Sony ar Xperia XZ1 turpina tradīciju aizvien pilnveidot tālruni, gadiem ilgi būtiski nemainot tā izskatu

Japāņu sabiedrībā dziļi iesakņojusies tradīciju cienīšana un zināšanu nodošana no paaudzes paaudzē. Ne velti pieci pasaulē senākie joprojām eksistējošie uzņēmumi radušies tieši Japānā un no piecarpus tūkstošiem par 200 gadiem vecāko pasaules kompāniju vairāk nekā trīs tūkstoši dibināti uzlecošās saules zemē. Paļaušanās uz pārbaudītām vērtībām lielā mērā izskaidro, kādēļ Sony viedtelefoni gadu gaitā mainās pavisam minimāli.

Desmitgades pirmajā pusē Sony labākā sērija Xperia Z jau saņēma kritikas devu no tehnoloģiju apskatniekiem par faktiski nemainīgo dizainu. Šoruden prezentētais Xperia XZ 1 modina aizdomas, ka japāņi nolēmuši pa līdzīgu tradīciju godāšanas taku staigāt arī tagad, jo jaunais modelis faktiski ir pērnā gada XZ kopija ar dažiem tehniskiem uzlabojumiem.

"Sony Xperia 10 II" ir šaurāks nekā vairums konkurentu, taču piedāvā gana lielu ekrānu un iespēju to viegli sadalīt divās daļās.

Tālā pagātnē palikuši tie laiki, kad "Sony" ražoja vienus no iekārojamākajiem tālruņiem. Plāni, spīdīgi, vieni no pirmajiem ūdensdrošajiem. Pēc pamatīgā atkritiena, japāņi cenšas izkārpīties no bedres, un pavisam nesen izrādīja jaunākos lolojumus – "Xperia" sērijas modeļus "1 II" un "10 II". Pirmais "DB.lv" rīcībā nonāca vidējās klases pārstāvis "Xperia 10 II".

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Jaunā "Sony" ierīce patiks nelielo telefonu kārotājiem. Sen nebija nācies lietot tik slaidu telefonu, ar kuru ir tik parocīgi darboties vienā plaukstā. Pat neraugoties uz to, ka "Xperia 10 II" ir gana plašs 6 collu displejs. Ērtuma pamatā ir "Sony" pirms dažiem gadiem pieņemtais lēmums izmantot ekrānus ar 21:9 malu attiecību, kā rezultātā telefons ir šķietami nesamērīgi garš, toties šaurs. 6,9 centimetru platums ir nepilnu centimetru mazāk par vidusmēra viedtelefona "vidukļa apmēru", taču ikdienas lietošanā tas ir ļoti jūtams. Tāpat kā 151 grama svars, kura dēļ japāņu darinājums šķiet neparasti viegls un gaisīgs. Tas arī atbilst IP68 ūdens izturības standartam, kas ļauj ierīcei pusstundu peldēt pusotru metru dziļi saldūdens tilpnē.

Pirmais Sony izgatavotais OLED tehnoloģijas lielizmēra televizors priecē ar sulīgām krāsām un no ekrāna plūstošu skaņu

Japānas uzņēmums Sony jau gandrīz pirms desmit gadiem sāka ķircināt patērētājus ar ziņām par progresu organisko gaismu izstarojošo diožu jeb OLED tehnoloģijas attīstībā. Beidzot tam izdevies tikt līdz pietiekami lieliem paneļiem, kuru izgatavošanas izmaksas gan joprojām ir augstas, taču «pa zobam» jau lielākai saujiņai potenciālo lietotāju. Tā ceļu pie pircējiem šovasar sākusi Sony pirmā lielizmēra OLED televizoru sērija A1.

Kā jau inovatīvām ierīcēm pienākas, A1 cenšas atstāt neizdzēšamu iespaidu ar itin visu, ieskaitot izmēru. Mazākais sērijas modelis ir ar 55 collu ekrānu, bet lielākais, DB rīcībā pabijušais, – ar 65 collu jeb 165 centimetru paneli.

Sony bezspoguļa kamera A6400 izceļas ar segmentā neierastu darbības ātrumu un zibenīgu autofokusu

Viedtelefonu kļūšana par ikdienas galveno fotografēšanas rīku pamazām ienes korekcijas arī digitālo fotoaparātu vidējā segmentā. Lai piesaistītu pircējus un piedāvātu tiem kaut ko vairāk, nekā iespēj telefoni, foto tehnikas ražotāji «spiež» uz augstākā līmeņa fotogrāfiju kvalitāti kamerās, kuru cena grozās ap tūkstoš eiro. Vismaz Sony.

