Citadele Index šā gada septembrī sasniedzis47,39 punktu līmeni, kas liecina par pesimismu uzņēmēju vidū, Dienas bizness rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes 2016» stāstīja sociologs Arnis Kaktiņš.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pesimisma līmenis ir palielinājies par 0,76 punktiem.

50 punktu robeža atdala uzņēmēju optimismu no pesimisma, un indeksa vērtības dinamika uzrāda, ka pēdējos piecos ceturkšņos uzņēmēji vairāk jutušies pesimistiski, kas liecina, ka vairāk nekā gadu viņi diez cik labi nejūtas, uzsver sociologs.

Indeksa dati ar augstu varbūtību prognozē arī turpmāko IKP dinamiku, kas nozīmē, ka izaugsme palēnināsies.

Indeksa detlizēts izklāsts uzrāda, ka pašreizējās situācijas vērtējums ar mīnus zīmi jau ir no pērnā gada vidus, bet nākotnes prognozes patlaban pasliktinājušās, kaut arī parasti tās uzrāda labākus rezultātus nekā tagadnes vērtējums.

Analizējot februāra DnB NORD Latvijas barometra datus , jāsecina, ka Latvijas iedzīvotāju noskaņojums ir turpinājis uzlaboties – respondentu kopējā noskaņojuma indekss mēneša laikā ir pieaudzis par diviem punktiem un sasniedzis -47 punktu atzīmi. Turklāt līdzīgi kā janvārī ir pieaudzis gan pašreizējās situācijas vērtējuma indekss (par diviem punktiem un sasniedzis -59 punktu līmeni), gan nākotnes vērtējuma indekss (par trim punktiem un sasniedzis -8 punktu līmeni). Tas nozīmē, ka pesimisms un depresija Latvijas sabiedrībā pakāpeniski turpina samazināties.

Nākotnes vērtējuma indeksa izmaiņas DnB NORD Latvijas barometrā ir īpaši pieminamas, jo tās pieaug jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Lai gan indeksa pašreizējais līmenis (-8 punkti) liecina par «vieglu» pesimismu, tomēr vienlaikus tas ir labākais rādītājs kopš 2008.gada aprīļa, kad tika uzsākti ikmēneša DnB NORD Latvijas barometra mērījumi. Tas nozīmē, ka patlaban Latvijas iedzīvotāji nākotnē raugās cerīgāk nekā jebkad pēdējo 22 mēnešu laikā.

Taču kopumā nebūt nav tā, ka sabiedriskā doma uzlabojas visos rādītājos. Ir tādi, kas pēdējos mēnešos pieauguši ļoti strauji, un tādi, kas vēl arvien «stagnē». Piemēram, jau otro mēnesi pēc kārtas DnB NORD Latvijas barometrā ievērojami samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem šķiet, ka Latvijas ekonomiskā situācija patlaban pasliktinās. Lai gan februārī šādu vērtējumu sniedza 50% Latvijas iedzīvotāju, pirms diviem mēnešiem šāds viedoklis bija 69% respondentu. Lielākā daļā no tiem jeb 19%, kuri mainījuši viedokli, savu vērtējumu no «negatīvs» ir mainījuši uz «stabils», tas ir – aizvien lielākajā daļā sabiedrības nostiprinās viedoklis, ka vismaz makroekonomiskajā ziņā «bedres dibens» ir sasniegts un, lai gan patlaban nekāda pozitīva attīstība nav vērojama, sliktāk arī nekļūst.

Latvijai pagājušajā gadā būtiski izdevies uzlabot rādītājus investīciju piesaistes jomā vairāk nekā četras reizes – līdz 29 - palielinot īstenoto investīciju projektu skaitu, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) Eiropas investīciju vides pētījums EY Attractiveness Survey.

2012. gadā tika īstenoti septiņi investīciju projekti. Rezultātā pērn radītas piecreiz vairāk jaunu darba vietu (1614) nekā gadu iepriekš (290).

