2018. gadā Latvijas reklāmas nozares rādītāji ir stabili, tomēr kopumā tie iepaliek no kaimiņvalstīm
SIA Omnicom Media Group izpilddirektors Kārlis Zembergs ir pārliecināts, ka reklāmas investīciju neproporcionāls dalījums Baltijas līmenī var norādīt uz kaimiņu tirgu potenciāla pārvērtēšanu vai Latvijas konkurētspējas problemātiku. Savukārt Dentsu Aegis Network Latvia vadītājs Māris Naglis akcentē, ka kopējie reklāmas nozares apjomi nav precīzi identificējami, bet, balstoties uz reklāmas investīciju apjomiem medijos, – tie ir nemainīgi stabili ar periodisku, minimālu pieaugumu.
Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!
Globālā reklāmas industrija turpina piedzīvot vienu no aktīvākajiem apvienošanās un pārņemšanu periodiem. Pagājušā gada populārākie darījumi ir saistīti ar digitālā mārketinga pakalpojumu aģentūrām, kā arī tā saucamajām datu speciālistu kompānijām. «Nevaram vilkt tiešas paralēles ar aktualitātēm Latvijā, tomēr arī pie mums pieredzējām gan reklāmas aģentūru apvienošanos, gan dažu spēlētāju iziešanu no mediju tirgus,» uzsver M. Naglis.
Aplūkojot Latvijas lielāko mediju desmitnieku, īpašnieku maiņa notikusi radio segmentā – SWH ieguvis jaunus saimniekus, norāda K. Zembergs. Reklāmas jomā radio saglabājis līdzšinējo kursu. Izmaiņas notikušas arī vairāku ietekmīgu mediju vadībā. «Tiesa, nav analizētas izmaiņas mediju māteskompānijās. Savukārt mediju aģentūru tirgū savu darbību pārtraucis (no Latvijas reklāmas asociācijas biedru saraksta izslēgtais) SIA CMS Latvia un SIA Alpha Media Baltic,» viņš akcentē aktualitātes nozarē.
Savukārt SIA The Weekend vadošais partneris Mārtiņš Dziedātājs sarakstu papildina ar aģentūru Mooz, kas apvienojās ar McCann Rīga. Viņaprāt, šādi tika atrasts cieņpilns veids, kā pārtraukt ilggadējas aģentūras darbību un dažus atlikušos klientus un darbiniekus nodot citai aģentūrai. Reklāmas aģentūras Vuca partnere, komunikācijas stratēģe Zane Feifa teic, – kaut arī ir vērojamas izmaiņas, tirgus kopumā ir stabils, tajā ir pieredzējuši un kvalitatīvi spēlētāji un jebkuram, kas grib tajā ienākt un noturēties, ir jāspēj būt konstanti radoši ambicioziem, drosmīgiem un uz rezultātu orientētiem.
«Vērtējot situāciju no aģentūru skatupunkta, konkurence tikai saasinās un uz mūsu tirgus apjomiem kopējais reklāmas pakalpojumu sniedzēju skaits ir ļoti liels. Aģentūras turpina paplašināt un attīstīt kompetences pieaugoši fragmentētajā mārketinga pakalpojumu tirgū, kur klienti pieprasa kvalitatīvus pakalpojumus katrā no kanāliem. Tas sevī ietver gan mārketinga kanālu efektivitātes izvērtēšanas spēju, gan atbilstošu reklāmas formātu izmantošanu. Piemēram, video formāts evolucionē, kur vēsturiski ierastais TV 30 sekunžu klips tagad var būt neliela kampaņas sastāvdaļa, šodien aģentūrām ir jāspēj efektīvi paplašināt video aptveri arī pārējos kanālos – YouTube, Facebook, Instagram un daudzos citos, neaizmirstot arī digitālos vides formātus. Rezultātā video klips variē gan saturā un formātos, gan tam atbilstošā garumā – 3–60 sekundes atkarībā no plāna,» stāsta M. Naglis. Finansiālā ziņā tas viss ir izaicinājums, ieguldīto resursu apjoms būtiski palielinās, tādējādi ietekmējot projektu peļņu.
Arī Z. Feifa akcentē, ka 2018. gadā aizvien vairāk bija vērojama mediju, kanālu un auditorijas, līdz ar to arī budžetu fragmentācija. Tas vienlaikus ir gan izaicinājums, gan iespēja dažādiem nozares spēlētājiem, jo akcents ir uz satura vērtību. Komersantu fokusā noteikti ir efektivitāte, proti, vēlme atrast tādus risinājumus, kas apvieno zīmola vērtības, pārdošanas vajadzības un korporatīvo sociālo atbildību. Aģentūrām tas nozīmē – iedziļināties, radīt pilnīgi jaunus risinājumus, pārsteigt. Standarta risinājumi, kas der visiem, īsti nestrādās – svarīga ir spēja patiesi iedziļināties klienta un auditorijas vajadzībās. «Valsts simtgadē ļoti daudz zīmolu bija īpaši aktīvi. Tas arī palīdzēja tiem risināt būtiskus jautājumus – par ko tie iestājas, kādas vērtības ir svarīgas, kuras izcelt un pārmantot. Vērojama tendence, ka aktivizējas mazi lokālie zīmoli, kuri savu mārketinga komunikācijas ceļu vēlas sākt pareizi jau no pašiem pirmsākumiem. Ir mainījušies lietotāju paradumi, lēmuma pieņemšanas procesi un zīmolu gaidas, lielajiem zīmoliem jāmācās pārstrukturizēties un būt atvērtiem (r)evolucionārām izmaiņām,» uzskata Z. Feifa.
Visu rakstu Klasika sarokojas ar novitātēm lasiet 5. decembra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
