Papīra leļļu zīmola Claudia (SIA Brangi) radītāja Agnese Fūrmane atgādina par papīra lellēm, ko daļa mūsdienu bērnu vairs nepazīst

Viņa septembrī t/p Alfa apmeklētājus projekta Biznesa eskalators ietvaros iepazīstināja ar savām papīra lellēm. Vairums mūsdienu bērnu nemaz nezina, kas tās tādas. «Kad bērniem parāda, iedrošina un ļauj izpausties, viņi labprāt nāk un zīmē, pat bariņiem pēc skolas,» saka Agnese.

Papīra leļļu sortimentā ir deviņas lelles ar vārdiem, piemēram, Elīna, Liene, Klaudija u.c., un lelles var iegādāties arī bez vārda un nosaukt dāvanas saņēmēja vārdā. «Man pašai likās, ka populārāka būs vizuāli skaistākā lelle Liene, taču pērk visas. Puišu lelles izraisa mazāku interesi, bet nepiedāvāt vispār nebūtu pareizi. Arī vīrieši ģērbjas un arī zēniem ir interese izkrāsot tērpus, tā nav tikai meiteņu rotaļlieta,» stāsta Agnese.

Lai izstrādātu un šūtu pati savas lelles, Vita Meiere atteicās no piedāvājuma kļūt par leļļu dizaineri citā uzņēmumā.

Vita Meiere, zīmola Vimei radītāja, nodarbojas ar dizaina un mākslas preču izstrādi, no kurām pagaidām redzamākās ir lelles. Taču viņa nekoncentrējas tikai uz tām. «Izaugsme var būt dažādos virzienos,» Vita saka. Viņa iecerējusi izgatavot arī bērnu apģērbu, kas pieskaņots lellēm, gleznas ar leļļu tēliem un citus interjera dekorus.

No saknēm neaizbēgsi

Leļļu šūšana ir Vitas ģimenes vizītkarte. Viņas mamma gadiem ilgi ir šuvusi lelles un bērnībā meitai nācās palīdzēt, piemēram, pildīt leļļu kājiņas vai ķermenīšus. Toreiz tas viņai likās garlaicīgi un nepatika, taču, studējot Latvijas Mākslas akadēmijā, finansiālie apstākļi spieda atgriezties pie bērnībā apgūtā aroda. No sākuma Vita palīdzēja mammai, bet pēc tam sāka šūt pati savas lelles. Šoreiz viņai patika to darīt, jo varēja radoši izpausties – nevis darīt kaut ko, ko kāds cits ir izdomājis, bet realizēt savas idejas. «Tas nebija tikai tehnisks darbs kā agrāk, bet gan dizaina un krāsu izvēle. Es studēju funkcionālo dizainu, tāpēc forma, krāsa, variācijas, saskaņa starp šiem elementiem ir mana sirdslieta,» saka Vita. Viņa nebija domājusi, ka kādudien turpinās mammas iesākto un šūs lelles. «Es biju tāds bērns, kas darīja pretēji tam, ko vecāki vēlējās. Taču varbūt mammas piemēra dēļ es vispār sāku studijas «lietišķajos» un Mākslas akadēmijā,» viņa spriež. Mamma atbalsta meitas nodarbošanos un palēnām «atdod» savus klientus, jo ir nolēmusi uz laiku pārtraukt leļļu šūšanu. «Viņai ir prieks, ka viņas prasmes neizzūd,» saka Vita.

Pamatojoties uz aizdomām par nelegālu pirmsvēlēšanu kampaņas finansēšanu 2007. gadā, šonedēļ pārmeklēts bijušā Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) mājoklis un birojs, vēsta pasaules mediji.

Esot Francijas prezidenta amatā, N. Sarkozī bija imūns pret tiesvedību uzsākšanu, taču pēc pilnvaru beigām policisti kļuva tiesīgi veikt «kratīšanu» viņa mājoklī un birojā. Tiesvedība tikusi atlikta vairākus gadus, kamēr N. Sarkozī pildīja valsts prezidenta amata pienākumus, tomēr viņš zaudēja imunitāti pēc sociālistu pārstāvja Fransuā Olanda uzvaras prezidenta vēlēšanās.