Gada sākumā, piesakot jauno bezspoguļa hibrīdkameru ar maināmu objektīvu A6400, japāņi devuši skaidru mājienu, ka turpmāk par viedtelefonu flagmaņu cenu varēs iegūt fotoaparātu, kura veikums būs ļoti tuvs spoguļkameru iespētajam. A6400 aizguvusi nozīmīgas tehnoloģijas no divu un vairāk reižu dārgākajām pilna kadra kamerām, ieskaitot augstvērtīgu autofokusa sistēmu.

Sony mobilais bezvadu skaļrunis SRS-XB40 spēj skanēt apdullinoši skaļi un ritmiski mirgot kaut visu nakti

Vasara, pat ja tā nešķiet gana silta un saulaina, mūsu platuma grādos tāpat ir ļoti piemērots gadalaiks brīvdabas ballītēm. Un kā gan tajās iztikt bez mūzikas! Atšķirībā no nesenas pagātnes tagad dziesmu atskaņošanai vairs nav jānes no istabas skaņas iekārta vai jāizlīdzas ar automašīnas magnetofonu, jo ražotāji ir sagatavojuši gana jaudīgus un, kas īpaši svarīgi, ūdensdrošus bezvadu skaļruņus, kas pastiprina no mobilās ierīces izplūstošās mūzikas skaņas. Tādi kā šā gada Sony ballīšu skanda SRS-XB40.

Dizains

Sony šopavasar izrādīja veselus četrus jaunus mobilos skaļruņus, un SRS-XB40 ir lielākais un funkcijām bagātākais no tiem. Tas tik tiešām ir prāvs, gluži kā māla ķieģelis. 28 centimetrus garš, 10 cm augsts un plats. Arī svara un formas dēļ to labāk turēt uz galda vai zemes, nevis dancot ar pusotru kilogramu smago kluci rokās. Dizaineri tam nav paredzējuši nevienu jēdzīgu turekli – ne rokturi un pat ne kādu iedobi. Līdz ar to pagrābt XB40 vienā rokā nav ne ērti, ne droši. Tiesa, taustes maņām skanda patīk, jo tās korpuss ir apvilkts ar mīkstu, gumijotu materiālu, no kura labi notek ūdens. Brīvdabas pasākumiem tas ir ļoti labi, jo īpaši tad, ja ballīte ievelkas un uz zāles stiebriem sāk mesties rīta rasa. Mīkstais materiāls arī amortizē vieglus sitienus, tādēļ nav pārlieku jāuztraucas, ja deju virpulī kāds nejauši iesper par skandu. Taču, tieši tāpat kā nesen aprakstītās XB10, arī šīs ierīces apvalkam nepatīk smiltis un putekļi. Tie cieši ieķeras materiāla porās un ir nodabūjami ar mitru lupatu. Labi, ka korpuss atbilst IPX5 ūdensdrošības standartam. Proti, tas pacieš šļakatas, bet baseinā gan neizdzīvos.

Mitruma drošais Sony skaļrunis ar gumijotu apvalku izceļas ar nelielajam izmēram negaidīti skaļu un tīru skanējumu

Apkārtnes pierībināšana ar skaļu mūziku sabiedriskās vietās vairs netiek uzskatīta par tik stilīgu izrādīšanās formu kā aizgājušā gadsimta pēdējās desmitgadēs. Tomēr netrūkst situāciju, kad labs skaļrunis ir noderīgāks par tik iecienītajām austiņām, kaut vai kašājoties pa dārzu, stumdot bērnu ratus vai ar velosipēdu braucot garu distanci pa vienmuļu ceļu. Tieši šiem interesants risinājums varētu būt vidusmēra apelsīna izmēra Sony bezvadu skaļrunis SRS-XB10. Komplektā iekļautā siksniņa ar rokturi dod iespēju uzkārt skandu uz velosipēda stūres, tādējādi piešķirot braucamrīkam automašīnas ekstru – skaņas sistēmu, un var piedalīties satiksmes situācijas uzraudzīšanā.

