Pamatojoties uz aizdomām par nelegālu pirmsvēlēšanu kampaņas finansēšanu 2007. gadā, šonedēļ pārmeklēts bijušā Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) mājoklis un birojs, vēsta pasaules mediji.

Esot Francijas prezidenta amatā, N. Sarkozī bija imūns pret tiesvedību uzsākšanu, taču pēc pilnvaru beigām policisti kļuva tiesīgi veikt «kratīšanu» viņa mājoklī un birojā. Tiesvedība tikusi atlikta vairākus gadus, kamēr N. Sarkozī pildīja valsts prezidenta amata pienākumus, tomēr viņš zaudēja imunitāti pēc sociālistu pārstāvja Fransuā Olanda uzvaras prezidenta vēlēšanās.

Šīs nedēļas sākumā desmit policisti veica kratīšanu N. Sarkozī un viņa sievas Karlas Bruni (Carla Bruni) dzīvesvietā, kā arī jaunajā N. Sarkozī birojā, ko valsts viņam nodrošina kā bijušajam prezidentam. Daži avoti ziņo arī par pārbaudēm daļēji N. Sarkozī piederošajā advokātu birojā. Pats bijušais Francijas prezidents un viņa sieva pirmdien devās brīvdienās uz Kanādu.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī oficiāli paziņojis par savu nolūku kandidēt valsts prezidenta vēlēšanās, solot atgriezt bezdarbniekus darba tirgū un vairāk ieklausīties vēlētājos, vēsta France 24.

Pēc vairāku mēnešu ilgām spekulācijām, vai N. Sarkozī kandidēs vēlēšanās vai tomēr nē, Francijas prezidents par savu lēmumu paziņoja sarunā ar telekanālu TF1.

«Jā, es esmu prezidenta vēlēšanu kandidāts,» sacīja N. Sarkozī. Francijas prezidents norādīja, ka viņš ir kā kuģa kapteinis vētras vidū. «Francija nedrīkst izlikties, ka krīze, Eiropa un pasaule neeksistē,» klāstīja prezidents.

N. Sarkozī arī uzsvēra, ka vēlas Francijas iedzīvotājiem ļaut piedalīties lēmumu pieņemšanā. «Viena no manām galvenajām idejām ir dot iespēju Francijas cilvēkiem izteikties referendumu ceļā,» solīja N. Sarkozī. Tāpat Francijas līderis norādīja uz nepieciešamību samazināt bezdarba līmeni valstī.

Francijas tiesa pirmdien eksprezidentu Nikolā Sarkozī atzinusi par vainīgu korupcijā un piespriedusi trīs gadu cietumsodu, no kuriem divi gadi ir nosacīts cietumsods.

66 gadus vecais Sarkozī atzīts par vainīgu korupcijā un ietekmes izmantošanā saistībā ar mēģinājumu piekukuļot Kasācijas tiesas tiesnesi Žilbēru Azibēru, lai iegūtu slepenu informāciju par izmeklēšanu citā ar Sarkozī saistītā lietā. Apmaiņā pret informāciju Sarkozī piedāvājis atbalstīt Azibēra pieteikumu uz izdevīgu amatu Monako.

Sarkozī un viņa advokāts Tjerī Hercogs mēģināja piekukuļot Azibēru, lai saņemtu informāciju par izmeklēšanu citā lietā, kurā Sarkozī tika apsūdzēts par nelikumīgu maksājumu saņemšanu no uzņēmuma "L'Oreal" mantinieces Lilianas Betankūras savas 2007.gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā.

Apsūdzības pret Sarkozī balstītas uz viņa un Hercoga telefonsarunām, kuras ierakstījusi policija. Sarkozī noliedza, ka būtu pastrādājis noziegumu, un apgalvo, ka viņa telefonsarunas noklausītas nelegāli.

