Lidostas Rīga straujāku izaugsmi varētu garantēt vien liela partnera piesaiste, piemēram, no Āzijas

Tā sarunā ar DB norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Lidosta joprojām apkalpo pusi no Baltijas aviopārvadājumu tirgus.

Aktīvāki tranzītā

Atrauti no valsts un tūrisma industrijas lidosta var neierobežoti attīstīties tikai tranzīta virzienā, kas šobrīd veido ap 30,5% kopējā pasažieru skaita, bet lidojumos no viena punkta uz otru attīstība iet roku rokā ar kopējām aktivitātēm valstī, cilvēku migrāciju u.tml. No tranzīta lidosta iegūst arī vairāk galamērķu, un nākotnē šis skaitlis varētu pieaugt, domā A. Mūrnieks. Runa esot par potenciāluĀzijas tranzīta centru, kam, protams, vajadzīgs spēcīgs partneris, lidsabiedrība, kura gribētu uz tranzīta centra principa vest pasažierus tālajos lidojumos uz šejieni. Un tad pasažieru tālāka apkalpošana Baltijas reģionā varētu notikt, izmantojot nacionālo aviosabiedrību.

Liepājas ostas kravu apgrozījumam ir jauna virsotne, pārsniedzot 2012. gada sasniegumu, kad vēl darbojās uzņēmums Liepājas metalurgs.

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) Attīstības plāns līdz 2022. gadam paredz sasniegt 8,3 miljonus tonnu lielu kravu apgrozījumu ostā, no kurām puse būs vietējās kravas, t.sk. tās, kas saražotas Liepājā. Par iecerēm, izaicinājumiem un panākumiem Dienas Bizness pastāstīt aicināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Jāni Lapiņu, kurš nupat atkārtoti apstiprināts amatā saskaņā ar Liepājas SEZ nolikumu.

Fragments no intervijas

Vairāk nekā septiņu miljonu tonnu liels kravu apgrozījums Liepājas ostā. Kas ir panākumu sakne? Vai var cerēt arī uz turpmāku izaugsmi?

Tā jau ir vēsture, ka Liepājas ostas stividoru kompānijas 2018. gadā sasniedza līdz šim lielāko kravu apgrozījumu – 7,54 miljonus tonnu kravu gadā. Sasniegums nozīmīgs arī tāpēc, ka jau 2012. gadā Liepājas osta bija sasniegusi 7,4 miljonus tonnu apgrozījumu. Liepājas osta ir graudu osta, kurā nu jau ilgāku laiku dominē lauksaimniecības kravas, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no katra konkrētā gada ražas, tirgus pieprasījuma. Būtisks ir arī ģeopolitiskais faktors, jo, līdztekus vietējas izcelsmes lauksaimniecības kravām, liela daļa ir arī tranzītkravas. 2012. gada panākumu pamats bija rekordlaba graudu raža un nozīmīgs ģenerālkravu apgrozījums – kokmateriāli, ro-ro kravas, metāllūžņi, melnais metāls, kas ļāva mums sadarbībā ar uzņēmējiem apjaust attīstības virzienus, saprast, kurās vietās nepieciešami būtiski uzlabojumi infrastruktūras pieejamībā. Piecus gadus 2012. gads mums bija nesasniedzama smaile grafikos, un tam bija virkne objektīvu iemeslu, t.sk. Liepājas metalurga darbības pārtraukšana, kas rezultējās ar melnā metāla kravu samazinājumu praktiski līdz minimumam.

Aviācijas jomā Latvijā turpinās iepriekšējo rekordu pārrakstīšana, turklāt, lai noturētu esošo pieauguma tempu, ir uzsākti vērienīgi paplašināšanās projekti, iespējams tiešais reiss uz Ķīnu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš atzīst, ka lielākais pieaugums tiek nodrošināts tieši aviokravu pārvadājumu jomā. Savukārt tranzītkravu pārvadājumos pa dzelzceļu šis gads iezīmējies gan ar kritumu pirmajos mēnešos, gan pēdējo mēnešu pieaugumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Kādi ir pirmo četru mēnešu aviopārvadājumu rezultāti?

Tāpat kā pērn arī šogad turpinās gan pārvadāto pasažieru skaita pieaugums – par 16,8%, gan arī vēl iespaidīgākais kravu pārvadājumu pieaugums – par 62,5%. Kravu pārvadājumu pieaugums ir saistīts ar valsts a/s Latvijas Pasts aizpērn noslēgto līgumu ar Ķīnas interneta tirdzniecības gigantu Alibaba par sūtījumu tranzītu. Jāņem vērā, ka pašlaik notiek darbs pie tā, lai šo sekmīgo sadarbību padarītu vēl apjomīgāku un tranzīta kravas kļūtu regulāras, vēl jo vairāk, ja šī interneta tirdzniecības milža meitas kompānija, kas nodarbojas ar loģistiku, ir novērtējusi a/s Latvijas Pasts darbību, ko apliecina arī piešķirtā balva. Lai varētu šo pieaugošo aviokravu pārvadājumu apjomus apstrādāt, ir vajadzīgi kapitālieguldījumi lidostā: jauni angāri – noliktavām un preču apstrādei Latvijas Pas- tam, kā arī tehnoloģijas šo kravu (preču) šķirošanai. Vienlaikus papildus būs nepieciešamas arī iekārtas, kas saistītas ar drošību. Lidosta Rīga pie šiem jautājumiem jau strādā.