#Sony brīvroku sistēma WI-1000X reti sastopamā dizainā tiecas apvienot lietošanas ērtumu un augstu skaņas kvalitāti

Sony brīvroku sistēma WI-1000X reti sastopamā dizainā tiecas apvienot lietošanas ērtumu un augstu skaņas kvalitāti

Iepriekšējo paaudžu mūzikas cienītāji šodienas melomānus var tikai apskaust. Neizsmeļami mūzikas krājumi sasniedzami dažu sekunžu laikā, tos atskaņo mūždien kabatā esošais viedtelefons, arī austiņas pieejamas visdažādākajām gaumēm. Sākot no milzīgām, pusi galvas aizsedzošām un beidzot ar pavisam nemanāmiem ausī ievietojamiem bezvadu puļķīšiem.

Pēdējie ir jaunākais modes kliedziens, jo neprasa stiept vadus no tālruņa līdz ausīm. To vislabāk var novērtēt tieši ziemā, kad jāvelk vairākas apģērba kārtas un vienmēr jāpatur prātā, kā vadu novietot tā, lai smagā virsjaka vai šalle nerautu austiņas ārā no ausīm. Taču no bezvadnieku iegādes daudzus attur bažas, ka tie var izkrist no auss un pazust, kā arī neilgais akumulatora darbības laiks. Kompromiss varētu būt pērnā gada nogalē Sony prezentētā apkakles formas brīvroku sistēma WI-1000X. Tai nav vajadzīgs vads uz tālruni, taču austiņas ir «piesietas» ap kaklu apliekamai stīpai.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Eleving Group līdz šim ir bijis zināms kā viens no aktīvākajiem obligāciju emitentiem Baltijā, kas 10 gadu laikā ir piesaistījis teju 400 miljonus eiro caur šo instrumentu. Tagad kompānijas vadība ir pieņēmusi lēmumu doties biržā ar pirmreizējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), sniedzot iespēju investoriem ieguldīt globāli augošā biznesā un saņemt dividendes divreiz gadā.

Lai saprastu piedāvājumu, uzņēmuma mērķus un investoru iespējas, Dienas Bizness iztaujāja Eleving Group izpilddirektoru Modestu Sudņu.

Ne pirmo reizi sniedzat interviju Dienas Biznesam, tomēr aicināšu atgādināt, kas ir Eleving Group un kas ir tā pamata bizness?

Esam eksportējošs finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas ir dibināts Latvijā 2012. gadā un kas strādā divos segmentos – transportlīdzekļu un patēriņa finansēšanā. Transportlīdzekļu finansēšana veido 2/3 no mūsu biznesa, tādēļ uzskatāma par mūsu pamatdarbības jomu, ko esam izvērsuši 10 tirgos. Tikmēr patēriņa finansēšana, ko nodrošinām pamatā Āfrikā un Balkānos, veido attiecīgi 1/3 no portfeļa. Šobrīd 55% no mūsu biznesa atrodas Eiropā, 32% Āfrikā, bet atlikušos 13% veido tirgi, kas atrodas citās lokācijās, piemēram, Āzijā un Kaukāzā. Ja runājam produktu kategorijās, tad nodrošinām dažāda veida finansēšanas produktus, sākot ar tradicionāliem auto kredītiem, turpinot ar līzinga un atgriezeniskā līzinga pakalpojumiem un noslēdzot ar automašīnu nomu, koplietošanu un patēriņa finansēšanas produktiem. Kenijā un Ugandā mēs piedāvājam arī īpašus automašīnu un motociklu finansēšanas produktus pašnodarbinātajiem un mazajiem uzņēmējiem, kur transportlīdzeklis ir peļņas gūšanas instruments. Kopumā strādājam 16 tirgos, fokusējoties uz augošām un gana spēcīgām ekonomikām.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Sony bezvadu austiņas WF-1000XM3 nodrošina kvalitatīvu skanējumu un jaudīgu apkārtējo trokšņu slāpēšanas sistēmu

Uzstājīgi atbrīvojoties no austiņu pieslēgvietas jaunākās paaudzes telefonos, ražotāji apzināti veido pateicīgu augsni bezvadu austiņu tirgus ekspansijai. Par laimi, atņemot ligzdu vadam, pretī lielākoties tiek doti kvalitatīvu, lai arī salīdzinājumā ar parastajām vadu austiņām dārgi produkti. Augstākās kvalitātes ešelonam pieskaitāmi Sony radītie WF-1000X ieauši, ko šogad aizstāj nesen pārdošanā laistais jaunais modelis WF-1000XM3.

