Jaunākais izdevums

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai citā statusā

Tā DB saka soļotājs, olimpiskais vicečempions Aigars Fadejevs, kura izveidotā rehabilitācijas klīnika AF Workout nesen ir pārcēlusies uz skaistām telpām Rīgas centrā. Beidzot soļotāja karjeru, viņš sevī atklājis fizioterapeita talantu. Strādājot Losandželosā, A. Fadejevs ir ārstējis dažāda kalibra sporta pasaules smagsvarus, vairākas Holivudas zvaigznes. Lai arī klīnika Latvijā ir aprīkota ar pasaulē ātrākajiem skriešanas celiņiem un velotrenažieriem, tās mērķa auditorija galvenokārt ir tieši biroju darbinieki.

Kad un kā sākās tava sportista karjera? Kāpēc izvēlējies tieši soļošanu?

Tā bija liktenīga sagadīšanās. Mācījos lauku skoliņā. Tolaik tika rīkotas pavasara un rudens spartakiādes, kurās vajadzēja obligāti piedalīties. Tā kā biju augumā maziņš, nevarēju nedz tālu aizsviest bumbiņu, nedz augstu uzlēkt. Līvu pamatskolas skolotājs Uģis Barons bija pamanījis, ka man kā īstam lauku puikam, kurš bija pieradis strādāt dažādus smagus darbus, ir gana liela izturība. Neviens bērns negribēja pieteikties trīs kilometru soļošanai. Es, būdams ne tikai klases vecākais, fizorgs, politinformators, bet arī pionieru ierindas skatu komandieris, biju iedomājies, ka spartakiādē visi bērni sanāks kopā, pūtīs taures un dos pa bungām, soļojot kā ierindas skatē. Kad mani aizveda uz stadionu, sapratu, ka tā nebūt nav tāda veida soļošana. Tikai stundu pirms sacensību sākuma man iemācīja, kā soļo sportisti, bet es vinnēju spartakiādi.

Cik gadu tev bija?

Tas bija 1985. gadā. Man bija desmit gadu. Pēc tam kādu brīdi bija klusums, tad uz skolu piezvanīja no Cēsu sporta skolas, un tā es caur dziļu mežu štucierēju 6,5 kilometrus līdz Cēsu robežai, tur iekāpu autobusā un braucu uz stadionu. Biju nobijies, drebēju kā apšu lapa, kā no alas izlīdis tāds maziņš surikāts. Tā man bija pavisam jauna pasaule – pilsēta, stadions. Reizi nedēļā braukāju uz treniņiem, turp un atpakaļ mērojot 13 kilometrus caur mežu. Tāpat biju nodarbināts dažādos lauku darbos – pa kūti, ganos, tāpēc divas reizes nedēļā uz treniņiem braukt nevarēju, jo bija smagi jāstrādā. Treniņi vecākiem šķita tāda muļķošanās, ne vienmēr mani uz tiem laida. Tālāk viss notika kā pasakā. Kādā dienā, gaidot pieturā autobusu, ar kāju stumdīju Druviņu – Cēsu avīzīti – un pamanīju, ka tur ir rakstīts: Murjāņu olimpisko rezervju sporta internātā uzņem jaunus audzēkņus. Tekstam bija pievienota iespaidīga bilde – čempioni ar lauru vainagu, mani tas aizķēra, pacēlu avīzi un aizvedu uz mājām. Teicu mammai, ka gribu uz turieni, kaut gan mans ceļš jau bija bruģēts uz Jāņmuižas traktoristu tehnikumu, kā jau normālam lauku puikam pienākas. Tomēr uzstāju, ka gribu uz Murjāņiem. Tā mēs pa kluso, tēvam nesakot, turp devāmies. Nemaz nezināju, ka tolaik Murjāņu sporta internātskola bija viena no prestižākajām PSRS. Mamma par to bija dzirdējusi, un viņai šī skola bija kā Kosmoss. Viņai šķita, ka tur var iestāties tikai tādi liela auguma puiši – spartieši, nevis tāds mazs knariņš, kāds biju es. Pirms kāpšanas autobusā mamma man piedāvāja atgriezties mājās, bet es sāku bimbāt un atteicos to darīt. Zināju, ka man turp ir jādodas, ka tas ir mans ceļš. Pirms iepazinu sportu, uzskatīju, ka olimpiskais čempions un Jurijs Gagarins ir viens un tas pats. Tas man šķita tik tālu un nesasniedzami kā lidmašīnas, uz kurām skatījos, kad ganos gulēju zālē, fantazēju, ka kādreiz arī sēdēšu lidmašīnā un kaut kur lidošu. Tajos laikos un manā situācijā tas šķita nereāli. Lai iekļūtu Murjāņu sporta skolā, bija milzīga konkurence, pat līdz 60 bērniem uz vienu vietu. Trīs dienas bija paredzēti dažādi testi, kross pa Lojas gravu, soļošana. Es jau pirmajā dienā visās distancēs uzvarēju, un pusdienu laikā pie mammas pienāca skolas direktors Aldis Teteris un teica: mammīt, jūs varat braukt mājās, bet šis pipars paliek šeit. Līdz ar to mainījās visa mana dzīve, es biju iekļuvis sviestmaizē, kur piecas reizes dienā dod garšīgi ēst, nav trijos naktī jāceļas un smagi jāstrādā. Kad visi pārējie vaidēja par lielajām slodzēm, man šķita, ka esmu ticis paradīzē. Nebija ilgi jāgaida, kad PSRS jauniešu līmenī biju līderis. Biju vinnējis visu, ko vien varēja.

Vai atceries to sajūtu, kad 2000. gadā finišēji Sidnejas olimpiskajās spēlēs, sasniedzot savu augstāko virsotni un iegūstot sudraba medaļu? Es, tāpat kā daudzi Latvijas iedzīvotāji, to vēroju televīzijā ar milzīgu saviļņojumu un prieka asarām acīs.