Liepājas lidlauka sertifikāciju plāno pabeigt līdz nākamā gada pavasarim, šodien parakstot dokumentus par lidostas pieņemšanu ekspluatācijā, sacīja lidostas vadītājs Agris Sprūde.

«Šis ir pirmais solis Liepājas lidostas attīstībā, un tagad priekšā liels darbs, lai lidosta saņemtu sertifikātu un varētu sākties regulāri lidojumi,» sacīja Sprūde. Viņš prognozē, ka jau nākamā gada vasarā lidosta darbosies un nākotnē lidojumi būs regulāri.

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija) sacīja, ka notiek sarunas ar airBaltic un citām aviokompānijām, tomēr plašāk šīs sarunas nekomentēja. Viņš netieši atzina, ka Liepājas pašvaldība varētu daļēji līdzfinansēt lidojumus, norādot, ka «Eiropā tāda prakse ir», taču konkrētu atbildi nesniedza, jo sarunas ar aviokompānijām patlaban joprojām notiekot.

Biznesa portāls db.lv viesojās Liepājas lidostā, kur uz treniņlidojumiem dodas aviokompānijas airBaltic piloti. Skrejceļu un gaisa telpas lielās noslodzes dēļ pasaules prakse ir treniņlidojumus veikt pārsvarā ārpus galvenajām lidostām.

«Liepājas lidostā lidojumu palīgdarbus pirms un pēc lidošanas studenti veic nelielā birojā. Gan Rīgā, gan Liepājā pieejamas klašu telpas, kas piemērotas vienas studentu grupas izmēram. Mēs aktīvi turpinām vērtēt piemērotākos risinājumus mācību un tehniskās bāzes vietas nodrošināšanai. Ņemot vērā pieaugušo studentu plūsmu un mācību specifiku, tuvākajos gados akadēmija noteikti atradīsies vairākās vietās. Uzskatām, ka Liepājas lidostas turpmākai attīstībai ir ļoti augsts potenciāls un noteikti saskatām iespēju paplašināt Pilotu akadēmijas bāzi tajā,» sacīja Pauls Cālītis, airBaltic lidojumu vadības vecākais viceprezidents.

Pirmā studentu grupa pašlaik aktīvi veic praktiskos lidojumus Liepājas lidostā ar nesen iegādāto Diamond treniņu lidmašīnu.

Starptautiskajā lidostā «Rīga» un Liepājas starptautiskajā lidostā pirmajā pusgadā kopā apkalpoti 3,563 miljoni pasažieru, kas ir par 9,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina valsts aģentūras «Civilās aviācijas aģentūra» (CAA) apkopotie dati.

2019. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas starptautiskajās lidostās kopumā apkalpoti 3 563 189 pasažieri un 43 155 lidojumi salīdzinājumā ar 3 251 023 pasažieriem un 40 117 lidojumiem pērn šajā pašā laika posmā.

Vairāk nekā 45% apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu uzrādījusi starptautiskā lidosta «Liepāja». Pērn pirmā pusgada laikā lidosta ir apkalpojusi 4205 pasažierus, turpretim šā gada pirmajos sešos mēnešos lidostā apkalpoti jau 6104 pasažieri. Būtiskais pasažieru skaita pieaugums skaidrojams ar to, ka nacionālā aviosabiedrība «airBaltic» ar šā gada 31. martu no trīs līdz piecām reizēm nedēļā palielinājusi regulāro lidojumu skaitu uz un no Liepājas.

Līdzšinējais vasaras reisu pieprasījums Liepājas lidostā ir apliecinājis, ka liepājniekiem un pilsētas viesiem ir svarīga un vajadzīga avioiespēja no Liepājas lidostas, atzīst Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

«Paveikts liels un nozīmīgs vairāku gadu darbs, kas tagad ļaus Liepājai būt vēl konkurētspējīgākai un stiprinās mūsu pilsētas pozīcijas ne tikai Kurzemes un Latvijas, bet visā Baltijas reģiona ekonomikas vidē. Jau līdzšinējais vasaras reisu pieprasījums ir apliecinājis, ka liepājniekiem un pilsētas viesiem ir svarīga un vajadzīga avioiespēja no Liepājas lidostas,» pašvaldības vadītājs komentē saņemto apstiprinājumu no Civilās aviācijas aģentūras par Liepājas lidlauka sertifikāta un ekspluatācijas nosacījumu izmaiņām, kas ļauj lidostas darbību turpmāk veikt visa gada garumā.

