Pamatojoties uz aizdomām par nelegālu pirmsvēlēšanu kampaņas finansēšanu 2007. gadā, šonedēļ pārmeklēts bijušā Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) mājoklis un birojs, vēsta pasaules mediji.

Esot Francijas prezidenta amatā, N. Sarkozī bija imūns pret tiesvedību uzsākšanu, taču pēc pilnvaru beigām policisti kļuva tiesīgi veikt «kratīšanu» viņa mājoklī un birojā. Tiesvedība tikusi atlikta vairākus gadus, kamēr N. Sarkozī pildīja valsts prezidenta amata pienākumus, tomēr viņš zaudēja imunitāti pēc sociālistu pārstāvja Fransuā Olanda uzvaras prezidenta vēlēšanās.

Šīs nedēļas sākumā desmit policisti veica kratīšanu N. Sarkozī un viņa sievas Karlas Bruni (Carla Bruni) dzīvesvietā, kā arī jaunajā N. Sarkozī birojā, ko valsts viņam nodrošina kā bijušajam prezidentam. Daži avoti ziņo arī par pārbaudēm daļēji N. Sarkozī piederošajā advokātu birojā. Pats bijušais Francijas prezidents un viņa sieva pirmdien devās brīvdienās uz Kanādu.

Francijas tiesa pirmdien eksprezidentu Nikolā Sarkozī atzinusi par vainīgu korupcijā un piespriedusi trīs gadu cietumsodu, no kuriem divi gadi ir nosacīts cietumsods.

66 gadus vecais Sarkozī atzīts par vainīgu korupcijā un ietekmes izmantošanā saistībā ar mēģinājumu piekukuļot Kasācijas tiesas tiesnesi Žilbēru Azibēru, lai iegūtu slepenu informāciju par izmeklēšanu citā ar Sarkozī saistītā lietā. Apmaiņā pret informāciju Sarkozī piedāvājis atbalstīt Azibēra pieteikumu uz izdevīgu amatu Monako.

Sarkozī un viņa advokāts Tjerī Hercogs mēģināja piekukuļot Azibēru, lai saņemtu informāciju par izmeklēšanu citā lietā, kurā Sarkozī tika apsūdzēts par nelikumīgu maksājumu saņemšanu no uzņēmuma "L'Oreal" mantinieces Lilianas Betankūras savas 2007.gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā.

Apsūdzības pret Sarkozī balstītas uz viņa un Hercoga telefonsarunām, kuras ierakstījusi policija. Sarkozī noliedza, ka būtu pastrādājis noziegumu, un apgalvo, ka viņa telefonsarunas noklausītas nelegāli.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī oficiāli paziņojis par savu nolūku kandidēt valsts prezidenta vēlēšanās, solot atgriezt bezdarbniekus darba tirgū un vairāk ieklausīties vēlētājos, vēsta France 24.

Pēc vairāku mēnešu ilgām spekulācijām, vai N. Sarkozī kandidēs vēlēšanās vai tomēr nē, Francijas prezidents par savu lēmumu paziņoja sarunā ar telekanālu TF1.

«Jā, es esmu prezidenta vēlēšanu kandidāts,» sacīja N. Sarkozī. Francijas prezidents norādīja, ka viņš ir kā kuģa kapteinis vētras vidū. «Francija nedrīkst izlikties, ka krīze, Eiropa un pasaule neeksistē,» klāstīja prezidents.

N. Sarkozī arī uzsvēra, ka vēlas Francijas iedzīvotājiem ļaut piedalīties lēmumu pieņemšanā. «Viena no manām galvenajām idejām ir dot iespēju Francijas cilvēkiem izteikties referendumu ceļā,» solīja N. Sarkozī. Tāpat Francijas līderis norādīja uz nepieciešamību samazināt bezdarba līmeni valstī.

