Laikrakstā Dienas bizness
Pelēkie konkursi
Ekonomiskā situācijas ietekmē daļa uzņēmēju Latvijā ir iemācījušies jaunu arodu, kad sakrājot parādu nastu uzņēmums tiek novests līdz maksātnespējai, bet pēc tam uzņēmēja bizness pārdzimst no pelniem jaunā ampluā, un turpina piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos.
Tādējādi šādi uzņēmēji – viendienīši ne tikai izvairās no nodokļu nemaksāšanas un var piedāvāt zemākas cenas, bet neuzņemas atbildību par iepriekš realizētajiem projektiem. DB aptaujātie uzņēmēji un eksperti atzīst, ka šāda aina ir novērojama vairākas nozarēs, kas ir raksturīgi tieši mazajiem un nelieliem iepirkumiem.
ES nauda
Lieli ieguldījumi, kas atmaksājas
Cik izmaksā dalība starptautiskā izstādē, kas jādara, lai šim mērķim piesaistītu Eiropas miljonu, kā sevi pareizi pozicionēt un kā atšķirties no Latvijas un citu valstu konkurentiem, ko izvēlēties – individuālu dalību vai startēšanu nacionālā stendā. Uz šiem un citiem jautājumiem stāsta DB aptaujātie dažādu nozaru uzņēmumi, kuri atzīst – lielākā daļa eksporta klientu satikti tieši starptautiskās izstādēs.
Atalgojums
Trim no desmit – algas pielikums
No katriem desmit darbiniekiem, kuriem darbavietā pienākumi nav būtiski mainījušies, gada laikā pieciem pamatalga ir palikusi nemainīga, trim tā ir palielināta, savukārt diviem – samazināta, liecina jaunākais vadības konsultāciju kompānijas Fontes ikgadējais atalgojuma pētījums. Darba devēji arvien labprātāk pamatalgu atstāj nemainīgu un izmanto prēmijas un skaidro SIA Fontes Vadības konsultācijas valdes locekle, Pētījumu grupas vadītāja Inga Bērziņa.
Enerģētika
Divi miljoni biogāzes projektā
ivu miljonu eiro vērtu biogāzes koģenerācijas ražotni ceturtdien oficiāli atklās Limbažu novada Jaundzelvēs. Z/s Jaundzelves darbu pie projekta sāka jau pirms vairākiem gadiem, bet 2009. gadā saņemtas biogāzes ražošanai nepieciešamās kvotas. Projekta mērķis ir ražot biogāzi un attīstīt saimniecību, stāsta Jaundzelvju pārstāvis Māris Treimanis. Jaundzelvju saimniecība apsaimnieko ap 400 ha zemes un govju skaits ir 120 – Vidzemes reģionā tā esot paliela saimniecība, bet Latvijā kopumā – vidēja. Nākotnē apsaimniekojamās platības plānots palielināt.
Investors
Ko sola septembris?
DB aprēķini liecina, ka kopš 1960. gada apmēram 60% gadījumu septembris ASV akciju tirgū noslēdzies ar mīnusa zīmi. Vai šogad būs savādāk, galvenokārt atkarīgs no ASV Federālo rezervju sistēmas lēmuma attiecībā uz ekonomikas kvantitatīvajiem stimulēšanas pasākumiem.
Biznesa žurnālā LD
Kur mājo Latvijas lielākie parādnieki?
Maksimums parādu, ko «sataisījis» viens cilvēks, ir 27, bet vidējais parāda lielums vienai fiziskai personai ir 500 lati, neņemot vērā hipotekāros kredītus. Parādnieki ir koncentrējušies Latvijas lielākajās pilsētās ar maksimumu galvaspilsētā: atbilstoši ekonomiskajai aktivitātei Rīgā un tās tuvumā mitinās vislielākais parādnieku daudzums Latvijā. Rīgā var atrast vairāk nekā vienu trešdaļu visu Latvijas parādnieku; tālāk kā cunami parādnieku vilnis veļas uz Pierīgu, kur atrodami 8% parādnieku. Pētot reģionu pilsētas, skats atduras pret Liepāju un tuvāko apkaimi, kur koncentrējušies nedaudz vairāk nekā 6% parādnieku. Aizņemties un neatdot patīk arī Jelgavas rajonā – tur mājo 5% parādnieku, nedaudz atpaliek Daugavpils un tuvākie novadi – apmēram 4,5%, secināts parādu piedziņas SIA Paus konsults pētījumā, ņemot par pamatu parādnieku datu bāzi risk.lv.