«Līdz šim Latvija bija viena no retajām valstīm Eiropā, kur ir tikai viena starptautiska lidosta. Tas, ka tagad lidojumi būs iespējami visu gadu, ir svarīgs notikums ne tikai Liepājas, bet visas Latvijas aviopārvadājumu kontekstā,» norāda U. Sesks.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic testa lidojumus no Rīgas uz Liepāju plāno sākt nākamgad pavasarī, šorīt intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš atgādināja, ka vakar aviokompānija ar jauno CS300 lidmašīnu veica testa lidojumu uz Liepāju, taču lidostā lidmašīna nenolaidās.

Viņš norādīja, ka airBaltic ir jāizvērtē dažādi varianti, kā izmantot Liepājas lidostu un kā varētu savienot dažādus reisus, lai tie būtu izdevīgi gan Liepājas iedzīvotājiem, gan airBaltic. Tāpat Liepājas lidostai ir iespēja piesaistīt citas aviokompānijas.

Augulis atzīmēja, ka airBaltic izvērtē lidojumus arī uz Astanu, Almatu, Kazaņu un Ķīnu.

Jau vēstīts, ka airBaltic vakar jauno CS300 lidmašīnu veiktais testa lidojums uz Liepāju bijis veiksmīgs.

Uzņēmuma korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags norādīja, ka Liepāja no Rīgas sasniegta aptuveni 20 minūšu laikā, taču, kā jau iepriekš ziņots, ierobežojumu dēļ lidmašīna nenolaidās Liepājas lidostā. Tālāk lidots uz Kolkas ragu, Ainažiem, Valmieru.

Ventspils lidosta un Liepājas lidosta parakstījušas līgumus ar Satiksmes ministriju par lidostu attīstības projektu īstenošanu.

SIA Ventspils lidosta parakstījusi līgumu par 2,25 miljoniem latu, tai skaitā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums 85% apmērā jeb 1,9 milj. Ls no projekta attiecināmajām izmaksām. Projekta īstenošanu plānots pabeigt līdz 2014.gada aprīlim. Liepājas lidostas līguma summa ir 2,8 miljoni latu, 85% saņemot no ES Kohēzijas fonda.

Projektu mērķis ir radīt priekšnoteikumus regulāro reisu uzsākšanai.

«Projekts ir ļoti nozīmīgs Kurzemes reģiona attīstībai, jo līdztekus esošajiem transporta veidiem – sauszemes un ūdens, plāno pilnveidot Ventspils sasaisti ar Rīgu un dažādiem starptautiskajiem galamērķiem arī ar gaisa transportu,» norāda satiksmes ministrs Aivis Ronis, komntējot līguma parakstīšanu ar Ventspils lidostu.

Liepājas lidostā sākta rekonstrukcija ar mērķi sertificēt lidlauku regulārajiem reisiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Savukārt Ventspilī sadārdzinājums, kas radās administratīvo aktu izmaiņu dēļ, licis no lidostas attīstības projekta atteikties. Liepājā cer, ka 2016.gadā lidosta atsāks apkalpot regulārus pasažieru lidojumus, tāpēc nopietni tiek gatavota lidlauka sertifikācija. Ventspils lidlauks pagaidām funkcionēs bez tiesībām apkalpot regulārus pasažieru reisus, diskusijas par nākotnes plāniem atliekot maliņā. Attīstību plāno arī Daugavpils lidosta, cerot uz privāto un publisko partnerību.

