Pamatojoties uz aizdomām par nelegālu pirmsvēlēšanu kampaņas finansēšanu 2007. gadā, šonedēļ pārmeklēts bijušā Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) mājoklis un birojs, vēsta pasaules mediji.

Esot Francijas prezidenta amatā, N. Sarkozī bija imūns pret tiesvedību uzsākšanu, taču pēc pilnvaru beigām policisti kļuva tiesīgi veikt «kratīšanu» viņa mājoklī un birojā. Tiesvedība tikusi atlikta vairākus gadus, kamēr N. Sarkozī pildīja valsts prezidenta amata pienākumus, tomēr viņš zaudēja imunitāti pēc sociālistu pārstāvja Fransuā Olanda uzvaras prezidenta vēlēšanās.

Šīs nedēļas sākumā desmit policisti veica kratīšanu N. Sarkozī un viņa sievas Karlas Bruni (Carla Bruni) dzīvesvietā, kā arī jaunajā N. Sarkozī birojā, ko valsts viņam nodrošina kā bijušajam prezidentam. Daži avoti ziņo arī par pārbaudēm daļēji N. Sarkozī piederošajā advokātu birojā. Pats bijušais Francijas prezidents un viņa sieva pirmdien devās brīvdienās uz Kanādu.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī oficiāli paziņojis par savu nolūku kandidēt valsts prezidenta vēlēšanās, solot atgriezt bezdarbniekus darba tirgū un vairāk ieklausīties vēlētājos, vēsta France 24.

Pēc vairāku mēnešu ilgām spekulācijām, vai N. Sarkozī kandidēs vēlēšanās vai tomēr nē, Francijas prezidents par savu lēmumu paziņoja sarunā ar telekanālu TF1.

«Jā, es esmu prezidenta vēlēšanu kandidāts,» sacīja N. Sarkozī. Francijas prezidents norādīja, ka viņš ir kā kuģa kapteinis vētras vidū. «Francija nedrīkst izlikties, ka krīze, Eiropa un pasaule neeksistē,» klāstīja prezidents.

N. Sarkozī arī uzsvēra, ka vēlas Francijas iedzīvotājiem ļaut piedalīties lēmumu pieņemšanā. «Viena no manām galvenajām idejām ir dot iespēju Francijas cilvēkiem izteikties referendumu ceļā,» solīja N. Sarkozī. Tāpat Francijas līderis norādīja uz nepieciešamību samazināt bezdarba līmeni valstī.

Francijas tiesa pirmdien eksprezidentu Nikolā Sarkozī atzinusi par vainīgu korupcijā un piespriedusi trīs gadu cietumsodu, no kuriem divi gadi ir nosacīts cietumsods.

66 gadus vecais Sarkozī atzīts par vainīgu korupcijā un ietekmes izmantošanā saistībā ar mēģinājumu piekukuļot Kasācijas tiesas tiesnesi Žilbēru Azibēru, lai iegūtu slepenu informāciju par izmeklēšanu citā ar Sarkozī saistītā lietā. Apmaiņā pret informāciju Sarkozī piedāvājis atbalstīt Azibēra pieteikumu uz izdevīgu amatu Monako.

Sarkozī un viņa advokāts Tjerī Hercogs mēģināja piekukuļot Azibēru, lai saņemtu informāciju par izmeklēšanu citā lietā, kurā Sarkozī tika apsūdzēts par nelikumīgu maksājumu saņemšanu no uzņēmuma "L'Oreal" mantinieces Lilianas Betankūras savas 2007.gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā.

Apsūdzības pret Sarkozī balstītas uz viņa un Hercoga telefonsarunām, kuras ierakstījusi policija. Sarkozī noliedza, ka būtu pastrādājis noziegumu, un apgalvo, ka viņa telefonsarunas noklausītas nelegāli.

Parīze varētu izstāties no Šengenas zonas, ja Eiropas Savienība (ES) nedemonstrēs progresu cīņā ar nelegālo imigrāciju, pavēstījis Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, ziņo ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Nekontrolēta imigrācija samazinās Eiropas spējas integrēt jaunpienācējus un ar papildus slogu apliks sociālās palīdzības tīklus, priekšvēlēšanu kampaņas pasākumā sacīja N. Sarkozī.

