Šobrīd milzīga neskaidrība saistās ne tikai ar koronavīrusa panikas izplatību. Tiek saņemti arvien jauni paziņojumi par notiekošo melnā zelta tirgū, kas šodien norāvuši stopkrānu otrdienas naftas cenas atgūšanas procesam.
Pēdējās dienās kļuvis skaidrs, ka ietekmīgākie pasaules naftas ieguvēji šo resursu nu pumpēs tik daudz, cik vien tie spēj. Būtībā karš nu ir par tirgus daļu, un vismaz šobrīd daudzi prognozē, ka tas līdz kāda nozīmīga melnā zelta ieguvēja kapitulācijai turpināsies visai ilgi. Būtībā jautājums ir, kuram melnā zelta ieguvējam pirmajam iztecēs rezerves. Tāpat nav izslēgts, ka zemās cenas kādā brīdī iekodīs ASV slānekļa naftas ražotājiem (ASV galu galā pēdējos gados kļuvis par pasaulē lielāko naftas ieguvēju), daudziem no kuriem ir visai lielas parādsaistības, liecina pieejamā informācija.
Citiem vārdiem sakot - laipni lūgti brīvajā tirgū!
Tomēr pat šādos brīžos pārsteidz tas, cik ļoti strauji savu naftas ieguvi gatava audzēt gan OPEC līdere Saūda Arābija, gan Krievija. Vēl nupat Saūda Arābija ziņoja, ka tā aprīlī savu naftas ieguvi palielinās līdz 12,3 miljoniem barelu dienā. Tiesa gan, nu šī valsts jau sola, ka tā pieaugs līdz 13 miljoniem barelu dienā, kas būtu jauns rekords.
Vēl februārī tika rēķināts, ka šī Tuvo Austrumu lielvalsts savu naftu vidēji dienā ieguvusi 9,7 miljonu barelu apmērā. Tātad šobrīd izskatās, ka neilgā brīdī no Saūda Arābijas vien parādīsies papildu melnā zelta piegādes 3,3 miljonu barelu apmērā (dienā).
Turklāt mierā šajā ziņā nestāv arī Krievija. Tā savukārt jau ziņojusi, ka savu melnā zelta ieguvi drīzumā audzēs vidēji par 500 tūkstošiem barelu dienā līdz gandrīz 12 miljoniem barelu. Arī tas šai valstij būtu jauns naftas ieguves rekords. Sagaidāms, ka cenu un tirgus daļas kara ziņā mierā nestāvēs arī citi naftas ieguvēji. Patiesībā tiem jau daudz nekas cits neatliek. Par ievērojamu naftas ieguves palielināšanu ziņojušas, piemēram, Irāna un Nigērija.
Jānorāda, ka pasaule dienā patērē aptuveni 100 miljonus barelu naftas. Turklāt šis varētu būt viens no tiem retajiem gadiem, kad naftas patēriņš globālā mērogā pat sarūk (iepriekšējo reizi tas notika 2009. gadā). Attiecīgi, strauji pieaugot šī resursa piedāvājumam (laikā, kad daudzviet solās būt recesija), cena planē zemāk un izskatās, ka tā pat var sarukt vēl vairāk. Ir dzirdami, piemēram, minējumi par naftas cenu pie 20 ASV dolāriem par barelu.
Šo trešdien naftas tirgus cenu etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – vērtība paslīdēja zem 36 ASV dolāru par barelu atzīmes. Vēl šā gada sākuma tā tuvojās 70 ASV dolāru par barelu slieksnim.