Laiks šobrīd lēnām, bet neatturami strādā pret Māstrihtas inflācijas kritērija izpildi. Tā vienmēr ir bijusi likteņa varā un liktenim ir iespēja spēlēties ar vairākiem mainīgajiem, kuru vidū ir gan cenu izmaiņas Latvijā, gan kritērija izpildes rēķināšanas atskaites punkts, nule kā publicētos inflācijas rādītājus komentē DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
«Tas, ka Latvijā pirmajā ceturksnī varētu būt bijis pat divreiz lielāks IKP gada pieaugums nekā jebkurā citā ES dalībvalstī, kritērija izpildi nenoliedzami neveicina. Arī augstas enerģijas cenas Latviju Eiropas kontekstā ietekmē asimetriski, gan dēļ salīdzinoši zemā ienākumu līmeņa un līdz ar to lielāka pamatvajadzību īpatsvara patēriņa grozā, gan dēļ aukstā klimata,» piebilst eksperts.
Vērtējot potenciālās cenu izmaiņas nākotnē, eksperts saka, ka cenu kāpumu veicinošo faktoru diemžēl būs vairāk.
«Nav jau teikts, ka naftas cena mūžīgi kāps — nākotnes darījumi atspoguļo cenu krituma gaidas, kas drīzāk atbilstu vispārējai situācijai pasaules ekonomikā, taču ir arī augšupvērsti, ar militāri – politiskiem apstākļiem saistīti riski. Taču nav šaubu, ka jau notikušais degvielas cenu kāpums šogad jau vairāk ietekmēs vispārējo cenu līmeni, jo pirktspēja un patērētāju optimisms ir pieauguši, līdz ar to pārdevējiem būs vieglāk pārnest cenu kāpumu uz viņiem,» vērtē P. Strautiņš.
Nedaudz optimistiskāks skatījums ir bankas Citadele galvenajam ekonomistam Zigurdam Vaikulim. Viņaprāt, par spīti skaļajai publiskajai ažiotāžai ap degvielas cenām, gada inflācijas līkne tuvāko pāris mēnešu laikā, visticamāk, turpinās iet lejup un, līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, to noteiks pārtikas inflācijas mazināšanās.
Eksperts pieļauj, ka savu zemāko punktu 2012. gada ietvaros inflācija varētu sasniegt pavasara beigās, vasarā. Tomēr, ņemot vērā pēdējos datus mazinās iespējamība, ka šajā punktā 12 mēnešu inflācija paslīdēs zem 2% līmeņa, kā bija prognozēts iepriekš.
Z. Vaikulis piebilst, ka negaidīti straujais un apjomīgais energoresursu cenu kāpums pasaules tirgos pēdējo 3-4 mēnešu laikā ir būtiski pamainījis kopējo inflācijas bildi, tostarp šīs tēmas publiskā uzpūšana ir radījusi augsni subjektīvām inflācijas gaidām, gan tirgotājos, gan patērētājos. Visticamāk, ka mums savas 2012. gada vidējās inflācijas prognozes nāksies pārskatīt uz augšu – uz līmeņiem virs 2%.
Jau ziņots, ka gada inflācija martā kritusies par 0,1 procentpunktu līdz 3,3%.
