Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izvērtējusi un apstiprinājusi AS “Latvenergo” ražotnēm TEC-1 un TEC-2 saražotās siltumenerģijas pilnos tarifus, kas stāsies spēkā š.g. 1.oktobrī.

Tarifu projekti iesniegti saistībā ar kurināmā (dabasgāzes) cenas pieaugumu, emisiju kvotu izmaksu pieaugumu, saražotās enerģijas apjoma samazinājumu par gandrīz uz pusi, kā arī pagājušā apkures sezonā uzkrātajām neparedzētajām izmaksām.

Ievērojot, ka 88% no saražotās siltumenerģijas tarifa izmaksām veido dabasgāze, kā arī to, ka dabasgāzes izmaksas ir salīdzinoši mainīgas, AS “Latvenergo” lūdzis noteikt TEC-1 un TEC-2 tarifu piemērošanas kārtību, kurā, tāpat kā līdz šim, tarifi noteikti atbilstoši dažādām dabasgāzes cenām. Apstiprinātajā SPRK lēmumā dabasgāzes tarifi noteikti cenu intervālā no 10 EUR/MWh līdz 225 EUR/MWh.

“Turpinoties karam Ukrainā, Eiropā dabasgāzes cenas sasniegušas iepriekš nepieredzētu līmeni šobrīd biržā cenas atsevišķās dienās pārsniedz pat 300 EUR/MWh. Līdz ar to AS “Latvenergo” prognozēto vidējo apkures sezonas cenu 140 EUR/MWh vērtējam kā salīdzinoši veiksmīgu dabasgāzes sagādes rezultātu. Vienlaikus arī rīdziniekiem šis pieaugums būs ar jūtamu ietekmi tamdēļ, šajā ziemā, jo īpaši liela loma būs gan energoefektivitātes pasākumiem, gan atbalsta pasākumiem,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, norādot, ka līdz ar izmaiņām AS “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2 tarifos, tarifu pārskatīs arī AS “Rīgas siltums”.

Viena no tendencēm jaunu daudzdzīvokļu ēku, kam ir centralizētā siltumapgāde, būvniecībā ir tehnoloģiski ierīkotā iespēja katram dzīvoklim autonomi gan pieslēgt, gan atslēgt siltumu, kā arī regulēt temperatūru katrā dzīvoklī un telpā, piketdien raksta laikraksts Diena.

To nodrošina divu cauruļvadu sistēmas ierīkošana, kas paredz atsevišķu siltuma ievadu katrā dzīvoklī, turklāt ar atsevišķu skaitītāju.

Dienas aptaujātie eksperti uzsver, ka šāda iespēja ir vērtējama pozitīvi, jo ļauj katram siltuma lietotājam individuāli izvēlēties savu komforta temperatūru, kā arī laiku, kad siltums tiek pieslēgts un atslēgts, un ļauj maksāt tikai par patērēto siltumu.

Siltumapgādes uzņēmuma Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis, ļoti pozitīvi vērtējot autonomas termoregulācijas iespēju, uzsver, ka to iespējams nodrošināt arī vecajās daudzdzīvokļu mājās, kurās nav atsevišķa siltuma ievada autonomi katrā dzīvoklī. «Ja daudzdzīvokļu mājas īpašnieki vēlas, mēs esam gatavi veikt siltumapgādes sistēmas renovāciju un ierīkot autonomas termoregulācijas iespējas. Te gan jāuzsver, ka individuālas siltuma regulēšanas ierīkošana vecajās ēkās nenozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem būs iespēja arī autonomi pieslēgt un atslēgt siltumu. Šāda iespēja ir tikai jaunceltās dzīvojamās ēkās, kurās ir divcauruļu sistēma ar atsevišķu siltuma ievadu autonomi katrā dzīvoklī.»

Darbu sākusi lielākā siltuma akumulācijas tvertne Baltijā - AS "Latvenergo" TEC-2 teritorijā Aconē Rīgā, kas īstenota ar Kohēzijas fonda un CFLA līdzfinansējumu, informē AS "Latvenergo".

Kopējās projekta investīcijas 7,9 miljoni eiro (ES līdzfinansējums līdz 2,3 mlj eiro).

Apjomīgā, modernā un mūsdienīgā iekārta optimizēs TEC-2 darbību, nodrošinās primāro energoresursu ietaupījumu un samazinās ogļskābo gāzu emisiju, palielinās Rīgas siltumapgādes drošumu, nodrošinās zemāku siltuma un elektroenerģijas cenu. Ieguvēji no tās ir sabiedrība, valsts un "Latvenergo", veicinot mūsu enerģētisko konkurētspēju.