SIA Ventspils lidosta ir pārtraukusi lidostas infrastruktūras attīstības projekta realizāciju, kas paredzēja lidostas skrejceļa pagarināšanu līdz 1500 metriem, lidjoslu paplašināšanu, tostarp skrejceļa drošības zonu izveidi, apgaismojuma sistēmas iegādi, ierīkošanu, uzstādīšanu un citas aktivitātes. Kopējās izmaksas tika lēstas ap 3,2 milj. eiro, 2,7 milj. eiro atgūstot no Kohēzijas fonda. Līgums par projekta īstenošanu pārtraukts, jo normatīvo aktu izmaiņu rezultātā kopējās attiecināmās izmaksas pieauga trīs reizes, apgalvo Ventspils lidostas valdes priekšsēdētājs Juris Tovstuļaks. Šā gada 12.februārī pieņemta tā sauktā lidlauku regula, kas paredz vienotus augsta līmeņa civilās aviācijas drošības standartus ES lidlaukos – detalizētākus un augstākus aviācijas drošības ieviešanas noteikumus. Lidlauku regula atsevišķi nodala lidlauku infrastruktūras sertifikāciju un lidlauku ekspluatantu sertifikāciju, izvirzot papildu prasības gan sertifikācijai, gan infrastruktūrai. Jauno normatīvu dēļ tika pārstrādāts Ventspils lidlauka rekonstrukcijas būvprojekts, kura provizoriskās tāmes, lai prasības izpildītu, uzrādīja trīskāršu sadārdzinājumu. Tā kā papildu finansējumu no ES fondiem vai valsts neizdevās piesaistīt, lidlauku nebija iespējams rekonstruēt atbilstoši prasībām. DB rakstīja, ka Kohēzijas fonda līdzekļi no šī projekta tiek izmantoti Ventspils brīvostas piestātņu nostiprināšanai. Šobrīd Ventspils lidostā atbilstoši pašreizējam sertifikātam ir atļauti vispārējās aviācijas lidojumi un speciālie aviācijas darbi (piemēram, aviācijas meklēšanas un glābšanas darbi, kurus veic Valsts robežsardzes un Latvijas Gaisa spēku gaisa kuģi) saskaņā ar VFR (Visual Flight Rules) lidojumu noteikumiem dienā un naktī. Par attīstības perspektīvām tiek skatīti vairāki risinājumi, bet šobrīd nav pieņemti konkrēti lēmumi, atzīst J. Tovstuļaks.

Liepājas lidostas vietu mūsdienīgos starptautiskajos pasažieru pārvadājumos saredzēt ir ļoti grūti, intervijā Rietumu Radio sacīja transporta nozares eksperts Tālis Linkaits.

«Galvenā problēma, ar ko Liepājas lidostai būs jāsaskaras, ir Palangas lidosta, kurā jau ir iezīmējies lidojumu tīkls un ir labākas tradīcijas starptautisko pasažieru pārvadājumu jomā,» sacīja Linkaits, norādot, ka divām lidostām 70 kilometru attālumā būs visai problemātiski konkurēt.

Linkaits uzskata, ka Liepājas lidostai, lai varētu pastāvēt, jāmeklē no Palangas lidostas darbības atšķirīga niša - čarterlidojumi vai kādi citi pārvadājumi.

«Iespējamo pasažieru tvērums Liepājas lidostai nav nemaz tik liels,» sacīja Linkaits. «Nelieli, atsevišķi reisi ir iespējami, ja tos atbalsta pašvaldība vai arī ir kādas citas intereses, piemēram, grupu lidojumi, kur ir iestrādāts maršruts.»

Apritējis pirmais gads kopš atjaunoti regulārie lidojumi no Liepājas lidostas. Maršrutā Liepāja - Rīga gada laikā apkalpoti vairāk nekā deviņi tūkstoši pasažieru, informē Liepājas pašvaldībā.

Atskatoties uz pirmo darbības gadu, Liepājas lidostā apkalpoti 4,5 tūkstoši pasažieru katrā virzienā - gan ielidojot, gan izlidojot. Daudzi pasažieri no Liepājas lidojuma uz Rīgu turpina vēl uz citām valstīm. Novērots, ka visbiežāk pasažieri izvēlas savienotos lidojumus uz Kopenhāgenu, Stokholmu, Maskavu, Londonu un Minheni.Tāpat gada laikā apkalpoti 43 privātie reisi. Privātās lidmašīnas Liepājā ieradās no tādām valstīm kā Lietuva, Igaunija, Dānija, Zviedrija, Somija, Lielbritānija, Vācija, Šveice, kā arī tepat no Latvijas. «Liepājas lidosta pirmajā darbības gadā spējusi nodrošināt teicamu lidlauka uzturēšanu, kā arī lidmašīnu un pasažieru apkalpošanu visā sezonā. Liepājas lidosta var lepoties, ka ir spējusi ziemā nodrošināt 100% lidojumu izpildi. Līdz ar to arī lidosta sniegusi savu ieguldījumu lidsabiedrības airBaltic apbalvojumā par punktuālāko aviokompāniju pasaulē,» norāda SIA Aviasabiedrība Liepāja valdes loceklis Agris Sprūde.

Valsts akciju sabiedrība Latvijas Gaisa satiksme (LGS) atsāks sniegt gaisa satiksmes vadības pakalpojumus atbilstoši visaugstākā līmeņa drošuma standartiem Liepājas Starptautiskajā lidostā, tiklīdz tā atsāks darbu pēc rekonstrukcijas, informē LGS.

Par lidojumu vadību rūpēsies labi sagatavots, kvalificēts personāls, kura rīcībā jau ir vismodernākais aprīkojums.

Liepājas lidostā lidojumu vadības tornis strādā arī tās modernizācijas laikā, sniedzot lidojumu informācijas pakalpojumus, bet pēc rekonstrukcijas pabeigšanas tiks atsākta tiešo gaisa satiksmes vadības pakalpojumu nodrošināšana.