Šīs nedēļas sākumā desmit policisti veica kratīšanu N. Sarkozī un viņa sievas Karlas Bruni (Carla Bruni) dzīvesvietā, kā arī jaunajā N. Sarkozī birojā, ko valsts viņam nodrošina kā bijušajam prezidentam. Daži avoti ziņo arī par pārbaudēm daļēji N. Sarkozī piederošajā advokātu birojā. Pats bijušais Francijas prezidents un viņa sieva pirmdien devās brīvdienās uz Kanādu.

Francijas tiesa pirmdien eksprezidentu Nikolā Sarkozī atzinusi par vainīgu korupcijā un piespriedusi trīs gadu cietumsodu, no kuriem divi gadi ir nosacīts cietumsods.

66 gadus vecais Sarkozī atzīts par vainīgu korupcijā un ietekmes izmantošanā saistībā ar mēģinājumu piekukuļot Kasācijas tiesas tiesnesi Žilbēru Azibēru, lai iegūtu slepenu informāciju par izmeklēšanu citā ar Sarkozī saistītā lietā. Apmaiņā pret informāciju Sarkozī piedāvājis atbalstīt Azibēra pieteikumu uz izdevīgu amatu Monako.

Sarkozī un viņa advokāts Tjerī Hercogs mēģināja piekukuļot Azibēru, lai saņemtu informāciju par izmeklēšanu citā lietā, kurā Sarkozī tika apsūdzēts par nelikumīgu maksājumu saņemšanu no uzņēmuma "L'Oreal" mantinieces Lilianas Betankūras savas 2007.gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā.

Apsūdzības pret Sarkozī balstītas uz viņa un Hercoga telefonsarunām, kuras ierakstījusi policija. Sarkozī noliedza, ka būtu pastrādājis noziegumu, un apgalvo, ka viņa telefonsarunas noklausītas nelegāli.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī oficiāli paziņojis par savu nolūku kandidēt valsts prezidenta vēlēšanās, solot atgriezt bezdarbniekus darba tirgū un vairāk ieklausīties vēlētājos, vēsta France 24.

Pēc vairāku mēnešu ilgām spekulācijām, vai N. Sarkozī kandidēs vēlēšanās vai tomēr nē, Francijas prezidents par savu lēmumu paziņoja sarunā ar telekanālu TF1.

«Jā, es esmu prezidenta vēlēšanu kandidāts,» sacīja N. Sarkozī. Francijas prezidents norādīja, ka viņš ir kā kuģa kapteinis vētras vidū. «Francija nedrīkst izlikties, ka krīze, Eiropa un pasaule neeksistē,» klāstīja prezidents.

N. Sarkozī arī uzsvēra, ka vēlas Francijas iedzīvotājiem ļaut piedalīties lēmumu pieņemšanā. «Viena no manām galvenajām idejām ir dot iespēju Francijas cilvēkiem izteikties referendumu ceļā,» solīja N. Sarkozī. Tāpat Francijas līderis norādīja uz nepieciešamību samazināt bezdarba līmeni valstī.

Tā vietā, lai izgatavotu porcelāna lelles ar garām skropstām un gludu «ādu», beļģu māksliniece Beatrise Vanlandeghema (Beatrice Van Landeghem) radījusi mazliet krunkainas un īstiem jaundzimušajiem līdzīgas lelles. Zīdaiņu lelles pašlaik iecienījuši galvenokārt kolekcionāri, tomēr tās iegādājas arī sērojoši vecāki un nostaļģiski vecvecāki, raksta Reuters.

Lelles Reborn Baby rokas, kājas un galva izgatavota no vinila, bet rumpis – no auduma, kas vairākkārt nokrāsots, lai pēc iespējas vairāk līdzinātos tikko dzimuša bērna ādas tonim. Lelles svars ir aptuveni tāds pats kā īstam jaudzimušajam, tāpat māksliniece centusies atdarināt arī īstu bērnu matus un skropstas.

Šādas lelles cena ir no vairākiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro, atkarībā no tā, cik precīzu jaundzimušā atveidi vēlas lelles pasūtītājs. Lelles samontēšana aizņem aptuveni 25 stundas, vēsta Reuters.

Gatavojoties Latvijas simtgadei, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru papīra lellēm Claudia tapusi nacionālo tautas tērpu kolekcija, kurā ietilpst 7 papīra lelles - pa vienai lellei no katra etnogrāfiskā Latvijas novada - Vidzemes, Zemgales, Kurzemes, Latgales un Sēlijas, kā arī 2 lelles - meita un puisis, kas ģērbti Rīgas pilsētai raksturīgā tautastērpā.

Radītā kolekcija ir pirmā kārta ilgtermiņa projektam «Papīra lelles Latvijas novadu tautastērpos», kas tiek īstenots kā dāvana Latvijas simtgadē ar galveno mērķi – ar visiem labi zināmas, bet piemirstas rotaļlietas – papīra lelles palīdzību, veicināt Latvijā un ārvalstīs dzīvojošu bērnu un jauniešu nacionālās identitātes apzināšanos, iepazīstinot ar Latvijas etnogrāfisko novadu tautastērpiem un to valkāšanas tradīcijām. Projekta ietvaros kopumā iecerēts izveidot vairākas papīra lelles no katra etnogrāfiskā novada, lai parādītu Latvijas etnogrāfisko tēpu daudzveidību un krāšņumu. Pie katras lelles pievienoti aprakstii par attiecīgo novadu, savukārt pie katras tautastērpa detaļas – nosaukumi.

Lelles interesē ne vien kolekcionārus, bet arī tūristus kā suvenīrs un vietējos kā rotaļlieta

«Lelles ir latviskas, izstaro mīļumu un siltumu, ko spēj tikai roku darbs. Īpaši to jūt bērni,» saka Ieva Nikoleta Dāboliņa, suvenīrleļļu zīmola Latvju lietas (SIA Latviešu lietas) projektu vadītāja. Viņa lelles sāka izgatavot jau 2009. gadā, bet toreiz nebija ne pieredzes, ne zināšanu par tirgu, un dullā ideja biznesā nepārvērtās. Lai arī iepriekš šajā pašā jomā viņa bija apdedzinājusies, nebija bail to darīt vēlreiz.

Uzņēmumam «azotē» ir vairākas lelles dažādās cenu kategorijās – linu suvenīrlelles Liene un Līga, rotaļu lelle Ieviņa. Ir arī Baiba, kas ir visdārgākā, jo tai ir villaine, ozolkoka pamatne, sudraba sakta u.c. niansētas detaļas. Ar laiku paredzēts Baibai izstrādāt «māsu» ar porcelāna galviņu un rociņām, kas atbilstu īstenu kolekcionāru prasībām.

Bijusī Francijas pirmā lēdija Karla Bruni-Sarkozī pavēstījusi, ka, pēc viņas uzskatiem, sievietes vieta ir mājās ar saviem bērniem un ka viņas paaudzei nav nepieciešams būt feministiem, vēsta dailymail.co.uk.

45 gadus vecā Bruni-Sarkozī savu viedokli par sievietes lomu sabiedrībā paudusi intervijā žurnālam Vogue.

«Es neesmu aktīva feministe. Gluži pretēji - es esmu buržujs. Man patīk ģimenes dzīve, man patīk katru dienu darīt vienu un to pašu,» viņa skaidrojusi izdevumam.

Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī sieva Karla Bruni-Sarkozī tiesas ceļā no Francijas vietējā apģērbu un aksesuāru ražotāja Pardon piedzinusi 40 000 eiro par to, ka uzņēmums ražoja un pārdeva somas ar K. Bruni-Sarkozī kailfoto uz tām, ziņo aģentūra Reuters.

Db.lv jau ziņoja, ka Francijas pirmā lēdija Karla Bruni-Sarkozī iesūdzējusi tiesā Francijas apģērbu un aksesuāru ražotāju Pardon, kurš uz savām saražotajām somām drukājis virsū vēl nesen plašu ievērību ieguvušo K. Bruni kailfoto, kuru izsoļu nama Christie's rīkotā izsolē par 91 000 ASV dolāru pārdeva fotogrāfs Mišels Komte (Michel Comte).

Parīze varētu izstāties no Šengenas zonas, ja Eiropas Savienība (ES) nedemonstrēs progresu cīņā ar nelegālo imigrāciju, pavēstījis Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, ziņo ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Nekontrolēta imigrācija samazinās Eiropas spējas integrēt jaunpienācējus un ar papildus slogu apliks sociālās palīdzības tīklus, priekšvēlēšanu kampaņas pasākumā sacīja N. Sarkozī.

«Ja tuvāko 12 mēnešu laikā netiks panākts nopietns progress šajā virzienā, tad Francija pārtrauks savu dalību Šengenas līgumā līdz tiks pabeigtas sarunas,» norādīja Francijas prezidents.