«Ja tuvāko 12 mēnešu laikā netiks panākts nopietns progress šajā virzienā, tad Francija pārtrauks savu dalību Šengenas līgumā līdz tiks pabeigtas sarunas,» norādīja Francijas prezidents.

Db.lv jau vēstīja - aizvadītajā nedēļā N. Sarkozī izteicās, ka Francijā ir pārāk daudz ārvalstnieku un valsts tos nav integrējusi pareizi, tāpēc imigrantu skaits būtu jāsamazina gandrīz uz pusi.

«Mūsu teritorijā ir pārāk daudz ārvalstnieku un mēs vairs tiem nespējam sameklēt mājokli, darbu un skolu, tāpēc mūsu integrācijas sistēma strādā aizvien sliktāk un sliktāk,» sarunā ar telekanālu France 2 sacīja N. Sarkozī.

Bijusī Francijas pirmā lēdija Karla Bruni-Sarkozī pavēstījusi, ka, pēc viņas uzskatiem, sievietes vieta ir mājās ar saviem bērniem un ka viņas paaudzei nav nepieciešams būt feministiem, vēsta dailymail.co.uk.

45 gadus vecā Bruni-Sarkozī savu viedokli par sievietes lomu sabiedrībā paudusi intervijā žurnālam Vogue.

«Es neesmu aktīva feministe. Gluži pretēji - es esmu buržujs. Man patīk ģimenes dzīve, man patīk katru dienu darīt vienu un to pašu,» viņa skaidrojusi izdevumam.

Francijas Sociālistu partija apsūdzējusi prezidentu Nikolā Sarkozī videokonferences ar ASV vadītāju Baraku Obamu izmantošanā savā priekšvēlēšanu cīņā, vēsta Lielbritānijas laikraksts The Guardian.

Dažas dienas pirms Francijas prezidenta vēlēšanām N. Sarkozī atļāvis televīzijas kamerām nofilmēt videokonferences sarunu starp viņu un B. Obamu. «Tagad jābūt aizņemtam laikam,» sacījis B. Obama, piebilstot, ka apbrīno N. Sarkozī sarežģīto cīņu. Savukārt Francijas prezidents atbildēja - «Mēs kopīgi uzvarēsim, Obamas kungs». Tālāk abi līderi sarunājušies par Sīriju, Irānu un naftu, bet televīzijas to neesot filmējušas.

Francijas Sociālistu partija uzsver, ka N. Sarkozī tādējādi pārkāpis diplomātisko protokolu un starptautiskajā arēnā apkaunojs Franciju, lai veicinātu atbalstu savai vēlēšanu kampaņai. Neizpratni paudusi arī Francijas masu mediju arodbiedrība SNJ-CGT, kurai radies jautājums, vai Vašingtona zinājusi, ka šī saruna tiks padarīta publiska.

Lojālā Francijas pirmā lēdija Karla Bruni - Sarkozī veltījusi glaimojošus vārdus savam vīram un solījusi savu atbalstu viņam 100 procentu apmērā, vēsta thelocal.fr.

Mūziķe, aktrise un bijusī modele sacījusi, ka viņa būs vīra pusē, «kad viņam tas būs nepieciešams».

Bruni - Sarkozī, kura iepriekš atbalstījusi kreisā spārna kandidātus, nav radījusi nekādas šaubas, ka tic tam, ka viņas labā spārna vīrs ir īstais cilvēks, kuram jābūt par prezidentu vēl piecus gadus.

«Viņš ir ļoti labs, un viņam ir pieredze un drosme,» viņa teikusi. «Kad es redzu, kas notiek Grieķijā, man ir bail, bet man ir mazāk bail, kad zinu, ka viņš ir prezidents,» viņa turpinājusi.

Runājot par pāra nesen dzimušo meitu, viņa teikusi, ka Sarkozī bezmiega naktis pārāk neskar.

Esošais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī zaudējis savam sīvākajam sāncensim Fransuā Olandam prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā. Abi politiķi nav ieguvuši nepieciešamo balsu skaitu, tāpēc sacentīsies vēlēšanu otrajā kārtā.