Lai arī Baltijas valstu starpā Lietuva pērn piesaistījusi visvairāk jaunu investīciju projektu – 33, kam seko Igaunija ar 31 un Latvija ar 29, jaunu darba vietu investīciju projektu rezultātā Latvijā pērn radīts visvairāk jaunu darba vietu.

Latvijas jaunradīto darba vietu rādītājam (1614) seko Lietuva ar 1265 jaunām darba vietām un Igaunija ar 500 darba vietām.

«Pētījums parāda, ka Latvija sāk apgūt savu investīciju piesaistes potenciālu. Izaugsmi pagājušajā gadā pozitīvi ietekmēja Latvijas stabilā, ilgtspējīgā ekonomiskā politika un izaugsmes atgriešanās Eiropas ekonomikā kopumā, kas veicināja investīciju lēmumu pieņemšanu. Šogad mums ir visas iespējas saglabāt pozitīvo dinamiku, ņemot vērā Latvijas iestāšanos Eirozonā. Jācer vienīgi, ka Ukrainas krīze nepadziļinās, kas, protams, var negatīvi ietekmēt visu reģionu,» stāsta Guntars Krols, EY partneris Baltijā.

Grieķijas gadījums parāda, ka problēmu beidzot jāsāk saukt īstajā vārdā. Ir jāizlemj vai nu par labu eirozonas sakārtošanai, vai kraham ilgtermiņā.

Grieķija ar eirozonas partneriem ir uzsākusi spēlīti, kurš pamirkšķinās pirmais. Grieķijas valdība cenšas visiem spēkiem radīt «pareizo» noskaņojumu gan ar pusoficiālām runām par to, ka varētu saņemt nepieciešamo finanšu palīdzību no citām lielvarām, piemēram, no Krievijas un Ķīnas, gan piedraudot, ka pēc Grieķijas izstāšanās eirozona varētu sabrukt kā kāršu namiņš. Tomēr jāsaka, ka Grieķija šajā pokerā neatrodas spēka pozīcijā. Izstājoties no eirozonas, šīs valsts bankrots ir praktiski neizbēgams, turklāt iespēja eirozonu vēl tālāk ar kaut kādām prasībām šantažēt saruktu līdz nullei.

Patlaban Portugāles ekonomikas lejupslīde sasniegusi zemāko punktu un apstājusies, krīze nepadziļinās, bet tautsaimniecības augšupeja vēl nav sākusies. Tā šā gada pavasarī ekonomisko situāciju savā valstī raksturoja dažādu paaudžu un atšķirīgu profesiju Portugāles iedzīvotāji, turklāt gan valsts galvaspilsētā Lisabonā, gan lauku reģionos, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan saistībā ar nestabilo situāciju Grieķijā izskanējuši pieļāvumi, ja īstenosies scenārijs par Grieķijas aiziešanu no eirozonas, tad pa pēdām var sekot citas Dienvideiropas valstis un to vidū arī Portugāle, pašu portugāļu vidū valsts iespējamā aiziešana no eirozonas netiek apsvērta kā reāls scenārijs. Vairāk nekā desmit gados portugāļi jau saraduši ar eiro, turklāt eiro ar savu starptautiski plašo pielietojumu un relatīvo stabilitāti tiek uzskatīts par izdevīgu Portugāles ekonomikai.

Jāatceras, ka aptuveni pirms gada Portugāle pārtrauca dalību trīs gadus ilgušajā un 78 miljardus eiro vērtajā valsts glābšanas programmā, kurā iesaistījās gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan Eiropas Savienība (ES). Tomēr jāņem arī vērā, ka šopavasar publiskotajā aģentūras Bloomberg indeksā Portugāles ekonomika ierindojas «nožēlojamāko ekonomiku pirmajā desmitniekā» līdz ar Venecuēlu, Argentīnu, Dienvidāfriku, Ukrainu, Grieķiju, Spāniju, Krieviju, Horvātiju un Turciju.