LGS, ieviešot jaunās tehnoloģijas, strādā pie lidojumu procedūras izstrādes, kas nodrošinās lidmašīnu nosēšanos, izmantojot satelītus un iztiekot bez uz zemes bāzētas aparatūras komponentes. Procedūra tiks izstrādāta abiem skrejceļa virzieniem. Tāpat lidostā ir uzstādītas jaunas, modernas meteoroloģiskās iekārtas.

Liepājas dome ļoti cerīgi skatās uz iespēju, ka regulāri airBaltic reisi uz nesen kā sertificēto vēju pilsētas lidostu sāksies jau nākamā gada pirmajā pusē; nozares pārstāvji to pamatīgi apšauba, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lidosta nesen sertificēta komerclidojumiem. Izziņots, ka jau 5. decembrī uz Liepāju varētu veikt eksperimentālo lidojumu ar jauno aviokompānijas airBaltic lidmašīnu. Starts izklausās cerīgi, īpaši ņemot vērā, ka lidostas rekonstrukcija izmaksājusi 9,27 milj. eiro (7,8 milj. no tiem ir Kohēzijas fonda līdzfinansējums). Tomēr ne viss ir tik rožaini, un rādās, ka līdz regulārajiem reisiem Liepājas lidostā ir tālu. Patiesībā pat eksperimentālajam airBaltic lidojumam nav liela sakara ar konkrēto lidostu. Jaunā lidmašīna veiks tikai zemo lidojumu virs Liepājas un tad atgriezīsies Rīgā.

Aviācijas ekskperts Tālis Linkaits norāda - maza cerība, ka lidostai tuvākajā laikā izdosies piesaistīt kādu aviokompāniju, kas tai nodrošinātu regulārus reisus, runas par reisiem tuvākajos mēnešos ir politisku apsvērumu radītas: «Saviem vēlētājiem viņi grib pateikt, ka nauda, kas ieguldīta Liepājas lidostā, nav par velti ieguldīta un ka no tās būs kāds labums. No otras puses, protams, nav slikti, ja Latvijā šāda lidosta ir,» skaidro T. Linkaits. «Aviobizness ir ļoti konkurējošs, aviokompānijas ļoti skaita izmaksas un reisus tāpat vien neatver,» teic T. Linkaits.

Izrāvienam vistuvāk ir Liepājas lidosta, taču sertifikācija prasīs izlīšanu caur adatas aci, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2030. gadam paredz, ka reģionālās attīstības veicināšanai nepieciešams izmantot Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidostu potenciālu, dzīvē reālas izmaiņas notiek gausi.

Satiksmes ministrijas (SM) ieskatā reģionālajām lidostām jākalpo kā Baltijas jūras reģiona mēroga gaisa satiksmes mezgliem, nodrošinot gaisa satiksmi ar citām Baltijas jūras reģiona galvaspilsētām un lielākajām pilsētām, tāpēc nākotnē tās jāveido par nacionālas nozīmes lidostām. To attīstība būs svarīga tūrisma un uzņēmējdarbības veicināšanai ne tikai reģionālā un nacionālā līmenī, bet arī transnacionālai sadarbībai. Gatavojot priekšlikumus Nacionālās attīstības plāna projektam nākamajam periodam, SM kopā ar pašvaldībām, kurām ir izšķiroša ietekme SIA Aviasabiedrība Liepāja, SIA Ventspils lidosta un SIA Daugavpils lidosta, iecerējusi aktualizēt reģionālo lidostu tālākas attīstības iespējas. Pagaidām gan tie ir tikai tukši vārdi, jo līdz tam, lai reģionālajām lidostām būtu liela nozīme reģionu attīstības veicināšanā, vēl tāls ceļš ejams.

Liepājas lidostā 17.oktobrī sagaidīts līdz šim lielākais gaisa kuģis kopš rekonstrukcijas darbu pabeigšanas 2015.gadā – aviokompānijas airBaltic lidmašīna Airbus A220-300,informē SIA Aviasabiedrība Liepāja pārstāve Agate Dūče.

Lidmašīnas no Liepājas mājup nogādāja vienu no pasaules labākajiem simfoniskajiem orķestriem – Leipcigas «Gewandhaus» orķestri.

Pasaules slavenā Leipcigas Gewandhaus orķestra uzstāšanās Liepājā ir nozīmīgs notikums ne tikai koncertzālei Lielais dzintars, bet arī mums kā lidostai. Neapšaubāmi lidostas esamība ir priekšrocība šāda līmeņa mākslinieku piesaistei pilsētā. Tāpat esmu gandarīts, ka sagaidījām un apkalpojām nacionālās aviokompānijas airBaltic jaunāko un modernāko gaisa kuģi Airbus A220-300, kas ir pierādījums mūsu veiksmīgajai sadarbībai līdz šim, gan apkalpojot regulāros reisus maršrutā Liepāja- Rīga- Liepāja, gan airBaltic Training Pilotu akadēmijas mācību lidmašīnas. Saskatu, ka šis notikums ir lielisks signāls turpmākai aviopārvadājumu attīstībai Liepājas lidostā,» norāda SIA «Aviasabiedrība Liepāja» valdes loceklis Agris Sprūde.