Par mūzikas nogādāšanu līdz austiņām atbild Sony mobilā lietotne Headphones Connect, kas vienlaikus ir pārskatāma un bagātīga. Tajā var redzēt katras austiņas akumulatora stāvokli, pieregulēt ekvalaizeru, pielāgot adaptīvo skaņas kontroli četrām dažādām situācijām – miera stāvoklim, staigāšanai, skriešanai un transportam, piešķirt komandas nodošanas iespējas abu ieaušu skārienpaliktņiem un veikt citus pielāgojumus, piemēram, izvēlēties, vai mūzika automātiski tiek pauzēta, kad izņem vienu ieausi. Interesanta ir auss formas analīzes funkcija, kas sola pielāgot austiņu skanējumu atbilstoši lietotāja fizioloģiskajām īpatnībām. Vairākos uzstādīšanas soļos nākas pat ausis fotografēt.

Sony bezspoguļa fotoaparāts RX10 IV izceļas ar iespaidīgu 25x tālummaiņu, taču par to «jāmaksā» ar smagu, nenoņemamu objektīvu

Viens laikmets, bet tik atšķirīgs skatījums uz aktualitātēm. Ja viedtelefonu lauciņā pāris gadus veci modeļi tiek sludināti kā neglābjami morāli novecojuši, pat ja realitātē tie joprojām tīri labi tiek galā ar saviem pienākumiem, tad fotoaparātu segmentā pārmaiņas notiek krietni lēnāk. Ar palielu nokavēšanos DB rīcībā nonākusī Sony vidējās klases kamera RX10 IV pat apaļus divus gadus pēc pieteikšanas tirgū izskatās gana moderna un joprojām ir aktuāla, kamēr par sērijas 5. paaudzes fotoaparāta izdošanu vēl tikai baumo.

Fotoaparāts oficiāli tika pieteikts kā vidēja izmēra ceļojumu kamera, tomēr par šādu klasifikāciju vēl var padiskutēt. Tās gabarīti ir pamatīgi, un vizuāli tā vairāk atgādina spoguļkameru. Jā, ne tik liela kā profesionāļu spogulene, tomēr šis arī nav viegli jebkurā somā iemetams «ziepju trauks». Turklāt tam ir nenoņemams 24–600 mm izbīdāms objektīvs. Pamatīgs stobrs, kas nodrošina 25x optisko tālummaiņu. Kopā ar akumulatoru un atmiņas karti 132,5x94x145 mm lielā kamera sver 1095 gramus. Tātad vairāk nekā kilogramu. Tas ir nopietns svars ceļojuma kamerai. Ja paredzēta laiska pastaiga pilsētā, tad tas vēl nebūtu nekas traks, bet, ja mērķis ir doties kalnos vai garākā pārgājienā pie dabas, kur varenā tālummaiņa būtu tieši laikā izvairīgu dzīvnieku un putnu «ķeršanai», tad lieks kilograms kaklā vai mugursomā neiepriecinās.

Vadošais Latvijas farmācijas uzņēmums un zāļu ražotājs AS „Olainfarm” 19. jūnijā paziņoja par zīmola maiņu, pārtopot par „Olpha”.

Uzņēmuma attīstības stratēģija paredz no reģionāla spēlētāja izaugt par starptautisku farmācijas kompāniju, un „Olpha” mērķis ir kļūt par vienu no 10 vadošajām farmācijas kompānijām Eiropā, tuvāko desmit gadu periodā sasniedzot vismaz miljarda eiro apgrozījumu. Zīmola nomaiņa notiks pakāpeniski, jo farmācijas nozare ir stingri regulēta un tiks veiktas izmaiņas arī visu medikamentu reģistrācijas apliecībās, kas aizņem laiku procedūru dēļ uzraugošajās institūcijās.

