Ārlietu ministrija nosūtījusi vēstules nozaru ministrijām, Latvijas Bankai, Latvijas Darba devēju konfederācijai un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, aicinot aktualizēt rīcības plānus bezvienošanās Brexit gadījumā.
Saskaņā ar 2019. gada 10. aprīļa ārkārtas Eiropadomes lēmumu Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) datums ir pagarināts līdz 31. oktobrim. Tādējādi, ja vien atlikušo trīs mēnešu laikā nestājas spēkā Izstāšanās līgums vai netiek lemts par atkārtotu 50. panta pagarinājumu, AK kļūs par trešo valsti ārpus ES jau šā gada 1. novembrī.
Ņemot vērā AK iekšpolitiskās norises un to, ka AK parlaments jau vairākas reizes balsojumā noraidījis ES-AK sarunu rezultātā panākto vienošanos par Izstāšanās līgumu un tam pievienoto politisko deklarāciju par ES-AK nākotnes attiecību ietvaru, šobrīd bezvienošanās Brexit scenārija risks ir augstāks nekā jebkad iepriekš.
Tāpēc, ņemot vērā AK izstāšanās no ES bezprecedenta raksturu un iespējamos sadarbības pārrāvumus, ir svarīgi turpināt gatavoties sliktākajam scenārijam šā gada 1. novembrī, norāda Ārlietu ministrija.
Bezvienošanās scenārija gadījumā no šā gada 1. novembra AK nav spēkā ES tiesības un uz to neattiecas ES starptautiskie līgumi. Atsevišķās jomās ES un AK sadarbosies starptautisko organizāciju formātā (piemēram, Pasaules Tirdzniecības organizācija, ANO, NATO), tomēr sadarbība nebūs tik cieša, abpusēji ērta un izdevīga kā Eiropas Savienībā. Piemēram, AK izstājoties no Muitas savienības, pret AK būs jāpiemēro noteikumi, pārbaudes un tarifi kā pret citām trešajām valstīm. Jautājumos, kas ir ES kompetence un kurus starptautiskās organizācijas neregulē, var iestāties tiesiskā nenoteiktība.
ES un Latvija izstāšanās sarunās ar AK prioritāte ir sakārtota AK izstāšanās no ES un izvairīšanās no bezvienošanās scenārija. Vienlaikus kopš 2017. gada decembra Eiropas Komisija publicējusi ap 100 paziņojumu par bezvienošanās scenārija radītājām pārmaiņām nozarēs, 5 paziņojumus par Brexit aktualitātēm un gatavības progresu un izdevusi 19 tiesību aktu priekšlikumus.
Ārlietu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām veikusi nacionālos gatavošanās pasākumus bezvienošanās scenārija seku mazināšanai, t.sk. apzinājusi nepieciešamās infrastruktūras izmaiņas, nepieciešamību pēc papildu resursiem (īpaši kontroles dienestos) un veikusi komunikācijas pasākumus par Brexit procesu un tā sekām. Spēkā stājies likums «Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības» un atsevišķi tiesību aktu grozījumi.
Par šo tēmu lasi arī: