Jautājumus un viedokļu vētru raisījis fakts, ka trim no kopskaitā 232 Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) atlētiem par februāra mēnesi apturēta valsts finansēta ikmēneša pabalsta izmaksa (vienlaikus saglabājot iespēju saņemt visu nepieciešamo LOV atbalstu un finansējumu, lai nodrošinātu sportistu gatavošanos startiem valsts izlasē), jo viņi piedalījušies komercsacensībās ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem.

Jautājums par šo valstu sportistu dalību olimpiskajās spēlēs un citās starptautiskās sacensībās, valsts himnu un karogu lietošanu tajās, ir ļoti aktuāls. Šobrīd sīva cīņa pret agresoriem norit ne tikai Ukrainas frontē, bet arī sporta pasaulē. Gribu, lai jūs izdzirdat, ka Krievijas brutālās agresijas rezultātā nogalināti un Ukrainas sporta ierindā nekad vairs nebūs jau vairāk kā 280 sportisti, tai skaitā bērni, un sporta darbinieki. Vairāk kā 3 tūkstoši Ukrainas sportisti un sporta darbinieki šobrīd atrodas frontē, aizstāvot savu zemi un tiesības nodarboties ar sportu. Izpostīti jau vairāk kā 320 sporta objekti, no tiem vismaz 87 gandrīz pilnībā.

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Latvijas paralimpiskais jātnieks Rihards Snikus, startējot ar zirgu "King Of The Dance", piektdien Tokijā iejādes individuālajās sacensībās izcīnīja otro vietu un tiesības piedalīties brīvā stila disciplīnā.

Snikus startēja ar pirmo numuru, bet no 17 konkurentiem viņu spēja apsteigt vienīgi amerikāniete Roksanne Trunela. Latvijas paralimpieša un viņa zirga sniegums maršrutā tika novērtēts ar 80,179%. Trunela nopelnīja 81,464%.

Astoņi labāko rezultātu sasniegušie sportisti pirmdien spēkosies brīvā stila disciplīnā.

Snikus un Trunela bija vienīgie sportisti, kuri no tiesnešiem saņēma vismaz 80% vērtējumu. Bronzas medaļu izcīnīja Sara Morganti no Itālijas, kuras sniegumu novērtēja ar 76,964%.

Tikmēr Baiba Rorbaha, kura startē F32 veselības grupā, vieglatlētikas stadionā plkst.13.10 pēc Latvijas laika vālītes mešanas sektorā sāks cīņu par medaļām. Vālītes mešanas finālā kopumā startēs deviņas sportistes.

Noslēgusies tradicionālā žurnāla Sporta Avīze 50 ekspertu aptauja, kurā jau 26. reizi tika noskaidrots gada labākais Latvijas sportā.

2021. gadā pirmās trīs vietas aizņēma Tokijas olimpisko spēļu veiksminieki, pārliecinošu uzvaru gūstot mūsu 3x3 basketbola zelta puišiem.

Sporta Avīzes aptaujā vienoti tiek balsots par vīriem, dāmām, individuālajām komandām, sporta spēļu komandām un nacionālajām izlasēm, bet starp 50 ekspertiem atrodami sporta politikas veidotāji, valsts augstākās amatpersonas, federāciju vadītāji, bijušās sporta zvaigznes, treneri, žurnālisti, Sporta Avīzes lasītāji, un šogad pirmoreiz savu viedokli izteica arī atbalstītāja Optibet darbinieki.

Eksperti bija gandrīz vienbalsīgi, mūsu olimpiskajiem čempioniem pirmo vietu atvēlot 47 no 50 anketām.

Sportistiem, klubiem, līgām, turnīriem un federācijām domātu mobilo lietotņu izstrādātājs "FanApps" 2019. gadu noslēdz ar sešām aplikācijām.

"FanApps" pērn izstrādājis aplikāciju Aļonai Ostapenko, pludmales volejbola duetam Aleksandram Samoilovam un Jānim Šmēdiņam, "Ghetto Games", U-19 Eiropas telpu futbola čempionāta finālturnīram, basketbola klubam "Ventspils", kā arī vienu mobilo lietotni, kur "FanApps" ir izstrādātājs un uzturētājs, bet kuras nosaukums netiek atklāts. "T.s. white-label aplikācijas ir viens no mūsu mērķiem, jo mums pats svarīgākais ir dot pievienoto vērtību. Tas, kā sportisti izmanto aplikāciju, ir viņu brīva izvēle," teic Anrijs Brencāns, SIA "Fan Apps" līdzdibinātājs.

