Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".

Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas 

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm...

Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".

Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).

Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.

Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.

Krievija izskatās sagatavota

Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.

Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.

Izjuks viss OPEC?

Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.

Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.

OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga par vairāk nekā 6% pēc Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmuma samazināt naftas ieguvi. Akciju cenas pasaules biržās pārsvarā nedaudz palielinājās.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā. Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā. Naftas ieguvi samazinās arī Gabona, Kazahstāna un Omāna.

Šie samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

OPEC+ no maija samazinās naftas ieguvi par 1,15 miljoniem barelu dienā papildus 0,5 miljonu barelu dienā samazinājumam no Krievijas. Krievija jau ir apņēmusies no marta samazināt ieguvi par 0,5 miljoniem barelu dienā līdz gada beigām. Tomēr faktiskais ieguves ierobežojums būs ap miljonu barelu dienā, jo Krievija jau februārī ražoja par 0,7 miljoniem barelu dienā mazāk.

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Naftas cenas pasaulē strauji sarukušas, jo Saūda Arābijas nedēļas nogalē sāka "cenu karu", atbildot uz naftas ieguvējvalstu grupas OPEC+ nespēju vienoties par ieguves samazināšanu.

Tirdzniecībā Āzijā pirmdien WTI un "Brent" marku jēlnaftas cena samazinājusies par apmēram 20%, WTI cenai sarūkot līdz 32 ASV dolāriem par barelu, bet "Brent" cenai - līdz 36 dolāriem par barelu.

Saūda Arābijas valsts naftas kompānijas "Saudi Aramco" svētdien veiktais eksportējamās naftas cenu samazinājums ir lielākais 20 gadu laikā. Cenas eksportam uz Āziju samazinātas par četriem līdz sešiem dolāriem barelā, bet eksportam uz ASV - par septiņiem dolāriem barelā.

Analītiķi norāda, ka šādi Saūda Arābija soda Krieviju, kuras iebildumu dēļ tā dēvētajai OPEC+ naftas ieguvējvalstu grupai piektdien neizdevās vienoties par naftas ieguves apmēra samazināšanu, lai nepieļautu cenu lejupslīdi. Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) ceturtdien ierosināja, ka OPEC valstis varētu samazināt ieguvi par vienu miljonu barelu dienā, bet pārējās desmit valstis, kuras arī ietilpst tā dēvētajā OPEC+, varētu samazināt ieguves apjomu par pusmiljonu barelu dienā.

Rekordi paliek rekordi - decembra pirmajā daļā pasaule sagaidīja lielāko sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (Initial public offering jeb IPO) vēsturē.

Par vietējās Rijādas biržas iespēju izmantošanu izšķīrās Saūda Arābijas naftas milzis Saudi Aramco. Tam ar šī procesa palīdzību izdevās piesaistīt līdzekļus gandrīz 26 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir vairāk nekā līdzšinējais 2014. gada Alibaba rekords. Pēc šī IPO Saudi Aramco vērtība ir noteikta 1,7 triljonu ASV dolāru apmērā. Tādējādi tā ir kļuvusi par pašu vērtīgāko publisko kotēto biržas kompāniju pasaulē. Vēl ir tikai divas citas publiskas akciju kompānijas, kuru vērtība pārsniedz viena triljona ASV dolāru barjeru - Apple (1,18 triljoni ASV dolāri) un Microsoft (1,14 triljoni ASV dolāri). Katrā ziņā nu vērtīgākais pasaules uzņēmums tiks tirgots Rijādā nevis Ņujorkā.

Ziņu virsrakstos šobrīd pārsvarā tiek apspriesti riski ekonomikas izaugsmei. Ja tautsaimniecība solās būt mazasinīgāka, tad tas, visticamāk, nozīmēs arī mazāku vajadzību pēc naftas.

Tās piedāvājumam, neskatoties uz samērā nesenajiem šīs resursa ieguvējvalstu centieniem to ierobežot, uz jauno izaicinājumu fona esot lielam, cena planē arvien zemāk. Šīs nedēļas vidū pasaules naftas tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas Brent - nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā noslīdēja līdz 53,3 ASV dolāriem par barelu, kas ir zemākā cena vairāk nekā gada laikā.

Nav izslēgts, ka tuvākajā laikā naftas cenas kritums turpināsies un tepat aiz stūra ir arī apaļā 50 ASV dolāru par barelu atzīme. Kopš savām pagājušā mēneša sākuma virsotnēm melnā zelta vērtība ir sarukusi jau par 22,4%.