Nesaprotu, kāpēc, bet teju visa Latvija naktī bija pie televizora ekrāniem un četras stundas sekoja līdzi soļošanai. Iespējams, tas bija tāpēc, ka biju ļoti publiska persona, nekautrējos sasaukt preses konferences un solīt labus rezultātus. Aleksandrs Mirļins man visu to bija samācījis, un es devu vaļā, cik nu vien var. Iespējams, abas pārējās medaļas nebija tik ļoti gaidītas (Igora Vihrova zelts vingrošanā un Vsevoloda Zeļonija bronza džudo – DB). 1996. gadā Atlantas olimpiskajās spēlēs jau biju sasniedzis fenomenālu rezultātu, būdams zaļš gurķis, izcīnīju 6.vietu. Nākamajos gados uzstādīju pasaules rekordu, vinnēju Eiropas čempionātā, jau biju pašā augšā – elitē. Likumsakarīgi, ka no manis šo sasniegumu gaidīja. Taču astoņus mēnešus pirms Sidnejas olimpiskajām spēlēm cietu ļoti smagā autoavārijā, salauzu kājas un rokas, visur bija atvērti lūzumi, tika veiktas operācijas. Man pārvilka svītru gan liela daļa sabiedrības, gan sponsori. Arī es pats zaudēju ticību saviem spēkiem, jo atkopties un atgūt formu tik īsā laika periodā ir teju neiespējami. Biju sabrucis gan fiziski, gan emocionāli, gribēju no visiem izolēties, un menedžeris mani vienu pašu aizsūtīja uz Ēgipti, uz Sīnāja pussalu. Tolaik tur nebija tik ļoti attīstīts tūrisms, bija viena slēgta pieczvaigžņu viesnīca, kurā nobāzējos, cenšoties no visiem aizbēgt. Nevēlējos pat, lai Jubis (Jānis Jubalts) ar Kaupīti (Renāru Kauperu) pie manis brauc un spēlē balādes. Ar šiem puikām tolaik draudzējāmies, spēlējām galda spēles, piemēram, Mafiju un Parlamentu, lai tik es nesabruktu. Ēģiptē, lai arī kāja man bija kā bluķis, iztiku bez rehabilitologiem un fizioterapeitiem. Tur pavadīju četrdesmit dienas, kāju pats masēju, veicu rehabilitāciju pēc savām sajūtām un zināšanām. Man nebija sveša cilvēka fizioloģija, jo apkārt bija daudzi augstas klases doki. Vingroju un ar kāju darbojos par spīti nenormālām sāpēm, turēju to jūrā un kliboju pa smiltīm, lai tikai būtu kustībā. Pēdējā nedēļā jau izskrēju krosu 8 km, tad sapratu, ka viss būs kārtībā. Sasaucu preses konferenci, lai paziņotu, ka to, ko esmu solījis, izpildīšu. Devu mizā un kārtīgi sevi ekspluatēju. Pasaules čempionātā biju astotais ar plus 9 kg svara, ko biju uzēdis, kamēr nesportoju. Atceros vakaru Sidnejā pirms starta, kad pastaigājos gar kanālu un man bija pārliecība, ka iegūšu medaļu. Lielā karstuma dēļ 50 km soļošanu bija plānots atcelt, taču to neizdarīja, un tā bija 57 gados karstākā diena Sidnejas vēsturē, kad gaisa temperatūra sasniedza 48 grādus. Eurosport organizatoriem neļāva sacensības atcelt, jo tiešraide četru stundu garumā bija nobukota. Tās ir milzīgas summas. Rezultātā deviņus sacensību dalībniekus no distances aizveda ar ātrajiem. Piecos no rīta tajā katlā jau bija 28 grādi, dienas vidū jau pie 40 grādiem, un sportisti lūza kā stiebriņi. Distances vidū biju tikai kāds divdesmitais, priekšā bija jauni atlēti – ērzeļi no Krievijas, Meksikas, Austrālijas, Japānas, kuri bija uzkurinājuši milzīgu ātrumu. Turēju tādu tempu, ar kādu var tikt pie medaļas. Ja lektu līdzi, jo man raksturs ir tāds, nostātos viņiem priekšā, būtu beigts. Pēc pieciem kilometriem viņiem iestājās ziepes, nevis es viņus panācu, bet viņi krita man virsū un saujām izstājās. Tad atlika vien noķert pārējos līderus. No leģendārā poļu soļotāja Roberta Koržeņevska finišā atpaliku par 18 sekundēm. Lai arī neesmu kristīts, pirmo reizi dzīvē pārmetu krustu. Izdarīju to neapzināti, automātiski, pat īsti nezinot, kā tas ir pareizi jādara. Zinu, ka es to neizdarīju viens pats, ka man palīdzēja kādi augstāki spēki. Sekoja milzīga atvieglojuma un tukšuma sajūta. Viss ir beidzies, nav spēka, un pieder tikai šis konkrētais brīdis. Tu esi kā tukšs balons. Tas bija kā dvēseles kliedziens ģimenei, draugiem, pašam sev. Un, protams, bezgalīga laimes sajūta – līnija ir šķērsota, un esmu laukā no tās pekles... (Smaida.)

Savas slavas zenītā tu tiki pielīdzināts leģendārajam Jānim Daliņam, jo atkārtoji viņa panākumu un kļuvi par olimpisko vicečempionu. Negrauž, ka par čempionu tomēr kļūt neizdevās?

Spēju novērtēt situāciju. Kā atlēts centos, bet nevarēju. Izdarīju maksimumu.

Visu interviju lasiet 30. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies tradicionālā žurnāla Sporta Avīze 50 ekspertu aptauja, kurā jau 26. reizi tika noskaidrots gada labākais Latvijas sportā.

2021. gadā pirmās trīs vietas aizņēma Tokijas olimpisko spēļu veiksminieki, pārliecinošu uzvaru gūstot mūsu 3x3 basketbola zelta puišiem.