Rezumējot iepriekšēja gada notikumus konkurences tiesību jomā nevar neatzīmēt vienu no būtiskākiem Konkurences padomes (KP) lēmumiem, kas viennozīmīgi ietekmēs arī turpmāko praksi Konkurences likuma (KL) normu piemērošanā.

KP lēmums SIA Terra Serviss/ SIA Preiss Agro¹ lietā ir ievērojams, jo šajā lēmumā sods par KL pārkāpumu tika piemērots ne tikai uzņēmumam, kas tieši bija iesaistīts KL pārkāpumā, bet arī mātes sabiedrībai, tādējādi attiecinot atbildības pienākumu uz uzņēmumu, kas realizē 100% kontroli pār uzņēmumu-pārkāpēju. Jānorāda, ka mātes sabiedrības atbildības pienākums tiek plaši piemērots Eiropas līmenī jau vairāku gadu laikā, taču Latvijā KP šādu pieeju ir piemērojusi pirmo reizi. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) praksi, KP lēmumā ir norādījusi, ka «mātes sabiedrības atbildība izriet (..) no tā, ka abi tirgus dalībnieki (mātes sabiedrība un meitas sabiedrība) ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku [KL 1.panta 9.punkta izpratnē²] un meitas sabiedrība savu rīcību nenosaka patstāvīgi».

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

48% aptaujāto respondentu domā, ka sabiedrība uzņēmējus, kuri ir veiksmīgi, uzskata par saistītiem ar valsts varu vai politiku, bet 45% aptaujāto uzskata, ka sabiedrība šos uzņēmējus vērtē kā visdrīzāk ne vienmēr godprātīgus cilvēkus, liecina EY nesen veiktā Snapshots iedzīvotāju aptauja, kas noskaidroja Latvijas iedzīvotāju viedokli par sabiedrībā valdošo attieksmi pret uzņēmējiem.

30% respondentu domā, ka sabiedrībā šos uzņēmējus uztver kā cilvēkus, kuriem vienkārši paveicies.

«Sabiedrības attieksme ir viens no svarīgiem faktoriem uzņēmējdarbības un tās kultūras attīstībā, kas atstāj jūtamu ieteikmi uz jaunu uzņēmumu izaugsmi un cilvēku vēlēšanos iesaistīties uzņēmējdarbībā vai atbalstīt to. Aptauja diemžēl parāda ļoti satraucošas atziņas, proti, izteiktākais viedoklis atspoguļo uzskatu, ka nopelnīt bagātību Latvijā var galvenokārt ar politiskiem sakariem, negodīgumu vai veiksmi, nevis radošu garu, apņēmību vai gudrību. Ilgtspējīgai Latvijas ekonomikas izaugsmei ir vajadzīga šī uzskata vismaz pakāpeniska maiņa, ko var veidot vienīgi viedokļu līderu parādīta attieksme un patiesi labi uzņēmēju pašu piemēri,» saka Renāte Strazdiņa, EY Konsultāciju departamenta direktore.

Vēl viens mēnesis Latvijā ir pagājis bez ievērojamiem politiskiem un ekonomiskiem satricinājumiem, un arī «DnB NORD Latvijas barometrs» rāda, ka sabiedrības kopējais noskaņojums atkal jau par dažiem punktiem ir uzlabojies. Un, lai gan kopējais noskaņojumu «temperatūras» līmenis (-39 punkti), neskatoties uz vasaru aiz loga, liecina par dziļu ziemu iedzīvotāju prātos, kopējā noskaņojumu «temperatūra» tomēr ir augstāka nekā maija vidū (-42 punkti) vai pirms pusgada (-53 punkti).