Bijusī Francijas pirmā lēdija Karla Bruni-Sarkozī pavēstījusi, ka, pēc viņas uzskatiem, sievietes vieta ir mājās ar saviem bērniem un ka viņas paaudzei nav nepieciešams būt feministiem, vēsta dailymail.co.uk.

45 gadus vecā Bruni-Sarkozī savu viedokli par sievietes lomu sabiedrībā paudusi intervijā žurnālam Vogue.

«Es neesmu aktīva feministe. Gluži pretēji - es esmu buržujs. Man patīk ģimenes dzīve, man patīk katru dienu darīt vienu un to pašu,» viņa skaidrojusi izdevumam.

Parīze varētu izstāties no Šengenas zonas, ja Eiropas Savienība (ES) nedemonstrēs progresu cīņā ar nelegālo imigrāciju, pavēstījis Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, ziņo ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Nekontrolēta imigrācija samazinās Eiropas spējas integrēt jaunpienācējus un ar papildus slogu apliks sociālās palīdzības tīklus, priekšvēlēšanu kampaņas pasākumā sacīja N. Sarkozī.

«Ja tuvāko 12 mēnešu laikā netiks panākts nopietns progress šajā virzienā, tad Francija pārtrauks savu dalību Šengenas līgumā līdz tiks pabeigtas sarunas,» norādīja Francijas prezidents.

Db.lv jau vēstīja - aizvadītajā nedēļā N. Sarkozī izteicās, ka Francijā ir pārāk daudz ārvalstnieku un valsts tos nav integrējusi pareizi, tāpēc imigrantu skaits būtu jāsamazina gandrīz uz pusi.

«Mūsu teritorijā ir pārāk daudz ārvalstnieku un mēs vairs tiem nespējam sameklēt mājokli, darbu un skolu, tāpēc mūsu integrācijas sistēma strādā aizvien sliktāk un sliktāk,» sarunā ar telekanālu France 2 sacīja N. Sarkozī.

#Uzbrukumi uz ceļiem vairāk līdzinās Robina Huda stāstam, jo uzbrucēji lielākoties cenšas neradīt kaitējumu autovadītāju veselībai un nesabojāt automašīnas.

Ir aptuveni pusnakts, kad Humberto Aguilars, vadot kravas automašīnu, kas piekrauta ar 20 tonnām nesen vāktu dārzeņu, brauc pa vienu no visbīstamākajiem ceļiem Latīņamerikā (La Grita - Karakasa). Kravu viņam jānogādā Venecuēlas galvaspilsētā.

Saulei rietot, dodoties 900 kilometrus garajā ceļā, H. Aguilars apzinās, ka viņa dzīvība ir paša rokās.

Valstī valdot badam, uzbrukumu skaits uz Venecuēlas ceļiem aug biedējošā tempā.

Tikai pirms dažām dienām H. Aguilars jau savām acīm redzējis skatu, kā uz ceļa tiek aplaupītas automašīnas, kas pārvadāja pienu, rīsus, cukuru un citas preces. Tajā reizē viņš palika neskarts, jo veda mazāk vērtīgos dārzeņus.

Turīgās pilsētvalsts bagātākajiem 5% nodokļos būs jādod vairāk, lai atbalstītu mazāk pelnošos , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts ‒ tas ir valsts budžets. Tā acīmredzami uzskata Singapūrā, kur nacionālo neatkarību atzīmē jubilejai veltītiem fiskālajiem jauninājumiem.

Tirgum netraucē

Singapūras Republika valsts neatkarības 50. gadskārtu sagaida ar īpašiem jubilejas budžeta jauninājumiem, kas stāsies spēkā ar 2017. fiskālo gadu. Kāds nacionālā dienas laikraksta The Straits Times apskatnieks to raksturo kā Robina Huda budžetu – tas ar dažādiem fiskālajiem instrumentiem ņem no bagātajiem un dod trūcīgajiem.