Nesen kā pabeigta arī video bloga 11TV mobilā lietotne "Sporta ekspertu komentāri un viedokļi par aktuālajiem notikumiem sportā un par Latvijas atlētu sniegumiem pasaulē". "Šis ir nedaudz atšķirīgs formāts un aplikācija tika papildināta un tāpēc man ir liels prieks, ka mūsu piedāvātais risinājums derēja arī šādam formātam," saka A. Brencāns.

Siguldā ceturtdien atklāta bobsleja un kamaniņu trases jaunā sezona. Treniņus uzsākuši 15 kamaniņu sporta pārstāvji no Ķīnas, kuriem visa mēneša garumā pievienosies vēl vairāki komandas biedri skeletonisti, informē pašvaldībā.

Treniņus uzsāks arī Latvijas izlases renes sportisti. Drīzumā treniņus uz ledus uzsāks arī kamaniņu sportisti un skeletonisti no Ukrainas, Gruzijas, Polijas, Šveicas, Krievijas un citām valstvienībām.

«Tā kā skaitliski lielā Ķīnas kamaniņu un skeletona komanda izrādīja interesi par mums, pielāgojoties viņiem, treniņus trasē uzsākām ātrāk nekā iepriekšējos gados. Trases treniņu grafiks ir saspringts un sportisti novērtē ne tikai trases sniegtās iespējas ar mākslīgā ledus starta estakādi, bet arī iespēju trenēties Siguldas Sporta centra smagatlētikas zālē. Savukārt mums tas dod iespēju kvalitatīvi sagatavoties gaidāmajām starptautiskajām sacensībām,» stāsta bobsleja un kamaniņu trases «Sigulda» direktors Dainis Dukurs.

Pasaules antidopinga aģentūra (WADA) pirmdien uz četriem gadiem diskvalificējusi Krieviju, aizliedzot tai piedalīties pasaules lielākajos sporta notikumos.

Jau iepriekš plaši tika runāts par iespējamo četru gadu diskvalifikāciju, kuru piešķirt rekomendēja WADA Atbilstības pārbaudes komiteja (CRC).

Pirmdien WADA sanāksmē noskaidrojies, ka Krievija neizbēgs no soda, kā rezultātā lielvalsts uz četriem gadiem ir izslēgta no sporta saimes, tādējādi šīs nācijas sportistiem nebūs atļauts piedalīties arī nākamgad un 2022.gadā gaidāmajās Olimpiādēs.

Krievijai līdz pagājušā gada beigām WADA bija jānodod visi iespējamie dati no Maskavas antidopinga laboratorijas, lai saglabātu iespējas atgriezties sporta sabiedrībā. Nepieciešamie dati tika nodoti ar novēlošanos, bet vēlāk jau pavīdēja runas, ka ar nodoto informāciju veiktas manipulācijas.

Hokejisti uzveic basketbolistus “Sporta Avīzes” ikgadējā 50 ekspertu aptaujā

Ja ekspertiem jāsaka, ka sešiniekā gribētos ielikt ikvienu no sportistiem vai komandām, kas pieminēti potenciālo kandidātu sarakstā, gads Latvijas sportā ir izdevies. Tieši tāds bija 2023. gads, tomēr no tā atmiņā īpaši palika divi ļoti spilgti sasniegumi. Tradicionālajā “Sporta Avīzes” 50 ekspertu aptaujā, kas, nosakot gada labākos Latvijas sportā, risinājās jau 28. reizi, uzvaru izcīnīja bronzu pasaules čempionātā guvusī Latvijas hokeja izlase, otrajā pozīcijā atstājot Pasaules kausā lieliski debitējušo Latvijas basketbola valstsvienību. Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti ļoti pārliecinoši atzina vieglatlēti Agati Cauni.