Liepājas lidosta vēlas kļūt par rezerves lidlauku Rīgai, kā arī cer pēc pāris gadiem atjaunot regulāros reisus.

26.jūnijā lidostas apsaimniekotāja – SIA Aviasabiedrība Liepāja – noslēdza 78 tūkst. Ls (bez PVN) vērtu līgumu ar Latvijas – Lietuvas piegādātāju apvienību a/s Ceļuprojekts un UAB Kelprojektas par tehniskā projekta izstrādi lidostas rekonstrukcijai. «Līdzās šīm aktivitātēm mēs sekojam līdzi viena no iespējamiem sadarbības partneriem – airBaltic – attīstības stratēģijai,» DB atklāja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. Tā kā nacionālā aviokompānija attīstības stratēģiju pieņēmusi tikai šovasar, tajā plānotas vairākas tehniskas izmaiņas – piemēram, gaisa kuģu nomaiņa. Savukārt Liepājas lidosta ir ieinteresēta rekonstrukciju veikt tā, lai tā atbilstu airBaltic tehniskajām vajadzībām, skaidro G. Ansiņš. Jautāts, uz kādu sadarbību cer Liepāja, domes amatpersona norāda, ka Rīgas lidostai nepieciešams rezerves lidlauks, kurp sūtīt lidmašīnas, ja Rīgā ir migla vai citi apstākļi, kas kavē lidmašīnu nosēšanos. Parasti tiek izmantotas kaimiņvalstu lidostas, taču Liepāja cer pildīt šo funkciju. Tāpat Liepājas lidosta periodiski saņem čarterlidojumu pasūtījumu, lai nogādātu sportistu komandas no Liepājas Rīgā. «Arvien biežāk pārliecināmies, ka Dash lidmašīnas, ko pašreiz var apkalpot Liepājā, ir par mazu. Tāpēc esam sākuši konsultācijas ar airBaltic un Satiksmes ministriju, lai tehniskajā projektā iekļautu pasākumus, kas ļautu uzņemt lielākas lidmašīnas,» tā G. Ansiņš. Piemēram, lai noskaidrotu izturību pret slodzi, Liepājā veikta lidostas skrejceļa skanēšana. Tomēr bez regulārajiem reisiem lidostas attīstību nodrošināt nevar, norāda G. Ansiņš. Pašvaldība sākusi sarunas ar vienu no Krievijas vadošajām aviosabiedrībām par iespēju iekļaut Liepāju kā nosēšanās vietu Austrumu – Rietumu gaisa lidojumu koridorā, cerības ir arī uz airBaltic, jo iepriekš komercreisi uz Hamburgu un Kopenhāgenu bija rentabli, turklāt aviosabiedrības vadība ir apliecinājusi interesi. Savukārt iekšzemes lidojumi, kurus Liepāja vēlas atjaunot, bez valsts finansiālas līdzdalības nav iespējami, uzskata speciālisti. «Ja Rīga vēlas kļūt par Baltijas centrālo lidostu, tad ir jādomā par sadarbību ar Liepāju, kas var piesaistīt tranzītpasažierus ne tikai no Liepājas reģiona, bet arī no Lietuvas,» uzskata G. Ansiņš.

Jūrmala, dažādi apskates objekti un pasākumi ir tās lietas, kuru pievilcība ieinteresēs ārvalstniekus lidot uz Liepāju – to šodien notiekošajā Rīgas Aviācijas forumā norādīja SIA Aviasabiedrība «Liepāja» maršrutu attīstības direktors Gatis Ginters.

Rīgas‒Liepājas maršruts ir viens no īsākajiem savienojumiem Eiropas Savienībā, atzīmēja lidostas pārstāvis. Pēc viņa teiktā, lidostas sertifikācija komerclidojumiem bijusi liels izaicinājums. Piemēram, uzsākot rekonstrukciju, bija stājies spēkā jaunais ES regulējums, kura prasības palīdzējusi izpildīt Rīgas lidosta un Latvijas gaisa satiksme.

G. Ginters atzīmēja, ka lidosta atrodas speciālajā eknomiskajā zonā, kur komersantiem pieejami nodokļu atvieglojumi. Tāpat ir prāmju savienojums ar Vāciju. Reģionā gan nav daudz iedzīvotāju, tādēļ lidosta cer uz tūristiem. Patlaban gan lido tikai nacionālā lidsabiedrība AirBaltic. Liepāja cer ceļotājus piesaistīt ar savu jūrmalu un dažādiem apskates objekiem un pasākumiem. Patlaban lidosta runā ar citām aviokompānijām, lai tās uzsāktu lidojumus 2019. vai 2020.gadā.