Tāds risinājums var šķist paradoksāls valstij, kurā privātā labklājība faktiski ir ideoloģija. Apmēram 5,5 miljonu iedzīvotāju un 718,3 kvadrātkilometru lielā Singapūra ar IKP uz vienu iedzīvotāju 55182 USD līmenī ir viena no turīgākajām ekonomikām pasaulē. Ļoti nelielā un resursiem nabadzīgā pilsētvalsts ir pamanījusies radīt ekonomiku, kurā mūsdienās katrs piektais iedzīvotājs ir miljonārs, un tas ir, pat neņemot vērā nekustamos īpašumus.

Francijā ir pārāk daudz ārzemnieku un valsts tos nav integrējusi pareizi, tāpēc imigrācijas skaits būtu jāsamazina gandrīz uz pusi, pavēstījis Francijas prezidents Nikolā Sarkozī.

Aizstāvot savu prezidenta vēlēšanu solījumu – gandrīs uz pusi samazināt imigrācijas apjomus, N. Sarkozī norādīja, ka Francijas mēģinājumi integrēt ārvalstniekus franču kultūrā un sabiedrībā ir cietuši neveiksmi.

«Mūsu teritorijā ir pārāk daudz ārvalstnieku un mēs vairs tiem nespējam sameklēt mājokli, darbu un skolu, tāpēc mūsu integrācijas sistēma strādā aizvien sliktāk un sliktāk,» sarunā ar telekanālu France 2 sacīja N. Sarkozī.

Intervijā viņš arī uzsvēra, ka, neskatoties imigrācijas «svētīgo» lomu atsevišķās Francijas ekonomikas jomās, tomēr tā ir rūpīgāk jākontrolē. «Lūkojoties piecu gadu termiņā, es domāju, ka, lai integrācijas procesu atjaunotu labā stāvoklī, mums imigrantu skaits jāsamazina no 180 līdz 100 tūkstošiem gadā,» sacīja Francijas prezidents. Tāpat N. Sarkozī ierosināja ierobežot pašlaik imigrantiem pieejamo sociālo pakalpojumu klāstu.

Francijas Sociālistu partija apsūdzējusi prezidentu Nikolā Sarkozī videokonferences ar ASV vadītāju Baraku Obamu izmantošanā savā priekšvēlēšanu cīņā, vēsta Lielbritānijas laikraksts The Guardian.

Dažas dienas pirms Francijas prezidenta vēlēšanām N. Sarkozī atļāvis televīzijas kamerām nofilmēt videokonferences sarunu starp viņu un B. Obamu. «Tagad jābūt aizņemtam laikam,» sacījis B. Obama, piebilstot, ka apbrīno N. Sarkozī sarežģīto cīņu. Savukārt Francijas prezidents atbildēja - «Mēs kopīgi uzvarēsim, Obamas kungs». Tālāk abi līderi sarunājušies par Sīriju, Irānu un naftu, bet televīzijas to neesot filmējušas.

Francijas Sociālistu partija uzsver, ka N. Sarkozī tādējādi pārkāpis diplomātisko protokolu un starptautiskajā arēnā apkaunojs Franciju, lai veicinātu atbalstu savai vēlēšanu kampaņai. Neizpratni paudusi arī Francijas masu mediju arodbiedrība SNJ-CGT, kurai radies jautājums, vai Vašingtona zinājusi, ka šī saruna tiks padarīta publiska.

Esošais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī zaudējis savam sīvākajam sāncensim Fransuā Olandam prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā. Abi politiķi nav ieguvuši nepieciešamo balsu skaitu, tāpēc sacentīsies vēlēšanu otrajā kārtā.

Sociālistu kandidāts F. Olands svētdien saņēmis 28,6% vēlētāju balstu, savukārt, N. Sarkozī atbalstīja tikai 27,07% vēlētāju. Trešajā vietā, sagādājot pārsteigumu politikas vērotājiem, iekļuva labējās Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna, kuru par prezidenti vēlējās redzēt 18,12% vēlētāju.

Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta notiks 6. maijā, kad par uzvaru sacentīsies F. Olands un N. Sarkozī. Analītiķi norāda, ka N. Sarkozī nāksies pacensties uzrunāt labēji noskaņotos vēlētājus, kas atbalstījuši M. Lepēnu, vēsta BBC.

N. Sarkozī ir pirmais Francijas Piektās republikas prezidents, kas zaudējis prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā. Svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vēlētāju aktivitāte bijusi rekordaugsta – vairāk nekā 80%.

Lojālā Francijas pirmā lēdija Karla Bruni - Sarkozī veltījusi glaimojošus vārdus savam vīram un solījusi savu atbalstu viņam 100 procentu apmērā, vēsta thelocal.fr.

Mūziķe, aktrise un bijusī modele sacījusi, ka viņa būs vīra pusē, «kad viņam tas būs nepieciešams».

Bruni - Sarkozī, kura iepriekš atbalstījusi kreisā spārna kandidātus, nav radījusi nekādas šaubas, ka tic tam, ka viņas labā spārna vīrs ir īstais cilvēks, kuram jābūt par prezidentu vēl piecus gadus.

«Viņš ir ļoti labs, un viņam ir pieredze un drosme,» viņa teikusi. «Kad es redzu, kas notiek Grieķijā, man ir bail, bet man ir mazāk bail, kad zinu, ka viņš ir prezidents,» viņa turpinājusi.

Runājot par pāra nesen dzimušo meitu, viņa teikusi, ka Sarkozī bezmiega naktis pārāk neskar.

Tādiem interneta gigantiem kā Google, Facebook un Twitter vajadzētu maksāt speciālus nodokļus pavēstījis Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, ziņo AFP.

«Nav pieļaujams, ka viņu apgrozījums Francijā ir vairāki miljardi eiro bez nodokļu maksāšanas,» N. Sarkozī stāstīja sarunā ar žurnālu La Point. Viņš norādīja, ka Francijas valdībai vajadzētu ar nodokļiem aplikt ienākumus no tiešsaistes reklāmas.

Aizvadītajā gadā Francijas likumdevēji jau noraidīja līdzīgu plānu ar nodokļiem aplikt tiešsaistes reklāmu, norādot, ka šāds projekts vissāpīgāk ietekmēs mazos vietējos uzņēmumus, nevis globālos interneta gigantus Google, Facebook un Twitter.

Atbildot uz Francijas prezidenta ierosinājumu, kompānija Google norādījusi, ka «internets rada lieliskus apstākļus jaunām darbavietām un Francijas ekonomiskajai izaugsmei». Interneta kompānija atsaucās uz nesenu pētījumu, kurā norādīts, ka interneta kompānijas Francijas ekonomikai 2009. gadā devušas 60 miljardus eiro un līdz 2015. gadam kopumā varētu radīt 450 tūkstošus darba vietu.

Kā ieviest jaunu nodokli, nesadusmot vēlētājus un vienlaikus vēl iztaisīties par naudas resursu izšķērdētāju apkarotājiem – aptuveni tik sarežģītu vingrojumu šobrīd mēģina izpildīt Latvijas politiķi, ierosinot no nākamā gada valsts budžeta ieņēmumu daļu palielināt ar ostu maksu nodokli 20% apmērā. Proti...