Db.lv jau vēstīja - aizvadītajā nedēļā N. Sarkozī izteicās, ka Francijā ir pārāk daudz ārvalstnieku un valsts tos nav integrējusi pareizi, tāpēc imigrantu skaits būtu jāsamazina gandrīz uz pusi.

«Mūsu teritorijā ir pārāk daudz ārvalstnieku un mēs vairs tiem nespējam sameklēt mājokli, darbu un skolu, tāpēc mūsu integrācijas sistēma strādā aizvien sliktāk un sliktāk,» sarunā ar telekanālu France 2 sacīja N. Sarkozī.

Zīmola Claudia papīra lelles stāsts sakās 1992. gadā, kad Klaudijas vecmāmiņa savai meitai uzzīmēja papīra lelles. Tolaik viņa strādājusi Rīgas modeļu namā, kur piedalījusies modīgu apģērbu radīšanā visai plašajai Padomju savienībai. Meitiņai lelles bija ļoti mīļas līdz jaunā dāma izauga un viņai parādījās citas intereses. Vairāk nekā 20 gadus Klaudijas vecmāmiņas zīmētās papīra lelles rūpīgi glabājās atvilknē, līdz dienai, kad mazmeita tās atrada un atsāka spēlēties.

Šodien zīmola unikālās, ar roku zīmētās krāsojamās papīra lelles tiek piedāvātas plašākam bērnu lokam.

Uz šo brīdi piedāvājumā ir 9 dažādas papīra lelles – Elīna, Jānis, Liene, Raimonds, Agnese, Klaudija, Pauls, Amēlija un Ieva.

Katrā komplektā ietilpst divas lellītes un 20 tērpu kolekcija, kuru bērns pēc savas gaumes un vēlmēm var izkrāsot un pēc tam izgriezt, radot sev brīnišķīgu, paša darinātu, dabisku rotaļlietu.

Virtuāli ar lellēm var iepazīties www.papiralelles.lv, bet klātienē – t/p Alfa Biznesa eskalatora stendā 1. stāvā no 1. līdz 30. septembrim.

Lupatu lelle ir viens no senākajiem un literatūrā visvairāk apspēlētajiem tēliem. Izrādās, lupatu lelles noder arī pieaugušajiem.

Inetas Pallo radītās lupatu lelles nonāk skolās, bērnudārzos, rehabilitācijas centros, sociālās aprūpes iestādēs, tās iegādājas psihologi un psihoterapeiti, mīl bērni un novērtē vecāki. Kas gan šajās lupatu lellēs ir tik īpašs? Tās ir anatomiski pareizas, dzimumatšķirīgas, un vienlaikus – tikai lelles. Lupatu māmiņai vēderā ir bēbis augļa apvalkā, un abus savieno nabas saite. Lelle šūta tā, lai varētu pilnībā imitēt dzemdību procesu, atbrīvot bēbi no «placentas», atpogāt nabas saiti. Pēc tam var imitēt bērna barošanu ar krūti. «Lelles patīk visiem, un to klātbūtne palīdz cilvēkiem atraisīties un kļūt dabīgiem kā bērniem,» apgalvo Ineta Pallo. Anatomiskās lelles ļaujot adresātam nodot pilnu informāciju, jo tās var apskatīt, iztaustīt, pārrunāt redzēto un sajusto. Dažām lellēm nav sejas – lai ikviens varētu ar šo lellīti identificēties, skaidro leļļu autore.

Claudia papīra lelles piedāvā dažādas papīra lelles un ļauj vecmāmiņām uzdāvināt mazbērniem rotaļlietas no viņu bērnības

«Katram cilvēkam bērnība ir bijis laimīgākais posms dzīvē, un tur bija arī papīra lelles. Šobrīd rotaļlietu pircēji ir bērnu vecāki un vecvecāki, kuri paši savā bērnībā spēlējušies ar papīra lellēm un priecājas tās atkal redzēt. Cik esmu dzirdējusi no vecākiem, bērniem patīk papīra lelles, viņi ar tām spēlējas.

Šovasar biju Brīvdabas muzeja tirdziņā, kur daudzi cilvēki teica, ka jau ir pirkuši un zina manas lelles, tāpēc man vairs nav sausu muti jāstāsta, ko piedāvāju. Šī produkta pievienotā vērtība ir atmiņas no bērnības,» stāsta Agnese Fūrmane, Claudia papīra lelles (SIA Brangi) radītāja.

Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) aicina paaugstināt nodokļus valsts bagātākajiem, kā viņš to bija solījis prezidenta vēlēšanu kampaņu laikā, raksta Wall Street Journal.

Francijas arodbiedrības plāno valsts mēroga streiku ceturtdien, 19. martā, pieprasot nodokļu palielināšanu valsts iedzīvotājiem ar augstiem ienākumiem. Šī ideja devusi impulsu arī Sarkozī pārstāvētajai koalīcijai, kur grupa likumdevēju ir ierosinājusi nodevu mājsaimniecībām, kas gadā nopelna vairāk nekā 300 tūkst. eiro.

"Mani neievēlēja, lai es palielinātu nodokļus," sacījis N. Sarkozī darbiniekiem kādā lokomotīvju dzinēju rūpnīcā Francijas austrumos. "Mans mērķis ir pārliecināt cilvēkus, kuriem ir nauda, nākt uz Franciju un to investēt mūsu rūpnīcās un uzņēmumos, nevis tos izstumt," tā N. Sarkozī.

Ne vienmēr sargeņģelis ir neredzams – Evitas Vildes radītie ir pavisam labi saskatāmi

«Es taisu sargeņģeļus un mājas gariņus. It kā tās ir dekoratīvās lelles, bet es tās gatavoju no sirds un dvēseles, un man liekas, ka cilvēki to jūt, pārsvarā pērk sev mīļiem un tuviem cilvēkiem, piemēram, uz kāzām, kristībām,» stāsta pašnodarbinātā Evita Vilde, kura rada lelles ar zīmolu Dolly.

Pirmās lelles viņa gatavoja jau piecu gadu vecumā. «Mana omīte strādāja adīšanas cehā un stiepa mājās visādas lupatiņas, no kurām man patika daudz ko taisīt,» saka E. Vilde. Mīļākās lellītes bija tieši tās, ko viņa pati bija uzšuvusi. Ar leļļu radīšanu gan bija iepauzēts līdz kādai reizei pirms vairākiem gadiem, kad E. Vildei bija jādodas ciemos, bet bija sarežģīti finansiālie apstākļi un viņa nezināja, ko dāvināt. Nolēmusi uzšūt lelli. Tā E. Vilde atsāka tās gatavot.

Veikalu plauktos nonāk ar roku zīmēta krāsojamā papīra lelle, kas nes dziedātājas Aijas Andrejevas vārdu. Komplektā ar lelli pieejami autentiski Aijas tērpi ar pašas dziedātājas sagatavotiem stāstiem par tērpu izcelsmi un notikumiem, kur tie tikuši izmantoti.

Lelle Aija tapusi mazajiem klausītājiem un ir pirmā lelle no Claudia papīra leļļu Slavenību kolekcijas.

«Īpaši aizkustinoša šķiet ideja par šo leļļu rašanos, jo tās atjaunotas no seniem vecmāmiņas zīmējumiem. Papīra leļļu projekts manī iedveš nostaļģiju par manis pašas bērnību, jo arī man kādreiz ļoti patika spēlēties ar katalogiem un žurnāliem, griežot un krāsojot papīra lellītes. Komplektā ar lellēm bērniem būs pieejami tērpi, kas man saistās ar īpašiem notikumiem un projektiem manā skatuves karjerā, kā arī manis pašas sagatavoti apraksti. Tērpi ir lieliska dāvana man pašai manā 30 gadu jubilejā. Ar nepacietību gaidu, kad varēšu lelles uzdāvināt savām divām krustmeitām,» komentē dziedātāja A. Andrejeva.

Eiropai nepieciešams izveidot jaunu kopīgu banku sistēmas regulatoru un centralizētu dabasgāzes biržu, lai izvairītos no piegādes traucējumiem. Šādus ambiciozus aicinājumus izteicis Francijas prezidents Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy), raksta AFP.

Patlaban nav institūcija, kas regulētu banku aktivitātes Eiropā, un katra valsts pati pārskata savu finanšu sistēmu.

Ņemot vērā šī gada sākumā piedzīvotos dabasgāzes piegādes pārtraukumus, Francijas prezidents piedāvā izveidot centralizētu dabasgāzes biržu, kurā iegādāties dabasgāzi tālākai pārdošanai savām valstīm.