Sporta Avīzes aptaujā vienoti tiek balsots par vīriem, dāmām, individuālajām komandām, sporta spēļu komandām un nacionālajām izlasēm, bet starp 50 ekspertiem atrodami sporta politikas veidotāji, valsts augstākās amatpersonas, federāciju vadītāji, bijušās sporta zvaigznes, treneri, žurnālisti, Sporta Avīzes lasītāji, un šogad pirmoreiz savu viedokli izteica arī atbalstītāja Optibet darbinieki.

Eksperti bija gandrīz vienbalsīgi, mūsu olimpiskajiem čempioniem pirmo vietu atvēlot 47 no 50 anketām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons SportHack 2020 Latvija

Žanete Hāka,26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas spēļu izstrādātāja Beetroot Lab pasaules līmeņa veiksmes stāsts

Db.lv,03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas spēļu izstrādātāja "Beetroot Lab" radītā mobilā spēle “Dystopia: Contest of Heroes” ir kļuvusi par pasaules līmeņa Latvijas veiksmes stāstu 2021.gadā un visu laiku veiksmīgāko mobilo stratēģijas spēli, kas radīta Eiropā.

Par spēles varoni, reklāmas seju un partneri kļuvis UFC cīņu čempions Konors Makgregors, kurš šobrīd ir viens no populārākajiem sportistiem pasaulē.

Kopš spēles izlaišanas visā pasaulē pērn novembrī, tā guvusi milzīgus panākumus un piesaistījusi spēlētāju uzmanību visā pasaulē. Huawei to ir nosaucis par labāko mobilo stratēģijas spēli Eiropā, tā ir pieminēta Apple App Store lietotņu veikala sadaļā “Top-5 Games We Love” (angļu val. Piecas iemīļotākās spēles) un parādīta Google Play un Samsung App Store lietotņu veikalu galvenajās lapās.

Konors Makgregors ar Dystopia ir ceļā uz 2021. gada labākās spēles balvas titula iegūšanu pasaulē

Spēle tika izlaista visā pasaulē vairāk nekā 20 valodās 2020. gada 18. novembrī, sadarbojoties ar cīņas sporta zvaigzni un starptautisko fenomenu Konoru Makgregoru un Paradigm Sports Management.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainoties apstākļiem, arī gala produktu cenas mēdz pieaugt, kā tas šobrīd ir ar dažāda veida kurināmajiem. Viens no tiem ir briketes, kas pēdējā gada laikā ievērojami kāpinājušas cenas (tāpat kā malka, gāze, elektroenerģija u.c. apkures izejmateriāli). Kas jāzina par briketēm un kādi ir cenu pieauguma iemesli? Par visu svarīgāko lasi un uzzini šajā rakstā!

Kas ir briketes?

Briketes ir biomasas degvielas veids, kas izgatavots no saspiestiem, pārstrādātiem koksnes atkritumiem un ir piemērots sadedzināšanai lielākajā daļā apkures ierīču. Līdzīgi kā kokskaidu granulas, briketes tiek izgatavotas no zāģu skaidām vai neapstrādātas koksnes šķiedrām, kas citādi tiktu izmestas kokrūpniecībā, tādējādi padarot to par efektīvu bioenerģijas veidu, kas samazina atkritumu daudzumu. Šīs koksnes šķiedras lielākoties ir no skujkokiem, bet dažreiz tās tiek apvienotas ar cietkoksni.

Brikešu veidi

Ejot pa veikalu, nereti pamanām briketes. Bet kas tās atšķir? Kopumā izšķir trīs brikešu veidus:

1. koksnes briketes. Tās iedalās zāģu skaidu briketēs, mizu briketēs un siltuma baļķos jeb nakts briketēs un ir populārākais brikešu veids. Skaidu briketes cena ir draudzīgāka, tādējādi tās padarot pievilcīgas iegādei;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Leģendārais Latvijas futbolists un treneris Aleksandrs Starkovs, būdams Liepājas futbola kluba galvenā trenera amatā vien dažus mēnešus, pāragri sapņu pilis neceļ. Tomēr liek pamatu cīņām par panākumiem gan Latvijas čempionāta virslīgā, gan Eiropas kausos un uzskata, ka nekas nav neiespējams

Sports vienmēr saistīts ar uzvarām un zaudējumiem. To neskaitāmas reizes piedzīvojis arī leģendārais Latvijas futbola treneris, kurš ne vien ilgo darba gadu laikā 13 reižu izcīnījis Latvijas čempiona titulu, bet arī nacionālo valstsvienību vadīja vēsturiskajā 2004. gada Eiropas čempionātā un tā atlasē. Tai pašā laikā A. Starkovs piedzīvojis arī skaudrus mirkļus, piemēram, kad pērn Latvijas Futbola federācijas valde nolēma viņu atbrīvot no Latvijas valstsvienības galvenā trenera amata. Taču A. Starkovs māca, ka pēc neveiksmes nedrīkst ieslīgt izmisumā, un tagad ar pilnu atdevi cenšas attaisnot uz viņu liktās cerības jaunajā – Liepājas futbola kluba galvenā trenera – ampluā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) kluba Vašingtonas "Wizards" un Latvijas valstsvienības spēlētājs Kristaps Porziņģis ar viņam piederošās SIA "JMK Investments" starpniecību investējis nekustamajā īpašumā un vairākos Latvijas uzņēmumos ēdināšanas un sporta preču jomās, liecina "Firmas.lv" informācija.

"JMK Investments" ir Porziņģim pilnībā piederošs uzņēmums, kas reģistrēts 2021.gada 2.februārī, un tā pamatkapitāls ir 10 000 eiro. Kompānijas valdē ir Porziņģis un bijušais baņķieris Guntis Beļavskis. Kā uzņēmuma darbības joma norādīta nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana.

Uzņēmuma finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka kompānija pirmajā darbības gadā piesaistīja līdzekļus aizņēmuma veidā no īpašnieka Porziņģa un veica būtiskas investīcijas nekustamajā īpašumā, kas, pēc ziņojumā paustā, ir viens no ienesīgākajiem un efektīvākajiem veidiem naudas līdzekļu saglabāšanai un pavairošanai.

