Lupatu lelle ir viens no senākajiem un literatūrā visvairāk apspēlētajiem tēliem. Izrādās, lupatu lelles noder arī pieaugušajiem.
Inetas Pallo radītās lupatu lelles nonāk skolās, bērnudārzos, rehabilitācijas centros, sociālās aprūpes iestādēs, tās iegādājas psihologi un psihoterapeiti, mīl bērni un novērtē vecāki. Kas gan šajās lupatu lellēs ir tik īpašs? Tās ir anatomiski pareizas, dzimumatšķirīgas, un vienlaikus – tikai lelles. Lupatu māmiņai vēderā ir bēbis augļa apvalkā, un abus savieno nabas saite. Lelle šūta tā, lai varētu pilnībā imitēt dzemdību procesu, atbrīvot bēbi no «placentas», atpogāt nabas saiti. Pēc tam var imitēt bērna barošanu ar krūti. «Lelles patīk visiem, un to klātbūtne palīdz cilvēkiem atraisīties un kļūt dabīgiem kā bērniem,» apgalvo Ineta Pallo. Anatomiskās lelles ļaujot adresātam nodot pilnu informāciju, jo tās var apskatīt, iztaustīt, pārrunāt redzēto un sajusto. Dažām lellēm nav sejas – lai ikviens varētu ar šo lellīti identificēties, skaidro leļļu autore.
Visu rakstu lasiet 24.oktobra laikrakstā Dienas Bizness.