Parīze varētu izstāties no Šengenas zonas, ja Eiropas Savienība (ES) nedemonstrēs progresu cīņā ar nelegālo imigrāciju, pavēstījis Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, ziņo ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Nekontrolēta imigrācija samazinās Eiropas spējas integrēt jaunpienācējus un ar papildus slogu apliks sociālās palīdzības tīklus, priekšvēlēšanu kampaņas pasākumā sacīja N. Sarkozī.

«Ja tuvāko 12 mēnešu laikā netiks panākts nopietns progress šajā virzienā, tad Francija pārtrauks savu dalību Šengenas līgumā līdz tiks pabeigtas sarunas,» norādīja Francijas prezidents.

Db.lv jau vēstīja - aizvadītajā nedēļā N. Sarkozī izteicās, ka Francijā ir pārāk daudz ārvalstnieku un valsts tos nav integrējusi pareizi, tāpēc imigrantu skaits būtu jāsamazina gandrīz uz pusi.

«Mūsu teritorijā ir pārāk daudz ārvalstnieku un mēs vairs tiem nespējam sameklēt mājokli, darbu un skolu, tāpēc mūsu integrācijas sistēma strādā aizvien sliktāk un sliktāk,» sarunā ar telekanālu France 2 sacīja N. Sarkozī.

Bijusī Francijas pirmā lēdija Karla Bruni-Sarkozī pavēstījusi, ka, pēc viņas uzskatiem, sievietes vieta ir mājās ar saviem bērniem un ka viņas paaudzei nav nepieciešams būt feministiem, vēsta dailymail.co.uk.

45 gadus vecā Bruni-Sarkozī savu viedokli par sievietes lomu sabiedrībā paudusi intervijā žurnālam Vogue.

«Es neesmu aktīva feministe. Gluži pretēji - es esmu buržujs. Man patīk ģimenes dzīve, man patīk katru dienu darīt vienu un to pašu,» viņa skaidrojusi izdevumam.

Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī sieva Karla Bruni-Sarkozī tiesas ceļā no Francijas vietējā apģērbu un aksesuāru ražotāja Pardon piedzinusi 40 000 eiro par to, ka uzņēmums ražoja un pārdeva somas ar K. Bruni-Sarkozī kailfoto uz tām, ziņo aģentūra Reuters.

Db.lv jau ziņoja, ka Francijas pirmā lēdija Karla Bruni-Sarkozī iesūdzējusi tiesā Francijas apģērbu un aksesuāru ražotāju Pardon, kurš uz savām saražotajām somām drukājis virsū vēl nesen plašu ievērību ieguvušo K. Bruni kailfoto, kuru izsoļu nama Christie's rīkotā izsolē par 91 000 ASV dolāru pārdeva fotogrāfs Mišels Komte (Michel Comte).

Francija plāno aizņemties no 25 līdz 50 miljardiem eiro (17.5 - 35.1 mljrd. LVL), paziņoja Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkoz) birojs, piebilstot, ka N. Sarkozī lēmumu par aizdevuma apjomu varētu pieņemt decembra sākumā.

AFP raksta, ka Francijas prezidents jūnijā paziņoja, ka valsts plāno saņēm lielu aizdevumu, lai finansētu stratēģiskas investīcijas, taču toreiz prezidents konkrētu summu neminēja.

Jāatzīmē, ka labējo partijas pārstāvji aicina aizņemties līdz pat 100 miljardus eiro (70.2 mljrd. LVL), kurus plānots iztērēt nākamajos desmit gados.

Reaģējot uz labējo partiju pārstāvju priekšlikumu, N. Sarkozī birojs norādīja, ka tik liels aizdevums Francijai nav nepieciešamas un kā kompromiss varētu kalpot aizdevums 25 līdz 50 miljardu eiro apmērā.

Francijā ir pārāk daudz ārzemnieku un valsts tos nav integrējusi pareizi, tāpēc imigrācijas skaits būtu jāsamazina gandrīz uz pusi, pavēstījis Francijas prezidents Nikolā Sarkozī.

Aizstāvot savu prezidenta vēlēšanu solījumu – gandrīs uz pusi samazināt imigrācijas apjomus, N. Sarkozī norādīja, ka Francijas mēģinājumi integrēt ārvalstniekus franču kultūrā un sabiedrībā ir cietuši neveiksmi.