Ne Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ne citas valsts pārvaldes iestādes nespēj pamatot, kāpēc tikusi mainīta interpretācija par to, kas ir profesionāls sportists, kā rezultātā pašlaik trešā labākā Latvijas vīriešu basketbola komanda Covid-19 stingro ierobežojumu laikā nevar Latvijas teritorijā piedalīties Latvijas - Igaunijas Basketbola līgas (LIBL) spēlēs.

Visas pārējās LIBL komandas - piecas no Latvijas un astoņas no Igaunijas - saskaņā ar Latvijas valdības noteikto regulējumu drīkst turpināt piedalīties sacensībās.

IZM norāda, ka "Latvijas Universitātes" (LU) komandā ir sportisti, kuri nekvalificējas profesionāla sportista definīcijai, taču nepaskaidro, kāpēc tāds regulējums ir ieviests. Iepriekšējo Covid-19 ierobežojumu laikā profesionālā sportista jēdziens šādi netika traktēts.

Līdz 15.novembrim klātienē atļautas komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu sporta sacensības, tostarp LIBL spēles, kurās piedalās tikai profesionāli sportisti. Saskaņā ar Sporta likuma 19.pantu profesionāls sportists ir fiziska persona, kas uz darba līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mainījusi viedokli un tomēr nodrošinās pilnu finansējumu Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sportistiem Aļonai Ostapenko, Tomam Skujiņam un Kristam Neilandam, kuri ir piedalījušies sacensībās kopā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, informēja IZM Komunikācijas nodaļā.

IZM norāda, ka, izvērtējot apstākļus, kas saistīti ar finansiālā pabalsta aizturēšanu LOV sportistiem Ostapenko, Skujiņam un Neilandam, kā arī uzklausot Latvijas Riteņbraukšanas federācijas un Latvijas Tenisa Savienības viedokli, IZM sadarbībā ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) ir sagatavojusi grozījumus līgumā par valsts finansiālo atbalstu LOV sportistiem.

Grozījumi no šodienas paredz novērst pabalsta aizturēšanu minētajiem sportistiem un nodrošinās pilnu finansējuma apjomu, uzsver IZM.

"Sportistiem ieturētā nauda tiks izmaksāta tiklīdz grozījumi stāsies spēkā. Tās nav nekādas milzu summas," aģentūrai LETA trešdien apliecināja LOK Komunikācijas daļas vadītāja Dace Gulbe. "Šī nauda nekur citur netika novirzīta, vienkārši tika ieturēta. Labi, ka beigās sanāca kā sanāca. No rīta par to vēl bija bažas."

Šodien tiks atklātas Parīzes vasaras olimpiskās spēles.

Atklāšanas ceremonija Parīzē sāksies plkst.20.30 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV) un un portālam "Lsm.lv".

Valstu parāde Sēnas upē sāksies pie Austerlicas tilta un noslēgsies Trokadero laukumā, to vairāk nekā sešu kilometru garumā vērojot vairāk nekā 300 000 skatītāju, no kuriem vairāk nekā 200 000 skatītāju par vietām nav jāmaksā.

Atklāšanas ceremonijā piedalīsies apmēram 10 500 atlētu no 204 valstu olimpiskajām komitejām.

Latvijas delegācijas karognesēji būs pludmales volejboliste Tīna Laura Graudiņa un 3x3 basketbola izlases spēlētājs, olimpiskais čempions Nauris Miezis.

Klātienē ceremoniju vēros arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Šodien, 23.jūlijā tiks atklātas Tokijas vasaras olimpiskās spēles, kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika pārceltas no pērnā gada uz šo vasaru.

Atklāšanas ceremonija Tokijas olimpiskajā stadionā sāksies plkst.14 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV).

Nāciju parādi uzsāks antīko olimpisko spēļu mājvieta Grieķija, bet pēc tam valstis sekos pēc japāņu alfabēta, izņemot mājinieci Japānu, kas stadionā iesoļos kā pēdējā. Latvijas delegācija stadionā iesoļos kā 194., sarkanbaltsarkano karogu nesot tenisistei Aļonai Ostapenko un 3x3 basketbola izlases spēlētājam Agnim Čavaram.

Ceremonijas noslēgumā tiks iedegta 2021.gada vasaras olimpisko spēļu lāpa.

Covid-19 ierobežojumu dēļ atklāšanas ceremonija un spēļu sacensības noritēs bez skatītāju klātbūtnes.

