Jauns tirdzniecības likums vajadzīgs piegādātāju attiecību regulēšanai ar mazākiem tirgotājiem.

Grozījumi Konkurences likumā attiecas uz diviem lielajiem mazumtirgotājiem, taču piegādātāju attiecības ar mazākiem mazumtirdzniecības tīkliem nav uzlabojušās, atsevišķos gadījumos tās kļuvušas piegādātājiem nelabvēlīgākas. To Dienas biznesa rīkotajā konferencē Veselīga konkurence – attīstības pamats atzina diskusiju dalībnieki.

Konkurences padomes (KP) secinājumi ir vairāki – lai arī lielāko mazumtirgotāju līgumi ar piegādātājiem ir skaidrāki un pārskatāmāki un tajos klaji neparādās aizliegtie noteikumi un maksājumi, tomēr pastāv risks, ka mazumtirgotāji slēptā veidā realizē iepirkuma varu. Turklāt piegādātāji joprojām neuzdrošinās iebilst vai sūdzēties, baidoties no iespējamiem preču optimizācijas draudiem. KP vecākā ekonomiste Skaidrīte Ābrama norādīja, ka joprojām atlaides ir milzīgas – gan par uzņemšanu veikalos, gan citas un būtu jāregulē ne tikai attiecības ar diviem lielajiem tirgotājiem, bet arī citiem. Vai tas būtu tirdzniecības vai pārtikas tirdzniecības likums – par to būtu jādiskutē. Viņa arī saredz, ka būtu jāregulē arī piegādātāji, jo tos ieņēmumus, ko viņi negūst no abiem lielajiem tirgotājiem, viņi kompensē ar mazākiem tirgotājiem.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Izejvielu cenu izmaiņu pārnešana uz produkta cenu nenotiek simetriski.

Tā secinājusi Konkurences padome, veicot cenu veidošanās izpēti gan (lauksaimniecības izejvielu) ražotāju - pārstrādātāju, gan pārstrādātāju - mazumtirgotāju līmenī. Diemžēl attiecībā uz abiem posmiem KP konstatējusi, ka daudzos gadījumos iepriekšējā posma cenu samazinājums dažādu ražošanas faktoru ietekmē netiek uzreiz pārnests uz jaunradītās vērtības cenu samazinājuma veidā.

Tā, piemēram, 2009. gadā, samazinoties piena iepirkuma cenai, pārstrādātājs tikai pēc trim mēnešiem izejvielu cenu samazinājumu atspoguļoja zemākā tālākpārdošanas cenā, kas tam deva iespēju visu šo laiku gūt papildu peļņu, konstatējusi KP. Savukārt ir arī mazumtirgotāji, kas gadījumos, kad piegādātājs samazinājis savu piegādes cenu, veikalu plauktos cenu mēdz atstāt nemainīgu, tādējādi arī gūstot papildu peļņu. 2010.gada rudenī, kad būtiski sadārdzinājās ražotāju cenas vairākās preču kategorijās, tostarp piena produktiem par 10-20%, eļļai līdz pat 40%, maizes izstrādājumiem 5-20%, graudu izstrādājumiem līdz pat 155%, salīdzinot piegādātāju un mazumtirgotāju cenu sadārdzinājumu, vairumā gadījumu tika konstatēts - par kādu procentu palielinājās piegādes cenas, par tādu pašu arī cenas plauktā.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Lai gan ir iespēja saņemt uzņēmuma nodokļa atlaidi lielo investīciju – 5 milj. Ls un vairāk – īstenošanai, līdz šim nav pieteikts neviens projekts.

«Latvijā nemaz nav tika daudz uzņēmumu, kuri var atļauties investēt 5 milj. Ls, tāpēc minimālos griestus investīciju apmēram vajadzētu pazemināt, lai šāda iespēja būtu pieejama lielākai daļai uzņēmumu,» uzskata viena no lielākajiem Latvijas zāļu ražotāja Grindeks akcionāriem Kirovs Lipmans

Pircēji pamazām atsvaidzina garderobi

Apģērbu tirdzniecība šogad uzrāda kāpumu, taču, lai atgūtu iepriekšējo gadu līmeni, ražotājiem un tirgotājiem vēl jāstrādā.