Sociālistu kandidāts F. Olands svētdien saņēmis 28,6% vēlētāju balstu, savukārt, N. Sarkozī atbalstīja tikai 27,07% vēlētāju. Trešajā vietā, sagādājot pārsteigumu politikas vērotājiem, iekļuva labējās Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna, kuru par prezidenti vēlējās redzēt 18,12% vēlētāju.

Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta notiks 6. maijā, kad par uzvaru sacentīsies F. Olands un N. Sarkozī. Analītiķi norāda, ka N. Sarkozī nāksies pacensties uzrunāt labēji noskaņotos vēlētājus, kas atbalstījuši M. Lepēnu, vēsta BBC.

N. Sarkozī ir pirmais Francijas Piektās republikas prezidents, kas zaudējis prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā. Svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vēlētāju aktivitāte bijusi rekordaugsta – vairāk nekā 80%.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī nācis klajā ar pasākumu kopumu, kas tiks veltīti jaunu darbavietu radīšanai un bezdaba mazināšanai. Kopumā šiem mērķiem tiks tērēti 430 miljoni eiro.

N. Sarkozī plānos paredzēts lielāks atbalsts darbinieku apmācības programmām, samazināti nodokļi mazajiem uzņēmumiem, kas darbā pieņem gados jaunus darbiniekus. Tāpat paredzēts, ka tiks pārskatīta bezdarbnieku pārkvalifikācijas programma un izveidota jauna veida partnerība starp valdību un Francijas bankām.

«Mēs visi piekritām, ka lai atrisinātu nopietno ekonomisko situāciju un uztraucošo situāciju darba tirgū, mums nepieciešama nopietna un strauja rīcība,» sacīja N. Sarkozī. Francijas prezidents arī uzsvēra, ka nepieciešamā nauda tiks pārcelta no citām valsts budžeta pozīcijām un nepalielinās deficītu.

Bezdarba līmenis Francijā sasniedzis 10%, vēsta Bloomberg. N. Sarkozī arī norādīja, ka Francijā, laika posmā no 2000. līdz 2009. gadam, darbaspēka izmaksas augušas par 20%, salīdzinot ar 7% Vācijā.

Pirms gaidāmajām Francijas prezidenta vēlēšanām arvien vairāk valsts iedzīvotāji savu izvēli ir gatavi izdarīt par labu pašreizējam valsts prezidentam Nikolā Sarkozī, liecina Francijas sabiedrības aptauju rezultāti, ziņo Reuters.

Šobrīd attiecībā pret N. Sarkozī pozitīvs viedoklis ir 40% Francijas iedzīvotāju, kas ir augtākais līmenis pēdējo divu gadu laikā. Gada sākumā par Sarkozī pozitīvs viedoklis bija tikai 30% Francijas iedzīvotāju. Labāki esošā Francijas rezultāti tiek skaidroti ar aktīvu vēlēšanu kampaņu un regulāru parādīšanos medijos.

Reuters ziņo, ka vēl joprojām Francijas iedzīvotāju vidū populārāka nākamā prezidenta izvēle ir Sociālistu partijas pārstāvis Fransuā Holands. Tiesa, N. Sarkozī pamazām deldējot F. Holanda pārsvaru.

Prezidenta vēlēšanas Francijā notiks 22. aprīlī.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī pavēstījis, ka finanšu transakciju nodoklis, kurš izpelnījies apzīmējumu «Robina Huda nodoklis», valstī tiks ieviests jau no šā gada augusta.

Finanšu transakciju nodeva 0,1% apmērā tiks ieviesta neskatoties uz to vai Parīzes piemēram sekos arī citas Eiropas valstis. Tāpat N. Sarkozī pauda cerības, ka šāds solis liks arī citām valstīm ieviest transakciju nodokli.

«Mēs vēlamies radīt triecienvilni un parādīt, ka nav pilnīgi nekāda iemesla, ka tiem, kuri ir palīdzējuši izveidot krīzi, nevajadzētu piedalīties finanšu atjaunošanā,» klāstīja N. Sarkozī.

N. Sarkozī arī norādīja, ka transakciju nodoklis valstij dos ienākumus viena miljarda apmērā un tādējādi samazinās Francijas budžeta deficītu. Pret Francijas plāniem vienpusēji ieviest finanšu transakciju nodokli iebilst valsts centrālā banka, kura apšauba tā izpildes iespējamību.