Tokijai olimpisko spēļu rīkošana tika uzticēta 2013.gadā, kad tās kandidatūra tika atzīta par labāko konkurencē ar Stambulu un Madridi. Tokija olimpiskās spēles uzņēma arī 1964.gadā. Tokijai tika uzticēta arī 1940.gada spēļu rīkošana, taču vēlāk tā atteicās uzņemt sporta forumu, kas vēlāk Otrā pasaules kara dēļ tika atcelts pavisam.

Nododot olimpisko karogu 2028.gada olimpisko spēļu mājvietai Losandželosai, svētdien Parīzē svinīgā ceremonijā tika noslēgtas 33. Vasaras olimpiskās spēles.

Latvijas karogu noslēguma ceremonijā Parīzes stadionā "Stade de France" nesa BMX frīstaila sportists Ernests Zēbolds un sprintere Gunta Vaičule. Francijas karogu nesa regbists Antuāns Dipons un ASV - peldētāja Keitija Ledeki.

Pēc olimpisko spēļu organizācijas komitejas vadītāja Tonī Estangē runas Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs atzīmēja, ka vairāk nekā puse planētas iedzīvotāju sekoja līdzi Parīzes olimpiskajām spēlēm, un nosauca spēles par "sensacionālām".

Kopš 1920.gada spēlēm notiek olimpiskā karoga nodošana nākamo spēļu rīkotājiem, un, izskanot olimpiskajai himnai, olimpiskais karogs tika nolaists, to Parīzes pilsētas galvai Annai Idalgo ar Baha starpniecību nododot Losandželosas mērei Karenai Basai, bet pēc tam to saņemot amerikāņu aktierim Tomam Krūzam.

Būtiska loma sportistu un sporta komandu atbalstīšanā ir azartspēļu uzņēmumiem. Kā zināms, pēc likumdošanas izmaiņām ātrajiem kredītiem “skābeklis ir piegriezts”. Tāpēc tagad sportā liels devums ir tieši azartspēļu biznesa pārstāvjiem. Lai arī kādi zemūdens akmeņi neslēptos zem vārda “azartspēles”, šeit domājot atkarību un no tās izrietošās sekas, sportisti noteikti ir pateicīgi par devumu viņu attīstībā un atbalstā.

Svarīgi piebilst, ka likumdošana Latvijā neatļauj azartspēļu uzņēmumiem izvietot reklāmas - “Azartspēļu reklāma ir aizliegta ārpus azartspēļu organizēšanas vietām”. Tāpēc jāmeklē citi veidi, kā sasniegt potenciālo auditoriju. Ar sportistu palīdzību tas izdodas. Publicitātes noklājums skaidrs, ka ir liels. Bet, vai atdeve arī? Iespējams, ka šie uzņēmumi nemaz to nedarītu, ja ieguvuma nebūtu.

Latvijas tirgū jaunākais online sporta likmju un kazino uzņēmums Pafbet, kura saknes meklējamas Somijas Ālandu salās, jau no paša sākuma steidza atbalstīt Latvijas sportistus un komandas. Tā ir jaudīga iespēja ātri gūt atpazīstamību. Viņu paspārnē ir pasaulslavenā tenisiste Aļona Ostapenko, rallijkrosa braucējs Reinis Nitišs, pludmales volejbola pāris Mārtiņš Pļaviņš / Edgars Točs, Latvijas ātrākā sieviete Sindija Bukša, motokrosists Kaspars Stupelis, trīssoļlecējs Elvijs Misāns. Dibinātas arī sadarbības, kuru ietvaros Pafbet izcelts vēl vērienīgāk. Sporta laukumi O-Sands uzsākot sadarbību ar Pafbet mainīja nosaukumu un kļuva par Pafbet / O-Sands. Sadarbība noslēgta arī ar Latvijas hokeja līgu, kuras mājas lapas domēna nosaukumā parādās Pafbet vārds. Var spriest, ka sadarbība ir cieša un abām pusēm apmierinoša. Vēl viena spilgta un pavisam jauna sadarbība ir atbalsts Latvijas - Igaunijas basketbola līgai, kas ieguvusi nosaukumu Pafbet Latvijas - Igaunijas līga.