Izglītība

Biznesa un izglītības precības

Ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā un Eiropā šobrīd karstais jautājums ir, kā rast pēc iespējas efektīvāk saprecināt biznesu un augstāko izglītību. Vēža izpēte, ārstniecisko dūņu izpēte, bioenerģija, agrobiotehnoloģija, ķīmiskā rūpniecība - DB skaidro, kādās vēl tautsaimniecības jomās gaidāms lielākais Baltijas valstu augstskolu pienesums. Eksperti arī skaidro, kādi priekšnosacījumiem ir nepieciešami, lai šādas sadarbība sekmētos.

Provizoriskie rezultāti liecina, ka tirgotājiem aizvadītie svētki bijuši veiksmīgāki nekā gadu iepriekš, bet 2010.gads kopsummā tomēr būs ar mīnuszīmi pret 2009.gadu.

Vērienīgas rokādes Latvijas gaļas tirgū

Pagaidām nevar paredzēt, kādas izmaiņas un ietekmi jaundibinātie uzņēmumi nesīs nozarei.

Investors

Rīgas biržā nevar sagaidīt eiro

Sākot jauno gadu, Lietuvas un Igaunijas biržās tirdzniecība un norēķini notiek eiro valūtā, tomēr pagaidām tirdzniecība eiro pagājusi secen Rīgas biržai.

Akcijas

Var pirkt akcijas

Valdības atļauja valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži iesaistīties a/s Latvijas finieris akciju pircēju karos vēl nenozīmē, ka šādi darījumi notiks.

Tiesvedība

«Cilvēka atmiņa ir īsa, un vienas un tās pašas kļūdas tiek pieļautas atkal un atkal. Arī Amerikā finanšu institūcijas pieļāva īpašumu burbuli. Man šķiet, ka zviedru bankas sagaidīja tādu pašu izaugsmi kā vietējie – ka tā ilgs daudzus, daudzus gadus, un neizpildīja savu mājas darbu. Tās vadīja vēlme iekarot tirgu un pelnīt,» intervijā biznesa žurnālam LD saka investors Tomass Lindeborgs.

Viņš ir skandināvs, kurš jau vairākus gadus mīt Londonā. Oktobrī T. Lindeborgs veica savas pirmās investīcijas Latvijā – iegādājās medicīnas pakalpojumu kompāniju Premium Medical.

«Esmu drošs, ka pēc kādiem piecpadsmit gadiem tas viss atkal atkārtosies. Mums Zviedrijā bija ļoti nopietna banku krīze 90. gadu vidū. Bija daudz sliktu banku, situācija izskatījās apmēram tāda pati kā tagad. Vēl viena problēma ir tā, ka pēc krīzes bankas parasti no viena grāvja iekrīt otrā – tagad tās ir tik konservatīvas, ka vispār neko negrib darīt. Viss būtu jāplāno, domājot par pakāpenisku izaugsmi, bet cilvēki Rīgā grib visu tūlīt. Tāda ir viņu daba,» stāsta Lindeborgs.

Valsts IT sistēmu uzturēšana izmaksā miljonus, bet kopējas stratēģijas nav, ir bažas par neefektīvu līdzekļu izlietojumu.

Valsts informācijas sistēmu (IS) saimniecībā vēl joprojām ir daudz darāmā. Šobrīd ministrijas savas IS apsaimnieko pēc saviem ieskatiem. Turklāt liela daļa ministriju nemaz nav lietas kursā par padotības iestāžu IS uzturēšanas izmaksām. Tādējādi nav iespējams apzināt kopējo summu, cik daudz ministrijas vidēji gadā tērē IS uzturēšanai.