"Pirms diviem gadiem uzņēmumam veiksmīgi mainījās akcionāri, kuri ir definējuši skaidru stratēģisko mērķi – paplašināšanās jaunos eksporta tirgos un starptautisko tirgu iekarošana ar attīstību veicinošu un konkurētspējīgu produktu portfeli. Tie nav tikai formulēti mērķi, to īstenošanai tiek veltīti visi resursi un desmitiem miljonu eiro investīcijas. Zīmola maiņa ir likumsakarīgs solis, lai no reģionāla spēlētāja mēs kļūtu par starptautisku kompāniju, piedāvājot globālajiem tirgiem saprotamu, labskanīgu un mūsdienīgu nosaukumu, vienlaikus saglabājot galveno kodolu no gadu desmitiem izmantotā un cilvēkiem tik pazīstamā „Olainfarm”," zīmola maiņu skaidro „Olpha” padomes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Kinostudijas "Warner Bros.", "Walt Disney Company" un "Sony Pictures" atlikušas savu filmu izplatīšanu Krievijā, pirmdien paziņojuši ietekmīgie mediju un izklaides industrijas uzņēmumi.

Kinostudijas šādu lēmumu pieņēmušas pirmdien, reaģējot uz Krievijas sākto karu pret Ukrainu.

Visām trim studijām gaidāmas svarīgas pirmizrādes, tostarp "Warner Bros." filmai "The Batman", kas ir viena no šī gada gaidītākajām filmām.

"Ņemot vērā humāno krīzi Ukrainā, "WarnerMedia" aptur savas filmas "The Batman" iznākšanu Krievijā," teikts studijas pārstāvja paziņojumā.

"Mēs turpināsim sekot līdzi situācijas attīstībai. Mēs ceram uz ātru un miermīlīgu šīs traģēdijas atrisinājumu," paziņoja uzņēmums.

"Walt Disney Company" paziņoja, ka uz laiku atliek "Pixar" filmas "Turning Red" izplatīšanu Krievijā.

"Ņemot vērā neprovocētu iebrukumu Ukrainā un traģisko humāno krīzi, mēs apturam filmu izlaišanu Krievijā, tostarp gaidāmo filmu "Turning Red"," paziņoja uzņēmuma preses pārstāvis, piebilstot, ka turpmākie biznesa lēmumi tiks pieņemti atkarībā no situācijas, bet tikmēr uzņēmums sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām, lai sniegtu humāno palīdzību bēgļiem.

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Latvijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm”, ieviešot ražošanā vismaz 10 jaunus produktus, palielinot ražošanas jaudas un veicot apjomīgas investīcijas pētniecībā un attīstībā, tuvākajā piecgadē eksporta apjomus jaunajos tirgos palielinās par vismaz 80%.

Šā gada jūnijā AS “Olainfarm” noslēdza līgumu ar Attīstības finanšu institūciju “ALTUM” un SEB banku par līdzfinansējumu valsts atbalsta programmā “Lielo un vidējo komersantu investīciju aizdevumi ar kapitāla atlaidi konkurētspējas veicināšanai” , kas paredz šiem mērķiem kopumā novirzīt 31,75 miljonus eiro.

“Latvijas ekonomiskā drošība un attīstība ir vitāli svarīga, lai spējam reaģēt gan uz esošajiem izaicinājumiem pasaulē, gan izmantojam izaugsmes iespējas nākotnē, ceļot sabiedrības kopējo labklājības līmeni. AS “Olainfarm” ir nozīmīgs Latvijas farmācijas nozares spēlētājs un ar savu piemēru rāda, ka modernizācija, jauni produkti, jauni eksporta tirgi, investīcijas energoefektivitātē un ražošanas jaudu pārdomāta kāpināšana, ko apvieno ar veselīgām ambīcijām un valsts atbalstu, rada lielisku platformu uzņēmuma izaugsmei un caur to arī Latvijas ekonomikas straujākam izrāvienam,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Citadeles grupas neto peļņa pirmajā pusgadā palielinājusies par 20%, kā arī pieauguši procentu ienākumi, informē bankas pārstāvji.

Neto peļņa pieaugusi par 20% salīdzinājumā ar 2017. gada 1. pusgadu, sasniedzot 18.0 miljonus eiro. Neto procentu ienākumi palielinājušies par 10% salīdzinājumā ar 2017. gada 1. pusgadu, sasniedzot 39.9 miljonus eiro. Kredītportfelis kopš 2017. gada 31. decembra palielinājies par 29 miljoniem eiro. Kopš 2017. gada 30. jūnija jaunos kredītos piešķirti 480 miljoni eiro.

Bankas kapitāla atdeve pieaugusi līdz 13.1%, salīdzinot ar 11.5% šajā pašā periodā pagājušajā gadā, savukārt grupas kapitāla pietiekamības rādītājs ir 18%.