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

Rihards Snikus pirmdien Tokijas paralimpiskajās spēlēs jāšanas sportā iejādē brīvā stila disciplīnā izcīnīja sudraba godalgu.

Snikus un viņa partnera zirga "King of the dance" sniegums sacensībās iejādē I pakāpes brīvā stila disciplīnā tika novērtēts ar 82,087%, kas bija otrs labākais rezultāts.

Uzvaru ar vērtējumu 86,927% svinēja amerikāniete Roksanna Tranela, bet bronzas medaļa tika Sārai Morganti no Itālijas ar vērtējumu 81,100%.

Brīvā stila sacensībās startēja astoņi sportisti.

Snikus tiesības startēt šajās sacensībās 18 sportistu konkurencē nopelnīja, piektdien iejādes individuālajās sacensībās izcīnot otro vietu.

Latvijas komandu Tokijā pārstāv paravieglatlēti Aigars Apinis, Diāna Dadzīte, Edgars Bergs un Baiba Rorbaha. Jāšanas sportā iejādes disciplīnā piedalās Rihards Snikus, peldēšanā Latviju pārstāv Jurijs Semjonovs, bet loka šaušanā pieteikta Ieva Melle.

Latvijas sportiste Diāna Dadzīte otrdien Tokijas paralimpiskajās spēlēs uzstādīja jaunu paralimpisko rekordu F-55 medicīnas grupā un izcīnīja bronzas medaļu šķēpmešanas sacensībās.

Dadzītei labākais metiens padevās ceturtajā piegājienā, kad šķēps aizmests 24,22 metru tālumā, kas ir jauns paralimpiskais rekords F-55 medicīnas grupā.

Šķēpmešanā startēja arī sportistes no F-56 medicīnas grupas. Uzvaru ar jaunu pasaules rekordu 24,50 metri svinēja Irānas pārstāve Hašemije Motagiani Moavi. Sudraba godalga ar 24,39 metrus tālu metienu brazīlietei Raisai Rošai Mačado.

Latvijas pārstāve otrajā un piektajā mēģinājumā palika bez rezultāta. Pirmajā piegājienā viņa rīku raidīja 23,98 metru tālumā, trešajā - 23,68 metri, savukārt sestajā mēģinājumā sasniegti 23,34 metri.

Dadzīte pirms pieciem gadiem Riodežaneiro spēlēs uzvarēja ar jaunu pasaules rekordu 23,26 metri.

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai citā statusā

Tā DB saka soļotājs, olimpiskais vicečempions Aigars Fadejevs, kura izveidotā rehabilitācijas klīnika AF Workout nesen ir pārcēlusies uz skaistām telpām Rīgas centrā. Beidzot soļotāja karjeru, viņš sevī atklājis fizioterapeita talantu. Strādājot Losandželosā, A. Fadejevs ir ārstējis dažāda kalibra sporta pasaules smagsvarus, vairākas Holivudas zvaigznes. Lai arī klīnika Latvijā ir aprīkota ar pasaulē ātrākajiem skriešanas celiņiem un velotrenažieriem, tās mērķa auditorija galvenokārt ir tieši biroju darbinieki.

Kad un kā sākās tava sportista karjera? Kāpēc izvēlējies tieši soļošanu?

Tā bija liktenīga sagadīšanās. Mācījos lauku skoliņā. Tolaik tika rīkotas pavasara un rudens spartakiādes, kurās vajadzēja obligāti piedalīties. Tā kā biju augumā maziņš, nevarēju nedz tālu aizsviest bumbiņu, nedz augstu uzlēkt. Līvu pamatskolas skolotājs Uģis Barons bija pamanījis, ka man kā īstam lauku puikam, kurš bija pieradis strādāt dažādus smagus darbus, ir gana liela izturība. Neviens bērns negribēja pieteikties trīs kilometru soļošanai. Es, būdams ne tikai klases vecākais, fizorgs, politinformators, bet arī pionieru ierindas skatu komandieris, biju iedomājies, ka spartakiādē visi bērni sanāks kopā, pūtīs taures un dos pa bungām, soļojot kā ierindas skatē. Kad mani aizveda uz stadionu, sapratu, ka tā nebūt nav tāda veida soļošana. Tikai stundu pirms sacensību sākuma man iemācīja, kā soļo sportisti, bet es vinnēju spartakiādi.