DB jau ir rakstījis, ka, strādājot pie nākamā gada budžeta tapšanas, politiķi ir nākuši klajā ar dažādiem nodokļu sloga palielināšanas ierosinājumiem, kas ir viens par otru absurdāki, turklāt pašiemm ierosinātājiem jāņem vērā, ka vairums no tiem skar pietiekami lielu sabiedrības daļu. Respektīvi, cilvēkus, kuri var ņemt ļaunā, ka valdības politikas dēļ viņu izmaksas ir pieaugušas. Un ar to riskēt vairums tā īsti nevēlas. Ar ostu maksu nodokli situācija ir krietni vien citādāka – tas neskar vēlētāju maksas, un droši var teikt, ka pārliecinoši lielāko sabiedrības daļu nemaz neinteresē, ir tām ostām kaut kāds papildu nodoklis vai nav. Daudziem pat varētu patikt, ka tiek mēģināts īstenot slaveno Robina Huda principu – atņemt bagātajiem, lai iedotu nabagiem. Faktiski tieši šādu priekšstatu attiecīgās idejas autori šobrīd arī mēģina īstenot, stāstot, ka, ieviešot nodokli, ostu maksas palielinātas netiks, bet tā vietā ostu pārvaldēm vajadzēšot dzīvot taupīgāk, neinvestējot ārprāta summas prēmijās, autoparkos un tamlīdzīgi. Par ostu pārvalžu grezno dzīvi, protams, var piekrist – Valsts kontroles atzinums par Rīgas brīvostu vien liecina, ka tai bijuši nepamatoti tēriņi 41 miljona latu apmērā. Tomēr ir totāli naivi domāt, ka brīvostas samazinās savus tēriņus, lai «sakasītu» nepilnus 10 miljonus latu gadā, ko ir paredzēts iekasēt ostu maksu nodevu veidā. Drīzāk gan būtu jārēķinās ar pāris citiem scenārijiem.

Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri atbalstījuši Vācijas, Francijas un deviņu citu eirozonas valstu plānu par finanšu transakcijas jeb tā sauktā Robina Huda nodokļa ieviešanu. Nodokļa mērķis ir mazināt spekulatīvu darījumu skaitu.

[Papildināts viss teksts]

Tas noticis neskatoties uz banku un uzņēmēju iebildēm, ka nodoklis sāpīgi ietekmēs Eiropā veiktās transakcijas un atbaidīs investorus. Paredzēts, ka ar nodevu 0,1% apmērā tiks aplikti visi darījumi ar vērtspapīriem. Mazāku nodevu iecerēts piemērot arī citām finanšu transakcijām.

Balsojumā par transakciju nodokļa ieviešanu atturējās Lielbritānija, Luksemburga un Čehija. Britu mediji norāda, ka Lielbritānija no finanšu transakciju nodokļa varētu iegūt, jo daļa finanšu operāciju no Francijas un Vācijas pārceltos uz Londonu.

Paredzēts, ka ar finanšu transakcijas nodokļa palīdzību vienpadsmit eirozonas valstis gada laikā varētu palielināt ienākumus par 35 miljardiem eiro. Savukārt iegūtos naudas līdzekļus varētu novirzīt grūtībās nonākušu banku glābšanai. Iepriekš tika paredzēts, ka nodokli varētu ieviest visa Eiropas Savienība. Šādā gadījumā ieguvums tika aplēsts 57 miljardu eiro apmērā. I

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī nācis klajā ar pasākumu kopumu, kas tiks veltīti jaunu darbavietu radīšanai un bezdaba mazināšanai. Kopumā šiem mērķiem tiks tērēti 430 miljoni eiro.

N. Sarkozī plānos paredzēts lielāks atbalsts darbinieku apmācības programmām, samazināti nodokļi mazajiem uzņēmumiem, kas darbā pieņem gados jaunus darbiniekus. Tāpat paredzēts, ka tiks pārskatīta bezdarbnieku pārkvalifikācijas programma un izveidota jauna veida partnerība starp valdību un Francijas bankām.

«Mēs visi piekritām, ka lai atrisinātu nopietno ekonomisko situāciju un uztraucošo situāciju darba tirgū, mums nepieciešama nopietna un strauja rīcība,» sacīja N. Sarkozī. Francijas prezidents arī uzsvēra, ka nepieciešamā nauda tiks pārcelta no citām valsts budžeta pozīcijām un nepalielinās deficītu.

Bezdarba līmenis Francijā sasniedzis 10%, vēsta Bloomberg. N. Sarkozī arī norādīja, ka Francijā, laika posmā no 2000. līdz 2009. gadam, darbaspēka izmaksas augušas par 20%, salīdzinot ar 7% Vācijā.