Ja skatāmies, kā iedzīvotāju noskaņojumi ir mainījušies dažādās jomās, tad jāsecina, ka dažu pēdējo mēnešu laikā pozitīvas izmaiņas noskaņojumā uzrāda visi apakšindeksi. Izņēmums ir abi ģimenes materiālās situācijas vērtējuma rādītāji. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji pēdējo mēnešu laikā mazāk pesimistiski vērtē gan kopējo situāciju valstī, gan pašreizējo ekonomikas stāvokli un tā izmaiņu virzienu, gan arī iespējamo Latvijas ekonomikas stāvokli pēc 12 mēnešiem.

Nedaudz uzlabojušies arī valdības darba un iespēju atrast labu darbu vērtējumi. Tomēr jāatzīst, ka pēdējā rādītāja gadījumā, neskatoties uz naga melnuma tiesas cienīgu uzlabojumu, tas vēl aizvien atrodas vairāk nekā kritiskā stāvoklī – 87% iedzīvotāju iespējas atrast labu darbu vērtē kā sliktas. Pašreizējais noskaņojuma uzlabojuma temps ir tāds, ka, ja vien kaut kas radikāli nemainīsies, tad vismaz es sava atlikušā mūža laikā diezin vai piedzīvošu sabiedrību, kas iespējas atrast labu darbu Latvijā vērtē drīzāk pozitīvi.

Lai arī Latvijas uzņēmēji joprojām gan tagadnē, gan nākotnē redz vairāk iemeslu bažām nekā optimismam, atsevišķas uzņēmumu grupas sāk atgūt pārliecību par izaugsmes iespējām, liecina jaunākais Citadele Index pētījums.

Pirmo reizi deviņu mēnešu laikā optimismu jeb Citadele Index vērtību virs 50 punktiem atguvuši mazie uzņēmumi, kas pamatā skaidrojams ar Latvijas iekšējā patēriņa stabilitāti.

Jau sesto ceturksni pēc kārtas Latvijas uzņēmēju noskaņojums ir drīzāk pesimistisks, tomēr 2015. gada 4. ceturksnī ir pieauguši gandrīz visi Citadele Index apakšindeksi, izņemot vērtējumu par vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī. Būtiskākā izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, vērojama vērtējumā par uzņēmuma apgrozījumu (+ 1,67 punkti) un rentabilitāti (+ 1,27 punkti).

Ceturkšņa laikā mainījusies Citadele Index vērtības dinamika atkarībā no uzņēmuma lieluma (atkarībā no darbinieku skaita) – kamēr mazie uzņēmumi biežāk jūtas optimistiski un pesimisms sarūk arī mikrouzņēmumu vidū, vidējo un lielo uzņēmumu vidū noskaņojums sāk pasliktināties. Vidējo uzņēmumu grupā Citadele Index vērtība nokritusi zem optimisma sliekšņa (49.25), bet lielo uzņēmumu optimisms mazinājies par vairāk nekā punktu, tomēr viņu noskaņojums ir izteikti pozitīvs (53,38).

Politiķi baidās, ka tiesu sistēma varētu būt pārāk spēcīga. Kam patiesībā kalpo Saeimā sēdošie tautas kalpi, ko Latvijā nozīmē būt «savējam» politiskajām aprindām, un — vai pie mums politiķi rēķinās ar demokrātiskas valsts tradīcijām, ko var izdarīt, ja īpašumā ir medijs?

Par to visu intervijā stāsta bijušais Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs, tagad — AT Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns.

Ekonomikas krīze ir ieviesusi savas korekcijas daudzās jomās. Kā tā ir ietekmējusi situāciju tiesu sistēmā?

Tie procesi, kas notiek visā valstī, ietekmē arī tiesu sistēmu, tajā strādājošos. No vienas puses, es saprotu, ka ir krīze, un mums visiem ir jādod sava artava, jācieš savi zaudējumi. Turklāt domāju, ka tiesu sistēmā strādājošie nav tik sliktā situācijā kā zemnieki vai skolotāji. Tajā pašā laikā budžeta un algu samazināšana, kas šobrīd notiek, ilgākā laika periodā atstās ļoti negatīvu iespaidu.

