Lai izstrādātu un šūtu pati savas lelles, Vita Meiere atteicās no piedāvājuma kļūt par leļļu dizaineri citā uzņēmumā.
Vita Meiere, zīmola Vimei radītāja, nodarbojas ar dizaina un mākslas preču izstrādi, no kurām pagaidām redzamākās ir lelles. Taču viņa nekoncentrējas tikai uz tām. «Izaugsme var būt dažādos virzienos,» Vita saka. Viņa iecerējusi izgatavot arī bērnu apģērbu, kas pieskaņots lellēm, gleznas ar leļļu tēliem un citus interjera dekorus.
No saknēm neaizbēgsi
Leļļu šūšana ir Vitas ģimenes vizītkarte. Viņas mamma gadiem ilgi ir šuvusi lelles un bērnībā meitai nācās palīdzēt, piemēram, pildīt leļļu kājiņas vai ķermenīšus. Toreiz tas viņai likās garlaicīgi un nepatika, taču, studējot Latvijas Mākslas akadēmijā, finansiālie apstākļi spieda atgriezties pie bērnībā apgūtā aroda. No sākuma Vita palīdzēja mammai, bet pēc tam sāka šūt pati savas lelles. Šoreiz viņai patika to darīt, jo varēja radoši izpausties – nevis darīt kaut ko, ko kāds cits ir izdomājis, bet realizēt savas idejas. «Tas nebija tikai tehnisks darbs kā agrāk, bet gan dizaina un krāsu izvēle. Es studēju funkcionālo dizainu, tāpēc forma, krāsa, variācijas, saskaņa starp šiem elementiem ir mana sirdslieta,» saka Vita. Viņa nebija domājusi, ka kādudien turpinās mammas iesākto un šūs lelles. «Es biju tāds bērns, kas darīja pretēji tam, ko vecāki vēlējās. Taču varbūt mammas piemēra dēļ es vispār sāku studijas «lietišķajos» un Mākslas akadēmijā,» viņa spriež. Mamma atbalsta meitas nodarbošanos un palēnām «atdod» savus klientus, jo ir nolēmusi uz laiku pārtraukt leļļu šūšanu. «Viņai ir prieks, ka viņas prasmes neizzūd,» saka Vita.
Vēl pašnodarbinātā
Aptuveni gadu Vita eksperimentēja – vai leļļu izgatavošana varētu būt nopietns ienākumu avots. Nesen viņa apjauta, ka būtu jāturpina iesāktais nopietnākā mērogā. Atskaites punkts bijis darba piedāvājums stādāt par leļļu dizaineri kādā Latvijas uzņēmumā. Viņai bija divi varianti – strādāt tur, saņemt labu atalgojumu par to, ka visas idejas pāries šā uzņēmuma īpašumā, vai arī mēģināt palēnām darboties pašai. Viņa izvēlējās otru iespēju. Ņemot vērā, ka viņai nav lieku līdzekļu biznesa sākšanai, viss notiekot lēnām. Sākumā pasūtītāji bija draugi un paziņas, kuri izvēlējās Vitas lelles dāvanām. Tagad tās nopērkamas gan Latvijas veikalos, gan ārzemju rokdarbnieku portālā Etsy.com, kas pēdējā laikā nodrošina visai lielu pieprasījumu. Tas esot pat tik liels, ka viņa nespējot tikt galā, īpaši saspringts bija Ziemassvētku laiks. Tādos periodos jāstrādā krietni vairāk nekā algotā darbā. «Ja strādā pats sev, jāmāk būtiski koriģēt savu darba laiku un būt gatavam strādāt vairāk. Var ieslīgt divās galējībās – vai nu darīt pārāk maz vai strādāt no agra rīta līdz vēlai naktij. Labi nav ne tā, ne tā,» viņa uzskata. Šobrīd Vita strādā kā pašnodarbinātā, taču plāno drīzumā dibināt SIA. «Šobrīd eksperimentu līmenī man likās izdevīgāk pamēģināt kā pašnodarbinātajai, lai pavērotu, kā sokas,» viņa saka.