Bilance liecina, ka uzņēmuma aizņēmumi veido 9,7 miljonus eiro, bet ilgtermiņa ieguldījumi bija 7,87 miljoni eiro, tajā skaitā 6,45 miljoni eiro nekustamajos īpašumos un 1,36 miljoni eiro citu uzņēmumu kapitālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #40

DB,01.10.2024

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum un četri dažādi iepirkuma procedūrā atlasīti iespējkapitāla fondu pārvaldnieki jaunuzņēmumu un izaugsmes stadijas uzņēmumu attīstībā ieguldīs vairāk nekā 100 miljonus eiro, kas pielīdzināms visai līdz šim šajās stadijās esošajos uzņēmumos ieguldītajai publiskajai naudai.

Par investīciju plāniem jaunuzņēmumiem līdz 2030. gadam Dienas Bizness izjautāja Altum valdes locekli Ievu Jansoni-Buku.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30.1.oktobra numurā lasi:

Statistika

Kiberdrošības nozīme nav pietiekami novērtēta

Aktuāli

Attālinātais darbs demogrāfijā nav izdevies

Uzņēmējdarbība

Tirdzniecība nopelna vairāk nekā miljardu eiro

Tehnoloģijas

Kibernoziedznieki kļūst arvien radošāki. Kiberdrošības speciālists Miko Kentele

Finanses

Eleving Group – investīcija izaugsmē? Ko domā eksperti?

Zemes nozares

"Saraušanās" politika draud ar nepatīkamām blaknēm

Sports

Latvija – viduvējs parastais sports un pasaules līmeņa paraolimpiskie atlēti

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz šim hokeja čempionāta gatavošanās darbos ieguldīti nepilni 600 000 eiro

LETA,18.03.2021

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Latvijā gaidāmā pasaules čempionāta hokejā, kas Rīgā norisināsies maija otrā pusē, gatavošanās darbos ieguldīti 593 268 eiro, žurnālistus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš atgādināja, ka Latvija uzņems 16 spēcīgākās hokeja izlases un rīkos 64 spēles. Pirmā hokeja spēle būs vērojama 21.maijā, bet fināls - 6.jūnijā.

Kā stāstīja Severs, līdz šim gatavošanās darbos pasaules hokeja čempionāta norisei ieguldīti 593 268 eiro. Savukārt 29.martā pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja spriedīs par iepriekšējā Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongresa neiztērēto finansējumu 183 268 eiro apmērā, lai vienotos par tā izlietojuma mērķiem.

Severs uzsvēra, ka rīcības komiteja 29.marta sēdē vērtēs aktuālāko situāciju ar Covid-19, diskutēs par čempionāta drošības protokolu efektivitāti un tā detalizāciju čempionāta drošai rīkošanai, kā arī skatīs ieguldītā finansējuma izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar smagu darbu biznesā nav gana - vajadzīga arī rūpīga plānošana un prioritāšu noteikšana

Tā Viļņā notiekošajā finanšu tehnoloģiju konferencē "Fintech Inn" uzsvēra jaunuzņēmumu akseleratora "Startup Wise Guys" vadītājs Kristobals Alonso (Cristobal Alonso).

"Viss ir jāplāno - tā ir neseksīgā patiesība par panākumiem. Nekas nenotiks, ja neizpildīsi mērķus un nepieņemsi lēmumus. Jābūt nežēlīgam un jāsaka "nē" daudzām lietām. Lai plānotu, prioritizētu un izpildītu paredzēto, ir svarīga pašvadība," saka K. Alonso. Nereti mēdz teikt, ka 90% jaunuzņēmumu piedzīvo neveiksmi un neizdzīvo. Viņš uzskata, ka tas zināmā mērā ir saistīts ar neplānošanu un pieļauj, ka tad, ja plāno un fokusējas, veiksmes iespējas palielinās līdz pat 50%.

Uzņēmēji daudz ceļo, nereti starp savienotajiem reisiem jāpavada četrarpus stundas lidostā. Ir cilvēki, kuri šajā laikā aiziet uz kafejnīcu, lai padzertu kafiju, apēstu kruasānu un izsūtītu dažus e-pastus, tādējādi "nositot" laiku. K. Alonso šādās reizēs laikus ieplāno telefonkonferences. Īpaši labi tam noder agrās rīta stundas, kas ir laba iespēja, lai sazvanītos ar partneriem ASV, kam vienmēr traucē laika zonu atšķirības. Savukārt, pārbrauciens no lidostas uz viesnīcu viņa skatījumā ir ideāls laiks 15 minūšu telefonsarunām, kam nekad neatliek laika. "Izrunājies un uzreiz esi viesnīcā. Tas ir laiks, kad atpūtināt acis, sazvanīties," secinājis K. Alonso. Viņš arī atgādina par tīklošanās nozīmi. Ja reiz uzņēmējs uz dienu ir Londonā vai citā pilsētā, šis laiks jāizmanto lietderīgi, nevis vienā sapulcē un pārējo laiku nosēžot "Starbucks". K. Alonso iesaka jau laikus apdomāt, kuri paziņas dzīvo konkrētajā pilsētā un sarunāt tikšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Rimi Rīgas maratona medaļu dizainējis olimpisko medaļu autors

Zane Atlāce - Bistere,04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rimi" Rīgas maratona 30. jubilejas sezonas medaļas radījis japāņu dizaineris Džuņiči Kavaņiši (Junichi Kawanishi), kurš izstrādājis arī Tokijas Olimpisko spēļu medaļas.

Db.lv jau vēstīja, ka, neskatoties uz pandēmijas ieviestajām korekcijām pasaules kārtībā, Rimi Rīgas maratons norisināsies 10. un 11. oktobrī, pieskaņojoties jaunajai realitātei, vai pat virtuāli. Organizatori cer, ka unikālās medaļas mudinās skrējējus piedalīties oktobrī paredzētajā skrējienā, atbalstot maratonu laikā, kad tautas sports pārdzīvo lielāko krīzi kopš neatkarības atjaunošanas.