«Mūsu teritorijā ir pārāk daudz ārvalstnieku un mēs vairs tiem nespējam sameklēt mājokli, darbu un skolu, tāpēc mūsu integrācijas sistēma strādā aizvien sliktāk un sliktāk,» sarunā ar telekanālu France 2 sacīja N. Sarkozī.

Intervijā viņš arī uzsvēra, ka, neskatoties imigrācijas «svētīgo» lomu atsevišķās Francijas ekonomikas jomās, tomēr tā ir rūpīgāk jākontrolē. «Lūkojoties piecu gadu termiņā, es domāju, ka, lai integrācijas procesu atjaunotu labā stāvoklī, mums imigrantu skaits jāsamazina no 180 līdz 100 tūkstošiem gadā,» sacīja Francijas prezidents. Tāpat N. Sarkozī ierosināja ierobežot pašlaik imigrantiem pieejamo sociālo pakalpojumu klāstu.

Eiropai nepieciešams izveidot jaunu kopīgu banku sistēmas regulatoru un centralizētu dabasgāzes biržu, lai izvairītos no piegādes traucējumiem. Šādus ambiciozus aicinājumus izteicis Francijas prezidents Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy), raksta AFP.

Patlaban nav institūcija, kas regulētu banku aktivitātes Eiropā, un katra valsts pati pārskata savu finanšu sistēmu.

Ņemot vērā šī gada sākumā piedzīvotos dabasgāzes piegādes pārtraukumus, Francijas prezidents piedāvā izveidot centralizētu dabasgāzes biržu, kurā iegādāties dabasgāzi tālākai pārdošanai savām valstīm.

"Es vēlos piedāvāt ideju izveidot Eiropas dabasgāzes biržu, lai Eiropai būtu reāls spēks sarunās ar piegādātājiem," tā N. Sarkozī.

Patlaban Eiropas dabasgāzes kompānijas ar piegādātajiem dažādās valstīs vienojas individuāli.

Esošais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī zaudējis savam sīvākajam sāncensim Fransuā Olandam prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā. Abi politiķi nav ieguvuši nepieciešamo balsu skaitu, tāpēc sacentīsies vēlēšanu otrajā kārtā.

Sociālistu kandidāts F. Olands svētdien saņēmis 28,6% vēlētāju balstu, savukārt, N. Sarkozī atbalstīja tikai 27,07% vēlētāju. Trešajā vietā, sagādājot pārsteigumu politikas vērotājiem, iekļuva labējās Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna, kuru par prezidenti vēlējās redzēt 18,12% vēlētāju.

Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta notiks 6. maijā, kad par uzvaru sacentīsies F. Olands un N. Sarkozī. Analītiķi norāda, ka N. Sarkozī nāksies pacensties uzrunāt labēji noskaņotos vēlētājus, kas atbalstījuši M. Lepēnu, vēsta BBC.

N. Sarkozī ir pirmais Francijas Piektās republikas prezidents, kas zaudējis prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā. Svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vēlētāju aktivitāte bijusi rekordaugsta – vairāk nekā 80%.

Francija un Vācija, pieprasot ASV piekāpties vairākās pozīcijās par finanšu tirgus regulēšanu, apdraud G-20 valstu vienošanos par globālās ekonomikas atveseļošanas plānu, vēsta Times.

Manevrējot uz konflikta robežas Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Nikolā Sarkozi apvienojuši spēkus un paziņojuši, ka tie neparakstīs nekādas vienošanās par pasaules ekonomikas atveseļošanu, ja netiks ievērotas viņu prasības par nodokļu patvērumuvalstu izskaušanu, hedžfondu regulāciju un citiem jauniem finanšu pasauli regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Abu lielvalstu līderi arī vēlas panākt, ka tās valstis, kas neiesaistās nodokļu patvērumvalstu tiesību ierobežošanā, tiktu publiski kauninātas un pret tām vērstu sankcijas.

