Izejvielu cenu izmaiņu pārnešana uz produkta cenu nenotiek simetriski.
Tā secinājusi Konkurences padome, veicot cenu veidošanās izpēti gan (lauksaimniecības izejvielu) ražotāju - pārstrādātāju, gan pārstrādātāju - mazumtirgotāju līmenī. Diemžēl attiecībā uz abiem posmiem KP konstatējusi, ka daudzos gadījumos iepriekšējā posma cenu samazinājums dažādu ražošanas faktoru ietekmē netiek uzreiz pārnests uz jaunradītās vērtības cenu samazinājuma veidā.
Tā, piemēram, 2009. gadā, samazinoties piena iepirkuma cenai, pārstrādātājs tikai pēc trim mēnešiem izejvielu cenu samazinājumu atspoguļoja zemākā tālākpārdošanas cenā, kas tam deva iespēju visu šo laiku gūt papildu peļņu, konstatējusi KP. Savukārt ir arī mazumtirgotāji, kas gadījumos, kad piegādātājs samazinājis savu piegādes cenu, veikalu plauktos cenu mēdz atstāt nemainīgu, tādējādi arī gūstot papildu peļņu. 2010.gada rudenī, kad būtiski sadārdzinājās ražotāju cenas vairākās preču kategorijās, tostarp piena produktiem par 10-20%, eļļai līdz pat 40%, maizes izstrādājumiem 5-20%, graudu izstrādājumiem līdz pat 155%, salīdzinot piegādātāju un mazumtirgotāju cenu sadārdzinājumu, vairumā gadījumu tika konstatēts - par kādu procentu palielinājās piegādes cenas, par tādu pašu arī cenas plauktā.
Tas nozīmē, ka absolūtā izteiksmē, nepalielinoties mazumtirgotāja izmaksām, proporcionāls uzcenojuma palielinājums deva iespēju mazumtirgotājam gūt lielāku peļņas apjomu. Protams, bijuši arī gadījumi, kad mazumtirgotājs savu uzcenojumu noteica procentuāli mazāku vai pat lielāku.
Komentējot KP secinājumus, Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš skaidro - KP novērojums, ka tirgotāji lielākoties cenu svārstībās rīkojas tikai un vienīgi proporcionāli ražotājiem, ir precīzs, vismaz Maxima gadījumā noteikti. Taču I. Andiņš jautā:uz kāda pamata tapuši tam sekojušie aplamie secinājumi? Respektīvi kāpēc KP domā, ka mazumtirgotāja izmaksas nepalielinās? «Vai tirgotāju loģistikas speciālisti ir ēteriskas būtnes, kas preces veikaliem piegādā uz eņģeļu spārniem, nevis spiesti pirkt to pašu aizvien dārgāko dīzeļdegvielu, benzīnu, elektrību un pārējos resursus? Tad galu galā kādēļ Latvijā ražotāji paaugstināja daudzu produktu, piemēram, piena, cenas? Kā apgalvo paši ražotāji - galvenokārt tāpēc, ka dārgāki kļuvuši daudzi resursi. Bet kas mudina KP domāt, ka šie paši resursi tirgotājiem dārgāki nekļuva? Lai kā tas kādu izbrīnītu, bet mēs degvielu pērkam tajos pašos benzīntankos, kur ražotāji, un par to pašu cenu. Un tas attiecas uz absolūti visiem resursiem, tāpēc pieļāvums par iespējām tirgotājiem šā iemesla dēļ gūt lielāku peļņu neiztur nekādu kritiku, uzsver I. Andiņš.