"Nepamēģināsi - neuzzināsi. Tāda bija mūsu nostāja, uzrunājot japāņu dizaineri Džuņiči Kavaņiši, kurš uzvarēja Japānas izsludinātajā konkursā par Olimpisko spēļu medaļām. Pārsteidzošā un patīkamā kārtā Kavaņiši kungs atbildēja un bija pagodināts radīt jubilejas medaļas Rimi Rīgas maratonam. Ja Olimpiskās medaļas saņem vien nepilns tūkstotis pasaules labāko sportistu, tad mūsu medaļas varēs saņemt ikviens, kurš 10. un 11. oktobrī finišēs jubilejas maratonā, pusmaratonā, desmit un sešu kilometru distancēs un Bērnu dienas skrējienos. Ceram, ka vienreizējās medaļas būs papildu stimuls piedalīties maratonā par spīti neskaidrībai, vai pasākums notiks, kā ierasti, Rīgas ielās vai attālināti ar īpašas aplikācijas palīdzību. Dalībnieku atbalsts šogad, kad tautas sports pārdzīvo lielāko krīzi kopš neatkarības, mums ir kritiski svarīgs," dizainera izvēli pamato "Rimi" Rīgas maratona direktors Aigars Nords.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa ideju konkursā "Ideju kauss 2019" šogad uzvarētāju vidū ir idejas ar potenciālu kļūt par pelnošiem un veiksmīgiem uzņēmumiem. Pirmās vietas ieguvējs - "Vertexo Sports" - jau ir eksportspējīgs uzņēmums, kura platformā reģistrējušies vairāk nekā 3200 sportistu no visas pasaules 5 sporta veidos.

Šogad konkursam pieteikumus iesniedza 227 dalībnieki. Idejas izvērtējot, konkursa žūrija atlasīja 114 veiksmīgākās idejas ar vislielāko izaugsmes potenciālu, kuras turpināja cīņu par atbalstu savas idejas attīstīšanai. Konkurss sniedza iespēju piedalīties profesionālās apmācībās - 6 vebināros par ideju validāciju, digitālo un satura mārketingu, budžeta un finanšu plānošanu, kā arī prezentāciju prasmēm. 12 finālisti, savukārt, saņēma iespēju apgūt padziļināti prezentāciju prasmes Dāvida Štēbeļa un Kristapa Pētersona vadītās darbnīcās.

Pirmās vietas ieguvējs "Vertexo Sports" saņēmis 7 000 eiro sava biznesa attīstīšanai. Tā ir platforma, kas domāta sporta spēlētāju reģistrācijai kā licencētiem spēlētājiem, kā arī izspēles sistēma turnīriem. Idejas autori ir koncentrējušies uz sporta veidiem, kas ir ātri augoši un jauni, piemēram, pludmales teniss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds vegāns Lielbritānijā vērsies Nodarbinātības tribunālā, kura lēmums varētu kļūt par paraugu citiem. Tribunālam būs jāpieņem lēmums, vai vegānisms ir jāaizsargā ar likumu, ziņo BBC.

Jordi Casamitjana informē, ka atlaists no darba labdarības organizācijā "League Against Cruel Sports", jo publiskojis informāciju, ka tā pensiju kapitālu iegulda uzņēmumos, kas iesaistīti izmēģinājumos ar dzīvniekiem.

Vīrietis apgalvo, ka ir saņēmis netaisnīgu sodu un lēmums viņu atlaist no darba pieņemts vegānisma dēļ.

Savukārt "League Against Cruel Sports" komentē, ka vīrietis atlaists no darba par rupju pārkāpumu.

Tomēr tas neapstrīd, ka vegānisms būtu jāaizsargā, norāda BBC.

Tagad Nodarbinātības tribunālam jāizlemj, vai vegānisms ir "filozofiska vai reliģiska pārliecība".

J. Casamitjana sevi raksturo kā ētisko vegānu un rīko kampaņas, lai savu vēstījumu nodotu citiem. Viņa uzskati ietekmē lielu daļu viņa ikdienas dzīves. Piemēram, viņš izvēlēsies iet ar kājām, nevis brauks ar autobusu, lai izvairītos no kukaiņu un putnu notriekšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule mainās, un pēdējos gados savu uzvaras gājienu turpina tā saucamā e-sporta industrija. Pamatā tas ietver to, ka savā starpā sacenšas gan profesionālie videospēļu spēlmaņi, gan amatieri.

Attiecīgi šādas virtuālās sacensības tiek straumētas internetā un uz to fināliem tiek pulcinātas pilnas arēnas ar skatītājiem, kuri uz šiem pasākumiem iegādājās biļetes.

Eksistē pieņēmums, ka ir milzīgs potenciāls pelnīt no šīs industrijas tālākas attīstīšanas, kas nozīmē lielākus ienākumus no reklāmām, to pašu biļešu pārdošanas, raidīšanas pa TV utt. Ik pa laikam pat tiek spriests, ka e-sporta pasākumiem blakus jau ierastajām sporta disciplīnām vajadzētu būt iekļautiem tradicionālo sporta spēļu programmās, kur labākajiem šīs jomas censoņiem tiek pasniegtas tādas pašas medaļas.

Arī šis apstāklis uzsver to, ka videospēļu industrija pašlaik atrodas straujas izaugsmes stadijā, un var paspekulēt, ka tā tālākā nākotnē pat, iespējams, tā mērķē uz Olimpiskajām spēlēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Basketbola aģenti Bērziņš un Porziņģis izveido kopīgu aģentūru

LETA,16.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Basketbola aģenta Mārtiņa Bērziņa vadītā "Altius Basket Agency" apvienojusies ar Jāņa Porziņģa basketbola aģentūru, izveidojot kopīgu aģentūru "Future Sports Group".