Dāņu cūkkopības celmlauzis Latvijā, viena no lielākajiem ražotājiem SIA Gaižēni direktors Alekss Rasmusens (Alex Rasmussen) domā, ka sabiedrībā joprojām valda mīti par dāņu cūkkopju darbību Latvijā, turklāt sabiedrība tiek mākslīgi tracināta. Pēdējā laikā uzbangojušie nemieri Gudeniekos, arī Sesavā, kur dāņi plāno būvēt cūkkopības kompleksus, liek izvērtēt situāciju kopumā.

A. Rasmusens, kurš Latvijā darbojas kopš 90. gadu sākuma, domā, ka vainīga arī lēmējvaras neizglītotība, pieņemot lēmumus. Uzņēmējs ir pārliecināts, ka šeit iespējams taisīt biznesu, taču atgādina, ka konkurence ir milzīga.

Kāpēc atkal un atkal uzbango sabiedrības nemieri pret dāņu plāniem attīstīt jaunus cūkkopības kompleksus Latvijā?

Latvijā dzīvoju kopš 1993. gada - faktiski uzskatu sevi par vietējo, kaut gan mans uzvārds ir nevis Bērziņš, bet Rasmusens. Tas mani jau sāk mazliet personiski aizskart, ka aizvien vairāk tiek teikts «dānis, dānis», piesaukta cūkkopība un piesārņojums - sabiedrība tā ļoti tiek tracināta ar negatīvismu. Šeit ir daudz subjektīvisma, nepatiesu apgalvojumu, ļoti daudz mītu un nepatiesības.

Latvijas iedzīvotāju gatavība pensijai joprojām ir zemākā starp Baltijas valstīm. Nodrošināt sev cienīgas vecumdienas traucē nepietekama informācija par pensijas kapitāla veidošanos, neuzticēšanās sistēmai un iespējai nākotnē saņemt uzkrāto pensijas kapitālu, kā arī nepietiekošs ienākumu līmenis, lai veidotu privātus uzkrājumus, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

«Lai gan 2016. gadā līdz 35% pieauga to iedzīvotāju daļa, kuri veido uzkrājumus vecumdienām, kā arī mazliet palielinājās kopējā iedzīvotāju pārliecība par nākotni, zināšanas par pensiju sistēmu kopumā un uzticēšanās tai paliek ļoti zemā līmenī. Turklāt joprojām vairāk nekā 30% strādājošo vecumdienās pakļauti nabadzības riskam, jo viņu pašreizējie ienākumi nevar nodrošināt pietiekošu pensijas apmēru,» aptaujas rezultātus komentē SEB Dzīvības apdrošināšanas un pensiju uzkrājumu vadītāja Kristīne Lomanovska.

95% aptaujāto atzīst, ka viņi nezina, cik liela summa ik mēnesi tiek iemaksāta viņu pensiju 2. līmeņa uzkrājumā un cik liels ir viņu kapitāla apmērs. Katrs ceturtais nezina savu pensiju 2. līmeņa kapitāla pārvaldītāju, un 60% nezina, kādu plānu izvēlējušies. Ir izveidojusies situācija, ka informācijas nepieejamība rada nezināšanu, savukārt nezināšana rada nesapratni par pensiju 2. līmeņa kapitāla nozīmīgumu: strādājošie uzskata, ka šis uzkrājums veidos vien 5-7% no nākotnes pensijas, kaut gan realitātē tie ir 10-20%. Visbeidzot, 62% vispār netic, ka saņems visu pienākošos pensiju apjomu, kas veidojas no šodienas nodokļu maksājumiem un pensiju 2. līmeņa iemaksām.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu ar 5. martu anulēt Metalurgu kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licenci, jo krājaizdevu sabiedrība neizpilda likumā noteiktās kapitāla pietiekamības prasības un nespēj izpildīt saistības pret saviem noguldītājiem, informē FKTK.