Tādiem interneta gigantiem kā Google, Facebook un Twitter vajadzētu maksāt speciālus nodokļus pavēstījis Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, ziņo AFP.

«Nav pieļaujams, ka viņu apgrozījums Francijā ir vairāki miljardi eiro bez nodokļu maksāšanas,» N. Sarkozī stāstīja sarunā ar žurnālu La Point. Viņš norādīja, ka Francijas valdībai vajadzētu ar nodokļiem aplikt ienākumus no tiešsaistes reklāmas.

Aizvadītajā gadā Francijas likumdevēji jau noraidīja līdzīgu plānu ar nodokļiem aplikt tiešsaistes reklāmu, norādot, ka šāds projekts vissāpīgāk ietekmēs mazos vietējos uzņēmumus, nevis globālos interneta gigantus Google, Facebook un Twitter.

Atbildot uz Francijas prezidenta ierosinājumu, kompānija Google norādījusi, ka «internets rada lieliskus apstākļus jaunām darbavietām un Francijas ekonomiskajai izaugsmei». Interneta kompānija atsaucās uz nesenu pētījumu, kurā norādīts, ka interneta kompānijas Francijas ekonomikai 2009. gadā devušas 60 miljardus eiro un līdz 2015. gadam kopumā varētu radīt 450 tūkstošus darba vietu.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī aicinājs saglabāt drosmi, mieru un vienotību, lai pārvarētu finanšu krīzi, kā arī apsolījis īstenot jaunas reformas, pēc tam, kad viņa vadītā valsts sķīrās no augstā AAA reitinga.

«Šī ir pārbaude un mums tai ir jāskatās acīs, mums jāpretojas un mums jācīnās,» sacīja N. Sarkozī. «Mums ir jādemonstrē drosme un miers.»

Francijas prezidents uzsvēra, ka Francijai ir jāpierāda apņēmība īstenot reformas, un solīja, ka līdz janvāra beigām nāks klajā ar «svarīgiem lēmumiem», kas veltīti finanšu krīzes pārvarēšanai.

Savukārt sociālistu kandidāts prezidenta amatam – Fransuā Holande - nācis klajā ar paziņojumu, ka Francijas reitinga zaudēšana ir N. Sarkozī kļūmīgās politikas sekas.

Starptautiskās kredītreitingu aģentūras Standard & Poor’s lēmums samazināt Francijas reitingu līdz AA+ devis triecienu Parīzes paštēlam un N. Sarkozī perspektīvām atkārtoti tikt ievēlētam par valsts prezidentu, raksta AP.

Svētdien notikušajās Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā līdzšinējais prezidents Nikolā Sarkozī cietis sakāvi un turpmāk par valsts vadītāju būs sociālists Fransuā Olands. Savukārt finanšu problēmu nomocītās Grieķijas parlamenta vēlēšanās smagus zaudējumus piedzīvojušas valdošās partijas.

Francijas un Grieķijas vēlēšanu rezultāti var dot spēcīgu triecienu Eiropā valdošajai finanšu taupības politikai un radīt jaunas pārmaiņas reģionā, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

«Taupība vairs nevar būt neizbēgama,» savā uzvaras runā norādīja F. Olands. «Visās galvaspilsētās ir cilvēki, kas, pateicoties mums, cer uz taupības režīma beigām,» uzrunājot savus atbalstītājus, klāstīja jaunais Francijas prezidents. «Jūs esat kustība, kas veidojas Francijā un, iespējams, pat visā pasaulē.»

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka F. Olands vēlēšanu otrajā kārtā ieguvis 51,7% vēlētāju atbalstu, bet līdzšinējo Francijas prezidentu N. Sarkozī atbalstījuši 48,33% valsts balstiesīgo iedzīvotāju. F. Olands ir pirmais sociālistu pārstāvis, kas ieņēmis Francijas prezidenta amatu pēdējo 17 gadu laikā. Sakāvi vēlēšanās atzinis līdzšinējais prezidents Nikolā Sarkozī, kurš jau apsveicis F. Olandu.

