Krēsls ir viena no vissvarīgākajām mēbelēm ikvienam darbiniekam, jo tieši krēsls nosaka to, cik ērti darbā cilvēks jūtas un cik efektīvi var strādāt. Ja nepieciešami biroja krēsli, svarīgi ņemt vērā ne tikai ergonomikas pamatprincipus, bet arī katra konkrētā darbinieka ķermeņa īpatnības. Uzņēmums AJ Produkti ir apkopojis ieteikumus, kas jāņem vērā, izvēloties biroja krēslu.

Darba laiks un specifika

Pirmkārt, jāizvērtē, cik ilgu laiku katru dienu darbinieks pavada, sēžot krēslā. Jo vairāk laika tiek pavadīts sēžot, jo svarīgāk ir izvēlēties ergonomisku krēslu ar pēc iespējas plašākām pielāgošanas iespējām.

Ja šis laiks ir līdz četrām stundām, bet pārējā laikā darbinieks atrodas kustībā, ja krēsls tiek izmantots vien īsiem brīžiem, droši var izvēlēties kādu no ekonomiskākajiem krēslu modeļiem, ergonomikai un papildfunkcijām būtisku nozīmi nepievēršot.

Izplatītākie ir biroja krēsli astoņu stundu darba dienai. Šādi krēsli ir pieejami vidējā cenu kategorijā, tiem ir pietiekami plašas pielāgošanas iespējas un mehānismi paredzēti intensīvai ikdienas lietošanai. Šis krēslu segmants ir plaši pārstāvēts arī AJ Produkti sortimentā un lielākā daļa šo krēslu ir aprīkoti ar sinhrono mehānismu, kas nodrošina augstu pielāgojamību un nepieciešamo atbalstu mugurai, rokām, pleciem un kaklam.

Sašutuma vētru Vācijā izraisījis Berlīnē izvietots milzīgs priekšvēlēšanu plakāts, kurā tuvplānā attēlotas kancleres Angelas Merkeles rokas. Opozicionāri plakātu nosaukuši par daļu no «monstroza personības kulta».

Aptuveni 2,4 tūkstošus kvadrātmetru lielais plakāts izvietots uz ēkas fasādes netālu pie Berlīnes galvenās dzelzceļa stacijas. «Vācija atrodas labās rokās,» teikts plakātā, kurā attēlotas A. Merkeles rokas. Plakāts tapis no A. Merkeles atbalstītāju attēlu mozaīkas.

Vācijas parlamenta opozīcijā esošā Sociāldemokrātu partija kritizējusi šādu vēlēšanas kampaņas sastāvdaļu. Sociāldemokrātu Berlīnes nodaļas vadītājs Jans Stošs sarunā ar laikrakstu Tagesspiegel plakātu nosaucis par monstrozu, tukšu personības kultu un norādījis, ka valdošās Kristīgo demokrātu apvienības priekšvēlēšanu kampaņa vairs nav saistīta ar politiku, bet gan tikai ar kandidātu reklamēšanu.

Attēls: www.pexels.com

Vai zinājāt, ka biroja krēsls ir viens no svarīgākajiem elementiem veselīgai darba videi? Ērts un ergonomisks krēsls ne tikai nodrošina komfortu, bet arī palīdz novērst muguras sāpes un citas veselības problēmas. Taču, tāpat kā jebkura cita mēbele, arī biroja krēsls prasa regulāru kopšanu un uzturēšanu, lai tas kalpotu ilgi un nezaudētu savu funkcionalitāti. Šajā rakstā mēs sniegsim padomus, kā pareizi rūpēties par savu biroja krēslu, lai tas būtu ne tikai ērti lietojams, bet arī kalpotu ilgāk.

Regulāra tīrīšana - atslēga uz ilgmūžību“

Pētījumi liecina, ka netīra darba vide var negatīvi ietekmēt darbinieku veselību un produktivitāti. Piemēram, pētījumā, kas publicēts žurnālā "Indoor Air", tika atklāts, ka biroja putekļos ir dažādas baktērijas un alergēni, kas var izraisīt elpošanas problēmas un alerģiskas reakcijas. Savukārt, tīra darba vide var uzlabot darbinieku labsajūtu un samazināt slimības dienu skaitu. Tādēļ regulāra biroja krēslu tīrīšana ir ne tikai higiēnas jautājums, bet arī veids, kā rūpēties par savu un citu darbinieku veselību, gan labsajūtu.” (National Air Duct Cleaners Association (NADCA). 2021. ACR, The NADCA Standard, 2021 Edition.)

Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU) un to Bavārijas sabiedrotie Kristīgi sociālā savienība (CSU), svētdien notikušajās Bundestāga vēlēšanās guvuši uzvaru.

Tomēr vienlaikus partijām nav izdevies nodrošināt absolūtu vairākumu Vācijas parlamentā, tāpēc analītiķi paredz, ka A. Merkelei nāksies sadarboties ar opozīciju. Saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, par CDU/CSU bloku nobalsojuši aptuveni 42% vēlētāju, vēsta Reuters. Tas bijis šo partiju labākais rezultāts kopš Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā. «Šis ir brīnišķīgs rezultāts. Kopā mēs darīsim visu, ko varam, lai nākamos četrus gadus Vācijai padarītu veiksmīgus,» sacīja A. Merkele.

Otrajā vietā palikuši galvenā A. Merkeles konkurenta Pēra Šteinbrika pārstāvētie Vācijas sociāldemokrāti (SPD), kas ieguvuši 25,5% vēlētāju atbalstu. Tas partijai bijis otrs sliktākais rezultāts pēckara laikā. Analītiķi gan paredz, ka A. Merkelei varētu nākties veidot koalīciju ar SPD.

Eiropas ekonomikas galvenā dzinējspēka - Vācijas - nespēja izveidot koalīciju pēc šā gada rudenī notikušajām vēlēšanām gan izbrīnīja, gan darīja bažīgus daudzus ne tikai pašā Vācijā, bet arī daudzviet citur Eiropā.

Šāda reakcija nav pārsteidzoša, jo Vācijas gan politiskā, gan ekonomiskā stabilitāte ļoti cieši ietekmē to, kā dzīvo un attīstās pārējās Eiropas valstis. Nule kā izveidojusies situācija arī pašai Vācijai ir jaunums, jo tā vairākas desmitgades bija peldējusi kā liels, stabils kuģis stingri nospraustā virzienā, ar tādiem valdības vadītājiem, kuri cauri gadiem ilgstoši spēja saglabāt savus amatus. Arī šā brīža kanclere Angela Merkele šajā amatā jau pavadījusi 12 gadus un ir gatava to darīt vēl. Tam it kā arī nelika šķēršļus šī gada vēlēšanu rezultāti, taču arī Vācijā valdošās iekšējās pretrunas tomēr darīja savu, un izveidot tā saukto Jamaikas koalīciju, kurā ietilptu tādas partijas kā Merkeles CDU/CSU zaļie un liberālā FDP, neizdevās.

Jau 75 gadus ir palicis nepārspēts IKEA fenomens, šis uzņēmums ir viens no visu laiku veiksmīgākajiem mēbeļu impērijas piemēriem pasaulē.

Šajā laikā radīta ne viena vien ikoniska mēbele, kas IKEA veikalu plauktos atrodama vēl aizvien. Kompānijas preču veidošana ir smalki izplānota, pie jaunu kolekciju veidošanas darbojas kupla komanda. Iedziļināšanās dizaina niansēs, vēlme radīt cenas ziņā demokrātisku piedāvājumu ir IKEA veiksmes atslēga, kas ļāvusi noturēties mēbeļu biznesā 75 gadu garumā.

«Atbilde, kāpēc dažas mēbeles kļūst par ikonām, slēpjas to spējā nezaudēt aktualitāti arī pēc vairākiem gadu desmitiem. Piemēram, klasiskais Strandmon krēsls, kas bija viens no IKEA dibinātāja Ingvara Kamprada favorītiem, kļuva par vienu no pirmajām izpārdotajām mēbelēm ierobežotā izdevuma IKEA 75 jubilejas kolekcijā. Latviešiem no IKEA 75 kolekcijas patīk metāla režģa krēsls Raane un noapaļota dizaina krēsls Gagnet, sarkanais Bjuran krēsls un spilveni ar spilgtām apdrukām,» stāsta IKEA Latvija Komunikācijas un interjera dizaina nodaļas vadītāja Baiba Freija.