Tā kā Metalurgu kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība vēsturiski veidojusies, apvienojot AS Liepājas metalurgs darbinieku arodbiedrības biedrus, uzņēmuma maksātnespēja un darbinieku atbrīvošana atstājusi ietekmi arī uz krājaizdevu sabiedrības izsniegto kredītu atmaksu. Ņemot vērā kredītņēmēju maksājumu kavējumus, krājaizdevu sabiedrībai bija pienākums veidot uzkrājumus nedrošajiem kredītiem, kas būtiski samazināja tās kapitālu, skaidro FKTK.

Kopš situācijas pasliktināšanās Metalurgu kooperatīvajā krājaizdevu sabiedrībā FKTK ir cieši sekojusi līdzi notikumu attīstībai un rīkojusies atbilstoši situācijai. Krājaizdevu sabiedrības valde, pasliktinoties kredītu kvalitātei, aktīvi strādāja ar saviem biedriem, kas reizē ir arī tās klienti, lai vienotos par risinājumu kredītu maksājumu veikšanai. Tomēr krājaizdevu sabiedrības finansiālā situācija nav uzlabojusies, un arī tās biedri neizteica vēlmi palielināt sabiedrības kapitālu.

Es jūtos ļoti nedroši ne jau tāpēc, ka man nebūtu naudas, bet man labu laiku nav vairs nekāda viedokļa par to, kas valstī notiek. To laikrakstam Dienas bizness intervijā saka rakstniece un uzņēmēja Andra Neiburga.

Pašā Vecrīgas sirdī savus viesus gaida A. Neiburgas īpašumā esošais, pilnībā renovētais jūgendstila nams - tagad Hotel Neiburgs. Kādreizējie dzīvokļi pārtapuši viesnīcas numuros ar neatkārtojamu skatu pa logu, kas ļauj ieraudzīt Rīgas seju, kādu to grūti atrast pat fotomākslas albumos. Viesnīcas restorānā dienas vidū lielākā daļa galdiņu ir aizņemti, tas jau atradis savus cienītājus.

Kā jūs šajā laikā nonācāt līdz domai par viesnīcu-restorānu?

Pirmkārt, doma neradās šajā laikā. Šāds projekts ir ilgstošs process, kas kopumā vilkās apmēram gadus piecus. Sākām to attīstīt laikā, kad bija pilnīgi cita situācija gan ekonomikā, gan viesnīcu un tūrisma biznesā. Turklāt tagadējās viesnīcas māja piederēja mums pašiem. Protams, celtniecība sanāca laikā, kad tā bija visdārgākā, bet numuri viesnīcā jāpārdod tagad, kad tas ir visgrūtāk. Tomēr šis projekts man ir ļoti īpašs, jo tas ir ģimenes mantojums. Tas nekad nav bijis tikai biznesa jautājums. Treknajos gados nebūtu bijis īpašu problēmu šo māju sadalīt dzīvokļos, bet šī ēka ir viena no Vecrīgas jūgendstila simboliem. To var atrast praktiski visās Rīgas tūrisma grāmatās. Mums likās, ka šī māja ir ģimenei jāsaglabā. Domājām, ko šeit var darīt — dzīvokļi Vecrīgā nez vai ir tā ejošākā prece, turklāt viesnīcas projektā vislabāk bija iespējams saglabāt esošo mājas raksturu. Tas mums bija ļoti svarīgi.

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļņemšanu no būvfirmas īpašnieka Madara Radžeļa aizturējis Dobeles novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Lailu Šereiko, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB 15.jūlijā sākts kriminālprocess par to, ka Dobeles novada iepirkumu komisijas priekšsēdētāja Šereiko, iespējams, laikā no 2019.gada janvāra līdz jūlijam pieņēmusi kukuļus no SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»'» par sniegto atbalstu Dobeles novada iepirkumu procedūrās, kā arī veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

KNAB rīcībā esošie audioieraksti, liecības, dokumenti un priekšmeti dodot pamatu pieņēmumam, ka Dobeles novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Šereiko, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja, esot pieņēmusi kukuļus no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» dažādu materiālu labumu veidā.