Uzņēmuma pārstāvji informē, ka mērķis ir kļūt par vadošo basketbola aģentūru Ziemeļeiropā, galvenokārt attīstot un virzot Latvijas basketbolistus un basketbolistes, taču neizslēdzot iespēju pārstāvēt arī citus reģiona talantīgākos sportistus.

Šobrīd apvienotā aģentūra pārstāv desmit Latvijas vīriešu izlases spēlētājus, kuri piedalījās Pasaules kausa kvalifikācijā, kā arī septiņas Latvijas sieviešu izlases spēlētājas. Aģentūra apgalvo, ka pārstāv arī lielāko daļu talantīgāko Latvijas jauno basketbolistu, kuri dzimuši laika posmā no 2000. līdz 2008.gadam.

Bērziņš ar Porziņģi kopīgi nonākuši pie lēmuma, ka jāapvienojas un jāveido vēl jaudīgāka sporta aģentūra, lai maksimāli palīdzētu gan pareizi virzīt jaunos Latvijas basketbola talantus, gan atrast iespējas augstākā līmeņa Eiropas klubos Latvijas labākajiem basketbolistiem un basketbolistēm. Aģentūras virsmērķis esot attīstīt Latvijas basketbolu kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Televīzija (LTV) parakstījusi līgumu ar "Infront Sports & Media AG", iegūstot ekskluzīvas raidtiesības Latvijā par Pasaules čempionāta hokejā pārraidīšanu līdz 2028.gadam, informē LTV pārstāve Ginta Martini.

Skatītājiem būs iespēja redzēt visu pasaules čempionāta spēļu tiešraides, intervijas, aizkulises, spēļu studijas un citu oriģinālsaturu LTV ēterā, digitālajās platformās, kā arī sociālajos medijos.

2024.gada Pasaules čempionāts hokejā norisināsies no 10. līdz 26.maijam Čehijas pilsētās - Prāgā un Ostravā. Šogad A apakšgrupas spēles notiks Prāgā, tajās tiksies Kanādas, Somijas, Šveices, Čehijas, Dānijas, Norvēģijas, Austrijas un Lielbritānijas komandas, savukārt B apakšgrupas spēles, kur izlozes kārtībā nokļuva arī Latvijas izlase, notiks Ostravā - tajās startēs ASV, Vācijas, Zviedrijas, Slovākijas, Latvijas, Francijas, Kazahstānas un Polijas komandas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Lietoti BMW X sērijas (X1–X6) modeļi. Salīdzinam ietilpību, patēriņu un citas galvenās atšķirības

Reklāmraksts,08.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Unsplash.com/xxkvc

Orientēties BMW “cross country” X sērijas modeļos var būt mulsinoši – X1, X2, X3, X4, X5, X6, kā arī X7 ir radniecīgi modeļi, tomēr tie ir dažādi krosoveri, kas atšķiras ne tikai pēc jaudas un ietilpības, bet arī pēc galvenā “uzdevuma”. Nepāra X modeļus BMW dēvē par “Sports Activity Vehicle” (SAV), kas būtībā ir BMW īpašais nosaukums sporta apvidus automašīnām. Savukārt pāra X modeļus BMW dēvē par “Sports Activity Coupe” (SAC) – tie ir sportiskāki, kā arī dārgāki par iepriekšējiem X nepāra modeļiem.

Lai palīdzētu Tev atrast piemērotāko BMW X sērijas modeli, šajā rakstā esam apkopojuši galvenās atšķirības starp BMW X1–X6 sērijas modeļiem. Turpini lasīt rakstu un uzzini, kā atšķiras dažādo BMW X sērijas modeļu ietilpība, degvielas patēriņš, pieejamība un citi svarīgi aspekti!

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

LFF aicina izvērtēt sportisko āra aktivitāšu atjaunošanas iespēju

Lelde Petrāne,24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Futbola federācija (LFF), vēršoties Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) un Veselības ministrijā (VM), aicina izvērtēt un pieņemt lēmumu atļaut organizēt bērnu, jauniešu un pieaugušo sportisko āra aktivitāšu vadīšanu visā Latvijas teritorijā no drīzākā iespējamā termiņa tām sporta organizācijām, kuras ir spējīgas nodrošināt visus nepieciešamos apstākļus un drošības pasākumus.

LFF pauž pateicību un gandarījumu par atbildīgo institūciju - īpaši IZM - līdzšinējo darbību un izstrādātajām kopējām rekomendācijām fizisko aktivitāšu norisei āra sporta bāzēs, kuras pašlaik izvērtē VM, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) profesionāļi. Tāpēc LFF un tās biedri - futbola klubi un organizācijas – ir izstrādājuši specifiski futbolam paredzētas treniņu aktivitāšu norises rekomendācijas, kuras LFF vērtējumā var palīdzēt risināt esošo situāciju. Rekomendācijas nodotas izvērtēšanai atbildīgajām institūcijām.

Sports + Covid-19 = ? 

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet,...

Aktivitāšu organizatoriem nodrošinot un īstenojot strikti noteiktus preventīvos un drošības pasākumus, ir iespējams nodrošināt kontrolētu procesa organizēšanu, lai bērni, jaunieši un pieaugušie varētu iesaistīties fiziskajai un garīgajai veselībai tik ļoti būtiskajās āra sporta aktivitātēs, pauž LFF.

"It īpaši bērniem un jauniešiem ierobežotās socializēšanās iespējas ilgtermiņā var iezīmēt negatīvas sekas. Kontrolētas nodarbības trenera vadībā un distancēta citu vienaudžu klātesamība kalpotu kā būtisks atspaids esošajā situācijā, kā arī mazinātu jauniešu vēlmi nesankcionēti un neorganizēti tikties citās publiskās vietās," akcentē federācija.