Kvalitatīvs biroja krēsls ne vien padara darba vidi ērtāku, bet arī nodrošina ergonomisku pozu. Vēlies iegādāties biroja krēslu sev vai saviem darbiniekiem, taču neesi pārliecināts, kādu modeli no plašā piedāvājuma izvēlēties? Iepazīsties ar svarīgākajiem šo biroja mēbeļu aspektiem šajā rakstā!

Noteikums #1: ņem vērā krēsla mehānismu

Biroja krēsliem ir dažādi mehānismu veidi, kas ļauj ieņemt ergonomisku darba pozīciju, pielāgojoties ķermeņa kustībām. Izplatītākie no mehānismiem ir:

• slīpuma fiksācija – sēdeklis un atzveltne ir vienādā leņķi arī kustību laikā. Krēsla pozīciju var nofiksēt vai arī atstāt šūpošanās režīmā;

• atzveltne ar pastāvīgu saskari – krēsla sēdeklis ir fiksēts, bet atzveltne kustas līdztekus ķermeņa augšējās daļas kustībām;

• sinhronais mehānisms – sēdekļa un atzveltnes mijiedarbības proporcija ir 1:2. Tas nozīmē, ka, sēdekļa pozīcijai izmainoties par vienu grādu, atzveltnes pozīcija mainīsies par attiecīgi diviem grādiem. Krēslu var arī nofiksēt;

Vācijā aizvadīts jaunas, pret eirozonu noskaņotas partijas Alternatīva Vācijai dibināšanas kongress. Partijas dibinātāji uzskata, ka Vācijai vajadzētu atgriezties pie savas nacionālās valūtas.

Partijas dibināšanas kongresu apmeklējuši 1,5 tūkstoši delegātu, kā rezultātā visiem telpās neesot pieticis vietas. Jaunās partijas dibinātājs, Hamburgas universitātes ekonomikas profesors Bernts Luke (Bernd Lucke), uzrunājot klātesošos, kritizēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles pausto uzskatu, ka eiro bojāeja nozīmējot arī Eiropas bojāeju, norādot, ka kontinentam nekas nekaitēs, ja tiks likvidēta eirozona.

Tieši pretēji – problēmas Eiropai sagādās turēšanās visiem spēkiem pie vienotās valūtas, kas var kontinentu sadalīt bagātajos ziemeļos un nabadzīgajos dienvidos, uzskata B. Luke. Viņš arī norādīja, ka kontrolēta eirozonas likvidēšana samazinātu izveidojušos spriedzi starp Eiropas valstīm.

No pieciem Vācijas kanclerei Angelai Merkelei iesniegtajiem investīciju projektiem Latvijā nav īstenojies neviens, šodien raksta Dienas Bizness.

Tāda ir bilance par Latvijai it kā nepieciešamo investīciju projektu sarakstu, ko Vācijas kancleres Angelas Merkeles vizītes laikā 2010. gada rudenī Latvijā viņai iesniedza toreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars. Sarakstā bija minēta gan jaunas spēkstacijas, gan izstāžu centra būvniecība. Tāpat Latvija pauda savu interesi medicīnas un nanotehnoloģiju izpētes centru radīšanā un augstas pievienotās vērtības metālizstrādājumu ražošanā. Tomēr jau pēc diviem gadiem visi šie projekti kaut kādā ziņā izrādās zaudējuši aktualitāti.

«Neviens no A. Merkeles vizītes laikā piedāvātajiem projektiem nav realizējies ar Vācijas puses atbalstu. Viens no piedāvātajiem no šiem projektiem vairs nav aktuāls, jo piesaistīja līdzekļus no citiem avotiem un šobrīd jau tiek realizēts; viens no projektiem joprojām meklē investoru, taču interese no Vācijas puses nav bijusi; trīs no projektiem ir zaudējuši aktualitāti pēc projektu turētāju ieskatiem, tādēļ šobrīd vairs netiek piedāvāti,» DB skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vineta Vilistere Lāce. Kopumā interese no potenciālu Vācijas investoru puses esot bijusi par visiem minētajiem investīciju projektiem, taču tā nav rezultējusies ar īstenotiem projektiem, precizē V. Vilistere Lāce.

Neskatoties uz ievērojamu vēlētāju atbalsta samazinājumu kanclerei Angelai Merkelei Vācijas Bundestāga vēlēšanās, Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) nesaskata būtiskas izmaiņas Vācijas un Baltijas valstu nākotnes sadarbībā, kā arī uzskata, ka Vācijas loma Eiropā paliks nemainīga.