Izsludināts konkurss par Liepājas lidostas rekonstrukcijas būvdarbiem, liecina Liepājas pašvaldības mājaslapā publicētā informācija.

Lidostas rekonstrukcijas projektā galvenie veicamie darbi ir skrejceļa, manevrēšanas ceļa, perona un lidjoslas un skrejceļa gala drošības zonas rekonstrukcija, uguņu sistēmas izbūve, lietus ūdens kanalizācijas sistēmas ar attīrīšanas iekārtām rekonstrukcija un drenāžas sistēmas izbūve.

Iepirkums sastāv no divām daļām - būvdarbi veicami saskaņā ar tehniskā projekta Liepājas starptautiskās lidostas rekonstrukcija pirmo un otro kārtu, un piedāvājumi iesniedzami tikai par abām iepirkuma daļām kopā.

Pieteikumi slēgtajā konkursā iesniedzami SIA Aviasabiedrība Liepāja līdz 4.aprīļa plkst.11. Izpildītājam būs jānodrošina līgumā minēto darbu pilnīga pabeigšana un nodošana sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam 10 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas dienas.

Liepājas Starptautiskajā lidostā paveikts ievērojams darbu apjoms, lai tuvotos regulāru lidojumu atjaunošanai, - izbūvēts jauns skrejceļa segums, nostiprināta lidjosla, atjaunots un paplašināts manevrēšanas ceļa segums, kā arī atjaunots lidmašīnu perons un stāvvietas, informē Liepājas domē.

«Būvuzņēmējs SIA Binders ir rekonstruējis skrejceļu tā esošajos izmēros - 2002 metru garumā un 40 metru platumā. Savukārt manevrēšanas ceļš ticis paplašināts no 14 metriem uz 18 metriem, » norāda SIA Aviosabiedrība Liepāja valdes loceklis Agris Sprūde.

VAS Latvijas valsts ceļi ceļu laboratorija veikusi skrejceļa līdzenuma testu un tās rezultāti parāda, ka līdzenums atbilst visaugstākajām prasībām.

Kā norāda A.Sprūde, šāda apjoma pārmaiņas lidostā nebija pieredzētas vairāk nekā 40 gadus. «Gan lidostas segums bija savu laiku nokalpojis, gan gaismu sistēma tehniski novecojusi, kas vairs neļautu apkalpot lidojumus visos laika apstākļos. Modernizējot gaismu sistēmu, būtiski palielināsim iespēju veikt regulārus lidojumus arī sniegputeņa un miglas apstākļos, kas nav iespējams ar līdzšinējo gaismu sistēmu. Rekonstruējot lidostas skrejceļu, esam būtiski pavirzījušies uz priekšu pretim lidostas sertificēšanai un regulāro lidojumu atjaunošanai,» pauž A.Sprūde.

Pērnā gada darbības rezultātu statistika liecina, ka 2018.gads Liepājas lidostā ir noslēdzies ar pasažieru skaita kāpumu, informē lidostas pārdošanas un mārketinga projektu vadītāja Agate Dūče.

Pērn Liepājas lidostā apkalpots 9751 pasažieris, ko kuriem 9325 bija regulārā reisa Liepāja- Rīga- Liepāja un 426 vispārējās aviācijas un čarterreisu pasažieri. Vērtējot 2017. un 2018.gada rezultātus, kopējais ceļotāju skaits regulārajos reisos palielinājies par 56,6%. Kā jau ierasts, arī 2018.gadā darbīgākie mēneši bija jūlijs un augusts, kad apkalpoti 25% no kopējā 2018.gadā apkalpoto pasažieru skaita.

Analizējot pagājušā gada datus un salīdzinot tos ar 2017.gada septiņiem mēnešiem, īpaši priecē tranzīta pasažieru skaita pieaugums, kur ielidojušo pasažieru skaits pieaudzis par 46%, savukārt izlidojošo par 20%. Populārākie tranzīta galamērķi, uzsākot ceļojumu no Liepājas lidostas, pērn bija Kopenhāgena, Stokholma un Maskava.

Tas ir arī valsts iedzīvotāju mobilitātes jautājums, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) astotajā sanākšanā norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji šodien tikās Liepājas lidostā, kur diskutēja par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību.