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Naftas karteļa līderi pauž vēlmi reformēties un turpināt sadarbību ar jauniem biedriem

Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) jau kādu laiku sadarbojas ar vairākiem šī resursa ieguvējiem, kuri nav šī karteļa sastāvā. Pamatā tas ticis darīts, lai pēc agrākā naftas cenas sabrukuma šajā tirgū sabalansētu pieprasījumu/piedāvājumu, mazinātu daudzu valstu jēlnaftas uzkrājumus un celtu cenu. Vēl decembrī tā saucamā «OPEC+» lēma kopējo melnā zelta ieguvi samazināt ap 1,2 miljoniem barelu dienā.

Šobrīd izskatās, ka šīs valstis ir ceļā uz arvien ciešāku sadarbību, un daži uzskata, ka jaunā alianse ir mēģinājums reformēt nosacīti mirstošo OPEC, kuru ik pa laikam pavada iekšējie konflikti un neapmierinātība ar organizācijas kopējo politiku, ko lielākoties diktē Saūda Arābija un pēdējā laikā – arī Krievija, ko var uzskatīt par OPEC sadarbības valstu līderi. Valdot šādam fonam, «OPEC un Krievija+» ir ceļā uz pavisam oficiālu partnerību, kur šis priekšlikums tikšot apspriests šā mēneša vidus sanāksmē Vīnē, liecina pieejamā informācija. Jaunais šo valstu sadarbības nolikums, ja tāds tiek pieņemts, paredz, ka trīs gadus reizi divos mēnešos regulāri turpinās gan OPEC, gan tās sadarbības valstu mītiņi, kuru laikā tiek spriests par esošās politikas īstenošanas izaicinājumiem un melnā zelta ieguves izmaiņām, atklājušas OPEC amatpersonas. Vairāki analītiķi piebilst – jebkurā gadījumā, visticamāk, kaut kāda vienošanās par sadarbību tiks pieņemta, jo tās neesamības gadījumā melnā zelta cena var sabrukt, ko iesaistītās puses negrib.

Dažas pēdējās nedēļas vērojams visai straujš naftas cenas pieaugums, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – nākamā mēneša piegāžu līguma cena Londonas preču biržā kopš augusta vidus palēkusies par 10 ASV dolāriem un pārrāpusies pāri apaļajai 80 ASV dolāru par barelu atzīmei. Rezultātā šobrīd pasaulē vērojama dārgākā nafta četru gadu laikā. Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) pārstāvji devuši mājienus, ka naftas piedāvājuma palielināšana, visticamāk, tuvākajā laikā nav dienas kārtībā. Turklāt naftas piedāvājuma pusi uz jautājuma zīmes uzlikuši notikumi, kas aptver Irānu un Venecuēlu. Būtībā OPEC atklājusi, ka negarantēs zaudēto Irānas un Venecuēlas barelu aizvietošanu ar papildu naftas ieguvi. Pieejamā informācija liecina, ka Venecuēlā augustā vidēji dienā tika iegūti aptuveni 1,25 miljoni barelu naftas, kas ir par pusmiljonu mazāk nekā pagājušā gada beigās un par miljonu mazāk nekā pirms diviem gadiem.

Kādu laiku parādās ziņas par naftas cenas pieaugumu. Tas pamanāms ar degvielas uzpildes stacijās. Situācija ir saspringta un tāda tā tuvākajā laikā saglabāsies, kā dēļ nevar izslēgt cenu pieauguma turpināšanos. Bet tas nevar būt pārmērīgs, jo draudēs ar pieprasījuma sabrukumu.

Aplēses par naftas pieprasījumu pasaulē 4. ceturksnī svārstās no 100,6 miljoniem b/d līdz 104,7 miljoniem b/d. Pašreizējie naftas un produktu krājumi ir zemi. Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars ir saspringts un ļoti saspringts tādiem produktiem kā dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju degviela, gāzeļļa. Nenoteiktība par globālo naftas pieprasījumu nepārprotami ir Saūda Arābijas ražošanas samazināšanas pamatā kopš šā gada aprīļa.