Pirms gaidāmajām Francijas prezidenta vēlēšanām arvien vairāk valsts iedzīvotāji savu izvēli ir gatavi izdarīt par labu pašreizējam valsts prezidentam Nikolā Sarkozī, liecina Francijas sabiedrības aptauju rezultāti, ziņo Reuters.

Šobrīd attiecībā pret N. Sarkozī pozitīvs viedoklis ir 40% Francijas iedzīvotāju, kas ir augtākais līmenis pēdējo divu gadu laikā. Gada sākumā par Sarkozī pozitīvs viedoklis bija tikai 30% Francijas iedzīvotāju. Labāki esošā Francijas rezultāti tiek skaidroti ar aktīvu vēlēšanu kampaņu un regulāru parādīšanos medijos.

Reuters ziņo, ka vēl joprojām Francijas iedzīvotāju vidū populārāka nākamā prezidenta izvēle ir Sociālistu partijas pārstāvis Fransuā Holands. Tiesa, N. Sarkozī pamazām deldējot F. Holanda pārsvaru.

Prezidenta vēlēšanas Francijā notiks 22. aprīlī.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī aicinājs saglabāt drosmi, mieru un vienotību, lai pārvarētu finanšu krīzi, kā arī apsolījis īstenot jaunas reformas, pēc tam, kad viņa vadītā valsts sķīrās no augstā AAA reitinga.

«Šī ir pārbaude un mums tai ir jāskatās acīs, mums jāpretojas un mums jācīnās,» sacīja N. Sarkozī. «Mums ir jādemonstrē drosme un miers.»

Francijas prezidents uzsvēra, ka Francijai ir jāpierāda apņēmība īstenot reformas, un solīja, ka līdz janvāra beigām nāks klajā ar «svarīgiem lēmumiem», kas veltīti finanšu krīzes pārvarēšanai.

Savukārt sociālistu kandidāts prezidenta amatam – Fransuā Holande - nācis klajā ar paziņojumu, ka Francijas reitinga zaudēšana ir N. Sarkozī kļūmīgās politikas sekas.

Starptautiskās kredītreitingu aģentūras Standard & Poor’s lēmums samazināt Francijas reitingu līdz AA+ devis triecienu Parīzes paštēlam un N. Sarkozī perspektīvām atkārtoti tikt ievēlētam par valsts prezidentu, raksta AP.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, kurš privātā sarunā ar ASV prezidentu Baraku Obamu par meli nosauca Izraēlas premjeru Benjaminu Netanjahu, veltījis arī neglaimojošus epitetus Grieķijas bijušajam premjeram Georgam Papandreu.

Saskaņā ar Francijas laikraksta Le Parisien rakstīto, N. Sarkozī ASV prezidentam esot teicis, ka «šis plānprātiņš Papandreu izdomā rīkot to savu referendumu. Tas ir tikai tāpēc, ka viņam ir depresija».

Laikraksts arī vēsta - abi līderi vienojušies, ka G. Papandreu izdarījis lielu kļūdu ierosinot rīkot referndumu. N. Sarkozī un B. Obamas sarunu nejauši dzirdēja žurnālisti, kas apmeklēja G20 samitu. Tas noticis tāpēc, ka saruna kļūdas dēļ tika pārraidīta pa tulkojuma aprīkojumu.

Db.lv jau vēstīja, ka samita laikā N. Sarkozī savam ASV kolēģim privātā sarunā norādījis, ka nevar vairs izturēt Izraēlas premjeru, kas esot melis, bet B. Obama atbildējis - «Tu viņu nevari izturēt, bet man ar viņu jāstrādā katru dienu».

Stāstot vienu un darot citu, nav iespējams veidot ne pagalam enerģētikas, ne ekonomikas ilgtspējīgu politiku. Subsidētās enerģijas jautājumos politiķi ir sapinušies pilnībā.