Pirmie soļi pretī kosmosam
Zaļās tehnoloģijas, farmācija, telekomunikācijas un pat kosmosa izpēte – to visu Latvijas zinātnieki ir spējīgi apgūt, un tiek jau sperti pirmie soļi, lai tas arī tiktu realizēts. Zinātnei ir jākļūst par biznesa attīstības dzinējspēku, norāda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis.
Pievilināt ar garšu un smaržu
Plāksnīte, kas smaržo un garšo tāpat kā šokolādes kūka, un pēc kafijas smaržojošs rīta laikraksts – tas nav fantastikas filmas apraksts, bet gan realitāte. Pārtikas un dzērienu industrijai vairs neesot nepieciešamības rīkot degustācijas, lai vilinātu pircējus nogaršot jaunu produktu. Risinājums meklējams vienkāršā plāksnītē, kas var garšot tā, kā ražotājam vajadzīgs.
Eiro impērijas spožums un posts
Kad savulaik Krievijā tika uzzīmēts projekts lidostai Šeremetjevo, tā skaitījās supermoderna; kamēr padomju celtnieki to realizēja – novecojusi. Arī brīdī, kad Latvijai radās ideja par iestāšanos eirozonā, īsti pat neradās šaubas par šāda soļa izdevīgumu un valūtas dzīvot spēju, bet tagad... Vai Latvijai vēl joprojām vajadzētu stāties eiro zonā? LD viedokļu sadursmē a/s SEB banka prezidents Ainārs Ozols pret Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes priekšsēdētāju Ivaru Brīveru.
Maksātnespējas iet uz «urrā»
Šogad ik mēnesi Latvijā tiek ierosinātas vidēji 60 fizisko personu maksātnespējas jeb divas līdz trīs lietas dienā, kas ir vairāk nekā juridiskām personām. Pagājis jau gandrīz gads, kopš spēkā stājās jaunais Maksātnespējas likums. Aptaujātie eksperti un iesaistītās puses norāda, ka, attiecībā uz fizisku personu maksātnespējas procesu, tas sevi ir attaisnojis, jo līdz ar likuma ieviešanu tas kļuvis ātrāks, lētāks, kā arī maksātnespēja tapusi pieejamāka fiziskām personām. Par to liecina arī Maksātnespējas reģistrā pieejamā statistika. Ja pagājušā gadā kopumā tika ierosināti 267 fizisku personu maksātnespējas procesi, tad šā gada astoņos mēnešos to skaits jau sasniedzis 486 procesus (uz 01.09.).
Dzintara trešā elpa
Latvijā senākais kosmētisko līdzekļu flagmanis a/s Dzintars vairākas reizes piedzīvojis situāciju, kas uzņēmumam varēja beigties pat letāli, taču šobrīd piedzīvo jaunu izrāvienu jeb tā saucamo trešo elpu un ir nobriedis ekskluzīvās kosmētikas un parfimērijas ražošanai.
11. septembra cena
2001. gada 11. septembrī Al Qaeda veikto teroraktu mērķis bija kaitēt ASV, un tas izdevās, taču tādā veidā, kāds Osāmam bin Lādenam nekad nebija ienācis prātā. Prezidenta Džordža V. Buša reakcija uz šiem uzbrukumiem kompromitēja ASV pamatvērtības, grāva ekonomiku un vājināja drošību, komentārā LD pauž slavenais ekonomists Džozefs E. Štiglics.
Ar slēpēm no kalna, lai izpeldētos jūrā
Pēc viesošanās Gruzijā un tās galvaspilsētā Tbilisi, daudziem šodien iestājas zināma déjà vu sajūta – viss, kas Latvijas ekonomikā norisinājās pirms četriem pieciem gadiem, tagad notiek tur. Savukārt šīs valsts reģionālās attīstības un infrastruktūras ministrs Ramazs Nikolašvilli, nule kā viesodamies Rīgā, apgalvo – mums ir aprēķini, ekonomiski mēs nesadegsim! Iespējams, tas ir naivs optimisms, taču nav izslēgts, ka tur jau šobrīd finanšu izlietojumu lielā mērā diriģē Pasaules Banka.
Vēlas kļūt par Baltijas tirgus līderi
«Ir tirgi, kur «ražots Latvijā» ir pievienotā vērtība, un ir tirgi, kur tas neko īsti neizsaka,» atzīst Ādažu čipsu mārketinga direktore un valdes locekle Kristīne Mālniece. Izprast katru pircēja iegribu un vēlmi un eksporta tirgos uzvesties kā vietējam uzņēmumam – tāda stratēģija Ādažu čipsiem palīdzējusi iekarot gan Latviju, gan citas zemes.