Lai palielinātu AS "Latvenergo" TEC efektivitāti un elastīgumu, 2019.gada rudenī tika uzsākta siltuma akumulācijas tvertnes būvniecība, kas sekmīgi noritēja arī Covid-19 pandēmijas laikā, nododot to ekspluatācijā šī gada aprīlī. Tā ir Baltijas valstīs lielākā akumulācijas tvertne, un tās 18 tūkstošu kubikmetru lielais apjoms sekmēs TEC-2 izmantošanu koģenerācijas režīmā, kas pozitīvi ietekmē elektrības cenu ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Latvijā tuvojas apkures sezona, kas daudziem iedzīvotājiem saistās ar prāviem rēķiniem par siltumu. Taču šajā apkures sezonā siltuma tarifu pieaugums nav gaidāms, cenas vai nu samazināsies, vai paliks iepriekšējā gada līmenī, tā bilst sešu Dienas aptaujāto pašvaldību siltumapgādes uzņēmumi, otrdien raksta laikraksts Diena.

Līdzīga situācija varētu būt vērojama arī citās pašvaldībās, jo siltuma tarifu samazinājumu vai vismaz saglabāšanos iepriekšējā gada līmenī daudzviet nosaka dabasgāzes cenas lejupslīde.

Siltumapgādes uzņēmumi katru gadu plānotos siltuma tarifus iesniedz izvērtēšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) vai pašvaldību regulatorā, kas izvērtē to pamatotību. Jāteic, ka apkures tarifus būtiski ietekmē tieši dabasgāzes cenas svārstības vai arī citu kurināmo resursu cenas, ja gāze netiek izmantota siltuma ražošanā.

Citi siltuma tarifus ietekmējošie faktori ir siltumtrašu tehniskais stāvoklis, tehnisko iekārtu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas. Jāatgādina, ka arī siltumtrašu tā sauktie siltuma zudumi tiek iekļauti siltuma tarifā. Kā norāda SPRK, ja siltumenerģijas ražotājs pamatā izmanto dabasgāzi, tad kurināmā izmaksas vidēji veido 60–80% no kopējām izmaksām, ja galvenais kurināmais ir biomasa, tad kurināmā izmaksas ir salīdzinoši mazākas, taču tad nepieciešams vairāk darbaspēka uzturēšanas darbu un remontdarbu nodrošināšanai.

Otrdien, 30. aprīlī, uzņēmums Seces koks Preiļos atklās jaunu šķeldas koģenerācijas staciju, kuras izveide Preiļu iedzīvotājiem samazinās siltuma tarifus, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Preiļu koģenerācijas stacijas izveidē kopumā ieguldīti 4,52 miljoni latu, no kuriem 3,16 miljoni ir bankas Citadele piešķirtais finansējums, bet atlikusī summa ir uzņēmuma pašu kapitāls. Papildus ir piesaistīts «Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta» līdzfinansējums, kas pēc tā saņemšanas samazinās kredīta atlikumu.

«Mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt stabilas siltuma piegādes Preiļu pilsētas iedzīvotājiem. Elektrības ražošana ir tikai rīks, ar ko palētināt siltuma cenu. Pensionāri, kas ir visjūtīgākā sabiedrības daļa, par elektrību maksā vidēji desmit latus mēnesī, toties par siltumu ziemas mēnešos ir jāmaksā 60-100 latus mēnesī. Uzreiz var redzēt, kā siltumu tarifu samazināšana var atvieglot ģimenes budžetu,» stāsta SIA Seces koks vadītājs un viens no īpašniekiem Ēriks Fricsons. «Šķeldas koģenerācijas stacijai iegādājāmies pašas modernākās iekārtas no Austrijas un Itālijas. Galvenā atšķirība no analogiem ir šo iekārtu spēja strādāt ar vissliktākās kvalitātes šķeldu. Tādas tehnoloģijas koģenerācijas stacijas pārsvarā tiek izvietotas lielās pilsētās, aizstājot vecās katlu mājas.»

Francijas uzņēmums Dalkia tuvākajā laikā nolēmis atjaunot sarunas ar Rīgas domi par kopēja uzņēmuma izveidi, kas īstenotu kontroli pār Rīgas siltumu.