Florians Šrēders (Florian Schröder), Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras izpilddirektors, pauž: «Merkeles Kristīgo demokrātu partija paliek lielākais politiskais spēks valstī. Arī tad, ja koalīcija tiks veidota ar tādiem jaunajiem partneriem kā liberāļiem un zaļajiem, ekonomikas un ārpolitikas darbības virziens nemainīsies. Iespējams, ka daži jautājumi tiks atrisināti pat ātrāk.» Šrēders pieļauj, ka Vācija turpinās īstenot savu uz Eiropu virzīto kursu un turpinās sadarbību ar partnervalstīm.

Kopumā AHK vēlēšanu rezultātus vērtē kā līdzšinējās vadošās partijas varas mazināšanos. Šrēders: «Ņemot vērā milzīgos izaicinājumus, ar kuriem nācās saskarties pagājušajos gados – eiro krīze, bēgļu vilnis un terorisma draudi – Vāciju, salīdzinot ar citām valstīm, nemainīgi var uzskatīt par stabilitātes un kontinuitātes garantu.»

Četru valstu līderu sarunās Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā tiek izstrādāts vienošanās dokuments, kas paredz uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos no 14.februāra un drošības zonas izveidošanu, ceturtdien paziņoja Ukrainas vēstniecība Baltkrievijā.

«Dokuments, kas tiek gatavots parakstīšanai Minskā, paredz uguns pārtraukšanu no 14.februāra, smago ieroču atvilkšanu, drošības zonas izveidošanu,» pavēstīja vēstniecība savā Twitter kontā.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko ceturtdien paziņoja, ka sarunas Minskā vēl turpinās, jo Krievija uzspiež «nepieņemamus» nosacījumus.

Informācijas aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz Vācijas informācijas aģentūru DPA, pirms tam ziņoja, ka sarunās Minskā esot panākta vienošanās, kas paredz uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos 48 stundu laikā.

Ukrainas prezidenta Petro Porošenko, Krievijas prezidenta Vladimira Putina, Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Fransuā Olanda sarunas Minskā sākās trešdienas vakarā un turpinājās apmēram 14 stundas līdz ceturtdienas rītam. Tajās tika apspriesta Merkeles un Olanda iniciatīva Ukrainas konflikta izbeigšanai.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles Kristīgo demokrātu partijas līderi nosodījuši un asi kritizējuši Francijas prezidentu Fransuā Olandu, apsūdzot viņu «Eiropas Savienības (ES) pamatu tricināšanā».

Politiķu kritiku izraisījis Francijas prezidenta paziņojums, ka Parīze nepakļausies Briseles diktātam un ieviesīs tādas ekonomiskās reformas, kuras uzskata par pareizām.

Kristīgo demokrātu Bundestāga frakcijas vadītāja vietnieks Andreass Šokenhofs izteicies, ka Francijas prezidenta uz Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumiem vērstā kritika ir pretrunā ar «Eiropas līgumu un vienošanos burtu un garu ». Politiķis arī uzsvēra, ka šādi runājot tiekot tricināti ES pamati.

Līdzīgu viedokli paudis A. Merkeles partijas biedrs Norberts Bartle (Norbert Barthle), kurš uzsvēris, ka F. Olands neizprotot Eiropas sadarbības garu. Savukārt A. Merkeles koalīcijas partneru brīvo demokrātu līderis - Rainers Brīderle – izteicies, ka F. Olanda pirmie valdīšanas mēneši bijuši pazaudētais gads.

Tūristiem, kuri apmeklē Berlīni, tagad iespējams izīrēt Vācijas kancleres Angelas Merkeles bijušo dzīvokli, maksājot 55 eiro par nakti. Kanclere nelielajā Austrumvācijas dzīvoklī mitinājās gadā, kad krita Berlīnes mūris, raksta thelocal.de.

Dzīvokļa, kas atrodas Prenclauerbergas rajonā, lielums ir 55 kvadrātmetri.

Pēc svētdien notikušajām vēlēšanām dzīvoklis nonācis īres tirgū. Cena - 55 eiro par nakti jeb 385 eiro par nedēļu.