Gatavi upurēt Vilnīti

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzskata, ka būs jāatbalsta KNAB vadītāja Normunda Vilnīša atbrīvošana no amata, ja komisija secinās, ka viņš tam nav piemērots.

Atpūtas un izklaides bizness

Nespēdami atļauties pirkt sadārdzinājušās zemā cenu segmenta cigaretes, patērētāji meklēja citus avotus, kā nopirkt šo produktu. Ievērojamā cigarešu cenu starpība ar Krieviju un Baltkrieviju ir labs peļņas avots kontrabandistiem.

Mīkstinās sodus

Likumā noteiktos sodus par pārkāpumiem saistībā ar nodokļu nomaksu plāno padarīt vieglākus.

Izglītība

Valsts miljoni pētniecībai

173 jaunu produktu prototipi un tehnoloģijas - šāds ir ieguvums no valsts ieguldītajiem 25 milj. Ls pētniecībā. Līdz 2013.gadam valsts pētījumu programmām paredzēti vēl gandrīz 20 milj. Ls.

Tirdzniecība

Tirgotājiem vērienīgi plāni

Neskatoties uz piesardzīgajām nākotnes prognozēm, vadošie mazumtirdzniecības uzņēmumi šogad plāno atvērt jaunus veikalus, un kaļ vērienīgus paplašināšanās plānus.

Līdz šā gada beigām ieguldījumu apjoms uzturēšanas atļauju iegūšanai varētu augt pat trīs reizes, pārsniedzot 100 milj. eiro.

avukārt kopumā piecos gados gan ieguldījumu apjoms uzturēšanās atļauju iegūšanai, gan šīs atļaujas saņēmušo cilvēku papildus veiktās investīcijas nākamo piecu gadu laikā pārsniegs vismaz miljardu latu, pārliecināti eksperti. Turklāt šīs investīcijas, kas Latvijā pārsvarā ienāks no Krievijas, tuvākajā nākotnē arī varētu būt noteicošās.

Prasīs tirgotājiem ātrāk norēķināties ar ražotājiem

Iecere likt lielveikalu ķēdēm ātrāk norēķināties ar piegādātājiem var kaitēt vietējiem ražotājiem. Šādi lielāko mazumtirgotāju - Rimi un Maxima - pārstāvji reaģējuši uz ieceri, kas paredz, ka lielajiem mazumtirgotājiem par tiem piegādātajām pārtikas precēm, iespējams, būs jānorēķinās trīsdesmit dienu laikā pēc to saņemšanas.

2010. gadā pasludināto maksātnespējas procesu skaits sasniedzis apogeju – teju 3000, vairums no tiem ir darbojušās nekustamo īpašumu, tirdzniecības vai būvniecības jomās, liecina SIA Lursot pētījums pēc Uzņēmumu reģistra Maksātnespējas reģistra ierakstiem.

Trīs gadu laikā maksātnespējīgo uzņēmumu skaits ir trīskāršojies. Atšķirībā no pirmskrīzes procesiem, kuros maksātnespējas ierosināšana vairāk bija saistīta ar nelieliem uzņēmumiem, pēdējos trijos gados daudzos no šajos procesos iesaistītām komercsabiedrībām un privātpersonām iepriekš ir bijušas ekonomiski aktīvas.

Gaidāms pārtikas cenu kāpums

Pārtikas izejvielu cenu pieaugums pasaulē ietekmēs arī Latviju, tomēr cenu kāpums te nebūs tik straujš, prognozē eksperti.

Tirdzniecība

Bonusi iegriež pārtikas ražotājiem

Aug pārtikas produktu ražotāju nemiers ar tā saucamajiem bonusiem, kas jāmaksā tirgotājiem par preču atrašanos lielveikalos.

Aug pārtikas produktu ražotāju nemiers ar tā saucamajiem bonusiem, kas jāmaksā tirgotājiem par preču atrašanos lielveikalos. Ražotāji ir pārliecināti, ka situācijas risināšanai nepieciešama aktīvāka Konkurences padomes un citu valsts institūciju iejaukšanās.