Runa ir par bažām par globālo naftas pieprasījumu daudzu makroekonomisko izaicinājumu apstākļos un par preventīvu darbību pret pieprasījuma vājināšanos. Saūda Arābija var atcelt pašreizējo naftas cenu pieaugumu tikpat ātri, kā tā izveidoja pašreizējo cenu ralliju. Taču naftas produktu krīzes atrisināšana nav Saūda Arābijas spēkos. Talkā varētu nākt Ķīna, ja palielinātu naftas produktu eksporta kvotas, jo tai ir rezerves pārstrādes jaudas. Tomēr pirmais efekts būtu vēl spēcīgāks Ķīnas naftas imports.

Šobrīd milzīga neskaidrība saistās ne tikai ar koronavīrusa panikas izplatību. Tiek saņemti arvien jauni paziņojumi par notiekošo melnā zelta tirgū, kas šodien norāvuši stopkrānu otrdienas naftas cenas atgūšanas procesam.

Pēdējās dienās kļuvis skaidrs, ka ietekmīgākie pasaules naftas ieguvēji šo resursu nu pumpēs tik daudz, cik vien tie spēj. Būtībā karš nu ir par tirgus daļu, un vismaz šobrīd daudzi prognozē, ka tas līdz kāda nozīmīga melnā zelta ieguvēja kapitulācijai turpināsies visai ilgi. Būtībā jautājums ir, kuram melnā zelta ieguvējam pirmajam iztecēs rezerves. Tāpat nav izslēgts, ka zemās cenas kādā brīdī iekodīs ASV slānekļa naftas ražotājiem (ASV galu galā pēdējos gados kļuvis par pasaulē lielāko naftas ieguvēju), daudziem no kuriem ir visai lielas parādsaistības, liecina pieejamā informācija.

Citiem vārdiem sakot - laipni lūgti brīvajā tirgū!

Saūda Arābijā no svētdienas sievietēm atļauts vadīt automašīnas, izbeidzot pasaulē pēdējo aizliegumu sievietēm sēsties pie auto stūres.

Daudzas sievietes jau tūlīt pēc pusnakts izmantoja šo iespēju un izbrauca pilsētu ielās, pēc tam sociālajos tīklos daloties ar foto un video, kuros viņas redzamas, vadot auto.

Pagājušā gada nogalē varasiestādes nolēma, ka sievietēm būs atļauts vadīt vieglās un kravas automašīnas, kā arī motociklus.

«Sievietes Saūda Arābijā dzīvo patriarhālā struktūrā. Atļauja viņām sēsties pie stūres palīdzēs apstrīdēt sociālās un dzimumu normas, kas ierobežo mobilitāti, autonomiju un neatkarību,» ziņu aģentūrai AFP norādīja Hana al Hamri, autore topošai grāmatai par sievietēm žurnālistēm Saūda Arābijā.

Daudzām sievietēm aizlieguma atcelšana var ievērojami uzlabot ikdienu, izbeidzot atkarību no privātiem šoferiem un radiniekiem vīriešiem, lai pārvietotos ar automašīnu.

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Intriga naftas tirgū par to, kāda tuvākajos gados būs naftas cena, pieaug. Lūk, dažas nianses. Naftas cena šobrīd ir atkāpusies no sasniegtajiem augstumiem un pastāv apstākļi, kas var likt cenai kritumu turpināt. Viens no tiem ir tirgū izveidojies lielākais spekulatīvais burbulis vēsturē. Tādēļ iespējams, ka izpārdošana turpināsies.

Taču fokusā ir arī OPEC, kas spēlē krievu ruleti ar globālo pieprasījumu. Respektīvi, ja pieprasījums nākamajos divos gados strauji pieaugs (+2.1% gadā), tad OPEC būs savu panācis.

Kartelis varēs atcelt ierobežojumus un paziņot par uzvaru: augstākas cenas, zemāki krājumi. Ja pieprasījums kāps vidējā tempā (piemēram, + 1.8% gadā), tad OPEC joprojām būs labi. Taču tas nevarēs atcelt ierobežojumus un nāksies turpināt regulēt piedāvājumu.

Savukārt, ja pieprasījuma pieaugums būs tikai 1.3% apmērā, kā prognozē SEA, tad OPEC būs sprukās. Pieprasījums pēc OPEC naftas 2019. gadā saruks līdz 31.7 miljoniem barelu. Tādā gadījumā OPEC papildus pašreizējam ieguves samazinājumam (1.5 m/b) vajadzēs pievienot vēl 0.8 miljonu barelu, lai saglabātu kontroli pār cenām. Alternatīva būs pieņemt sakāvi un atkal atgriezties pie stratēģijas «apjoms vispirms, tad cena», kā tas notika 2014. gadā.