Vienas nedēļas nogales ietvaros divu eirozonai nozīmīgu valstu - Francijas un Grieķijas - vēlētāji darīja zināmu savu izvēli attiecīgi par turpmāko valsts prezidentu un parlamenta sastāvu.

Abos gadījumos vēlēšanu iznākums ir sarežģīts un neko vairāk par totālu neziņu nesola.

Grieķijā, kam līdz šim ir bijušas nopietnas problēmas ar teju jebkādu strukturālo reformu realizēšanu un tā dēvēto jostas savilkšanu, šobrīd vēl lielāku pārstāvniecību ir guvušas nevis partijas, kuras uzskatītu, ka beidzot jāsāk dzīvot racionālāk, bet gan politiskie spēki, kuri savai tautai ir solījuši atteikšanos no teju jebkādiem samazinājumiem. Citos gadījumos šī grieķu izvēle varbūt nešķistu tik būtiska, bet šobrīd ir jāņem vērā, ka runa ir par valsti, kura līdz šim ir demonstrējusi spēju naudu aizņemties, bet ne atdot. Turklāt tieši Grieķijas kontekstā laiku pa laikam ir aktualizējies jautājums par eirozonas turpmāko dzīvotspēju.

Eiropas Savienība (ES) saskaras ar lielu izjukšanas risku, tās nākotne ir neskaidra, bet parādu krīzes atrisināšana pilnībā aizņems vairākus gadus. Tāpēc nepieciešams Briseles samita laikā vienoties par kopīgu krīzes pārvarēšanas stratēģiju, paziņojuši Eiropas līderi.

Eirozonas parādu krīzes atrisināšana ilgs vairākus gadus, Eiropas centriski labējo līderu konferences laikā Marseļā, brīdināja Vācijas kanclere Angela Merkele.

A. Merkele arī uzsvēra, ka ir nepieciešamas izmaiņas Eiropas konstitūcijā, kā arī visām 27 ES valstīm ir pienākums kopīgi strādāt un jāatmet nacionālie ego, lai pārvarētu parādu krīzi.

Savukārt Francijas prezidents Nikolā Sarkozī pavēstīja, ka Eiropa nekad iepriekš nav saskārusies ar lielāku izjukšanas risku kā pašlaik.

N. Sarkozī arī norādīja, ka Eiropa atrodas lielās briesmās, vēsta BBC. «Nekad nav bijis tik liels Eiropas izjukšanas risks. Eiropa ir saskārusies ar ārkārtīgi bīstamu situāciju,» sacīja Francijas prezidents.

Francija vēlas piešķirt jaunu impulsu Turcijas virzībai uz Eiropas Savienību (ES) un plāno atsākt sarunas par valsts pievienošanos ES, pavēstījis Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss.

Līdz šim Francija bija asi noskaņota par Turcijas iespējamo iestāšanos ES un tās iepriekšējais prezidents Nikolā Sarkozī izteicies, ka Turcijai nekad nevajadzētu pievienoties blokam. N. Sarkozī gan arī rosināja Turcijai piedāvāt kādu speciālu sadarbības modeli.

Sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā Trucija uzsāka 2005. gadā. Patlaban no 35 sarunu sadaļām noslēgtas tikai vienas. Pret Turcijas dalību ES iebilda ne tikai Francija, bet arī Kipra un Vācija, kuras valdība gan norāda, ka nav pret sarunām kā tādām. Pirms trīs gadiem sarunas par Turcijas iestāšanos ES tika apturētas.

Šāda situācija vairākkārt izraisījusi Ankaras sašutumu. Aizvadītajā nedēļā Turcijas premjers Tajips Erdogans pavēstīja, ka viņa valsts ES vietā varētu iestāties Šanhajas sadarbības organizācijām, vēsta Euobserver.

Publiski pazīstamas personas un uzņēmumus savulaik biedēja preses pastiprināta uzmanība viņu teiktajam un darītajam. Tagad šīs bažas nobāl interneta jaunajā realitātē, kur katru pārsteidzīgi publicētu teikumu vai foto kāri gaida tūkstošiem vērotāju. Ko mācīties no gadījumiem, kad interneta lietotāju labvēlības iegūšanai publicētās ziņas sagādā pilnīgi pretēju rezultātu?