Latvijā ražotās "Rocketgrip" hokeja nūju uzmavas lieto dažādu valstu augstāko līgu hokejisti; izstrādē produkti arī citiem sporta veidiem.

"Rocketgrip" ražo alternatīvu tradicionālajai sporta lentei, kuru izmanto hokeja nūjas aptīšanai. Šī lenta parasti satur līmi, kas spēlēšanas laikā ledus hallē sacietē un veicina cimdu dilšanu. Šī iemesla dēļ tie jāmaina ik sezonu un amatieriem, kuri par ekipējumu maksā paši, šādi izdevumi lieki sit pa kabatu.

Stāstot par to, kāpēc hokejisti nūjas tin ar speciālām lentēm, SIA "Rocketgrip" līdzīpašnieks Aksels Zingulis skaidro, ka šāda darbība palielina saķeri ar hokeja nūju, kuras ražo pēc konkrētiem standartiem. Katrs cilvēks anatomiski atšķiras, kādam ir lielākas vai mazākas plaukstas, tāpat atšķiras pirkstu garums, tāpēc sportisti nūjas ar lentes palīdzību pielāgo savām vajadzībām.

Pirmdienas vakarā pie Brīvības pieminekļa notiks Latvijas paralimpisko spēļu dalībnieku sagaidīšana, informēja Rīgas domē.

Pasākums notiks ap plkst.23, īsi pēc tam, kad sportisti būs ielidojuši no Francijas.

Sportisti atgriezīsies Latvijā ar vairākām godalgām. Pasākumā piedalīsies izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, Paralimpiskās kustības Latvijā patronese Andra Levite, kā arī Ķekavas un Siguldas pašvaldību pārstāvji, atbalstītāji un citi viesi.

Parīzes paralimpiskās spēles norisinājās no 28.augusta līdz 8.septembrim un tajās sacentās aptuveni 4400 parasportisti no 186 valstu paralimpiskajām komitejām.

Divas zelta godalgas Parīzes paralimpiskajās spēlēs paraiejādē izcīnīja Latvijas parasportists Rihards Snikus ar zirgu "King of the Dance", Diāna Krūmiņa kļuva par paralimpisko čempioni šķēpa mešanā, bet Aigars Apinis tika pie sudraba godalgas diska mešanā.

«Neko nenozīmē!» Talsu uzņēmuma Marize nosaukumu skaidro tā īpašnieks Mārtiņš Mihņēvičs. Tomēr, pagriežot burtu «Z», tas pārveidojas par «N», un tādējādi nosaukums stāsta par saistību ar jūru, kas nav tālu no patiesības, tomēr nepasaka visu.

Talsos, Krišjāņa Valdemāra un Draudzības ielas krustojumā, atrodas neuzkrītoša vienstāva ēka. Necila ēka, celta no padomju baltajiem ķieģeļiem, tā nepaliek atmiņā. Tomēr ēkas ārējais veidols ir mānīgs, jo mājas saturs ir patiesi pārsteidzošs. Ēku pirms mazāk nekā gada iegādājās Mārtiņš Mihņēvičs. Pirms tam šeit darbojušies neskaitāmi auto servisi, bāzējusies ugunsdzēsēju biedrība. «Paskats bija šausmīgs,» nama stāvokli iegādāšanās brīdī atceras tā jaunais saimnieks. Telpas bija stāvgrūdām piedzīvotas ar lūžņiem. Īsā laikā Mārtiņš ēku sakārtoja – jumts vairs netek, izbetonētas grīdas, ievilkta elektrība, apkure, signalizācija. Sienu rotā no Korejas olimpiskajām spēlēm atvests milzīgs, košs plakāts, ko Mārtiņš saņēmis dāvanā.

Foto: pexels.com / mali maeder

Pieprasījums pēc sporta pulksteņiem arvien pieaug. Tos iegādājas ne vien profesionāli sportisti un sporta entuziasti, bet arī cilvēki, kuri vēlas pievērsties aktīvākam dzīvesveidam. Šobrīd tirgus līderi ir Apple un Garmin ražotie sporta pulksteņi. Taču, nonākot izvēles priekšā, kuram no zīmoliem dot priekšroku? Vairāk par sporta pulksteņiem un to funkcijām uzzini raksta turpinājumā!