Koronavīrusa izplatīšanā ar jaunu sparu likusi bažīties par pasaules tautsaimniecības veikumu, kurš jau tā dažos pēdējos ceturkšņos nav bijis tas pārliecinošākais. Ja pasaules ekonomika kļūs gausāka, tad tas neko labu nesola daudzu izejvielu pieprasījumam.

Piemēram, nu tiek spriests par to, cik liela negatīva ietekme vīrusam varētu būt uz Ķīnas ekonomikas aktivitāti.

Strauji pēdējo dienu laikā zemāk ceļojusi populārāko industriālo metālu cena. Tas ir saprotams, jo Ķīna ir atbildīga aptuveni par pusi no kopējā to patēriņā. Šis īpatsvars kopš iepriekšējās SARS epidēmijas, kas skāra šo valsti 2002. gadā, ir dubultojies. Līdz ar šādu situāciju - jebkuri ilgāki Ķīnas ekonomikas traucējumi būtiski iespaidos šo tirgu.Pagaidām nomanāmas aplēses, ka Ķīnas izaugsme vīrusa ietekmē šajā ceturksnī varētu būt aptuveni par procentpunktu zemāka. Grūti gan paredzēt to, vai šāda lēnāka izaugsme pēc tam būs noturīga parādība. Lielākajā daļā Ķīnas provincēs noteikti dažādi ierobežojumi, kas skar plašu nozaru klāstu. Vairākās vietās apturēta arī celtniecība.

Vēl viens mēģinājums pie recesijas saltās dvašas aizsargāt augstu naftas cenu.

Maija beigās bažas par pasaules ekonomikas stāvokli bija sākušas naftas cenu tuvināt 70 ASV dolāriem par barelu. Lētākas naftas laikiem gan izteikti pretī spirinās pasaules pati lielākā tās ieguvēja Saūda Arābija. Šī valsts ziņoja, ka jūlijā (uz mēnesi!) tā savu melnā zelta ieguvi brīvprātīgi samazinās par papildu vienu miljonu barelu dienā. Tā arī norādīja, ka savu šo naftas ieguves brīvprātīgo samazināšanu var paildzināt. Attiecīgi tas melno zeltu atkal vismaz sākotnēji pietuvināja 80 ASV dolāru par barelu atzīmei. Situācija gan cenas kāpuma ziņā tik viennozīmīga nebija – naftas kartelis izskatās kārtējo domstarpību pārņemts, un arī ekonomika kļūst vēsāka.

OPEC jāmēģina izdzīvot naftas pārprodukcijas laikmetā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šīs nedēļas beigās pasaules izejvielu tirgū gaidāms zīmīgs notikums – Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) sanāksme, kuras laikā karteļa biedri lems par savām oficiālajām melnā zelta ieguves kvotu izmaiņām. Finanšu tirgus dalībnieku bāzes scenārijs ir, ka OPEC savu kopējo naftas ieguves kvotu nemainīs, lai gan kādi pārsteigumi, protams, pilnībā izslēdzami nav. Tāpat pašlaik daudz tiek spriests par to, ka OPEC vairs nav uzskatāms par kaut cik viendabīgu veidojumu, kas mazinājis karteļa spēju ietekmēt tendences naftas tirgū.

Aktuālā kvota

Pašlaik OPEC valstis oficiāli apņēmušās vidēji dienā iegūt 30 miljonus barelu naftas. Jāatgādina, ka OPEC savu kvotu nemainīja arī iepriekšējā sanāksmē pagājušā gada novembra beigās. Toreiz pēc šāda lēmuma aizsākās straujš naftas cenu kritums, jo karteļa valstis deva skaidru mājienu, ka labāk cīnīsies par savām tirgus daļām, nevis dominējoša ir vēlme uzturēt augstākas minētā energoresursa cenas. Tādējādi līdz ar paaugstinātiem OPEC naftas ieguves apjomiem tirgū radās ievērojama šī resursa pārprodukcija.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien sanāksmē Vīnē nolūkā nepieļaut naftas cenu kritumu vienojās 2024.gadā samazināt naftas ieguves apmēra mērķrādītāju vēl par 1,4 miljoniem barelu dienā.

