Krievu nacionālā degvīna Samogon ražotājs izveidojis Jelgavas cukuru, lai ražotu cukuru, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Kā liecina Lursoft informācija, uzņēmums Komercreģistrā reģistrēts Rīgā šā gada 8. aprīlī un tā vienīgais īpašnieks ir SIA Istrenka, kam pieder 100% kapitāldaļu. Kompānijas parakstītais pamatkapitāls ir 3000 Ls, bet apmaksātais uz pusi mazāks. Par kompānijas valdes priekšsēdētāju ievēlēta Jelgavā dzīvojošā Taisija Bičkovska, kas ir Istrenkas kontrolpaketes īpašniece, bet valdes loceklis ir Vladimirs Bičkovskis. Datu bāzē nav minēts uzņēmuma darbības veids, taču V. Bičkovskis DB pastāstīja, ka jaunā kompānija orientēta uz cukura ražošanu.

«Cukuru plānots ražot no cukurbiešu sulas, ko domājam sākotnēji importēt no Polijas. Produkts būs nevis tradicionālais cukurs, bet tā sauktās cukura galvas lielos 2 līdz 3 kg smagos gabalos, ko var saskaldīt mazākos,» klāsta V. Bičkovskis. Šāds produkts esot ļoti salds un stiprs un pazīstams arī citviet pasaulē. Jelgavas cukura dibinātājs ir pārliecināts par sava soļa pareizību un to, ka pieprasījums pēc šāda produkta būs. Uzņēmējs ir informēts, ka līdz 2015. gadam Latvijā cukuru nedrīkst ražot, taču esot juridiskas nianses, kas patlaban tiek vētītas. V. Bičkovskis uzsver, ka neviens viņam nevar aizliegt ražot produktu no savas izejvielas: «Esmu brīvs pilsonis un gribu ražot, un neviens man to nevar aizliegt.»

Skandāls. Mazie un vidējie uzņēmumi cukuru maisos ražošanas vajadzībām iegādāties nevar.

Vairāki ražotāji DB pauda viedokli, ka vairs nav iespējams nopirkt cukuru maisos lielākos apjomos, kas nepieciešams pārtikas produktu ražošanai. PKS Straupe valdes priekšsēdētājs Imants Balodis informēja, ka katru mēnesi uzņēmums iepērk vienu tonnu cukura piena produktu ražošanai, taču šobrīd vairumtirdzniecības uzņēmums piedāvā cukuru tikai 1 kg paciņās, kura cena ir augstāka nekā mazumtirdzniecības veikalos.

Neapmierinātība pārvēršas protestos

Elektrības jaunie tarifi, iespējamā budžeta dotācijas samazināšana pasažieru autopārvadātājiem, kā arī plāni būtiski palielināt soda naudas par pārvadātāju darbinieku atpūtas un darba laika režīma pārkāpumiem, sliktais ceļu stāvoklis valstī - tie ir galvenie iemesli, kas kalpojuši par detonatoru veselu divu protesa pasākumu norisei Rīgas centrā.

Saldumu fabrika Laima starptautiskajā saldumu izstādē Ķelnē ISM 2015 prezentējusi jauno produkciju eksporta tirgiem. Šonedēļ Laima kopā ar citiem Latvijas pārtikas ražotājiem piedalās starptautiskajā izstādē Gulfood 2015 Dubaijā, AAE un Prodexpo 2015 izstādē Maskavā.

Ieva Jonsone, Laima eksporta direktore, stāsta: «Šis ir Laimas jubilejas gads, līdz ar to, piedaloties starptautiskajā saldumu izstādē Ķelnē, vēlējāmies klientiem piedāvāt ko jaunu un interesantu, prezentējot ne tikai jauno eksporta produktu sortimentu, bet arī atklājot Laimas šokolādes radīšanas 145 gadus seno vēsturi. Dalība šādās izstādēs ir būtiska uzņēmuma eksporta attīstības veicināšanai. Par to liecina arī tas, ka pērn, aktīvi strādājot lielākajās pasaules saldumu un pārtikas izstādēs, izdevies eksportu palielināt par 11%, salīdzinot ar 2013.gadu.»

Vislielāko interesi un novērtējumu izstādes ISM 2015 apmeklētāju vidū ieguva jaunās produktu līnijas – Desserts by Laima un Moments by Laima, kas sākotnēji tika radītas tieši ASV tirgum, taču šobrīd to plānots piedāvāt arī citās valstīs. Papildu tam Laimai bija iespēja izstādīt savu produkciju speciālos izstādes organizētāju piedāvātos stendos Additional Theme Area, kur varēja parādīt arī jauno kategoriju produktus. Laima prezentēja sasaldēto torti Lukss un jauno kakao krēmu Lukss.