Citadeles grupas darbības rezultātus 2018. gada 1. pusgadā galvenokārt sekmēja tīro procentu ienākumu palielināšanās no Baltijas kredītportfeļa apjoma pieauguma, kā arī augstāka portfeļa ienesīguma. Grupas tīrie procentu ienākumi pieauga par 10%, sasniedzot 39.9 miljonus eiro. Grupas neto peļņa, salīdzinot ar 2017. gada 1. pusgadu, palielinājās par 20% un sasniedza 18.0 miljonus eiro.

Ikreiz, kad finanšu tirgos notiek būtiska lejupslīde, aktualizējas jautājums par krituma ietekmi uz pensiju uzkrājumiem, un šis rudens nav izņēmums.

Šogad īstermiņa vērtības sarukumu redzam gan ASV, Eiropas un Āzijas akciju indeksu grafikos, gan visu Latvijas pensiju plānu rezultātos. Šo kritumu, gluži tāpat kā iepriekšējās lejupslīdes, jāvērtē racionāli un ilgtermiņā – kopš darbojas atjaunotās Latvijas pensiju sistēma, pensiju plāni pensiju 2. un 3. līmenī ilgtermiņā uzrāda pozitīvus atdeves rādītājus. Ko tad īsti nozīmē šis kritums?

Lai gan septembris akciju tirgos vēsturiski visai bieži ir negatīvs, šī rudens kritumu, protams, nevaram saukt par ierastu septembra paklupienu. 2022. gads līdz šim bijis izaicinājumiem pārpilns – sektoru rotācija, Krievijas iebrukums Ukrainā, inflācija un centrālo banku politika (likmju celšana). Šie notikumi, kas skar visu pasauli, negatīvi ietekmējuši arī finanšu tirgus. No tā izrietoši kritums finanšu tirgos ir samazinājis visu pensiju 2. līmeņa un pensiju 3. līmeņa klientu uzkrājumus īstermiņā – daļai tikai nedaudz, bet citiem būtiski.

Japānas elektronikas uzņēmums «Sony Corp.» pārvietos savu Eiropas galveno pārvaldes biroju no Lielbritānijas uz Nīderlandi, lai izvairītos no «Breksita» radītiem darbības traucējumiem, trešdien paziņoja kompānijas preses pārstāvis.

Viņš gan norāda, ka pašreizējās Lielbritānijas struktūrvienības darbība netiks ietekmēta.

«Mēs līdz marta beigām veiksim mūsu Eiropas galvenā pārvaldes biroja reģistrācijas adreses pārvietošanu uz Nīderlandi,» sacīja preses pārstāvis.

Šāds lēmums pieņemts, lai izvairītos no sarežģītām ar muitu saistītām procedūrām pēc tam, kad Lielbritānija būs pametusi Eiropas Savienību, uzsvēra preses pārstāvis.

«Sony» pērnā gada nogalē Nīderlandē reģistrēja jaunu uzņēmumu un plāno tajā integrēt Lielbritānijā esošo Eiropas galveno pārvaldes biroju.

Kā ziņots, saistībā ar iespējamām «Breksita» radītām nodokļu problēmām savu galveno Eiropas biroju no Lielbritānijas uz Nīderlandi jau pārvietojis Japānas elektronikas uzņēmums «Panasonic Corp.».

Kompānija Sony pārtraukusi sava produkta PlayStation 2 remonta pakalpojumu. Tas noticis vairāk nekā 18 gadus pēc tam, kad spēļu konsole nonāca tirdzniecībā, ziņo BBC.

Konsole pirmoreiz tika laista klajā 2000. gada martā un joprojām ir vislabāk pārdotā spēļu konsole, kāda jebkad saražota.

Ierīces ražošana noslēdzās 2012. gadā, sešus gadus pēc tam, kad tika laista klajā sekojošā PS3 konsole.

Tagad Sony paziņojusi, ka vairs nespēj piedāvāt remontu, jo nevar nodrošināt rezerves daļas. Savā paziņojumā tā pateicas klientiem par ilgstošo uzticību šim produktam. Geimeriem, kuriem šāds pakalpojums būs nepieciešams, tagad jāuzticas neoficiāliem pakalpojumu sniedzējiem.

Kopumā ir pārdoti vairāk nekā 150 miljoni PlayStation 2 konsoļu.