Pašlaik Latvijas iedzīvotāju prātus jau ir sajaukusi visai pretrunīgā elektrības un gāzes tirgus liberalizācija. Pareizāk sakot, pretrunīga ir nevis pati liberalizācija, pakāpeniska starpsavienojumu izbūve ar citām valstīm un iekļaušanās vienotā Eiropas tirgū, bet gan tas, kā tas tika pasniegts Latvijas patērētājiem. Proti, patērētājiem tika stāstīts, ka līdz ar tirgu energomaksājumi patērētājiem saruks. Taču faktiski maksājumi patērētājiem turpina tikai pieaugt, un patiesos šī pieauguma iemeslus neviens politiķis tā arī līdz šim nav jēdzīgi izskaidrojis. Otrs līdzīgi manipulētas informācijas piemērs ir šogad ieviestais subsidētās elektroenerģijas nodoklis (SEN). Patērētāji ir tik daudz biedēti ar ļauno zaļo enerģiju un enerģijas obligātā iepirkuma (OIK) komponenti, ka tās saīsinājumu OIK atpazīst jau teju katrs Latvijas bērns. Un atkal – cilvēkiem tika stāstīts, ka ieviešot SEN, kas 5 – 15% apmērā gulsies uz subsidētās elektrības ražotājiem, tiks apturēts briesmīgais OIK pieaugums un patērētājiem būs labāk, lasi, lētāk dzīvot un strādāt. Lai izrādītu labvēlību zaļajai enerģijai, šīm stacijām tika solīta mazākā - 5% SEN likme, kamēr fosilo energoresursu izmantotājiem nodoklis būšot lielāks. Taču patiesībā tieši OIK jautājuma priekšā likumdevēji un likumlēmēji kapitulēja, visu pilnīgi saputrojot un reālu izmaksu samazinājuma labā nepakustinot ne pirkstu.

Šīs nedēļas nogalē Rīgas svētku laikā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp tiks slēgta transportlīdzekļu kustība 11. novembra krastmalā, informē Rīgas dome.

Tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm):

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (arī velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu satiksme);

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, posmā no Jaunielas līdz Poļu gātei un Bīskapa gātē (arī velorikšas, elektromobiļi un zirgu pajūgi);

- 13. augustā no plkst.8.00 līdz 20.00 Eksporta ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar caurlaidēm un transportlīdzekļus, kuriem nepieciešams iekļūt un izkļūt no Rīgas pasažieru ostas);

Veselības ministrija (VM) ir sagatavojusi priekšlikumus nākamā gada budžeta ieņēmumu palielināšanai par teju 30 miljoniem eiro un šī mērķa sasniegšanai rosina noteikt akcīzes nodokli arī šokolādei, sālim, cukuram un citiem produktiem, pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

VM jau ir izstrādājusi priekšlikumus noteikt akcīzes nodokli vairākiem pārtikas produktiem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī vairākām precēm. VM sākotnēji vēstīja, ka šādi budžetā varētu papildus rast 9,5 miljonus eiro. Taču tagad VM ir izstrādājusi priekšlikuma papildinājumus, kurus iesniegusi Finanšu ministrijai.

Jaunais piedāvājums paredz noteikt akcīzes nodokli cukura konditorejas izstrādājumiem jeb karamelēm, īrisiem un citām konfektēm, šokolādei un tās izstrādājumiem, kā arī miltu konditorejas izstrādājumiem. Šiem produktiem VM vēlētos noteikt akcīzes nodokli 41 eiro apmērā par 100 kilogramiem produkta.

Sociālistu favorīts Francijas prezidenta vēlēšanās Fransuā Holands (Francois Hollande) pavēstījis, ka lielākajiem pelnītājiem vajadzētu samaksāt 75% no ienākumiem nodoklī, ziņo BBC.