Privātu ziņojumu kļūdaina publicēšana uzņēmumu korporatīvajos profilos, ļaundabīgas programmatūras, kas izsūta citiem cilvēkiem ziņas no augstu amatpersonu privātajiem profiliem – tā jau ir kļuvusi par interneta lietotāju ikdienu, un šādas kļūmes raisa smaidu, tomēr par skandālu to vis nenosauksi. Tomēr arī pavisam nopietnu sociālo mediju komunikācijas izgāšanos arī Latvijā netrūkst, lai gan, šķiet, nevienam nav gājis tik apkaunojoši kā amerikāņu politiķim Entonijam Vīneram, kurš mikroblogošanas vietnē twitter.com visu šīs vietnes lietotāju aplūkošanai publicējis intīmu fotogrāfiju, kas bija domāta pavisam privātai lietošanai. Cik graujoša šāda kļūda būtu Latvijas politiķu reputācijai, ir diskutējams jautājums, jo jāsecina, ka Latvijas sabiedrība ir gatava piedot arī pavisam atšķirīgi vērtējamus, internetā paustus politiķu uzskatus, bet tik nopietns reitingu grāvējs kā Francijas prezidenta Fransuā Olanda gadījumā pie mums vēl nav novērots.

Aizvien vairāk ārzemnieku naturalizācijas ceļā iegūst Latvijas pilsonību, un starp šīm personām galvenokārt ir personas, kas atteikušās no Krievijas, Ukrainas vai Baltkrievijas pilsonības.

No Latvijas pilsonībā uzņemtajiem pilsoņiem 74% ir krievi, 13% ukraiņi, 12% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 20% no pilsonībā uzņemtajām personām ir pamata, 53% - vidējā, bet 23% - augstākā izglītība.

Salīdzinot ar situāciju pirms gada, vērojama tendence, ka Latvijas pilsonību iegūst arvien varāk ārzemnieku – tā, piemēram, otrdien, 19. februārī, ar valdības lēmumu Latvijas pilsonībā tika uzņemtas 147 personas, tostarp 14 ārzemnieki, kas ir gandrīz 10% no kopējā naturalizēto personu skaita. Salīdzinājumam - pērn ik mēnesi naturalizēto ārzemnieku skaits nepārsniedza 5%.

Kopumā 18 no naturalizētajām personām ir nepilngadīgas un naturalizējušās kopā ar vecākiem. Šoreiz pilsonībā uzņemto ārzemnieku vidū ir arī divi dvīņu pāri - vecākajām dvīnēm ir 20 gadi, savukārt jaunākajām dvīnēm - divi gadi.

Francija līdz šim uz parādu krīzes izaicinājumiem ir atbildējusi, palielinot nodokļus un īpaši nesamazinot valsts tēriņus. Francijas nodokļu sistēma nereti kritizēta kā necaurredzama un sarežģīta, kas vislielāko slogu uzliek vidusšķirai. Tomēr pēc pavasarī paredzētajām vēlēšanām situācija var mainīties, vēsta žurnāls Time.

Francijas taupības plānu ietvaros ir paredzēta budžeta deficīta samazināšana no 199 miljardiem ASV dolāru 2010. gadā līdz 103 miljardiem dolāru 2012. gadā. Tāpat tuvākajās desmitgadēs Francija plāno arī smazināt savu valsts parādu, kas sasniedzis 1,7 triljonus ASV dolāru.

Tomēr, pretēji parādu krīzes nomāktajām valstīm, kā, piemēram, Grieķijai, Spānijai un Īrijai, kuras ievērojami samazinājušas savus tēriņus, iesaldējušas sabiedriskā sektora darbinieku algas un «apcirpušas» sociālās programmas, Francija cenšas panākt sabalansētu budžetu un lielāko uzmanību pievērš ienākumu pieaugumam ar nodokļu palīdzību.

Visnemīlētākais no Eiropas lielāko valstu līderiem šobrīd ir Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, liecina BVA Opinion veiktās aptaujas rezultāti, ziņo Reuters.