Izsakot piedāvātās rekomendācijas, LFF vadījusies no vispārzināmajiem principiem imunitātes stiprināšanai, kas tostarp paredz nepieciešamību nodrošināt nodarboties organizētās āra sporta aktivitātēs ar koordinētu piekļuvi āra sporta infrastruktūrai vismaz reizi nedēļā bērniem līdz 6 gadu vecumam, vismaz divas reizes nedēļā bērniem no 7 līdz 9 gadu vecumam, vismaz trīs reizes nedēļā jauniešiem no 10 līdz 14 gadu vecumam un neierobežotu skaitu reižu nedēļā jauniešiem no 15 gadu vecuma un pieaugušajiem.

Piedāvātajā drošības un prevencijas pasākumu plānā uz vienu futbola nodarbības dalībnieku tiek paredzēti vismaz 50 kvadrātmetri teritorijas nodarbības aizvadīšanai. Vadoties pēc noteiktās nodarbības vietas platības un nepārsniedzot 8 cilvēku grupu, piedāvāts starp dalībniekiem nodrošināt noteikto distanci un izvairīties no dalībnieku fiziska kontakta.

"Balstoties uz piedāvātajām vadlīnijām, āra sporta nodarbību laikā ir iespējams ievērot visus valstī noteiktos ārkārtējā stāvokļa ierobežojumus un neveicināt infekcijas izplatības riskus," uzskata LFF.

LFF cer, ka piedāvātās rekomendācijas, pieņemot attiecīgus lēmumus, būs noderīgas turpmākas "Covid-19" ietekmes mazināšanai un Latvijas sporta dzīves stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Decathlon ienāks Latvijā

Zane Atlāce - Bistere,11.05.2020

Francijā izveidotajā "Decathlon" ķēdē ietilpst vairāk nekā 1400 veikalu 47 valstīs Eiropā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Āfrikā un Āzijā (attēlā veikals Spānijā).

Foto: ZUMAPRESS.com/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar tirdzniecības centra "Sāga" atklāšanu, rudenī Latvijā ienāks pasaulē lielākais sporta zīmolu tirgotājs "Decathlon" ar plašāko Baltijā veikalu.

"Decathlon" būs daļa no jaunā tirdzniecības centra unikālā koncepta, kas paredz izveidot pirmo sporta klasteri Latvijā, apvienojot vienuviet plašāko sporta preču, fitnesa centru piedāvājumu un āra treniņu un atpūtas iespējas.

"Varam apstiprināt, ka šobrīd gatavojamies pirmā "Decathlon" veikala atvēršanai Latvijā šī gada rudenī. Latvijā pēdējo gadu laikā ir būtiski attīstījies sports, kļūstot par arvien nozīmīgāku iedzīvotāju dzīvesveida sastāvdaļa. Esam pārliecināti, ka mūsu plašais sortiments un unikālais pārdošanas koncepts spēs sekmēt vēl augstāku dzīves kvalitātes līmeni, ko rada sports un saturīgi pavadīts brīvais laiks. "Decathlon" ir daudzu pasaulē atzītu un iecienītu zīmolu radītājs. Mūsu mērķis ir padarīt sportu pieejamu pēc iespējas vairāk cilvēkiem, pielāgojoties to sagatavotības līmenim, vietai, cenu līmenim un arī ērtai lietošanai. Mūsu produkti ir unikāli, un tos var izmēģināt uz vietas veikalā, kur klienti var izjust pārsteidzošu pieredzi," norāda "Decathlon Riga" vadītājs Jordane Czapski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #42

DB,17.10.2023

Dalies ar šo rakstu

Visa valsts pārvaldes lielība par draudzīgumu uzņēmējdarbības videi un aicinājumi pilnībā pāriet uz dokumentu elektronisku apriti, stāstot, cik tas ir ērti, tostarp piekodinot, ka obligāta ir e-adreses ieviešana uzņēmumiem, noplok praktiska piemēra priekšā par SIA dibināšanas laiku vienam ārvalstu uzņēmējam. Praktiski to ārvalstnieks var darīt pusotru mēnesi.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.oktobra numurā lasi

* Statistika

Ēdnīcās un kafejnīcās pusdieno kā pēc pagājušās krīzes

*Tēma

Dzīves līmenis samazinājies

* Aktuāli

PVN likme pārtikas precēm Latvijā - viena no augstākajām ES

* Meža nozares dzinējspēks

Lapkoku finiera lokšņu eksportā Latvija - devītā pasaulē

Pieprasījums pēc bērza lobskaidas ļauj plānot izaugsmi

* Sports un veselība

Vēderiņu audzēšana kļūst par valstisku problēmu. Latvijas Fitnesa un veselības asociācijas vadītājs Gints Kuzņecovs

* Tehnoloģijas

Biznesa vide Latvijā ir ļoti konkurētspējīga. Alekss Adamopuloss, Emergn dibinātājs

* Pasaulē

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Dziednieces sirds bizness

Laura Mazbērziņa,09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dziedniece Kate Ansone jau daudzus gadus individuāli strādā ar cilvēkiem un zirgiem, kā arī vada savu izveidoto sporta klubu un biedrību Sport De Lux.