Birojam ir aizdomas par ne mazāk kā 2000 eiro vērtu tirdzniecības centra «Rīga Plaza» dāvanu karšu pieņemšanu no Šereiko puses. Tāpat KNAB ir aizdomas, ka šonedēļ Jelgavā automašīnā amatpersona no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un «Igate Būve» valdes locekļa Radžeļa pieņēma kukuli 2500 eiro apmērā, lai neliktu šķēršļus un atbalstītu abus uzņēmumus iepirkumos.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Jānis Kūliņš, SIA A Aptiekas valdes loceklis un rīkotājdirektors. Uzņēmums izveidots 2005. gadā, apvienojot vairākus mazus uzņēmumus. SIA A Aptiekas ietilpst vienā no lielākajām Baltijas valstu farmācijas uzņēmumu grupām - Magnum, kas darbojas Baltijas valstīs un Somijā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Farmācija ir sarežģīta un tajā pašā laikā ļoti interesanta nozare, kur katra diena nes jaunas iespējas un izaicinājumus. Man ir svarīgi, lai mana darba vide ir dinamiska, mainīga. Tieši tas piemīt manam esošajam darbam un darba uzdevumiem farmācijā. Man ir iespēja izvirzīt mērķus un tos sasniegt, man ir doti visi nepieciešamie resursi, lai tas būtu iespējams.

Jau otro mēnesi pēc kārtas DnB NORD Latvijas barometrs nāk ar labām ziņām – arī 2009.gada novembrī sabiedrības noskaņojums ir nedaudz uzlabojies (sabiedrības kopējā noskaņojuma indekss septembrī bija -57, oktobrī -56, bet novembrī -53 punkti). Tas nozīmē, ka nelielais oktobra uzlabojums visdrīzāk nav bijis saistīts ar mērījumu statistisko kļūdu, bet gan ir bijis vēstnesis novembrī novērotajam uzlabojumam.

Pirmajā mirklī tas var šķist pārsteidzoši, jo kā gan sabiedrības noskaņojums var uzlaboties, ja ārā ir ziema, lietus/sniegs un aukstums un masu mediji to vien dara kā nenogurstoši producē un reproducē ziņas par to, cik dziļā bedrē ir Latvija un visi tās iedzīvotāji. Taču pārsteidzoši tas ir tikai pirmajā mirklī, jo, dziļāk padomājot par sabiedriskās domas dabu un veidošanās principiem, nekādu īpašo pārsteigumuDnB NORD Latvijas barometrā nemaz nav.

Citur pasaulē veikti pētījumi ir apliecinājuši, ka cilvēki labāk jūtas nepatīkamos, bet saprotamos un prognozējamos apstākļos nekā salīdzinoši labākos, bet neskaidros un neprognozējamos apstākļos. Līdz ar to, Latvijas straujajam ekonomikas kritienam sākot piebremzēties un arvien skaidrāk iezīmējoties jaunajām dzīves realitātēm, tas bija tikai laika jautājums, kad arī sabiedriskajai domai bija jāsāk uzlaboties. Līdzīgi kā valsts ekonomikai, arī iedzīvotāju noskaņojumiem ir savs objektīvais zemākais punkts, par kuru tie sliktāki vairs nevar būt. „Zemāk par grīdu nenokritīsi” – tā vēsta kāda tautas paruna. Savukārt vērojot, cik zemos līmeņos visu šo gadu ir atradušies atsevišķi sabiedriskās domas indikatori un kāda ir to izmaiņu dinamika saistībā ar publiskās telpas negatīvo informatīvo fonu, ir pamats izteikt pieņēmumu, ka, būtiski nemainoties informatīvajam fonam (t.i. neparādoties vēl lielākai neskaidrībai nekā tā ir patlaban), atsevišķi indikatori tāpat vien paši no sevis īpaši zemāk vairs nekritīs. Savukārt lielākā daļa masu mediju jau ilgstoši ir iekrituši tādā negatīvisma fāzē, ka pašiem sevi pārspēt ar vēl lielāku negatīvismu tiem ir ļoti grūti (jo ētera minūšu un papīra kvadrātcentimetru skaits ir ierobežots).