Abu ietekmīgo personu vienota nostāja un kopīgajā preses konferencē izmantotie izteiksmes līdzekļi nesagatavotus pārsteidza sarunu vedējus nesagatavotus un tiem nācās steigt pārstrādāt jau sagatavoto komunikē, kuru paredzēts visiem G- 20 valstu līderiem parakstīt šodien, 2.aprīlī.

Lojālā Francijas pirmā lēdija Karla Bruni - Sarkozī veltījusi glaimojošus vārdus savam vīram un solījusi savu atbalstu viņam 100 procentu apmērā, vēsta thelocal.fr.

Mūziķe, aktrise un bijusī modele sacījusi, ka viņa būs vīra pusē, «kad viņam tas būs nepieciešams».

Bruni - Sarkozī, kura iepriekš atbalstījusi kreisā spārna kandidātus, nav radījusi nekādas šaubas, ka tic tam, ka viņas labā spārna vīrs ir īstais cilvēks, kuram jābūt par prezidentu vēl piecus gadus.

«Viņš ir ļoti labs, un viņam ir pieredze un drosme,» viņa teikusi. «Kad es redzu, kas notiek Grieķijā, man ir bail, bet man ir mazāk bail, kad zinu, ka viņš ir prezidents,» viņa turpinājusi.

Runājot par pāra nesen dzimušo meitu, viņa teikusi, ka Sarkozī bezmiega naktis pārāk neskar.

Francijas Sociālistu partija apsūdzējusi prezidentu Nikolā Sarkozī videokonferences ar ASV vadītāju Baraku Obamu izmantošanā savā priekšvēlēšanu cīņā, vēsta Lielbritānijas laikraksts The Guardian.

Dažas dienas pirms Francijas prezidenta vēlēšanām N. Sarkozī atļāvis televīzijas kamerām nofilmēt videokonferences sarunu starp viņu un B. Obamu. «Tagad jābūt aizņemtam laikam,» sacījis B. Obama, piebilstot, ka apbrīno N. Sarkozī sarežģīto cīņu. Savukārt Francijas prezidents atbildēja - «Mēs kopīgi uzvarēsim, Obamas kungs». Tālāk abi līderi sarunājušies par Sīriju, Irānu un naftu, bet televīzijas to neesot filmējušas.

Francijas Sociālistu partija uzsver, ka N. Sarkozī tādējādi pārkāpis diplomātisko protokolu un starptautiskajā arēnā apkaunojs Franciju, lai veicinātu atbalstu savai vēlēšanu kampaņai. Neizpratni paudusi arī Francijas masu mediju arodbiedrība SNJ-CGT, kurai radies jautājums, vai Vašingtona zinājusi, ka šī saruna tiks padarīta publiska.

Tādiem interneta gigantiem kā Google, Facebook un Twitter vajadzētu maksāt speciālus nodokļus pavēstījis Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, ziņo AFP.

«Nav pieļaujams, ka viņu apgrozījums Francijā ir vairāki miljardi eiro bez nodokļu maksāšanas,» N. Sarkozī stāstīja sarunā ar žurnālu La Point. Viņš norādīja, ka Francijas valdībai vajadzētu ar nodokļiem aplikt ienākumus no tiešsaistes reklāmas.

Aizvadītajā gadā Francijas likumdevēji jau noraidīja līdzīgu plānu ar nodokļiem aplikt tiešsaistes reklāmu, norādot, ka šāds projekts vissāpīgāk ietekmēs mazos vietējos uzņēmumus, nevis globālos interneta gigantus Google, Facebook un Twitter.

Atbildot uz Francijas prezidenta ierosinājumu, kompānija Google norādījusi, ka «internets rada lieliskus apstākļus jaunām darbavietām un Francijas ekonomiskajai izaugsmei». Interneta kompānija atsaucās uz nesenu pētījumu, kurā norādīts, ka interneta kompānijas Francijas ekonomikai 2009. gadā devušas 60 miljardus eiro un līdz 2015. gadam kopumā varētu radīt 450 tūkstošus darba vietu.