Kopumā veseliem 58% Eiropas iedzīvotāju par N. Sarkozī ir slikts viedoklis, liecina aptaujas dati. Nedaudz labāk aptaujā klājies citiem Eiropas līderiem. Par valsts kancleri Angelu Merkeli slikts viedoklis bijis 41% aptaujāto eiropiešu, par Lielbritānijas premjeru Deividu Kameronu - 42%, par Itālijas premjeru Mario Monti - 36% un par Spānijas premjeru Mariano Rahoju - 34%.

Lai veiktu minēto aptauju, tika aptaujāti 4217 cilvēki Francijā, Spānijā, Itālijā, Vācijā un Lielbritānijā.

Francijā prezidenta vēlēšanas paredzētas jau nākamā mēneša beigās. Šobrīd sabiedrības aptaujās līderis ir Sociālistu partijas līderis Fransuā Holands, kas, piemēram, bagātos solījis aptikt ar 75% ienākuma nodokli.

Ekonomikas nedienas frančiem liek apsvērt sveštautiešu pielaišanu nacionālajiem dārgumiem.

Parīzes Luvra ir viens no pasaulē lielākajiem un senākajiem muzejiem, un viss liecina, ka tā vairāk nekā 200 gadu pastāvēšanas vēsturē (tauta mākslas vērtībām tika pielaista pēc revolūcijas – 1793. gadā) ārzemniekiem vērs ne tikai ieejas, bet arī direktora kabineta durvis. Pašreizējā direktora, 60. gadus vecā Anrī Luareta, līgums beidzas aprīlī, un viņš ir nolēmis pēc 12 darba gadiem uz šo amatu vairs nepretendēt. Tā kā muzeja un kolekciju uzturēšana līmenī prasa milzu summas, Fransuā Olanda valdība pasaules finanšu piesaistes vārdā ir noskaņota savā mākslas templī ielaist ārzemnieku, ziņo Bloomberg.

Pašlaik ir izveidojušās divas Eiropas – viena, kuras valstis vēlas solidaritāti un ciešākas regulācijas savā starpā, un otra, kura ir pievienojusies tikai vienotā tirgus principiem, pavēstījis Francijas prezidents Nikolā Sarkozī.

Francijas prezidents arī uzsvēra, ka viņš un Vācijas kanclere Angela Merkele izdarījuši visu, lai Lielbritānija varētu piedalīties līgumā par Eiropas Savienības (ES) pamatnoteikumiem, par kuriem Eiropas valstis lēma aizvadītajā nedēļā notikušā samita laikā.

N. Sarkozī sarunā ar laikrakstu Le Monde arī aizstāvēja savu sadarbību un kompromisus ar Vācijas kancleri A. Merkeli, uzsverot kancleres «pragmatismu un intelektu».

Tāpat Francijas līderis norādīja, ka samita iznākums nenozīmēs, ka Francija nesadarbosies ar Lielbritāniju. Apvienotās Karalistes premjers Deivids Kamerons esot bijis «drošsirdīgs» saistībā ar Lībiju, kā arī Londonai un Parīzei ir kopīga sadarbība kodolenerģijas un aizsardzības jautājumos.

Sociālistu favorīts Francijas prezidenta vēlēšanās Fransuā Holands (Francois Hollande) pavēstījis, ka lielākajiem pelnītājiem vajadzētu samaksāt 75% no ienākumiem nodoklī, ziņo BBC.

«Virs 1 miljonam eiro nodokļa likmei jābūt 75%, jo šāds ienākumu līmenis nav iespējams,» viņš sacījis.

Runājot televīzijā, Holands solījis, ka, ja tiks ievēlēts, viņš atsauks nodokļu atvieglojumus, ko ieviesis pašreizējais valsts prezidents Nikolā Sarkozī.

Savukārt politiskie oponenti viņa nodokļu priekšlikumus asi nosoda.

Sabiedriskās domas aptaujas gan liecina, ka sociālistu kandidāts arvien pietuvojas N. Sarkozī.

Bagāto aplikšana ar nodokļiem Francijā kļuvis par «karstu» kampaņas jautājumu. Nodokļu konsultanti no kaimiņos esošās Šveices uzskata, ka augstāki nodokļi, kas varētu tikt uzlikti Francijas bagātniekiem, varētu izraisīt masveida izceļošanu no valsts. Daudzas no Francijas bagātākajām slavenībām jau dzīvo ārvalstīs.