus eksporta apgrūtinājumus vairākām nozarēm. Protesta vēstuli valdībai ir parakstījušas britu farmācijas, pārtikas un dzērienu, ķīmijas, autobūves un aviācijas nozares. Tās kopumā nodarbina 1,1 miljonu strādājošo, un to ikgadējais pienesums Lielbritānijas ekonomikai ir 98 miljardi mārciņu (110 miljardi eiro).
Jānorāda, ka minētās nozares atbalstīja Terēzas Mejas Brexit priekšlikumu, kas paredzēja daudz ciešākas tirdzniecības saites ar ES. Nozaru asociācijas savā vēstulē brīdina par kaitējumu, ko var nodarīt pašreizējā pieeja, kas paredz būtiskas regulējuma atšķirības starp Lielbritāniju un ES. Lielākās ražotāju bažas ir par to, ka tie pēc Brexit vairs nevarēs piedalīties ES regulējošo institūciju darbā. Vēstulē cita starpā minēts: «Eiropas normatīvo aktu saskaņošana ir bijusi veiksmīga mūsu rūpniecības nozarēs, atbalstot augsti kvalificētu ražošanas darba vietu radīšanu un saglabāšanu Apvienotajā Karalistē. Ir svarīgi, lai šī saskaņošana turpinātos arī pēc Brexit, jo tas ir kritiski svarīgi Lielbritānijas turpmākajām attiecībām ar ES.» Ražotāji norāda, ka regulējuma atšķirības ar ES un britu industriju izslēgšana no ES regulējošo institūciju darba būs «graujoša mūsu starptautiskajām piegādes ķēdēm un radīs riskus patērētājiem un pārtikas drošībai, radīs problēmas Lielbritānijas eksportētājiem ar piekļuvi tirgiem».
Lielbritānijas aviācijas industrija, kuras ikgadējais pienesums ekonomikai ir 36 miljardi mārciņu (40 miljardi eiro), ir brīdinājusi B. Džonsonu, ka normatīvo saišu saraušana ar ES radīs nopietnus riskus nozares konkurētspējai. Industrija ir aplēsusi, ka, atsakoties no kopējā ES regulējuma, Lielbritānijas aviācijas drošības institūcijas izveide prasītu desmit gadus un izmaksātu ap 30 miljoniem mārciņu (34 miljoni eiro). Salīdzinājumam pašreizējās Lielbritānijas iemaksas Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai gadā veido no viena līdz četriem miljoniem mārciņu (1,20 līdz 4,45 miljoni eiro). Britu biznesa bažas un rūpes ir labs atgādinājums mūsu biznesam: lai kā arī reizēm nepatiktu ES standarti, normas un regulējums, no tā atsakoties, sekas var būt katastrofālas. Un labāk ir sēdēt pie viena galda ar lēmumu pieņēmējiem, nekā palikt aiz durvīm.