Cukura cena pēdējo nedēļu laikā pieaugusi gandrīz uz pusi. Arī kakao pupiņu cena šo pirmdien piedzīvoja straujāko kāpumu pēdējo 15 mēnešu laikā līdz 3 300 ASV dolāriem par tonnu.

Ja cenas pieaugums turpināsies, apdraudēta mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja un eksports, lēš ražotāji. Pēdējo pāris nedēļu laikā cukura cena pieaugusi par 40 – 46 %, kas būtiski ietekmē konfekšu ražošanu. Ja iepriekš uzņēmums cukuru iepirka par 0,39 Ls /kg, tad šobrīd tā cena sasniegusi 0,57 Ls/kg, stāsta konfekšu Gotiņa ražotāja SIA Saldus pārtikas kombināts valdes locekle Līga Grīsle.

Saldus pārtikas kombināts neesot tik liels uzņēmums, lai cukuru iepirktu no tiešā ražotāja, līdz ar to tas spiests šo izejvielu iegādāties no vairumtirgotājiem, kas jau ziņo par cenu pieaugumu. Uzņēmēja brīdina, ka tik būtiska cenu pieauguma dēļ neizbēgami augs arī produkcijas cenas. Pastāv iespēja, ka šī procesa dēļ saruks eksporta apjomi, jo partneri Vācijā nesaprot, kāds ir iemesls tik krasam cenu pieaugumam – tur cukura cenas neesot mainījušās.

Krievu nacionālā degvīna «Samogon» ražotājs izveidojis «Jelgavas cukuru», lai ražotu cukuru.

Kā liecina Lursoft informācija, uzņēmums Komercreģistrā reģistrēts Rīgā šā gada 8. aprīlī un tā vienīgais īpašnieks ir SIA Istrenka, kam pieder 100% kapitāldaļu. Kompānijas parakstītais pamatkapitāls ir 3000 Ls, bet apmaksātais uz pusi mazāks.

Atkritumu otrā dzīve

Dienas bizness sāk jaunu rakstu sēriju par uzņēmumiem, kas, izmantojot atkritumus, rada jaunus produktus.

Budžets

Budžetā atkal būs jāmeklē, kā ietaupīt

Veidojot 2012. gada valsts budžetu, būs jānodrošina 150 milj. Ls līdz 180 milj. Ls liela budžeta konsolidācija.

Sakari

Baltkom investēšot miljonus

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

ES noteikumi kavē 104 milj. eiro izmantošanu Latvijas uzņēmumu kreditēšanai.

No atbalsta pasākuma, kurā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kopumā kredītu veidā ir pieejami 104 milj. eiro (73,1 milj. Ls), pagaidām aizdevumu saņēmušas vien dažas kompānijas, lai gan šī finanšu instrumenta ieviešana sākusies jau pērnā gada pavasarī.

Aizdevumiem paredzētos līdzekļus Latvijā pārvalda SEB banka (30 milj. eiro) un Swedbank (22 milj. eiro). Atbildīgo institūciju noteiktās prasības kredītu saņēmējiem ir pārlieku stingras, jo sevišķi tas attiecas uz Eiropas Komisijas izstrādātajiem ierobežojumiem, piemēram, aizliegumu atbalstīt uzņēmumus, kas nonākuši grūtībās.

Eiropas investīciju fonda (EIF) Reģionālā biznesa attīstības Ziemeļeiropas reģiona vadītājs Greiams Koups atzīst, ka virkne dažādu ierobežojumu kredītu došanai kavē banku iespējas izsniegt Eiropas investīciju fonda līdzfinansētos aizdevumus, bet prasības uzņēmumiem varētu tikt mīkstinātas tuvākajā laikā.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Mēneša laikā Getliņos ienāksies 200 tonnas oranžu tomātu, bet pašlaik nav skaidrs mehānisms, ko ar tiem iesākt.

Pastāv vairāki iespējamie varianti, kā realizēt šo produkciju - rīkot izsoli, uzdāvināt to kādam no pašvaldības uzņēmumiem, piemēram, Zoodārzam vai organizēt cenu aptauju un par augstāko piedāvāto cenu pārdot tomātus vairumā kādam citam dārzeņu ražotājam vai tirgotājam. Protams, tos var atkal pārstrādāt enerģijā kopā ar atkritumiem.