"Es vēlos piedāvāt ideju izveidot Eiropas dabasgāzes biržu, lai Eiropai būtu reāls spēks sarunās ar piegādātājiem," tā N. Sarkozī.

Patlaban Eiropas dabasgāzes kompānijas ar piegādātajiem dažādās valstīs vienojas individuāli.

Francijā ir pārāk daudz ārzemnieku un valsts tos nav integrējusi pareizi, tāpēc imigrācijas skaits būtu jāsamazina gandrīz uz pusi, pavēstījis Francijas prezidents Nikolā Sarkozī.

Aizstāvot savu prezidenta vēlēšanu solījumu – gandrīs uz pusi samazināt imigrācijas apjomus, N. Sarkozī norādīja, ka Francijas mēģinājumi integrēt ārvalstniekus franču kultūrā un sabiedrībā ir cietuši neveiksmi.

«Mūsu teritorijā ir pārāk daudz ārvalstnieku un mēs vairs tiem nespējam sameklēt mājokli, darbu un skolu, tāpēc mūsu integrācijas sistēma strādā aizvien sliktāk un sliktāk,» sarunā ar telekanālu France 2 sacīja N. Sarkozī.

Intervijā viņš arī uzsvēra, ka, neskatoties imigrācijas «svētīgo» lomu atsevišķās Francijas ekonomikas jomās, tomēr tā ir rūpīgāk jākontrolē. «Lūkojoties piecu gadu termiņā, es domāju, ka, lai integrācijas procesu atjaunotu labā stāvoklī, mums imigrantu skaits jāsamazina no 180 līdz 100 tūkstošiem gadā,» sacīja Francijas prezidents. Tāpat N. Sarkozī ierosināja ierobežot pašlaik imigrantiem pieejamo sociālo pakalpojumu klāstu.

Piecpadsmit valstu vadītāji, kas ietilpst Eirozonā, svētdien pieņēmuši plānu cīņai pret pasaules finanšu krīzi, atsaucoties uz France Presse, ziņo Lenta.ru.

Pēc samita, Francijas prezidents Nikolā Sarkozī paziņoja, ka pieņemtais plāns paredz valsts apdrošināšanu starpbanku aizdevumiem, kā arī atbalstu bankām, kuras cietušas no finanšu krīzes.

"Faktiski tas ir kopējs darbības plāns, ko uzņemamies veikt visi kopā. Šis plāns attiecas uz visiem finanšu krīzes aspektiem," uzsvēris N. Sarkozī.

Jāatzīmē, ka summa, kas tiks tērēta plāna īstenošanai, netika nosaukta, taču N. Sarkozī norādīja, ka visas iesaistītās valstis konkrētus plānus par tēriņiem iesniegs pirmdien.

Vācijas kanclere Angela Merkele uzskata, ka pieņemtais plāns kalpos kā nomierinošs signāls finanšu tirgum. Līdzīgās domās bija arī Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns.

ES dalībvalstīm, ir jāveido pašām savi, neatkarīgi fondi, kas uzpirks vietējās kompānijas, lai tās nenokļūst ārvalstnieku rokās. Ar šādu paziņojumu nācis klajā Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, ziņo lenta.ru.

Pēc Sarkozī domām, daudziem eiropiešiem nebūtu patīkami pēc pāris mēnešiem atklāt, ka vietējās kompānijas pieder ārvalstu uzņēmējiem, kas uzpirkuši aktīvus, kas, krīzes rezultātā, ir kļuvuši daudz lētāki.

Iepriekš tika ziņots, ka neatkarīgie fondi visā pasaulē izrāda lielu aktivitāti, neskatoties uz finanšu krīzi. 2008.gada pirmajos ceturkšņos vien ir notikuši darījumi 25.5 miljardu dolāru apmērā. Tas ir par 66% vairāk nekā par šo periodu iepriekšējā gadā. Šo aktivitāšu rezultātā, fondi ir uzpirkuši akciju paketes daudzās Eiropas un Amerikas bankās. Attīstīto valstu finansu organizācijas atbalstīja šīs darbības, tā kā izjuta likviditātes deficītu.

Francija plāno aizņemties no 25 līdz 50 miljardiem eiro (17.5 - 35.1 mljrd. LVL), paziņoja Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkoz) birojs, piebilstot, ka N. Sarkozī lēmumu par aizdevuma apjomu varētu pieņemt decembra sākumā.

