«Man ir vīzija par izglītības ciematu, kur ir bērnudārzs, vidusskola un, iespējams, arī augstskola. Vēlos veidot tādu izglītības vidi, par ko zina ne tikai Latvijā,» saka Harmoniskas attīstības pirmsskolas un sākumskolas ESME īpašniece Daina Ločmele.
Izglītības iestādi traktēt kā biznesa projektu ir gana sarežģīti. Vēl sarežģītāk ir izglītības iestādi padarīt par veiksmīgu biznesa projektu. Tā vērtē Harmoniskas attīstības pirmsskolas un sākumskolas ESME īpašniece Daina Ločmele. Sākumā Daina pat necerēja, ka pašrocīgi izauklētā skoliņa izaugs par biznesu, atzīst jaunā uzņēmēja,kura aizvadītā gada nogalē saņēma 10 tūkstošu eiro lielu SEB bankas un pašvaldības grantu darbības paplašināšanai un konkurētspējas stiprināšanai. Daina nav pedagoģe, bet nāk no juridiskās vides, kur divpadsmit gadu garumā gan darbojusies dažādu kompāniju juridiskajās nodaļās, gan strādājusi advokātu birojā. Kad ģimenē pieteicās pirmā meita,pēc desmit gadu dzīves Rīgā ģimene nolēma, ka vēlas atgriezties bērnības pilsētā Siguldā.
Spiediens auga
«Nonācu pie secinājuma, ka Siguldā nav nevienas izglītības iestādes, kurā es būtu gatava palaist savu bērnu,» to, kāpēc sāka rosīties pirmie domu dīgsti par savas skoliņas veidošanu, atceras Daina.
Dainai un viņas vīram Ronaldam personīgas bērnudārza pieredzes nav, un Dainas sirdī joprojām neesot ticības arī bērnudārzam kā institūcijai. Tāpēc Ločmeļu ģimene vēlējusies izveidot vietu, kur uz nodarbībām nāktu tie bērni, kas ikdienā neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi. Daina izmācījās par Montesori pedagoģi un sāka studēt bērnu psiholoģiju. «To visu darīju vienkārši sev, bez domas par biznesu. Kad izveidojām Montesori kabinetu,ātri vien kļuva skaidrs, ka ir pieprasījums arī pēc bērnudārza, kas darbotos pēc līdzīgiem principiem.Spiediens no bērnu vecākiem auga, un viss notika pats no sevis,» Daina atminas bērnudārza dibināšanas laiku.Tagad, pēc četru gadu nerimtīgas rosības, projekts beidzot ir pa nullēm, tiesa, ieguldījumi atpelnīti nav. Tomēr nākotnē Daina lūkojas pozitīvi, viņa rudenī apņēmusies sākt sev maksāt algu, vienlaikus pavisam aizejot no juridiskā lauciņa. Tikai pēdējos mēnešos radusies pārliecība, ka potenciāli bērnudārzs var attīstīties arī kā pelnošs uzņēmums, nevis tikai padārga sirdslieta. Līdz šim gan bilancē pasīvs bijis daudz lielāks nekā aktīvs. Uzrunāti potenciālie investori, taču pirmsskolas izglītības lauciņš sākotnējo paprāvo ieguldījumu un lēnās atdeves dēļ tiem nebija saistošs.
Pieci gadi
«Reāli vajadzīgi pieci gadi, kas ir jāiztur, lai privāta izglītības iestāde nostātos uz savām kājām,»secina Daina. «Pēc tam šis bizness kļūst stabils, un tad var sākt audzēt peļņu.» Jaunā uzņēmēja piebilst,ka turēties virs ūdens motivē bērnudārza audzēkņu vecāku uzticība.
Visu rakstu lasiet 17. aprīļa laikraksta Dienas Bizness pielikumā Biznesa Plāns, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/3
#2/3