Cerības par eiro ieviešanu nav rožainas

Pagaidām neizskatās, ka Latvija 2012. gadā spēs izpildīt kritērijus eiro ieviešanai 2014. gadā. Šobrīd par svarīgāko jautājumu izvirzās 2012. gada budžets, kā arī valsts obligāciju nosacījumi.

SIA Jelgavas cukurs jau saražojis pirmās cukura partijas un gatavojas pievērsties tā realizācijai. Sākotnēji uzņēmuma klienti varētu būt restorāni un citi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kas jau iepazinušies ar šiem nišas produktiem un pauduši gatavību tos iegādāties.

SIA Jelgavas cukurs direktors Vladimirs Bičkovskis skaidro, ka pēc senajām receptēm plānots ražot triju veidu cukuru - no bērzu sulas, burkāniem un saldā krējuma. Vēl hercoga Bīrona laikos populārs bijis tieši cukurs no bērzu sulām un to labi zinot arī Krievijā. Vēl viena iecere ir gatavot tā saucamās cukura galvas, ko pazīst daudzviet pasaulē. Gatavo produkciju paredzēts realizēt uzņēmuma akcionāriem un veikalos. Cukurs būšot pieejams par zemākām cenām nekā veikalos - 0,55 - 0,65 Ls/kg.

Jelgavas cukurs pilnībā apmaksājis pamatkapitālu 3 000 Ls apjomā, liecina Lursoft informācija. Šobrīd kompānijas kapitāldaļas pieder vairāk nekā 10 īpašniekiem un tuvākajā laikā plānots piesaistīt jaunus.

Pārtikas ražotāji ceļ trauksmi par Veselības ministrijas ieceri noteikt stingrākas prasības tikai pašmāju produktiem, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pārtikas nozares komersanti norāda, ka stingrāku prasību noteikšana nedrīkst notikt uz dažu uzņēmumu rēķina, graujot to prestižu sabiedrībā un nodarot zaudējumus. Turklāt nepieciešams nodrošināt vienādus noteikumus visiem - arī to produktu ražotājiem, kas savu preci ieved un tirgo Latvijā.

Uzņēmēji, zaudējuši cerības uz valsts atbalstu, pat gatavojas vērsties Eiropas Komisijā ar lūgumu izvērtēt nepamatotus un prettiesiskus konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū.

Bez plašākiem produktu pētījumiem Veselības ministrija (VM) jau iniciējusi grozījumus tiesību aktos, nosakot papildu prasības marķējumam, kā arī nosakot pēdējā laikā aktualizētā pieļaujamā transtaukskābju daudzuma normas pārtikas produktos. Diskusija par šīm normām paredzēta ceturtdien Uztura padomes sanāksmes laikā, kurā piedalīsies arī uzņēmuma NP Foods pārstāvis, kardiologi, Veselības ministrijas speciālisti un, iespējams, dāņu profesors Stēns Stenders, kurš iepriekš pauda satraukumu par Selgas vafelēm un tajā esošajām transtauksābēm.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Pamatojoties uz Valsts drošības dienesta (VDD) konstatētiem riskiem Latvijas nacionālajai drošībai, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) trīs uzņēmuma SIA "Pobeda Confectionery" īpašniekus ir iekļāvis to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta, informē VDD.

Martā VDD sāka pārbaudi saistībā ar aizdomām par Latvijā reģistrētā uzņēmuma "Pobeda Confectionery" iespējamu iesaisti atbalsta sniegšanā Krievijas bruņotajiem spēkiem.

Dienesta rīcībā bija nonākusi informācija, ka Krievijā bāzētā saldumu ražotne "Pobeda", iespējams, ir ziedojusi lielu apjomu produkcijas Krievijas bruņotajiem spēkiem, kuri veic kara noziegumus, noziegumus pret mieru un noziegumus pret cilvēci Ukrainā.

Latvijā kopš 2014.gada ir reģistrēts ar Krievijas saldumu ražotni saistīts uzņēmums "Pobeda Confectionery", kas arī ražo un tirgo "Pobeda" zīmola produkciju. Pārbaudes gaitā VDD atbilstoši savai kompetencei vērtēja Latvijā reģistrētā uzņēmuma, tā īpašnieku un patieso labuma guvēju iespējamo iesaisti atbalsta sniegšanā Krievijas armijai.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Līdz šā gada beigām ieguldījumu apjoms uzturēšanas atļauju iegūšanai varētu augt pat trīs reizes, pārsniedzot 100 milj. eiro.

avukārt kopumā piecos gados gan ieguldījumu apjoms uzturēšanās atļauju iegūšanai, gan šīs atļaujas saņēmušo cilvēku papildus veiktās investīcijas nākamo piecu gadu laikā pārsniegs vismaz miljardu latu, pārliecināti eksperti. Turklāt šīs investīcijas, kas Latvijā pārsvarā ienāks no Krievijas, tuvākajā nākotnē arī varētu būt noteicošās.

