Jaunākais izdevums

Claudia papīra lelles piedāvā dažādas papīra lelles un ļauj vecmāmiņām uzdāvināt mazbērniem rotaļlietas no viņu bērnības

«Katram cilvēkam bērnība ir bijis laimīgākais posms dzīvē, un tur bija arī papīra lelles. Šobrīd rotaļlietu pircēji ir bērnu vecāki un vecvecāki, kuri paši savā bērnībā spēlējušies ar papīra lellēm un priecājas tās atkal redzēt. Cik esmu dzirdējusi no vecākiem, bērniem patīk papīra lelles, viņi ar tām spēlējas.

Šovasar biju Brīvdabas muzeja tirdziņā, kur daudzi cilvēki teica, ka jau ir pirkuši un zina manas lelles, tāpēc man vairs nav sausu muti jāstāsta, ko piedāvāju. Šī produkta pievienotā vērtība ir atmiņas no bērnības,» stāsta Agnese Fūrmane, Claudia papīra lelles (SIA Brangi) radītāja.

Ar papīra lellēm Agnese nodarbojas divus gadus. «Pirmais nopietnais iznāciens bija t/p Alfa un Dienas Biznesa projektā Biznesa eskalators 2014. gada septembrī. Sākumā, stāvot savā stendā, bija milzīgi plāni, viss likās skaisti un rožaini. Dzīvē tā nav, ik dienu ir kādas grūtības, kuras jāpārvar. Esmu sapratusi, ka savā biznesā nav brīvdienu – no rīta līdz vakaram, svētku dienās un visos brīvajos brīžos domāju tikai par saviem projektiem. Ja esi aizdedzies par savu ideju, citādi nemaz nevar būt. Katra jaunā kolekcija rada iedvesmu, uztur tonusu,» saka Agnese.

Visu rakstu Atdzīvina vecāku bērnības atmiņas lasiet 17. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Papīra lellēm Claudia tapusi nacionālo tautas tērpu kolekcija

Lelde Petrāne,14.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties Latvijas simtgadei, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru papīra lellēm Claudia tapusi nacionālo tautas tērpu kolekcija, kurā ietilpst 7 papīra lelles - pa vienai lellei no katra etnogrāfiskā Latvijas novada - Vidzemes, Zemgales, Kurzemes, Latgales un Sēlijas, kā arī 2 lelles - meita un puisis, kas ģērbti Rīgas pilsētai raksturīgā tautastērpā.

Radītā kolekcija ir pirmā kārta ilgtermiņa projektam «Papīra lelles Latvijas novadu tautastērpos», kas tiek īstenots kā dāvana Latvijas simtgadē ar galveno mērķi – ar visiem labi zināmas, bet piemirstas rotaļlietas – papīra lelles palīdzību, veicināt Latvijā un ārvalstīs dzīvojošu bērnu un jauniešu nacionālās identitātes apzināšanos, iepazīstinot ar Latvijas etnogrāfisko novadu tautastērpiem un to valkāšanas tradīcijām. Projekta ietvaros kopumā iecerēts izveidot vairākas papīra lelles no katra etnogrāfiskā novada, lai parādītu Latvijas etnogrāfisko tēpu daudzveidību un krāšņumu. Pie katras lelles pievienoti aprakstii par attiecīgo novadu, savukārt pie katras tautastērpa detaļas – nosaukumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā top? Drawies burtu krītiņi

Laura Mazbērziņa,06.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas pie zīmola Drawies radītājas Ievas Pastares, kura izveidojusi alfabēta krītiņus un krītiņus augļu un dārzeņu formās.

«Drawies» krītiņi ir radušies pēc īpašnieces diplomdarbu idejas, absolvējot Latvijas Mākslas akadēmiju 2015. gadā. «Studiju laikā sadarbojos ar Strazdumuižas internātvidusskolu, ar neredzīgiem bērniņiem. Tad mans uzstādījums bija tāds, lai ar krītiņu palīdzību arī šie bērni saprastu krāsas. Šos krītiņus izmanto arī bērni ar autismu un daltonismu. Krītiņus iegādājas arī privātie bērnudārzi,» stāsta I. Pastare.