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Vieglo auto tirgus jūlijā audzis vien par 7% pret 2020. gada jūliju (1816 vienības pret 1697), taču joprojām būtiski atpaliek no 2019. gada pārdošanas apjomiem (1921 vienības), liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Ražotāju problēmas ar komplektējošo daļu trūkumu ar vien būtiskāk ietekmē arī Latvijas auto tirgus pārdošanas apjomus, noliktavas ir praktiski iztukšotas un to papildinājumi būtiski kavējas, turklāt arī ražotāji neņemas prognozēt, kad auto ražošana varētu normalizēties un atgriezties iepriekšējos apjomos, norāda asociācijā.

Pusvadītāju trūkuma dēļ turpinās neziņa par auto piegādēm arī Latvijā  

Globālais pusvadītāju jeb mikroshēmu iztrūkums, kas aizsākās šī gada pavasarī, turpina atsaukties...

Ar 17% tirgus daļu līderpozīciju nostiprinājusi Toyota, kam seko VW ar 13% un Skoda ar 12%. Tiesa, atšķirībā Toyota, kura savu tirgus daļu ir audzējusi par 06 procentpunktiem, VW un Skoda tā ir samazinājusies par attiecīgi 0,3 un 0,2 procentpunktiem.

Jūlijā būtiski sarucis arī elektroauto pārdošanas apjoms, kas, iespējams, saistīts ar izsludināto valsts atbalstu elektroauto iegādei no 2022. gada. Jūlijā pārdoti vien 15 jauni elektroauto, pretstatā jūnijā pārdotajām 36 vienībām. Līderis starp jaunajiem elektroauto ar 4 vienībām ir Porsche Tycan.

Salīdzinoši labāk sokas vieglā komerctransporta segmentam. Tajā fiksēts 29% pieaugums pret pērnā gada jūliju. Arī smagais komerctransports jau 10 mēnesi pēc kārtas uzrāda lielu pieaugumu - 230% pret 2020. gada jūliju un 184% pret 2020. gada šo pašu periodu kopumā.

Taču arī šo segmentu arvien vairāk satrauc bažas par iespējamajiem piegāžu kavējumiem un attiecīgi iespējamo pārdošanas apjomu kritumu tuvākajā nākotnē.

Tāpat arī turpinās autobusu piegādes saistībā ar jauno Autotransporta direkcijas pasažieru pārvadājumu iepirkumu. Jūlijā piegādāti 11 jauni autobusi, kas ir 450% pieaugums pret 2020. gada jūliju.

Deficīts jauno auto segmentā ietekmē arī lietoto auto piedāvājumu. Arī lietoto auto jūlijā tirgus pieaudzis vien par 9%, lai gan gada perioda pieaugums pret šo pašu periodu 2020. gadā ir 23%.

Neskatoties uz kopējo pieauguma kritumu, rekordrādītājus uzrāda lietoto elektroauto imports. 63 vienības mēnesī ir absolūti lielākais rādītājs Latvijas vēsturē, turklāt 30 no tiem ir BMW i3, otrajā vietā ar 8 vienībām Tesla Model 3.

"Neziņa turpinās. Ja iepriekšējo gadu pavadījām pandēmijas izraisītā neziņā par ierobežojumiem, tad šobrīd šī neziņa ir par to, vai un kad piegādes atjaunosies normālā režīmā. Lielākās problēmas saistītas ar biedru dalību dažādos apjomīgos iepirkumos, kuri uzliek piegāžu saistības, taču šobrīd neviens ražotājs tās neuzņemas garantēt,” komentē asociācijas vadītājs Andris Kulbergs.