Sport De Lux piedāvā jāšanas apmācības, zirgu un jātnieku sagatavošanu sportam, zirgu piemeklēšanu klientiem, transporta pakalpojumus, pasākumu un sacensību rīkošanu, fizioterapiju cilvēkiem un zirgiem, mentālos treniņus, dziedniecības un aktīvā tūrisma pakalpojumus. K. Ansone ir starptautiski sertificēta dziedniece un daudzus gadus individuāli strādā ar cilvēkiem un zirgiem. «Darbības laikā dzīve mani ir savedusi kopā ar nozares speciālistiem. Adatu terapeite zirgiem Jasmīne Vaincīrla no Vācijas Latviju apmeklē gandrīz 15 gadus. Viņa strādā ar zirgu metabolisko sistēmu, izmantojot austrumu metodes un izpratni par enerģētiskajiem procesiem ķermenī. Jasmīne galvenokārt sabalansē enerģijas plūsmu meridiānos un ļauj ķermenim pašam ieņemt savu dabisko stāvokli. Stefija Vatsa no Lielbritānijas ir kiropraktiķe, dzīvnieku fizioterapeite un masiere. Stefija darbā ar zirgiem apvieno visas šīs metodes un strādā aptuveni stundu ar katru dzīvnieku, tiekot līdz dziļākajiem fiziskajiem līmeņiem. Darbā ar cilvēka fizisko ķermeni daudz esmu mācījusies no fizioterapeitiem Anitas Elksnes un Aigara Fadejeva,» stāstīja K. Ansone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītoti speciālisti ir pamats konkurētspējīgiem uzņēmumiem, kas savukārt nozīmē labi apmaksātas darba vietas, pirktspējīgus patērētājus un nodokļus valsts makā, vienlaikus uzņēmumiem ir jāgūst peļņa, bez kuras nav iespējamas investīcijas nākotnes izaugsmes nodrošināšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Viņš norāda, ka Latvijas Universitāte pašlaik atrodas ļoti nozīmīgu pārmaiņu procesā, jo mainās gan pārvaldības sistēma, gan arī finansēšanas modelis.

Fragments no intervijas

Kas pašlaik ir uzmanības degpunktā?

Uzmanības centrā ir jaunā studiju gada uzsākšana un ar to saistīto pasākumu sekmīga norise, kā arī reorganizācija Latvijas Universitātē, kuras rezultātā no 13 fakultātēm esam pārgājuši uz sešām, veicot administratīvo reformu. Līdzšinējā formā turpinās darbu Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte, kā arī Juridiskā fakultāte, savukārt visas pārējās ir reorganizētas un strādās jaunu struktūru ietvaros ar vienotu dekanātu. Tas nozīmē jaunas struktūras, jaunus to vadītājus, būs citāda studiju darba organizācija (kas nodarbosies ar studentu mobilitātes jautājumiem un nodrošinās saziņu ar ārvalstu mācību iestādēm u.tml.), bet šīs reformas nekādi neietekmēs studentu mācību procesu, jo studiju programmas nav mainījušās un pasniedzēji arī būs tie paši. Šādu pārmaiņu mērķis ir efektivizēt administratīvos procesus un radīt augstāku servisa līmeni studējošajiem. Vislielākais efekts būs tad, kad varēsim sākt strādāt pašlaik vēl būvniecības stadijā esošajā Rakstu mājā, kā rezultātā 90% visu Latvijas Universitātes studiju būs koncentrētas Akadēmiskajā centrā Torņakalnā. Rakstu mājā plānots koncentrēt sociālo un humanitāro zinātņu, pedagoģijas, tehnoloģiju studentus ar mērķi radīt domu apmaiņu un sinerģiju starp dažādām jomām, tādējādi veicinot izpratni, jo humanitāro zinātņu apguvēji uz pasauli raugās no cita skatupunkta nekā eksakto zinātņu apguvēji. Līdztekus minētajam vēl tiek ieviesta jauna Latvijas Universitātes finansēšanas sistēma, par ko plānots parakstīt attiecīgu vienošanos ar Izglītības un zinātnes ministriju. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka līdz šim Latvijas valsts finansējumu atvēlēja, vadoties pēc studējošo skaita, bet tagad – pēc augstākās mācību iestādes absolventu daudzuma konkrētajās studiju programmās. Latvijas Universitāte pašlaik atrodas ļoti būtisku pārmaiņu procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiska loma sportistu un sporta komandu atbalstīšanā ir azartspēļu uzņēmumiem. Kā zināms, pēc likumdošanas izmaiņām ātrajiem kredītiem “skābeklis ir piegriezts”. Tāpēc tagad sportā liels devums ir tieši azartspēļu biznesa pārstāvjiem. Lai arī kādi zemūdens akmeņi neslēptos zem vārda “azartspēles”, šeit domājot atkarību un no tās izrietošās sekas, sportisti noteikti ir pateicīgi par devumu viņu attīstībā un atbalstā.

Svarīgi piebilst, ka likumdošana Latvijā neatļauj azartspēļu uzņēmumiem izvietot reklāmas - “Azartspēļu reklāma ir aizliegta ārpus azartspēļu organizēšanas vietām”. Tāpēc jāmeklē citi veidi, kā sasniegt potenciālo auditoriju. Ar sportistu palīdzību tas izdodas. Publicitātes noklājums skaidrs, ka ir liels. Bet, vai atdeve arī? Iespējams, ka šie uzņēmumi nemaz to nedarītu, ja ieguvuma nebūtu.

Latvijas tirgū jaunākais online sporta likmju un kazino uzņēmums Pafbet, kura saknes meklējamas Somijas Ālandu salās, jau no paša sākuma steidza atbalstīt Latvijas sportistus un komandas. Tā ir jaudīga iespēja ātri gūt atpazīstamību. Viņu paspārnē ir pasaulslavenā tenisiste Aļona Ostapenko, rallijkrosa braucējs Reinis Nitišs, pludmales volejbola pāris Mārtiņš Pļaviņš / Edgars Točs, Latvijas ātrākā sieviete Sindija Bukša, motokrosists Kaspars Stupelis, trīssoļlecējs Elvijs Misāns. Dibinātas arī sadarbības, kuru ietvaros Pafbet izcelts vēl vērienīgāk. Sporta laukumi O-Sands uzsākot sadarbību ar Pafbet mainīja nosaukumu un kļuva par Pafbet / O-Sands. Sadarbība noslēgta arī ar Latvijas hokeja līgu, kuras mājas lapas domēna nosaukumā parādās Pafbet vārds. Var spriest, ka sadarbība ir cieša un abām pusēm apmierinoša. Vēl viena spilgta un pavisam jauna sadarbība ir atbalsts Latvijas - Igaunijas basketbola līgai, kas ieguvusi nosaukumu Pafbet Latvijas - Igaunijas līga.

Komentāri

Pievienot komentāru