Bagātajiem par saviem īpašumiem būtu jāmaksā, uzskata Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs.

«Kā politiķis un ekonomists esmu ... teicis neskaitāmas reizes: bagātajiem jāmaksā vairāk! Par viņu maksātspēju man nav šaubu. Līdz šim nodokļu sistēma Latvijā bijusi tāda, ka bagātajiem pārsvarā nav jāmaksā it nekas. Ja turpmāk to saglabā, tad vienīgā iespēja, kā uztaisīt budžetu, ir joprojām samazināt algu tiem cilvēkiem, kuri pārtiek no algas kā vienīgā ienākuma. Tam mēs nepiekrītam,» norādīja Štokenbergs intervijā Latvijas Avīzei.

Ja šo īpašumu īpašnieki maksātu 2% nodokli, un tas nav dramatiski – tie ir 10 tūkstoši latu gadā, tad uz šī rēķina valdība atļautos šobrīd svarīgāko – samazināt nekustamā īpašuma nodokli ražotājiem, kam ir rūpnīcas un kuri dod ļaudīm darbu - tā būtu jādara krīzes situācijā, uzskata Štokenbergs.

G8 sanāksmē izdarīti arī secinājumi, ka globālo ekonomiku turpmāk noteiks piecas valstis: Ķīna, Indija, Brazīlija, Meksika un Dienvidāfrika, mazinot ASV dolāra noteicošo lomu. Līdz ar to spēka pozīcijas atvirzīsies no finanšu stresa pārņemtajiem Rietumiem, raksta Bloomberg.

(Foto: AFP/SCANPIX)

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, Itālijas premjers Silvio Berluskoni, Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs un Lībijas līderis Muamars Kadafi G8 samitā. (Foto: AFP/SCANPIX)«Noteicošais bija viedoklis, ka G8 vairāk nav ideālā struktūra, lai nodarbotos ar pasaules ekonomikas pārvaldīšanu,» teica Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni. «Lielais piecinieks», kas pārstāv 3 miljardu cilvēku un 7 triljoni dolāru lielu IKP, «lielā astoņnieka» sanāksmēs vienotā frontē ierodas jau piekto reizi.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī aicinājs saglabāt drosmi, mieru un vienotību, lai pārvarētu finanšu krīzi, kā arī apsolījis īstenot jaunas reformas, pēc tam, kad viņa vadītā valsts sķīrās no augstā AAA reitinga.

«Šī ir pārbaude un mums tai ir jāskatās acīs, mums jāpretojas un mums jācīnās,» sacīja N. Sarkozī. «Mums ir jādemonstrē drosme un miers.»

Francijas prezidents uzsvēra, ka Francijai ir jāpierāda apņēmība īstenot reformas, un solīja, ka līdz janvāra beigām nāks klajā ar «svarīgiem lēmumiem», kas veltīti finanšu krīzes pārvarēšanai.

Savukārt sociālistu kandidāts prezidenta amatam – Fransuā Holande - nācis klajā ar paziņojumu, ka Francijas reitinga zaudēšana ir N. Sarkozī kļūmīgās politikas sekas.

Starptautiskās kredītreitingu aģentūras Standard & Poor’s lēmums samazināt Francijas reitingu līdz AA+ devis triecienu Parīzes paštēlam un N. Sarkozī perspektīvām atkārtoti tikt ievēlētam par valsts prezidentu, raksta AP.

Grieķijas uzņemšana eirozonā bijusi «kļūda», uzstājoties Francijas televīzijā, izteicies Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, vēsta BBC.

«Grieķija iestājās eirozonā ar rādītājiem, kas bija nepatiesi un tās ekonomika nebija gatava integrēties eirozonā. Tas bija lēmums, kas tika pieņemts pirms desmit gadiem un tagad mēs visi cīnāmies ar tā sekām,» klāstīja N. Sarkozī.

Tāpat N. Sarkozī slavēja pieņemto vienošanos par eirozonas parādu krīzes risināšanu, norādot, ka Grieķijas maksātnespēja būtu izraisījusi domino efektu.