«Dzīvo kā Angela Merkele to darīja,» vēsta īres sludinājums, neraugoties uz to, ka A. Merkeles dzīves paliekas no dzīvokļa šķiet ir izslaucītas pilnībā. Laikā, kad viņa tur mitinājās, tagadējā Vācijas kanclere strādāja par fiziķi Adlershof zinātnes parkā.

Vācijas policija piektdien apslāpējusi puskailo sieviešu no grupas Femen protestu ārpus valsts kancleres Angelas Merkeles biroja. Tas bijis saistīts ar Tunisijas premjera ierašanos, vēsta thelocal.de.

Trīs protestētājas, kuras bija atkailinājušas krūtis, skandējušas: «Merkele atbrīvo Femen.» No Tunisijas otrdien tika izraidīta Femen aktīviste Aleksandra Ševčenko, kura tur bija ieradusies atbalstīt savas kolēģes.

Divām no protestētājām ārpus Merkeles biroja Berlīnes centrā galvās bijušas melnas cepures.

Merkelei piektdien jātiekas ar Tunisijas līderi Ali Larajedu, lai runātu par demokrātiju, cilvēktiesībām un potenciālām Vācijas investīcijām.

Tāds iespaids rodas, vērojot Eiropas lielākās ekonomikas Vācijas atkārtotos mēģinājumus tomēr izveidot vairākuma valdību. Pēc pagājušajā rudenī notikušajām parlamenta vēlēšanām centieni izveidot tā saucamo Jamaikas koalīciju, kurā ietilptu CDU, CSU, FDP un zaļie, izgāzās ar lielu blīkšķi - piesaistīto politisko spēku intereses tomēr izrādījās pārāk nesavienojamas. Tagad Angelas Merkeles vadītā CDU, Horsta Zēhofera vadītā CSU un Martina Šulca vadītā SPD līdz piektdienai centīsies izrunāt tā sauktās lielās koalīcijas izveides iespējas.

Vācijas politiskās dzīves vērotāji un komentētāji gan uz šo koalīciju raugās bez īpašām ilūzijām, neprognozējot tai ilgu pastāvēšanu, jo nekādas siltās jūtas starp šīm partijām nevirmo. SPD iepriekš jau divas reizes noraidījusi valdības veidošanas iespēju ar šiem politiskajiem spēkiem, vienlaikus šajās partijās valda arī liela neapmierinātība ar tās līderiem.

Visgrūtākajā pozīcijā šajā situācijā atrodas jau 12 gadus valdījusī Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņa ir skaidri pateikusi, ka lielajai koalīcijai dotu priekšroku, tāpēc tagad ir jācenšas ar vilinošiem piedāvājumiem piesaistīt pretrunīgi noskaņoto SPD. Sarunas nerit viegli - mediji ziņo, ka topošajiem partneriem jau radušās domstarpības, piemēram, nodokļu jautājumos, turklāt, ja Merkeles pretimnākšana SPD būs pārāk liela, to nesapratīs ne CDU, ne CSU, kas baidās no vēl lielākas sociāldemokrātijas nostiprināšanās. Turklāt kanclerei arvien vairāk zūd arī uzņēmēju sniegtā aizmugure, kā var spriest no vairākiem biznesa pārstāvju publiskiem paziņojumiem. Uzņēmēji Vācijā – līdzīgi kā arī pie mums Latvijā - pārmet vadošajiem politiķiem skaidras nākotnes stratēģijas trūkumu, A. Merkeles gadījumā - vēl arī zudušu saikni ar realitāti. Kopumā Vācijas ekonomikai līdz šim ir klājies lieliski, un daudzas Eiropas valstis uz šo zemi skatās kā uz panākumu gūšanas piemēru. Tikmēr Vācijas sabiedrībā sašķeltības apziņa pieaug - pietrūkst visiem saprotama redzējuma par izglītības, digitalizācijas, infrastruktūras, veselības aprūpes un ārējās drošības jautājumiem, nemaz nerunājot par migrācijas, integrācijas un Eiropas Savienības reformu izaicinājumiem. Arī Vācijā ir cilvēki, kas nereti bez darba un cilvēcīgas pajumtes dzīvo vājāk attīstītos reģionos, baidās no noziedzniekiem un sen jau jūtas “izslēgti no spēles”, tādā veidā tikai paaugstinot sabiedrības sašķeltību. Kamēr Vācija cīnās ar savām iekšējām pretrunām, Eiropa noskatās un gaida.