Tirgotāji gan viņiem adresētos pārmetumus noraida. Ja pērn dažādu bonusu apjoms, kas jāmaksā tirgotājam bija aptuveni 16 % no apgrozījuma, tad šogad nāk klāt vēl aptuveni 6 % un tā rezultātā ražotājam nāksies atvadīties jau no 22 %, tikai viena ražotāja piemēru skaidro Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, paužot neizpratni par notiekošo.

Cits piemērs liecinot - ja ražotājs nodevis tirgotājam preci par 100 Ls, tad atpakaļ tas varēs saņemt 70 Ls vai pat mazāk. Kāds cits ražotājs, vēloties saglabāt anonimitāti bailēs no iespējamām represijām, atzina, ka viņam pērn bonusos tirgotājam bija jāatstāj 10 %, bet šogad šis skaitlis audzis par 6 %, kur ierēķinātas arī loģistikas izmaksas. Viņš ir pārliecināts, ka valsts var atrast veidus, kā aizsargāt savus ražotājus, tikai Latvijā šobrīd tas nenotiek atšķirībā no kaimiņvalstīm, kur šādas iespējas ir rastas.

Lai arī kopējais noguldījumu apjoms bankās pieaug, tomēr par tiem izmaksātās peļņas apjoms samazinājies par 40%.

Tādējādi uzņēmumiem un privātpersonām par viņu noguldīto naudu, ko bankas parasti izmanto jaunu kredītu izsniegšanā, gada laikā gar degunu aizgājuši vismaz 60 miljoni latu, bet bankām tas ļāvis būtiski samazināt izdevumus, uzlabot peļņas rādītājus un pat palielināt darbiniekiem algas, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija par banku darbības rādītājiem šā gada 30. jūnijā.

Vācija atdziest

Vājie Vācijas ekonomikas dati Latvijai nenozīmē strauju eksporta kritumu, tomēr uzņēmumiem laiks piedomāt par noieta tirgu diversifikāciju.

Vācijas ekonomikas pieaugums šā gada otrajā ceturksnī tikpat kā apstājies, IKP pret šā gada pirmo ceturksni pieaudzis tikai par 0,1%, liecina jaunākie Vācijas Federālās statistikas pārvaldes dati.

To laikraksta Dienas bizness un Lindorff rīkotajās brokastīs uzņēmējiem Radisson Blu Rīdzene Hotel sacīja airBaltic prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks.

«Tagad, zinot visu politisko fonu, es ļoti nopietni padomātu, vai es vēlreiz veiktu darījumu ar airBaltic zīmolu pirkšanu. Es varētu vienkārši problēmu nolikt valstij kā akcionāram priekšā uz galda,» sacīja B. Fliks (attēlā).

«Šo darījumu pārbaudīja gan VID, gan KNAB, piedāvāju to vēlreiz skaidrot arī toreizējam satiksmes ministram Kasparam Gerhardam, bet viņu šis darījums tad jau vairāk neinteresēja. Saistībā ar zīmolu darījumu nav nekādu pašlaik risināmu problēmu. Es nestaigāju ar airBaltic zīmolu kabatā un nemēģinu to pārdot Tbilisi tirgū. airBaltic zīmols nav iedomājams bez pašas aviokompānijas un, ja aviokompānija atpirks zīmolus atpakaļ, ļoti labi,» sacīja B. Fliks, uzsverot to, ka zīmolu pārdošanas darījums noticis, jo bijis nepieciešams uzlabot airBaltic bilanci. Bankas airBaltic naudu nav aizdevušas un citas pārdodamas mantas, izņemot zīmolus, kompānijai nav bijis.