Savukārt Grieķijas ārlietu ministrs jau paspējis iebilst N. Sarkozī, uzsverot, ka Atēnas nav bijušas tās, kas izraisījušas parādu krīzi, un ka valsti nedrīkst padarīt par grēkāzi. «Grieķija pašlaik atrodas vētras pašā viducī, bet tā nav Eiropas parādu un deficītu problēmas cēlonis. Mēs redzam, ka līdzīgas lietas nomoka Portugāli, Īriju, Spāniju un Itāliju. Eiropas problēmu risināšanai nepalīdz, ja jūs izraugāties vienu vainojamu grēkāzi,» BBC klāstīja Grieķijas ārlietu ministrs Stravos Lambrinidis.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, kurš privātā sarunā ar ASV prezidentu Baraku Obamu par meli nosauca Izraēlas premjeru Benjaminu Netanjahu, veltījis arī neglaimojošus epitetus Grieķijas bijušajam premjeram Georgam Papandreu.

Saskaņā ar Francijas laikraksta Le Parisien rakstīto, N. Sarkozī ASV prezidentam esot teicis, ka «šis plānprātiņš Papandreu izdomā rīkot to savu referendumu. Tas ir tikai tāpēc, ka viņam ir depresija».

Laikraksts arī vēsta - abi līderi vienojušies, ka G. Papandreu izdarījis lielu kļūdu ierosinot rīkot referndumu. N. Sarkozī un B. Obamas sarunu nejauši dzirdēja žurnālisti, kas apmeklēja G20 samitu. Tas noticis tāpēc, ka saruna kļūdas dēļ tika pārraidīta pa tulkojuma aprīkojumu.

Db.lv jau vēstīja, ka samita laikā N. Sarkozī savam ASV kolēģim privātā sarunā norādījis, ka nevar vairs izturēt Izraēlas premjeru, kas esot melis, bet B. Obama atbildējis - «Tu viņu nevari izturēt, bet man ar viņu jāstrādā katru dienu».

Pirms gaidāmajām Francijas prezidenta vēlēšanām arvien vairāk valsts iedzīvotāji savu izvēli ir gatavi izdarīt par labu pašreizējam valsts prezidentam Nikolā Sarkozī, liecina Francijas sabiedrības aptauju rezultāti, ziņo Reuters.

Šobrīd attiecībā pret N. Sarkozī pozitīvs viedoklis ir 40% Francijas iedzīvotāju, kas ir augtākais līmenis pēdējo divu gadu laikā. Gada sākumā par Sarkozī pozitīvs viedoklis bija tikai 30% Francijas iedzīvotāju. Labāki esošā Francijas rezultāti tiek skaidroti ar aktīvu vēlēšanu kampaņu un regulāru parādīšanos medijos.

Reuters ziņo, ka vēl joprojām Francijas iedzīvotāju vidū populārāka nākamā prezidenta izvēle ir Sociālistu partijas pārstāvis Fransuā Holands. Tiesa, N. Sarkozī pamazām deldējot F. Holanda pārsvaru.

Prezidenta vēlēšanas Francijā notiks 22. aprīlī.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī nācis klajā ar pasākumu kopumu, kas tiks veltīti jaunu darbavietu radīšanai un bezdaba mazināšanai. Kopumā šiem mērķiem tiks tērēti 430 miljoni eiro.

N. Sarkozī plānos paredzēts lielāks atbalsts darbinieku apmācības programmām, samazināti nodokļi mazajiem uzņēmumiem, kas darbā pieņem gados jaunus darbiniekus. Tāpat paredzēts, ka tiks pārskatīta bezdarbnieku pārkvalifikācijas programma un izveidota jauna veida partnerība starp valdību un Francijas bankām.

«Mēs visi piekritām, ka lai atrisinātu nopietno ekonomisko situāciju un uztraucošo situāciju darba tirgū, mums nepieciešama nopietna un strauja rīcība,» sacīja N. Sarkozī. Francijas prezidents arī uzsvēra, ka nepieciešamā nauda tiks pārcelta no citām valsts budžeta pozīcijām un nepalielinās deficītu.