Tie, kuri mēģināja iestāstīt, ka Vācijas kanclere Angela Merkele atbrauks uz Rīgu ar milzu pārsteigumu tūtu, bija labākajā gadījumā naivi, taču neizmantotais potenciāls Latvijas un Vācijas attiecībās joprojām ir liels.

Nevar noliegt, ka pasaules politisko līderu vizītes Latvijā ir ievērības cienīgi notikumi. Tā arī pirms Vācijas federālās kancleres Angeles Merkeles 18. augusta vizītes Rīgā publisko telpu saviļņoja spekulācijas par to, ko vadošā Eiropas politiķe Rīgā pārspriedīs, ko atvedīs un ko apsolīs. Līdzīgi, kā bērni raksta vēstuli Ziemassvētku vecītim, prasot dāvanas, daļa Latvijas aktīvistu vēstulē Angelai Merkelei prasīja NATO bāzes izveidi Baltijā. Taču, tā kā Angela Merkele nav ne Ziemassvētku vecītis, ne labā feja un vispār ar brīnumu radīšanu nenodarbojas, tad viņas mierinājums baltiešiem bija iepriekš ļoti paredzams – darīsim visu atbilstoši NATO līgumam, lai vajadzības gadījumā jūs aizstāvētu, bet ilgtermiņa kaujas vienību izvietošanai šeit pagaidām nav pamata. Tā sakot, galvas augšā, nav jau nemaz tik traki.

Lai cik daiļrunīga bija Francijas prezidenta Fransuā Olanda priekšvēlēšanu retorika pret savu sāncensi Nikolā Sarkozī par iešanu Vācijas pavadā, pats viņš vien dažas stundas pēc inaugurācijas jau atradās Berlīnē pie kancleres Angelas Merkeles.

Kad Francijas TV žurnālisti jautāja, kādas dāvanas viņš vedīs uz Berlīni, F. Olands atbildēja, ka «izaugsmes, darba vietu un ekonomiskās aktivitātes dāvanas», tomēr arī tas izskatās vairāk pēc krāšņa izteiciena nekā kādas specifiskas franču receptes kopējo ligu pārvarēšanai.

Pašreizējās visai ierobežotās iespējas manevrēt tradicionālajā politiskajā spektrā pa labi vai kreisi iezīmē nedēļas nogalē notikušās Ziemeļreinas-Vestfālenes parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Formāli šī Vācijas lielākā federālā zeme ar gandrīz piektdaļu valsts iedzīvotāju ir izteikti nosvērusies «pa kreisi» un devusi līdzšinējai pavalsts premjerei sociāldemokrātei Hannelorei Kraftai un viņas zaļajiem koalīcijas partneriem izteiktu atbalstu. Attiecīgi šķiet, ka H. Kraftas personā prezidentam Olandam un viņa politikai ir savs cilvēks stratēģiski nozīmīgajā Diseldorfā un «spēka plecs» attiecībās ar kancleri Merkeli.

Neņemot vērā Angelas Merkeles dedzību taupības režīmu ieviešanā Eiropas parādu krīzes māktajās valstīs, kas izraisījusi daudzu dienvidnieku dusmas, dzimtajā Vācijā A. Merkeles konservatīvo partija pašlaik bauda lielāko vāciešu atzinību pēdējo četru gadu laikā, raksta thelocal.de.

A. Merkeles pārstāvētie Kristīgie demokrāti nākamajās vēlēšanās varētu iegūt 39% vāciešu balsu, liecina televīzijas ARD veiktā aptauja.Galvenā opozīcijas partija – Sociāldemokrāti – varētu iegūt 31% vāciešu balsu.

Konkurentu virzītais līderis – bijušais finanšu ministrs Pērs Štainbruks (Peer Steinbruck) – iedzīvotāju aptaujā ieguvis38% vēlētāju atbalstu, un A. Merkele vēl aizvien ir tautas mīlētājā politiķe ar 49% Vācijas balsstiesīgo atbalstu. Divas trešdaļas vāciešu aptaujā norādījuši, ka ir apmierināti ar viņas darbu.

Db.lv jau rakstīja, ka Eiropas lielākās ekonomikas Vācijas līdere paudusi stingru viedokli, ka parādos nonākušās Dienvideiropas valstis var risināt savas problēmas, vienīgi savelkot jostas. Lai arī Vācijas līderes nostāja ir skaidra, kādā preses konferencē viņa norādīja, ka taupības režīms nav viņas vaina un ka, pat gribēdama, viņa nemācētu izstrādāt reformas, ko krīzes mocītajām valstīm piedāvā Eiropas Centrālā banka, Eiropas Komisija un Starptautiskais Valūtas fonds.