«Virs 1 miljonam eiro nodokļa likmei jābūt 75%, jo šāds ienākumu līmenis nav iespējams,» viņš sacījis.

Runājot televīzijā, Holands solījis, ka, ja tiks ievēlēts, viņš atsauks nodokļu atvieglojumus, ko ieviesis pašreizējais valsts prezidents Nikolā Sarkozī.

Savukārt politiskie oponenti viņa nodokļu priekšlikumus asi nosoda.

Sabiedriskās domas aptaujas gan liecina, ka sociālistu kandidāts arvien pietuvojas N. Sarkozī.

Bagāto aplikšana ar nodokļiem Francijā kļuvis par «karstu» kampaņas jautājumu. Nodokļu konsultanti no kaimiņos esošās Šveices uzskata, ka augstāki nodokļi, kas varētu tikt uzlikti Francijas bagātniekiem, varētu izraisīt masveida izceļošanu no valsts. Daudzas no Francijas bagātākajām slavenībām jau dzīvo ārvalstīs.

Publiski pazīstamas personas un uzņēmumus savulaik biedēja preses pastiprināta uzmanība viņu teiktajam un darītajam. Tagad šīs bažas nobāl interneta jaunajā realitātē, kur katru pārsteidzīgi publicētu teikumu vai foto kāri gaida tūkstošiem vērotāju. Ko mācīties no gadījumiem, kad interneta lietotāju labvēlības iegūšanai publicētās ziņas sagādā pilnīgi pretēju rezultātu?

Privātu ziņojumu kļūdaina publicēšana uzņēmumu korporatīvajos profilos, ļaundabīgas programmatūras, kas izsūta citiem cilvēkiem ziņas no augstu amatpersonu privātajiem profiliem – tā jau ir kļuvusi par interneta lietotāju ikdienu, un šādas kļūmes raisa smaidu, tomēr par skandālu to vis nenosauksi. Tomēr arī pavisam nopietnu sociālo mediju komunikācijas izgāšanos arī Latvijā netrūkst, lai gan, šķiet, nevienam nav gājis tik apkaunojoši kā amerikāņu politiķim Entonijam Vīneram, kurš mikroblogošanas vietnē twitter.com visu šīs vietnes lietotāju aplūkošanai publicējis intīmu fotogrāfiju, kas bija domāta pavisam privātai lietošanai. Cik graujoša šāda kļūda būtu Latvijas politiķu reputācijai, ir diskutējams jautājums, jo jāsecina, ka Latvijas sabiedrība ir gatava piedot arī pavisam atšķirīgi vērtējamus, internetā paustus politiķu uzskatus, bet tik nopietns reitingu grāvējs kā Francijas prezidenta Fransuā Olanda gadījumā pie mums vēl nav novērots.

Vienas nedēļas nogales ietvaros divu eirozonai nozīmīgu valstu - Francijas un Grieķijas - vēlētāji darīja zināmu savu izvēli attiecīgi par turpmāko valsts prezidentu un parlamenta sastāvu.

Abos gadījumos vēlēšanu iznākums ir sarežģīts un neko vairāk par totālu neziņu nesola.

Grieķijā, kam līdz šim ir bijušas nopietnas problēmas ar teju jebkādu strukturālo reformu realizēšanu un tā dēvēto jostas savilkšanu, šobrīd vēl lielāku pārstāvniecību ir guvušas nevis partijas, kuras uzskatītu, ka beidzot jāsāk dzīvot racionālāk, bet gan politiskie spēki, kuri savai tautai ir solījuši atteikšanos no teju jebkādiem samazinājumiem. Citos gadījumos šī grieķu izvēle varbūt nešķistu tik būtiska, bet šobrīd ir jāņem vērā, ka runa ir par valsti, kura līdz šim ir demonstrējusi spēju naudu aizņemties, bet ne atdot. Turklāt tieši Grieķijas kontekstā laiku pa laikam ir aktualizējies jautājums par eirozonas turpmāko dzīvotspēju.