AFP raksta, ka Francijas prezidents jūnijā paziņoja, ka valsts plāno saņēm lielu aizdevumu, lai finansētu stratēģiskas investīcijas, taču toreiz prezidents konkrētu summu neminēja.

Jāatzīmē, ka labējo partijas pārstāvji aicina aizņemties līdz pat 100 miljardus eiro (70.2 mljrd. LVL), kurus plānots iztērēt nākamajos desmit gados.

Reaģējot uz labējo partiju pārstāvju priekšlikumu, N. Sarkozī birojs norādīja, ka tik liels aizdevums Francijai nav nepieciešamas un kā kompromiss varētu kalpot aizdevums 25 līdz 50 miljardu eiro apmērā.

Lojālā Francijas pirmā lēdija Karla Bruni - Sarkozī veltījusi glaimojošus vārdus savam vīram un solījusi savu atbalstu viņam 100 procentu apmērā, vēsta thelocal.fr.

Mūziķe, aktrise un bijusī modele sacījusi, ka viņa būs vīra pusē, «kad viņam tas būs nepieciešams».

Bruni - Sarkozī, kura iepriekš atbalstījusi kreisā spārna kandidātus, nav radījusi nekādas šaubas, ka tic tam, ka viņas labā spārna vīrs ir īstais cilvēks, kuram jābūt par prezidentu vēl piecus gadus.

«Viņš ir ļoti labs, un viņam ir pieredze un drosme,» viņa teikusi. «Kad es redzu, kas notiek Grieķijā, man ir bail, bet man ir mazāk bail, kad zinu, ka viņš ir prezidents,» viņa turpinājusi.

Runājot par pāra nesen dzimušo meitu, viņa teikusi, ka Sarkozī bezmiega naktis pārāk neskar.

Francijas Sociālistu partija apsūdzējusi prezidentu Nikolā Sarkozī videokonferences ar ASV vadītāju Baraku Obamu izmantošanā savā priekšvēlēšanu cīņā, vēsta Lielbritānijas laikraksts The Guardian.

Dažas dienas pirms Francijas prezidenta vēlēšanām N. Sarkozī atļāvis televīzijas kamerām nofilmēt videokonferences sarunu starp viņu un B. Obamu. «Tagad jābūt aizņemtam laikam,» sacījis B. Obama, piebilstot, ka apbrīno N. Sarkozī sarežģīto cīņu. Savukārt Francijas prezidents atbildēja - «Mēs kopīgi uzvarēsim, Obamas kungs». Tālāk abi līderi sarunājušies par Sīriju, Irānu un naftu, bet televīzijas to neesot filmējušas.

Francijas Sociālistu partija uzsver, ka N. Sarkozī tādējādi pārkāpis diplomātisko protokolu un starptautiskajā arēnā apkaunojs Franciju, lai veicinātu atbalstu savai vēlēšanu kampaņai. Neizpratni paudusi arī Francijas masu mediju arodbiedrība SNJ-CGT, kurai radies jautājums, vai Vašingtona zinājusi, ka šī saruna tiks padarīta publiska.

Francija un Vācija, pieprasot ASV piekāpties vairākās pozīcijās par finanšu tirgus regulēšanu, apdraud G-20 valstu vienošanos par globālās ekonomikas atveseļošanas plānu, vēsta Times.

Manevrējot uz konflikta robežas Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Nikolā Sarkozi apvienojuši spēkus un paziņojuši, ka tie neparakstīs nekādas vienošanās par pasaules ekonomikas atveseļošanu, ja netiks ievērotas viņu prasības par nodokļu patvērumuvalstu izskaušanu, hedžfondu regulāciju un citiem jauniem finanšu pasauli regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Abu lielvalstu līderi arī vēlas panākt, ka tās valstis, kas neiesaistās nodokļu patvērumvalstu tiesību ierobežošanā, tiktu publiski kauninātas un pret tām vērstu sankcijas.

Abu ietekmīgo personu vienota nostāja un kopīgajā preses konferencē izmantotie izteiksmes līdzekļi nesagatavotus pārsteidza sarunu vedējus nesagatavotus un tiem nācās steigt pārstrādāt jau sagatavoto komunikē, kuru paredzēts visiem G- 20 valstu līderiem parakstīt šodien, 2.aprīlī.