Bezdarba līmenis Francijā sasniedzis 10%, vēsta Bloomberg. N. Sarkozī arī norādīja, ka Francijā, laika posmā no 2000. līdz 2009. gadam, darbaspēka izmaksas augušas par 20%, salīdzinot ar 7% Vācijā.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī uzaicinājis Lielbritānijas, Vācijas un Krievijas līderus palīdzēt viņam ar ekonomiskās programmas formulēšanu G20 ietvaros, rakstra, Lenta.ru.

N.Sarkozī paziņojis, ka Francijai reformēt pasaules finanšu sistēmu palīdzēs Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, Vācijas kanclere Angela Merkele un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs.

Pēc N.Sarkozī teiktā, D.Medvedevs vadīs darba grupu, kas nodarbosies ar pasaules lauksaimniecības tirgus reformu analīzi, cenšoties rast risinājumus, lai varētu minēto tirgu noregulēt. Tas, pēc N.Sarkozī domām, ir nepieciešams, lai noturētu straujo cenu kāpumu agrārajai produkcijai.

A.Merkele ieņems līdzpriekšsēdētājas amatu darba grupā, kas nodarbosies ar pasaules finanšu sistēmas reformu. Savukārt D.Kameronam būs jāizpēta iespēja izveidot pastāvīgu G20 sekretariātu, globālās vides aģentūru un citas iestādes, kas nodarbotos ar laiksaimniecības sektora reformām.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī pavēstījis, ka finanšu transakciju nodoklis, kurš izpelnījies apzīmējumu «Robina Huda nodoklis», valstī tiks ieviests jau no šā gada augusta.

Finanšu transakciju nodeva 0,1% apmērā tiks ieviesta neskatoties uz to vai Parīzes piemēram sekos arī citas Eiropas valstis. Tāpat N. Sarkozī pauda cerības, ka šāds solis liks arī citām valstīm ieviest transakciju nodokli.

«Mēs vēlamies radīt triecienvilni un parādīt, ka nav pilnīgi nekāda iemesla, ka tiem, kuri ir palīdzējuši izveidot krīzi, nevajadzētu piedalīties finanšu atjaunošanā,» klāstīja N. Sarkozī.

N. Sarkozī arī norādīja, ka transakciju nodoklis valstij dos ienākumus viena miljarda apmērā un tādējādi samazinās Francijas budžeta deficītu. Pret Francijas plāniem vienpusēji ieviest finanšu transakciju nodokli iebilst valsts centrālā banka, kura apšauba tā izpildes iespējamību.

Komerclikuma 170. pants paredz, ka kreditors, kurš nevar panākt sava prasījuma apmierināšanu no sabiedrības, var celt prasību sabiedrības labā pret sabiedrības valdes locekļiem, ja viņi nodarījuši sabiedrībai zaudējumus un nav tos atlīdzinājuši.

Saskaņā ar Komerclikumu prasību var celt 5 gadu laikā no prasības tiesību rašanās dienas un kreditora tiesības celt prasību neierobežo arī tas, ka sabiedrība ir atteikusies no prasības pret vainīgo, starp sabiedrību un valdes locekli ir noslēgts izlīgums, kā arī tas, ka zaudējums nodarīts pildot dalībnieku sapulces vai padomes lēmumu.

Šajos laikos, kad parādu piedziņa prasa arvien vairāk pūļu, kreditori novērtētu jebkuru efektīvu papildus līdzekli cīņā ar parādniekiem. Taču, kad Komerclikuma 170. pants ir izmantojams un vai tas nodrošina pietiekami efektīvu aizsardzību, lai kreditoriem būtu interese minētās tiesības izmantot? Manuprāt, lai gan ir pilnīgi skaidrs, ka nekāds brīnumlīdzeklis tas nav, kreditoriem ir vērts paturēt prātā šo pantu, jo var būt situācijas, kad tas tiešām palīdz.