Nav divu vienādu
Spriežot par konkurenci, Vita teic, ka lelles izgatavo daudzi, bet mazāk ir cilvēkveidīgo leļļu, un konkurence neesot liela. Viņa uzskata, ka pats grūtākais leļļu izgatavošanā ir seja. Viņas metode esot unikāla, līdzīgas lelles neviens netaisot, turklāt šī tehnika ļaujot strādāt ātri. «Svarīgs aspekts ir cena. Pašlaik varu uzturēt tādu cenu līmeni, kas ir samērā zems, salīdzinot ar ieguldīto roku darbu. Otras tādas lelles pasaulē nav,» viņa ir pārliecināta.
Meklē palīgus
Vita izgatavo lelles pēc saviem ieskatiem, kā arī pēc individuāla pasūtījuma. Lielākoties viņai izdodas «uzķert» cilvēku vēlmes un pasūtītāji atzīst, ka viņas radītais ir tieši tas, ko viņi vēlējušies, bet reizēm nākoties saskarties arī ar tādiem pasūtījumiem, kuri vairākas reizes jāpārtaisa, lai klients būtu apmierināts. Tādu gadījumu gan neesot bijis daudz.
Nereti cilvēki pērk lelli sev, nevis dāvanai, turklāt – gan jauni cilvēki, gan seniori. Vasaras un ziemas sezonā pēc Vitas lellēm liels pieprasījums ir veikalos un tirdziņos, bet rudenī, kad ir klusāks periods, internets ļauj izdzīvot un gūt apmierinošus ienākumus arī ar leļļu taisīšanu vien. «Tagad šūšanas darbu ir tik daudz, ka gribas augt un meklēt palīgus, lai pati varu vairāk nodoties dizaina izstrādei, radīt jaunus produktus,» saka Vita. Šobrīd visgrūtākais esot tehnikas sagādāšana, tā prasa lielus finanšu ieguldījumus. «Ir liela atšķirība starp parasto un industriālo šujmašīnu. Šūt ar neprofesionālu tehniku ir grūti,» viņa teic. Arī jaunu dizainu izveide ne vienmēr ir vienkārša, jo prasa daudz laika un piepūles. Tiklīdz nostabilizēsies ražošana, tapšot jauni projekti. Vita līdz pavasarim ir akadēmiskajā atvaļinājumā. «Bija laiks, kad Vimei sāka aizņemt tik daudz laika, ka bija grūti to apvienot ar mācībām. Pusgadu biju Erasmus apmaiņas programmā Bukarestē, kur tapa Vimei identitātes sistēma. Ideja mani tik ļoti aizrāva, ka paņēmu akadēmisko gadu, lai varētu sakārtot dzīvi šeit, Latvijā. Strādāt un mācīties vienlaicīgi ir grūti, ir patīkami koncentrēt pilnībā uzmanību vienai nodarbei,» viņa atklāj.
Ar apņēmību
Lielākā daļa Vitas kursabiedru tikai studē vai paralēli piepelnās algotā darbā. «Šādā vecumā veidot uzņēmumu – tas ir daudz prasīts no jaunieša. Tas ir milzīgs darbs. Mani ienākumi nav pārsteidzoši lieli, bet nekad nav bijis tā, ka kaut kā pietrūktu. Tas ir atkarīgs no katra paša prasībām,» viņa saka.
Lai sāktu savu biznesu, pēc viņas domām, galvenokārt ir nepieciešama apņēmība. Daudziem pietrūkstot teorētisko zināšanu, bet tagad arī LMA ir mainīta sistēma un ir kursi par biznesa plāna izstrādi u.tml. «Bez biznesa izglītības ir grūti. Grāmatvedības lietas un biznesa puse ir grūti saprotama, bieži vien nemaz negribas tajā iedziļināties. Tāpēc ar laiku gribētu biznesa partneri vai menedžeri, kas palīdzētu ar to visu tikt galā,» viņa atklāj.
Vita ir uzrakstījusi biznesa plānu un meklē iespējas izmantot kādu no biznesa atbalsta instrumentiem, piemēram, tāds varētu būt Rīgas domes un Swedbank grantu konkurss Atspēriens, varētu pieteikties kādā no inkubatoriem. Vita piebilst, ka Vimei ir atvērts arī cita veida sadarbībai un jauniem radošiem projektiem.
#1/8
Vita Meiere
#2/8
#3/8
#4/8
#5/8
#6/8
#7/8
