Vēl viens mēnesis Latvijā ir pagājis bez ievērojamiem politiskiem un ekonomiskiem satricinājumiem, un arī «DnB NORD Latvijas barometrs» rāda, ka sabiedrības kopējais noskaņojums atkal jau par dažiem punktiem ir uzlabojies. Un, lai gan kopējais noskaņojumu «temperatūras» līmenis (-39 punkti), neskatoties uz vasaru aiz loga, liecina par dziļu ziemu iedzīvotāju prātos, kopējā noskaņojumu «temperatūra» tomēr ir augstāka nekā maija vidū (-42 punkti) vai pirms pusgada (-53 punkti).
Ja skatāmies, kā iedzīvotāju noskaņojumi ir mainījušies dažādās jomās, tad jāsecina, ka dažu pēdējo mēnešu laikā pozitīvas izmaiņas noskaņojumā uzrāda visi apakšindeksi. Izņēmums ir abi ģimenes materiālās situācijas vērtējuma rādītāji. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji pēdējo mēnešu laikā mazāk pesimistiski vērtē gan kopējo situāciju valstī, gan pašreizējo ekonomikas stāvokli un tā izmaiņu virzienu, gan arī iespējamo Latvijas ekonomikas stāvokli pēc 12 mēnešiem.
Nedaudz uzlabojušies arī valdības darba un iespēju atrast labu darbu vērtējumi. Tomēr jāatzīst, ka pēdējā rādītāja gadījumā, neskatoties uz naga melnuma tiesas cienīgu uzlabojumu, tas vēl aizvien atrodas vairāk nekā kritiskā stāvoklī – 87% iedzīvotāju iespējas atrast labu darbu vērtē kā sliktas. Pašreizējais noskaņojuma uzlabojuma temps ir tāds, ka, ja vien kaut kas radikāli nemainīsies, tad vismaz es sava atlikušā mūža laikā diezin vai piedzīvošu sabiedrību, kas iespējas atrast labu darbu Latvijā vērtē drīzāk pozitīvi.
Savukārt «DnB NORD Latvijas barometra» respondentu pašreizējais ģimenes materiālās situācijas vērtējums un prognozes tās izmaiņām pēc 12 mēnešiem liecina par pesimistiskā noskaņojuma stagnāciju. Ja pašreizējo ģimenes finansiālo situāciju 51% iedzīvotāju vērtē kā sliktu, tikai 5% – kā labu, bet 42% kā viduvēju (noskaņojuma indekss: -31 punkts), tad nākotne iedzīvotājiem tomēr šķiet mazāk drūma. Jūnija vidū kopumā 17% sliecās domāt, ka pēc gada viņu ģimenes finansiālā situācija būs uzlabojusies, 27% – ka pasliktinājusies, bet 40% domā, ka nekas nebūs mainījies. Sliktā ziņa šeit nosacīti ir tāda, ka šāds pesimisma līmenis (noskaņojuma indekss: -7 punkti) saglabājas gandrīz nemainīgs jau pusgadu.
Tas viss nozīmē tikai to, ka iedzīvotāju pesimisms straujāk mazinās jomās, kur ar pašu pieredzi ir neiespējami pārliecināties par iespējamo progresu, piemēram, kurš gan pats personīgi ar savām acīm, ausīm vai rokām spēj objektīvi novērtēt Latvijas ekonomikas stāvokli un tās pašreizējo attīstību. Bet jomās, kur cilvēki tik tiešām zina, par ko runā, piemēram, par savām personīgajām finansēm un iespējām atrast darbu, - ne tik strauji.
Manuprāt, ja iedzīvotāju pesimisms, vērtējot personīgās finanses, saglabāsies, tas neizbēgami neļaus vērā ņemami uzlaboties noskaņojumiem citās jomās. Man ir grūti iedomāties situāciju, kurā (protams, pieņemot, ka joprojām dzīvojam demokrātijā, nevis totalitārismā) liela iedzīvotāju daļa paustu sajūsmu par valdības darbu, valsts kopējo virzību un valsts ekonomikas attīstību, kaut arī personisko finanšu stāvokli uzskatītu par ļoti sliktu. Tāpēc Latvijas vadītājiem būtu lietderīgi neaizmirst, ka informēšana par to, ka valstī viss lēnām un pamazām uzlabojas, ir nepieciešama un noderīga, taču agrāk vai vēlāk šī uzlabošanās iedzīvotājiem jāsajūt arī pašiem. Citādi nespēju iedomāties veidu, kā valdībai un Saeimai atgūt sabiedrības uzticēšanos.