Eiropas Savienība atrodas pārmaiņu priekšā, taču, kāda tā būs pēc izmaiņām, pašlaik ir grūti spriest, jo vēl joprojām nav skaidrības par Brexit, par to, kāds būs jaunais Eiropas Parlamenta deputātu sastāvs, kāda būs jaunā Eiropas Komisija.
Tāda ES, kāda tā ir bijusi, tā vairs nebūs, jautājums ir par to, kāda tā būs un kā šīs pārmaiņas izjutīs Latvija. Par ES nākotni jau līdz šim ir bijušas daudz un dažādas diskusijas, ir apspriesti un diskutēti arī vairāki tās iespējamie attīstības scenāriji. Vienlaikus joprojām miglā tītais Brexit, un līdz ar to arī tā iespējamās sekas – ģeopolitiskā situācija pasaulē, ieskaitot divu pasaules lielāko ekonomiku – ASV un Ķīnas – konfrontāciju tieši preču tirdzniecībā – rada jaunus izaicinājumus nevis tikai atsevišķām bloka valstīm, bet gan visai ES kopumā.
Mainās prioritātes
Lai varētu raudzīties uz tālāku perspektīvu, vispirms ir jāsaprot, kādā situācijā ES atrodas pašlaik. «Eiropa kļūst drošāka, jo 2015. un 2016. gada notikumi, terora akti, piespieda apdomāties un veikt virkni pasākumu, tādējādi vairāk rūpējoties par iekšējo drošību,» vērtē nu jau 15 gadus Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. Viņa norāda, ka, strādājot Eiropas Parlamenta Budžeta komitejā, šo drošības faktora prioritizāciju nevar nepamanīt, un to vēl vairāk rāda ES 2021.–2027. gada budžeta projekts un tā apspriešanas gaita. «Pašlaik robežapsardzība ir katras valsts kompetencē, taču tām valstīm, kurām ir ārējās robežas, ir vajadzīgs pastiprinājums, un ES ārējās robežapsardzības vienība Fronteks tiks pastiprināta, 600 darbinieku vietā tajā būs ap 10 000 un palīdzēs tieši tām dalībvalstīm, kurām ir ārējās robežas,» skaidro I. Vaidere. Viņasprāt, tādējādi arī Latvijā pieaugs darba vietu skaits, un tas tiks finansēts no ES centrālā budžeta. «Vēl viens būtisks faktors ir tas, ka Eiropā arvien spēcīgāks kļūst sociālais pīlārs, līdz šim visas šīs lietas bija dalībvalstu kompetencē,» norāda I. Vaidere. Viņasprāt, pašlaik šajā jomā ir liela atšķirība, piemēram, Francijā un Beļģijā salīdzinājumā ar Latviju darba ņēmējiem ir ļoti augsti sociālā nodrošinājuma apmēri. Minēto iemeslu dēļ arī ir vēlme pēc sociālā nodrošinājuma harmonizācijas. «Šajā jautājumā ir arī zināmi riska elementi, jo, ja pārāk nodrošināmies attiecībā uz darba ņēmējiem, tad problēmas būs darba devējiem,» brīdina I. Vaidere. Viņa norāda, ka tieši šī iemesla dēļ šis jautājums ir dalībvalstu kompetencē, kuras tad arī raugās, cik lielu slogu var uzlikt uzņēmējiem, kā atbalstīt darba ņēmēju. «Sociālajā pīlārā uzmanība tiek veltīta arī veselības jautājumiem, kas arī vienmēr ir bijuši dalībvalstu kompetencē, bet tagad tam ir paredzēti 413 milj. eiro, kas it kā nav ļoti daudz, taču nauda veselības politikai, pētījumiem Latvijas kontekstā būtu kā iespējas un arī atbalsts,» norāda I. Vaidere.
11 miljardu eiro lieta
Nenoteiktība ar Brexit ir milzīga, jo neviens nevar neko precīzi pateikt – Lielbritānija pametīs ES vai tomēr nē, un, ja izstāsies, tad kad, un vai būs konkrēts izstāšanās līgums vai tā būs bez jebkādas vienošanās. «Ir pavadīti jau trīs gadi neauglīgās diskusijās attiecībā par Brexit, un joprojām nav skaidrs, ar ko tas beigsies,» stāsta I. Vaidere. Viņa piemetina, ka tieši neskaidrība ap Brexit ir viens no iemesliem, kāpēc nav izdevies pieņemt ES 2021.–2027. gada budžetu. «Ja Lielbritānija pamet ES, tad jārēķinās ar ienākumu iztrūkumu 11 līdz 13 miljardu eiro, jo tā ir viena no lielākajām ES donorvalstīm, un līdz ar to reāls drauds ir Kohēzijas finansējuma samazināšana par 13%, kā to piedāvā Eiropas Komisija, kaut arī Eiropas Parlaments bija kategoriski pret šādu piedāvājumu,» norāda I. Vaidere. Viņa atzīst, ka ir veidots nosacīts aizvietotājs – Eiropas Strukturālo investīciju fonds, no kura var saņemt aizdevumus, izmantojot Eiropas Investīciju bankas iespējas. «Varbūt brīdī, kad būs iespēja saņemt aizdevumu, nevis dāvanu, būs atbildīgāka pieeja,» uz jautājumu, kādas būs šādas pieejas maiņas sekas, atbild I. Vaidere. Viņa atgādina, ka Brexit kontekstā ir patērēts daudz laika, lai daudzas ES iestādes, kuru mājvieta bija Lielbritānija, atrastu jaunas mājvietas, to pārcelšanās uz citām bloka dalībvalstīm ir izmaksājusi milzīgas summas – gan esošo īres līgumu laušanai, gan pārcelšanai.
Mācību laiks
«Neteiktu, ka tagad būs cita ES, un principiālas izmaiņas ES dalībvalstu starpā neprognozēju,» norāda Eiropas Parlamenta deputāts un bijušais Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka gan Igaunijai, gan Latvijai svarīgie lēmumi, piemēram, saistībā ar drošību, ekonomikas attīstību, kas lielākoties ir atkarīga no eksporta uz citām ES dalībvalstīm, cieši saistīti ar kopējo tirgu. «Brexit nav bijis profesionāls, neviens nezina, kas būs un kādas būs ES un Lielbritānijas attiecības pēc šīs valsts izstāšanās,» norāda U. Paets. Vienlaikus Lielbritānija nebūs piemērs citām ES dalībvalstīm. «Redzu, ka ir vajadzība un iespējas, lai vairāk sadarbotos tieši aizsardzības un drošības jautājumos un kopīgā pakalpojumu tirgus attīstībā,» tā U. Paets. Viņaprāt, Eiropas sabiedrība arvien vairāk saprot, ka neviena valsts, pat pati lielākā un ekonomiski spēcīgākā, vienatnē nav reāls konkurents Ķīnai un nav arī drošības garanta.
Visu rakstu lasiet 13. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!