Šodien uz viņām fokusējas starmešu gaismas Milānā, Amsterdamā un Tokijā.

Viņu vārdi lasāmi līdzās vīriešu kārtas smagsvariem, kas nosaka toni industriālajā dizainā. Viņas aicina sadarboties pasaules vadošie ražotāji. Viņu dizains nav izteikti ziemeļniecisks, drīzāk – eksperimentāls. Jau 2005.gadā, īsi pēc karjeras sākšanas, britu dizaina žurnāls Icon prognozēja viņām slavu un daudzsološu karjeru. Viņas ir jaunas, komunikablas un inteliģentas - zviedru dizaina grupas Front dalībnieces Sofija Lāgerkvista (Sofia Lagerkvist) un Anna Lindgrēna (Anna Lindgren). 2016.gada Milānas dizaina nedēļā duets prezentēja jaunus produktus sadarbībā ar Moroso, Thonet GTV, Axor/Hansgrohe, Qeeboo, Porro, Wallpaper Handmade, Alpi, Zero, Triennale di Milano (www.frontdesign.se).

Latvijā, Valmierā, radīti Nuuk chair – atpūtas/relaksācijas krēsli, kurus plānots eksportēt

Nuuk chair ir krēsli, kurus var izmantot gan viens, gan ar ģimeni vai nelielā draugu kompānijā. Šobrīd tirgū tiek piedāvāts augstais Nuuk krēsls un zemais Nuuk krēsls, kā arī lielais un mazais galds. Ideja par Nuuk krēsliem radusies pirms trīs gadiem, brīdī, kad neizdevās cita biznesa ideja un bija jāizdomā, kā realizēt iepirktos materiālus.

"Paralēli strādāju pasākumu (sporta spēļu) organizēšanā, un viena no mūsu aktivitātēm bija būris, kas sametināts no metāla kvadrātcaurulēm (līdzīgs lielajam Nuuk rāmim). Pasākumos izmantojām arī šūpuļtīklus, ko iekarina kokos, tomēr saskārāmies ar problēmu, ka ne vienmēr tīklus ir, kur iekārt, jo koki atrodas tālu no atpūtas vietas vai ir nepieciešami papildu stiprinājumi. Iedomājos, ka tīklu varētu iekarināt šajā būra rāmī. Izdarījām to un sapratām, ka ļoti ērti sēdēt, tā arī radās pirmais Nuuk krēsls. Tālākais jau bija apzināta produkta attīstība un virzība,” stāsta SIA Rūtiņdupsis dibinātājs un vadītājs Raivis Tauriņš.

Par topošajām izmaiņām augu aizsardzības jomā stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktors Vents Ezers.

Daudz dzirdēts par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izmantošanu lauksaimniecībā – gan pozitīvi, gan izteikti noraidoši viedokļi. Kāda ir reālā situācija, un kāda ir VAAD loma AAL aprites uzraudzībā?

Lauksaimniecība no citām tautsaimniecības nozarēm atšķiras ar to, ka sabiedrība redz ražošanas procesu no sēklas iesēšanas laukā līdz ražas novākšanai. Redzot smidzinātāju uz lauka, daudziem rodas negatīvas emocijas. AAL lietošana asociējas ar lielo ražotāju dzīšanos pēc lielākas ražas un ienākumiem, bet faktiski augu aizsardzība ir pirmais nosacījums, lai mums būtu pieejama kvalitatīva un droša pārtika. Slimību un kaitēkļu bojāta raža nav vizuāli pievilcīga, bet var būt nelietojama uzturā arī kaitīguma dēļ. Jāpiebilst, ka augu aizsardzība bija aktuāla jau pirms tūkstošiem gadu, kad augkopji izmantoja sēru un pelnus. Laika gaitā esam lietojuši dažādus paņēmienus – augu ekstraktus, pat arsēnu un dzīvsudrabu. Kāpēc? Pārtika ir cilvēka pamatvajadzība, tātad esam atkarīgi no tā, vai mūsu tīrumos un dārzos aug veseli un ražīgi augi. Vēsturiski neražas periodi laika apstākļu, kaitēkļu un slimību dēļ ir izraisījusi badu, epidēmijas, cilvēku migrāciju un karus.