Prasīs tirgotājiem ātrāk norēķināties ar ražotājiem

Iecere likt lielveikalu ķēdēm ātrāk norēķināties ar piegādātājiem var kaitēt vietējiem ražotājiem. Šādi lielāko mazumtirgotāju - Rimi un Maxima - pārstāvji reaģējuši uz ieceri, kas paredz, ka lielajiem mazumtirgotājiem par tiem piegādātajām pārtikas precēm, iespējams, būs jānorēķinās trīsdesmit dienu laikā pēc to saņemšanas.

2010. gadā pasludināto maksātnespējas procesu skaits sasniedzis apogeju – teju 3000, vairums no tiem ir darbojušās nekustamo īpašumu, tirdzniecības vai būvniecības jomās, liecina SIA Lursot pētījums pēc Uzņēmumu reģistra Maksātnespējas reģistra ierakstiem.

Trīs gadu laikā maksātnespējīgo uzņēmumu skaits ir trīskāršojies. Atšķirībā no pirmskrīzes procesiem, kuros maksātnespējas ierosināšana vairāk bija saistīta ar nelieliem uzņēmumiem, pēdējos trijos gados daudzos no šajos procesos iesaistītām komercsabiedrībām un privātpersonām iepriekš ir bijušas ekonomiski aktīvas.

Gaidāms pārtikas cenu kāpums

Pārtikas izejvielu cenu pieaugums pasaulē ietekmēs arī Latviju, tomēr cenu kāpums te nebūs tik straujš, prognozē eksperti.

Tirdzniecība

Bonusi iegriež pārtikas ražotājiem

Aug pārtikas produktu ražotāju nemiers ar tā saucamajiem bonusiem, kas jāmaksā tirgotājiem par preču atrašanos lielveikalos.

2009. gada rudenī Liene Tomsone ar kompanjonu Bruno Briedi te atvēra Kūkotavu, pērnā gada martā tika atvērta kafejnīca Tiffany Caffe, kas ietilpst konditoreju un kafejnīcu tīklā Sala, gada nogalē tieši pretī Kūkotavai bijušā parfimērijas un kosmētikas veikala Kolonna vietā iekārtojās Gustavbeķereja, un pavisam nesen uz stūra pievienojās lietuviešu tīkla kafijas bārs Coffee Inn.

Tajā pašā pusē bijušās Double Coffee vietā drīzumā būšot vēl viena kafejnīca. Viens, divi, trīs, četri, pieci - pavisam nelielā teritorijā būs piecas vēderpriekiem veltītas iestādes.

«Man absolūti nav nekas pretim, ja te blakus vēl atrodas kāds ēdināšanas uzņēmums. Ja paskatāmies uz ārzemēm, tur ir viena kafejnīca pie otras, viens restorāns pie otra, un visi dzīvo draudzīgi. Vienīgā lieta, kas mani aizskar un kaitina - ja kāds nokopē kādu manu recepti vai mēģina atdarināt to, ko ražojam mēs. Kamēr viņiem ir pašiem savas domas un idejas, viss ir labi,» teic Liene Tomsone, konditorejas Kūkotava līdzīpašniece.

Cukura nedienas Latvijā - tā varētu raksturot situāciju, ar ko jārēķinās mazajiem saldumu ražotājiem, kam šis produkts ir vitāli nepieciešama izejviela.

Vēl pirms salīdzinoši neilga laika DB rakstīja, ka cukura cenas Latvijā ir augušas tik astronomiskos apmēros, ka vietējie ražotāji kļūst nekonkurētspējīgi Eiropas tirgū. Vienkārši pircējs Anglijā, Itālijā vai Vācijā nespēj saprast argumentus, kāpēc viņam būtu jāmaksā lielāka cena par to pašu produktu. Nu šī situācija ir attīstījusies vēl tālāk - cukura vairumtirdzniecība Latvijā nav vispār. Rezultātā ražotājs, kuram mēnesī ir nepieciešama apmēram tonna cukura, ir spiests pirkt šo produktu vienkilogramīgās paciņās, jo maisos tas nav pieejams.