Kompresoru ražotājs SIA Fonons atradis jaunu biznesa nišu, kļūstot par vienīgo siltumsūkņu ražotāju Latvijā, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Jau vairāk nekā 10 gadus ražojam gaisa skrūves kompresorus. Produkcijas sortimenta paplašināšanas nolūkā nolēmām attīstīt tehnoloģiski līdzīgu nozari - siltumsūkņu ražošanu,» laikrakstam stāstīja SIA Fonons valdes loceklis Juris Zvirgzds (attēlā).

Siltumsūkņu ražošanas projektu SIA Fonons uzsāka 2007. gadā ar LU Cietvielu fizikas institūtu, 2009. gadā uzņēmumam izdevies saņemt LIAA atbalstu programmā Jauni produkti un tehnoloģijas.

«Esmu atgriezies pie savām saknēm,» laikrakstam Dienas bizness saka Jānis Buks (attēlā), kurš nesen kļuvis par Nordea bankas valdes locekli un Korporatīvo darījumu departamenta vadītāju.

«Lidojumi varbūt daudziem cilvēkiem šķiet romantiski, bet, kad tu ieej Šeremetjevas biznesa lounge un tevi sagaida, uzrunājot vārdā un tēvavārdā, tas jau kļūst par traku. Augustā biju atvaļinājumā kopā ar bērniem, kuriem ir seši un astoņi gadi, un vienu rītu atskārtu, ka divus gadus esmu pavadījis pārlidojumos, dzīvojis īrētos dzīvokļos un viesnīcās un nevēlos pamosties kādu dienu pēc desmit gadiem un saprast, ka mani bērni jau ir izauguši un es viņiem vairs neesmu vajadzīgs.»

Pēc pāris dienām J. Buks saņēmis zvanu ar darba piedāvājumu no Nordea bankas Latvijas filiāles vadītāja Valda Sikšņa. «Mans pirmais jautājums bija, cik daudz biznesa braucienu ir šajā amatā. Kad saņēmu atbildi, ka vidēji divi braucieni mēnesī, biju gatavs runāt tālāk. Maskavā bērni nebija kopā ar mani, bet kontakts ar viņiem man ir ļoti svarīgs, visu savu brīvo laiku es veltu bērniem. Mana sapņu profesija ir būt bērnudārza audzinātājam, un joprojām neesmu atmetis domu iegūt pedagoģisko izglītību,» viņš stāsta.

Ekonomikas stagnācija vairojusi vēlmi nopelnīt ar viltotiem parakstiem, zagtām pasēm un strādājot kā zicpriekšniekiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Viņš nenoliedz, ka recesija Latvijā var būt vilinājums blēžiem nopelnīt, īstenot vienkāršākas blēdīšanās shēmas. Ir dzirdēti stāsti, ka bezdarbnieks vērsies darbā iekārtošanas kompānijā un tur pēc solījuma saņemt darbu atstājis gan pases kopiju, gan parakstījis dokumentus, kurus apliecinājis zvērināts notārs, bet pēc vēstulēm no kreditoriem vai nodokļu administrācijas atskārtis, ka kļuvis par uzņēmēju pret paša gribu.

Latvijas Finiera mazais akcionārs Armands Apfelbaums aicina apvienoties akcionārus, lai varētu akcijas pārdot dārgāk vai iegūt ietekmi Biķu ģimenes kontrolētajā uzņēmumā, ziņo Dienas Bizness.

Latvijas Finiera 13 akciju īpašnieks Armands Apfelbaums sarunā ar laikrakstu atzina, ka pēc Krievijas kompānijas Sveza izteiktā publiskā piedāvājumu iegādāties Latvijas Finiera akcijas par to nominālvērtību pie viņa vērsušies vairāki esošie akcionāri ar jautājumu, ko darīt – pārdot vai nepārdot, vai tiek piedāvāta atbilstoša cena. Tas viņam licis aizdomāties par pēc iespējas vairāk akcionāru apvienošanu, lai izveidotu nopietnu paketi ne tikai labākas cenas iegūšanai par vienu Latvijas Finiera akciju, bet arī iespējai ietekmēt lēmumu pieņemšanu, piemēram, akcionāru sapulcēs.