Lielākā daļa vāciešu uzskata, ka nākamā valsts valdība nedrīkst piešķirt papildus līdzekļus problēmu nomocītajām eirozonas valstīm un katrs jauns starptautiskais aizdevums jāapstiprina referenduma ceļā, liecina sabiedriskās domas aptauja.

Saskaņā ar tās datiem 75% vāciešu ir negatīvi noskaņoti pret tiešām fiskālām transakcijām eirozonas valstīm, bet 52% neatbalsta turpmākus starptautiskos aizdevumus, kuros piedalītos Vācija.

Vairāk nekā puse vāciešu vēlas palikt eirozonā, tomēr uzskata, ka Eiropas monetārā savienība ir jāpārveido «kā nedaudzu līdzīgu valstu grupa», liecina YouGov Deutschland aptauja. Vācijas markas atgriešanos vēlētos vien tikai 32% vāciešu. Savukārt jautājumā par eiro glābšanu par katru cenu – vāciešu domas dalījās – 42% šādam apgalvojumam piekrituši, bet 46% bijuši pret to.

Eiropas valstu izlūkdienesti arī cenšoties izspiegot pasaules valstu līderus, kā arī daloties ar ASV savā informācijā, Kongresam atklājuši ASV izlūkdienestu vadītāji.

ASV Kongresā izlūkdienestu vadītāji uzstājās ar ziņojumiem saistībā ar plašo izspiegošanas kampaņu, kuru organizēja Nacionālā drošības aģentūra (NSA) un detaļas par kuru atklātībā nopludināja Eduards Snoudens. Atklājies, ka ASV varasiestādes noklausījušās tuvu sabiedroto, piemēram, Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas.

NSA vadītājs Keits Aleksanders (Keith Alexander) Kongresam liecināja, ka mediju ziņas par izlūkdienestu aktivitātēm bijušas balstītas E. Snoudena nopludinātā materiāla nepilnīgā izpratnē, vēsta Euobserver. «Pieņēmumi, ka NSA noklausījusies desmitiem miljonu telefona sarunu Eiropā, neatbilst patiesībai,» sacījis NSA vadītājs.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles pensija pēc amata atstāšanas būs apmēram 15 000 eiro mēnesī, liecina Vācijas Nodokļu maksātāju asociācijas aprēķini.

67 gadus vecā Merkele, kas bijusi kanclere kopš 2005.gada, plāno doties pensijā, kad pēc septembrī paredzētajām Bundestāga vēlēšanām tiks izveidota jaunā valdība.

Aprēķinot gaidāmo Merkeles pensijas lielumu, ņemta vērā darba samaksa arī viņas iepriekšējos amatos. Tostarp no 1991. līdz 1994.gadam Merkele bijusi sieviešu un jaunatnes lietu ministre, bet no 1994. līdz 1998.gadam - vides un kodolenerģētikas ministre.

Kā bijušajai kanclerei Merkelei pienāksies valsts apmaksāts birojs ar četriem darbiniekiem, automobilis un šoferis.

Taupības režīms Eiropā prasīs upurus, tomēr pārciestās sāpēs būs tā vērtas, lai atjaunotu ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

«Mēs zinām, ka daudzām valstīm būs jānes sāpīgi upuri. Tomēr es ticu, ka ilgtermiņā mums būs izaugsmes stratēģija, kuras ietvaros nevajadzēs uzkrāt parādu kalnus,» A. Merkeles sacīto citē Bloomberg.

Vācijas kanclere arī pozitīvi vērtēja Eiropas valstu līderus, kas samazinājuši budžeta deficītus un noraidīja apgalvojumus, ka parāda palielināšana ir nepieciešama, lai veicinātu izaugsmi.

A. Merkele uzsvēra, ka ekonomiskā atveseļošanās panākama konsolidējot valstu budžetus, lai tādējādi atgūtu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu pamatu nākotnes tautsaimniecības izaugsmei. «Mani bieži vien pārsteidz, ka daudzās pasaules vietās, pat pēc 2008. – 2009. gada ekonomiskās krīzes, dominē uzskats – mēs veicināsim izaugsmi, neskatoties ne uz ko,» sacīja A. Merkele.