Cukura cenas ir piedzīvojušas būtisku kāpumu ne tikai kaimiņvalstī Igaunijā, kur nupat tika ieviests eiro, bet arī tepat Latvijā.

It kā jau iemesli šādai situācijai ir vairāk vai mazāk skaidri. Eiropā, valdot cukura deficītam, tā cenas biržā aug, ko veiksmīgi izmanto spekulanti, turklāt nevis vietējie, bet gan starptautiskā līmenī spēlējoši darboņi.

Konkurences padome uzskata, ka šādā situācijā Latvijai vajadzētu Briselē iestāties par robežas atvēršanu to valstu cukura ražotājiem, kuras neietilspt Eiropas Savienībā (ES). Šāda scenārija īstenošana, protams, būtu apsveicama, jo radītu veselīgu konkurenci ES cukura ražotājiem un tirgotājiem, tādējādi labvēlīgi ietekmējot arī tā cenu. Tomēr būsim objektīvi. Ko gan Latvija varētu panākt cīņā ar lielajām Eiropas korporācijām, kas lobisma stratēģiju ES institūciju gaiteņos ir izkopušas līdz sīkumam?! Tiesa, šajā gadījumā derētu vienreiz atcerēties, ka Latvijai ir savs pārstāvis Eiropas Komisijā Andris Piebalgs, kurš tad arī varētu atcerēties, kura valsts viņu ir virzījusi, un sākt lobēt tās intereses. Jebkurā gadījumā ir skaidrs - mēs varam cukura cenu kāpumu uzskatīt par objektīvu vai subjektīvu parādību, taču ietekmēt starptautiskos procesus nekad nav bijis un diez vai kādreiz būs mūsu spēkos.

Arī tie pārtikas preču ražotāji, kuru produkcijai derīguma termiņš ir garāks par 20 dienām, varēs sūdzēties par mazumtirgotāju noteiktiem nepamatoti gariem norēķina termiņiem.

Pašreiz spēkā esošā Konkurences likuma redakcijas izpratnē viena no dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pazīmēm ir - netaisnīgu un nepamatoti garu norēķinu termiņu piemērošana vai uzspiešana par piegādātajām precēm. Likuma izpratnē netaisnīgs un nepamatoti garš norēķinu termiņš ir vairāk nekā 30 dienas, bet tas attiecināms tikai uz precēm, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 20 dienām. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nonācis konkurences likuma grozījumu projekts, kurš paredz atteikties no derīguma termiņa un tādējādi ļaus savas tiesības uz laicīgu norēķināšanos aizstāvēt arī tādiem pārtikas ražotājiem, kuru produktiem derīgumu termiņš ir garāks par 20 dienām.

Ja tu neesi draudzīgā pulciņā ar politiķiem, naudu sportam piesaistīt nav iespējams, atzīst kādreiz slavenais sportists, viens no basketbola kluba VEF Rīga dibinātājiem un īpašniekiem Valdis Valters. Šobrīd saistībā ar sportu viņš esot vairs tikai menedžeris savai mazmeitai, kura jau 10 gadus trenējās tenisā.

«Es aizeju tad, kad vairs neredzu, ko es konkrētajā vietā vēl varu izdarīt,» iemeslus skaidro Latvijas basketbola leģenda. Sarunā ar LD viņš skaidri pasaka – Latvijā sports nav bizness. «Vienīgā vieta, kur ar sportu var nopelnīt, ir Amerika. Tur viss ir sakārtots ar dažām līgām, translācijas tiesībām televīzijām un atribūtikas pārdošanu tā, ka var pelnīt. Protams, tagad krīzes laikā arī tur ir problēmas, un viņiem uz tām ir jāreaģē, samazinot izdevumus, bet vienalga – tas ir bizness.»

Valstsvīri cer, ka Latvija iekļūs uzņēmējdarbībai labvēlīgāko valstu divdesmitniekā, taču biznesam ar to nepietiek: uzņēmēji vēlas strādāt pirmā desmitnieka valstī. Latvijai jāveicina eksports un jāpiesaista investīcijas, jāatbalsta eksportējošie uzņēmumi un lielos investorus jāvilina ar atlaižu un īpašo nosacījumu ēsmu. To, vai jau ieviestie stimulējošie pasākumi ir pietiekami, rādīs tikai laiks. Bet situāciju krasi uzlabot var arī pavisam vienkāršas izmaiņas – birokrātijas samazināšana un procedūru paātrināšana, kur kaimiņvalstis nereti mums ir soli priekšā.