Sporta pulkstenis kā motivators: kā izvēlēties īsto?

Pexels.com / blue bird

Neatkarīgi no tā, vai fiziskās aktivitātes ir neatņemama jūsu dzīves sastāvdaļa, vai tikai apsverat domu pievērsties veselīgākam dzīvesveidam, sporta pulkstenis mudina kustēties vairāk un biežāk. Raksta turpinājumā salīdzinām svarīgākos faktorus, ko ņemt vērā, iegādājoties šādu viedierīci.

Japānas autobūves kompānija "Toyota" atteikusies no olimpisko spēļu sponsorēšanas, kā iemeslu minot to, ka spēles kļuvušas "arvien politiskākas" un sportisti tajās paliek otrajā plānā.

2015.gadā "Toyota" ar Starptautisko olimpisko komiteju (SOK) noslēdza desmit gadu sponsorēšanas līgumu.

Taču tagad, kad beigušās vasaras olimpiskās spēles Parīzē, autobūves uzņēmums nolēmis līgumu lauzt, "Toyota" kanālā platformā "YouTube" publicētā raidierakstā paziņoja kompānijas padomes priekšsēdētājs Akio Tojoda.

"Jau kādu laiku esmu domājis, vai šajā pasākumā sportisti patiešām ir pirmajā vietā," teica "Toyota" dibinātāja Kijičiro Tojodas mazdēls, piebilstot, ka olimpiskās spēles "kļūst arvien politiskākas".

Lēmums nozīmē, ka pakāpeniski vairs netiks izmantota olimpisko spēļu atribūtika ar "Toyota" logotipu, kā arī kompānijas automašīnas vairs neizmantos ar olimpiskajām spēlēm saistītos pasākumos, informēja Tojoda.

Lai uzlabotu Latvijas kamaniņu sportistu sniegumu, izlases sportistu kamanas palīdzējuši pilnveidot Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki.

Latvijas Kamaniņu sporta federācija ar RTU sadarbojas jau kopš 2017. gada, izstrādājot un tehniski pilnveidojot sporta kamanas un speciālo inventāru. Šajā laikā RTU Dizaina fabrikā ir veikti 3D lāzerskenēšanas un modelēšanas darbi, lai uzlabotu kamanu aerodinamiku un mehāniskās īpašības, kamanas pielāgojot individuāli katra sportista augumam.

RTU Dizaina fabrikā, izmantojot 3D printerus, ir izdrukātas arī atsevišķas detaļas, kas iemontētas kamanās un darbojas kā vibrācijas slāpējoši elementi. "Tas sportistiem palīdz trasē nodrošināt stabilitāti, kā arī kamanas padara vieglāk kontrolējamas brauciena laikā un līdz ar to arī - precīzāk vadāmas," stāsta Mārtiņš Rubenis, olimpiskās medaļas ieguvējs un tagad - Latvijas izlases treneris un mehāniķis.

Vieglatlēte Diāna Dadzīte piektdien Tokijas paralimpiskajās spēlēs diska mešanas sacensībās izcīnīja sudrabu, sagādājot Latvijai pirmo godalgu.

Dadzīte, kura startēja F55 veselības grupā, sudrabu ieguva sestajā mēģinājumā, kad rīku aizmeta 25,02 metru tālumā. Iepriekšējā mēģinājumā Dadzīte disku raidīja par 97 centimetriem tuvāk, sacensību beigās sasniedzot divus personīgos rekordus pēc kārtas.

Sacensības Dadzīte sāka ar 23,01 metru tālu metienu, sekoja 23,40, 22,31 un 23,10 metrus tāli raidījumi.

Uzvaru svinēja ķīniete Feisji Donga, kura disku aizmeta 26,64 metrus tālu un sasniedza jaunu Āzijas rekordu. Bronzas medaļa ar rezultātu 24,11 metri meksikānietei Rozai Marijai Kazaresai Gerero.

Diska mešanas finālsacensībās piedalījās 11 sportistes, no kurām Krievijas Olimpiskās komitejas komandas pārstāve Natālija Čebakova palika rezultāta.