Patlaban VAS Starptautiskā lidosta «Rīga», kas ir Rīgas lidlauka ekspluatants, vienīgā no Latvijas lidostām nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no/uz Latviju. Līdztekus tam ir vēl divi valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauki Liepājā un Ventspilī. Savukārt, Rīgas lidlauks un Liepājas lidlauks (Grobiņas novada Cimdeniekos Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā septiņus km no Liepājas centra) ir vienīgie, kas nodrošina komerciālus - gan regulārus, gan neregulārus - pasažieru gaisa pārvadājumus. Savukārt Ventspils lidlauks apkalpo vispārējās aviācijas lidojumus un speciālos aviācijas darbus, jo šī lidlauka infrastruktūra nav sertificēta komerciālu lidojumu veikšanai, norāda LAD.

Esam gatavi atvērt bāzi vienā no Baltijas valstīm, taču savu izvēli vēl neesam izdarījuši, jo steigai nav pamata – ja neuzbūvēsim bāzi nākamgad, izdarīsim to vēlāk, izšķirošais faktors būs lidostas cenu piedāvājums

Tā intervijā DB apgalvoja Eiropā lielākās budžeta klases aviokompānijas Ryanair komercdirektors Deivids O`Braiens (David O’Brien), kurš apmeklēja Rīgu ar mērķi pastāstīt par aviokompānijas jaunajiem reisiem un apspriest Ryanair bāzes atvēršanas iespēju Starptautiskajā lidostā Rīga.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. marta laikrakstā Dienas Bizness:

No kā ir atkarīga izvēle, kurā no Baltijas valstu pilsētām atvērsiet bāzi?

Tā ir atkarīga no lidostu izcenojumiem un to stabilitātes noteiktā laika periodā. Lidmašīna Boeing 737 maksā 100 miljonus ASV dolāru, un, lai atvērtu bāzi, nepieciešamas vismaz trīs lidmašīnas, drīzāk pat piecas. Tās ir lielas investīcijas, tādēļ mums jāzina, ka lidostu izcenojumi būs stabili, nevis zemas cenas vienā gadā un tad būtisks cenu lēciens augšup nākamajā. Mums ir svarīgas arī infrastruktūras iespējas – vai lidosta ir spējīga izvietot mūsu bāzi. Visbeidzot – mums jābūt informētiem par situāciju vietējā ekonomikā un jāsaprot, vai lidosta ir gatava jauniem maršrutiem u.tml. Jāpiebilst, ka lidostu cenas Rīgā, Tallinā un Viļņā ir aptuveni vienādas.

Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt aptuveni 61 miljonu eiro, secināts Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes darba tikšanās laikā.

Sanāksmes dalībnieki diskutēja par Latvijā esošo reģionālo lidostu situāciju, nozīmību un atšķirībām. Spriežot pēc reģionālās lidostas piemēra Liepājā, lidostas attīstība palīdz piesaistīt ārvalstu investīcijas un darbojas veiksmīgi, kas apliecina, ka Daugavpilī lidosta noteikti ir nepieciešama, vienojušies sanāksmes dalībnieki. Viņuprāt, lidostas izveide pilsētu padarītu konkurētspējīgāku un pievilcīgāku investoriem.

Aplēsts arī, ka Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu izmaksātu aptuveni 61 miljonu eiro, kas ir vairāk nekā izmaksāja Liepājas lidostas attīstīšana. Tas esot izskaidrojams ar to, ka Liepājā jau bija lidosta, kuru vajadzēja pielāgot atbilstoši sertificēšanās prasībām.

Liepājas domes deputāts Stīns Lorenss jeb mūziķis un uzņēmējs Fonteins iesniedzis Liepājas domē konceptuālu priekšlikumu kopumu tūrisma nozares attīstībai.

Daļa priekšlikumu ir vērā ņemami, turklāt ir lietas, kur pašvaldības un S. Lorensa redzējums pilnībā sakrīt, Db.lv iesniegto dokumentu vērtē Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. Tomēr esot arī idejas, kuras Liepājā objektīvu apstākļu dēļ nav iespējamas.

S. Lorenss analizējis transporta sistēmu Liepājā, norādot, ka tūrisma attīstība maz iespējama, ja nav gaisa satiksmes. «Transports ir pirmais solis tūrista veiksmīgai nokļūšanai pilsētā. Šajā ziņā Liepāja ir ļoti sliktā pozīcijā un būs tik ilgi, kamēr Liepājas lidostā nebūs atjaunota regulāra satiksme ar kādu no Vācijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas un Krievijas pilsētām, un reisi būtu vismaz reizi dienā. Tikpat svarīgi būtu arī nodrošināt regulāru prāmju satiksmi ar kaimiņvalstīm Zviedriju, Krieviju (Sanktpēterburgu), Vāciju, Poliju un Dāniju,» norāda uzņēmējs. Viņš uzsver, ka Liepājai vēlams sadarboties ar Palangas lidostu, kamēr nav pabeigta Liepājas lidostas rekonstrukcija. Pēc nozīmīguma nākamās, ar kurām Liepājai jāsadarbojas, ir Rīga un Kauņa.