«Pašlaik «Drawies» ir pārmaiņu procesā. Ļoti aktīvi tiek domāts par krītiņu materiāliem, jo iepriekš augļu un dārzeņu krītiņi bija no māla, bet tagad būs no ģipša. Burtu krītiņi jau ir no ģipša. Ģipsis ir daudz vieglāks par mālu, un tas eksportā ir milzīgs pluss. Līdz ar pāreju uz ģipsi, ražošanas process būs efektīvāks un draudzīgāks eksporta tirgum,» stāsta I. Pastare. Tomāts un mellenes tiks izņemti no ražošanas. Mellenes tāpēc, ka ir pārāk mazas un bērni tās var ielikt mutē, degunā. Savukārt, tomātu bērni dažkārt neatpazīst, viņiem šķiet, ka tas ir persiks vai ābols. Šobrīd lielāks pieprasījums ir pēc augļu un dārzeņu krītiņiem, jo krāsainie burti tirgū ir salīdzinoši nesen, kopš Ziemassvētkiem. Taču Ieva uzskata, ka tiem ir liels potenciāls. Šobrīd burtiem ir pieejams arī angļu un zviedru alfabēts, jo individuālie pasūtījumi tiek saņemti arī ārpus Latvijas, piemēram, Vācijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Zviedrijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Jauns materiāls, jauni produkti

Anda Asere,12.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drawies ergonomiskajiem un augļu un dārzeņu formu krītiņiem pievienojas alfabēts; dizainerei Ievai Pastarei ir padomā vēl citi produkti

«Tagad ir pārmaiņu process. Es optimizēju un efektivizēju ražošanu, tāpēc krītiņi Krāsainie drīzumā būs no cita materiāla – ģipša. Burtu krītiņi jau ir no ģipša. Ģipsis ir daudz vieglāks par mālu, līdz ar to krītiņi ir vieglāki un tas eksportā ir liels pluss. Vienlaikus krītiņi vairs nav tik plīstoši un trausli kā iepriekš. Māls ir trauslāks, jo ir smags – nometot zemē, ir lielāka iespējamība, ka tas saplīsīs. Līdz ar pāreju uz ģipsi ražošanas process ir vienkāršāks un efektīvāks,» saka Ieva.

Nesen Drawies piedalījās lielā rotaļlietu izstādē Spielwarenmesse Vācijā. Tā ir viena no nozīmīgākajām rotaļlietu izstādēm pasaulē, nozarē labi zināma. Izstādē Ieva piedalījās kopā ar citiem rotaļlietu ražotājiem. «Pērn ar rotaļlietu ražotājiem GIGI Bloks, Solid Wood Gifts, Claudia papīra lelles, MyCroToys un TakTil nodibinājām biedrību Wonder Toys. Ideja par asociāciju un to, ka vajadzētu apvienot spēkus, jo tā vieglāk tikt uz priekšu, bija jau kādu laiku, aptuveni divus gadus. Rudenī beidzot sanācām kopā un nolēmām, ka jādibina biedrība,» viņa teic. Vaicāta, ko biedrība var izdarīt tādu, ko katrs uzņēmums pats nespēj, Ieva norāda, ka viens no biedrības galvenajiem mērķiem ir apvienot Latvijas bērnu rotaļlietu ražotājus kopīgai attīstībai un atpazīstamībai Latvijā un ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA TakTil vadītāja Ulla Krūmiņa izgatavo attīstošās bērnu rotaļlietas – grāmatiņas, sedziņas, kalendārus un spēli alfabēta apgūšanai

Visas rotaļlietas viņa veido tā, lai bērnos attīstītu radošumu. Viņas skatījumā, laba rotaļlieta ir tāda, kas attīsta bērna spējas un vecākam uz mirkli dod atelpu. Uzņēmējai pašai patīk koka rotaļlietas, piemēram, leļļu koka mājas, viņas meitām patīk Gigi Bloks kartona kluči. «Maniem bērniem ir dažādas rotaļlietas, bet šobrīd ir posms, kad viņām aktuālas ir lelles, līdz ar to vecākā meita darbojas ar Claudia papīra lellēm,» viņa stāsta.

Ģimene pirmajā vietā

TakTil pirmsākumi meklējami 2015. gadā, kad Ulla ar astoņus mēnešus mazo meitiņu uz rokām bija pabeigusi Rīgas Stradiņa universitāti un fotoskolu. «Esmu pieradusi visu laiku kaut ko darīt. Visi teica, lai nomierinos un atpūšos, pasēžu mājās, bet man tas šķita jocīgi. Nolēmu iemācīties šūt. Sāku iet uz kursiem Skrodernīcā ar domu, ka iemācīšos šūt meitai un sev kleitas, kursu vadītāja visu laiku deva materiālus, ko šūt kopā, piemēram, kabatas, rāvējslēdzējus utt. Liku tos kopā, meita ar tiem spēlējās un no tā visa sanāca grāmatiņa. Vēlāk uzšuvu meitai attīstošo sedziņu,» stāsta Ulla. Runājot par to, kā salāgot biznesa un bērna vajadzības, viņa uzsver, ka bērni vienmēr būs pirmajā vietā. «Nekad neviens mans projekts nebūs svarīgāks par ģimeni. Es no tiem atteikšos, ja jutīšu, ka tie traucē maniem bērniem. Es visu daru, kad tas netraucē bērniem, – kad kāds palīdz pieskatīt viņus vai arī naktīs, kad meitenes guļ,» neslēpj Ulla. Visbiežāk viņa strādā naktīs.

Komentāri

Pievienot komentāru