Tomēr ne visas valstis reāli samazinās ieguves apmēru. OPEC+ samazināja naftas ieguves mērķrādītājus Krievijai, Nigērijai un Angolai, lai tie atbilstu pašreizējam līmenim.

Apvienotie Arābu Emirāti un Meksika ieguves līmeni varēs palielināt.

Savukārt Saūda Arābija paziņoja, ka šogad jūlijā samazinās ieguves apmēru par vienu miljonu barelu dienā un vajadzības gadījumā šo ieguves apmēra samazinājumu var pagarināt. Līdz ar to Saūda Arābija jūlijā iegūs deviņus miljonus barelu naftas dienā.

2022.gada oktobrī OPEC+ vienojās līdz 2023.gada beigām naftas ieguvi samazināt par diviem miljoniem barelu dienā, bet šogad aprīlī vienojās no maija līdz gada beigām samazināt ieguves apmēru vēl par 1,66 miljoniem barelu dienā.

Naftas cena ir pārkāpusi 70 ASV dolāru līmenim, kas nozīmē, ka tā ir atgriezusies 2014. gada līmenī, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Šobrīd šķiet, ka potenciāls nelielais augšupējai vēl ir palicis. Nākamajā nedēļā, visticamāk, varēs redzēt, ka ASV naftas ieguve turpina pieaugt ar tempu aptuveni 1,2 miljons barelu gadā. Tādējādi, pateicoties urbumu skaita pieaugumam, ASV naftas ieguve strauji palielinās. Tikmēr spekulatīvās pozīcijas ir rekordaugstas un tehniski vērtējot pārpirkšana sasniegusi augstāko līmenī kopš 2011. gada. Tramps ir pagarinājis lēmumu par pilnīgu sankciju atcelšanu pret Irānu, kas vēl var dot pēdējo impulsu cenu kāpumam.

«Kopš pērnā gada 21. jūnija esam vērojuši gandrīz nepārtrauktu naftas cenu ralliju, ko virzīja krājumu samazināšanās, USD indeksa kritums, globālā PMI indeksa pieaugums, pārrāvumi naftas cauruļvadu darbībā, OPEC & Co atjaunotie solījumi ieguves ierobežošanai, naftas urbumu skaita stagnācija ASV, risks atjaunot sankcijas pret Irānu un, visbeidzot, ekstremālais aukstums ASV. Šis nebeidzamais rallijs un izmaiņas nosacījumos tirgū ir audzējis ienesīgumu, kas piesaistījis arvien vairāk spekulatīvās naudas,» norāda eksperts.

Oktobris naftas tirgū atnesa negaidītus pavērsienus. Kopš tā sākuma Brent jēlnaftas cena nogāzās par aptuveni 30% no 86 dolāriem līdz 59 dolāriem.

Vērtējot dinamiku, nevar nepamanīt investoru uzvedību, kas kopš septembra beigām ir mazinājuši neto garās pozīcijas par 40% jeb no 1.1 miljardiem barelu līdz 650 miljoniem barelu. Investori sāka zaudēt pārliecību šā gada aprīlī/maijā, kad kļuva skaidrs, ka gada otrajā pusē OPEC+ samazinās ieguves ierobežojumus. No tā laika garās spekulatīvās pozīcijas Brent un WTI naftai, sasniedzot augstāko punktu 1.4 miljardi barelu, sāka mazināties.

Globālais finanšu tirgus, ko atspoguļo S&P500 indekss, saglabāja augšupeju līdz pat oktobra sākumam, kad investori strauji mainīja pozīciju. Tas izpaudās gan S&P500 indeksa, gan Brent cenas lejupslīdē. Naftas tirgus nosacījumi tikmēr piedzīvoja izmaiņas - tie kļuva mazāk strikti - vairāk piegādes (ASV, Krievija, Lībija), brīvākas Irānas sankcijas nekā gaidīts un mazliet vājākas globālā pieprasījuma perspektīvas. Turklāt Džamala Hašogi nogalināšana nostādīja Saūda Arābiju īpašā situācijā pret Trampu, kurš aicināja palielināt ražošanas apjomus un samazināt cenas. Var pieņemt, ka SA varētu būt centusies izpatikt un atbalstīt prezidentu kongresa priekšvēlēšanu situācijā, tādejādi mēģinot piegludināt iespējamās nepatikšanas. Taču tikpat nozīmīgs iemesls cenu korekcijai varētu būt bijusi investoru skatījuma maiņa, kas lika strauji izpārdot aktīvus.