Trauku un mājsaimniecības preču tirgotājs Arkolat šogad plāno paplašināt veikalu skaitu . SIA Arkolat valdes locekle Daina Pečate stāsta, ka šogad plānots atvērt pirmo Rito veikalu ārpus Latvijas.
Šāda iecere jau bijusi pirms krīzes, kas gan veica savas korekcijas, bet beidzot pienācis laiks atvēzēties iziešanai ārpus valsts robežām, jo ir «stabilitāte un pārliecība par saviem spēkiem». Tiesa, pagaidām vēl netiek atklāta veikala atrašanās vieta, jo vēl jānoslēdz līgums.
Uzņēmums darbojas trīs biznesa virzienos – HoReCa, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā Rito veikalos - un šogad paredzēts attīstīt visus virzienus. Aizvadītajā gadā sākta jauna koncepta realizācija, atverot jaunu Rito veikalu t/c Riga Plaza, un šogad plānots vērt durvis vēl vienam šāda koncepta veikalam. Pavisam Latvijā ir desmit Rito veikali.
2013. gada kopējās investīcijas uzņēmuma izaugsmē sasniegušas ap 80 tūkstošiem eiro, šogad tās plānots divkāršot. Pie investīciju projektiem D. Pečate min arī Meistarklašu virtuvi, ko plānots atklāt šogad. Darbinieku apmācībā pērn investēti teju 10 tūkstoši latu.
Apgroza vairāk
Provizoriski Arkolat pērn strādājis ar 5,5 milj Ls apgrozījumu, kas ir par 5% vairāk nekā gadu iepriekš. Lai arī ieņēmumi palielinājušies, darbaspēka izmaksas augušas vairāk. Arkolat nodarbina 132 darbiniekus, kas ir par 4% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt, ja salīdzina darba algas un darba devēja sociālā nodokļa mēneša maksājumus, tad pērn tie pieauguši par 12% jeb par 9992 Ls un sasniedza 86 395 latus. «Algas mēs vairs nevaram turēt krīzes līmenī. Cilvēkiem ir jāsaņem vairāk, jo izdevumi kāpj un cik tad ilgi var dzīvot ar ievilktu vēderu, jo gribas jau arī elpot,» tā uzņēmēja. Tas bijis izdevums, ko vairs nevarēja atlikt. Darbinieku skaita pieaugumu Arkolat vadītāja skaidro ar darba apjoma palielināšanos un plānoto attīstību. 2013. gadā Arkolat reģistrējis 1853 jaunus biznesa klientus. Viens no pērnā gada jaunumiem bija interneta veikala atvēršana. Līdz ar to iedzīvotāji var iepirkties Rito veikalos jebkur Latvijā. Pagājušajā gadā uzņēmums atvēris outlet veikalu, kur privātpersonu apgrozījums audzis par 18%.
Ietekmē izmaiņas
Eiro ieviešanu tirgotāji izjūt vissmagāk, jo tiem nākas saskarties ar daudziem regulējumiem un prasībām, kas uzliek lielu atbildību. Ja eiro ieviešanas dēļ daudzi pauduši sa-traukumu par iespējamo cenu kāpumu, D. Pečate redz, ka šis process var būt pretējs un cenas pat nedaudz var sarukt, jo tirgus ir cenas jutīgs un tirgotāji nav ieinteresēti uzlikt cenu, no kuras pircēji var nobīties. Lai arī sākotnēji bija bažas, ka pircēji pirmajās jaunā gada darba dienās būs uzmanīgi un atturēsies no pirkumiem, situācija lielveikalos rāda, ka bažām nav pamata un iedzīvotāji ļoti aktīvi tērē savus uzkrājumus.
Runājot par kopējo situāciju uzņēmējdarbībā, Arkolat vadītāja uzskata, ka Latvijā nav daudz to uzņēmumu, kuri spēj nomaksāt visus nodokļus, kas pēc likuma jāmaksā. «Es saprotu, ka ir dažādas optimizācijas shēmas. Tie, kas spēj nomaksāt, ir veiksmīgi un laimīgi, bet lielākā daļa ir tādi, kuri lavierē uz naža asmens, jo nodokļu apjoms ir nesamērīgi liels pret to, ko darbinieki saņem.» Steidzīgi būtu jāpieņem lēmums, lai par tiem cilvēkiem, kuriem ir mazas algas, nebūtu jāmaksā tik lieli nodokļi. Līdz ar to arī valsts varētu vairāk iekasēt, jo iedzīvotāji varētu vairāk tērēt veikalos. Situācija valstī ir traģiska, uzskata D. Pečate, jo tieši mazo ienākumu dēļ cilvēki brauc prom ārpus Latvijas, un īpaši tas jūtams laukos, kur pircēju paliek arvien mazāk, tā uzņēmēja.
Eiro ieviešanas dēļ šā gada pirmajos mēnešos Arkolat vadība neplāno ieņēmumu pieaugumu, bet gads kopumā varētu būt ar pozitīvu tendenci. D. Pečate arī domā, ka turpmāk jāceļ nozares prestižs. Zolitūdes traģēdija atklājusi problēmas nozarē, par ko parasti nerunā. «Protams, ka mēs būtu gatavi maksāt saviem darbiniekiem Eiropas algas, ja vien mēs to spētu izdarīt. Bet to var veicināt valsts un gudra nodokļu politika – atbalstīt savu ekonomiku, kas līdz šim maz darīts,» bilst D. Pečate.
Jau ziņots, ka arī citi nozares uzņēmēji aicina valdību domāt par saprātīgu nodokļu politiku. Tāpat būtu jāsekmē patēriņa pieaugums.
#1/10
#2/10
#3/10
#4/10
#5/10
#6/10
#7/10
#8/10
#9/10