Dalkia pārstāvis Latvijā Guntars Kokorevičs intervijā Telegraf norāda, ka viņš cer, ka ieceres īstenošanai šķēršļi neradīsies, kā arī G.Kokorevičš piebilst, ka neizslēdz iespēju iegādāties valstij piederošās akcijas Rīgas siltumā.

Viņš skaidro, ka patlaban esot jāpagaida līdz tiks izveidota jaunā valdība un tad visiem akcionāriem kopā jāsēžas pie sarunu galda. G.Kokorevičš arī bilst, ka svarīgi arī tas, kurš būs nākamais ekonomikas ministrs.«Mēs vienmēr esam uzskatījuši, ka valstij nav ko darīt Rīgas siltumā, jo tā ir domes nevis valsts lieta. Uz to mēs arī likām akcentu,» norāda uzņēmuma pārstāvis.

Dalkia ar Rīgas domi varētu veidot kopuzņēmumu, kuram piederēs vairāk nekā 50% Rīgas Siltuma akciju.

Par to Db informēja Dalkia pārstāvis Guntars Kokorevičs. Jauno kopuzņēmumu vadītu Dalkia pārstāvis un uzņēmums būs atbildīgs gan par Rīgas Siltums pārvaldīšanu, gan investīciju programmu.

Kopējais tuvākā laika perspektīvas investīciju plāns Rīgas Siltumā sasniedz 100 milj. Ls, tajā skaitā arī individuālu siltumskaitītāju uzstādīšanas sākšanu Rīgas dzīvokļos. G. Kokorevičs kategoriski noliedza, ka jaunajām izmaiņām Rīgas Siltumā varētu būt kāda ietekme uz siltuma tarifu, kas nekādā gadījumā nepieaugšot, jo notikšot vienkārši akcionāru konsolidācija.

Par izmaiņām Rīgas Siltuma esošajā vadībā un to jautājumu, kurš tieši cilvēks vadīs jauno Rīgas domes un Dalkia kopuzņēmumu, akcionāri vēl neesot apspriedušies.

Latvijā tiek kultivēts mīts, ka biomasas izmantošana siltuma ražošanai sadārdzina produktu - siltumu, kaut arī prakse pierāda pretējo. Dārgākā siltuma cena ir pilsētās, kurās kā kurināmo izmanto dabasgāzi - Jūrmalā, Rēzeknē, Liepājā.

Vismaz vienā no minētajām pilsētām - Jūrmalā - centralizētais siltums varētu būt ievērojami lētāks, kā rezultātā ieguvēji būtu gan daudzi Jūrmalas iedzīvotāji, gan arī pašvaldības iestādes un uzņēmēji. Tomēr šķiet, galvenais klupšanas akmens ir politiskā ieinteresētība vai pretēji - neieinteresētība lētākā siltuma ieguvē.Proti, Jūrmalas pašvaldībai pieder SIA Jūrmalas siltums, kuram Dubultos ir iespēja iegādāties siltumu no SIA Dubultu šķelda (50% pieder Jūrmalas domei, otra puse - privātajam), kura siltumu pārdod pilsētai par 20,45 Ls/ MWh, kamēr paša SIA Jūrmalas siltums saražotā siltuma pašizmaksa ir 29,5 Ls/MWh (siltuma piegāde + administrācijas izmaksas vēl sastāda ap 18 Ls/MWh, kas kopumā arī rada 47,5 Ls/MWh). Fantastiska starpība - 9.05 Ls/MWh jeb par 45% dārgāks siltums. Ja rēķina naudas izteiksmē, tad aptuveni 6000 MWh, ko ziemā ik mēnesi ražo Jūrmalas siltuma Dubultu katlumāja, cilvēki papildus samaksā ap 54 000 Ls, ja apkures sezona ir 6 mēneši, tad kopumā tas būtu jau aptuveni 0,3 milj. Ls.

AS "Rīgas siltums" (RS) no 2.oktobra plāno dubultot siltuma tarifu galvaspilsētā, liecina uzņēmuma pieteiktās tarifu izmaiņas.

Siltumenerģijas gala tarifu plānots palielināt no esošajiem 85,45 līdz 170,59 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa. Tarifa ietvaros būtiskākais kāpums plānots siltumenerģijas ražošanas komponentei - par 118%. No 2023.gada 15.augusta gala tarifā plānots nebūtisks samazinājums - par 51 centu.

"Spēkā esošā siltumenerģijas tarifa pieaugums ir saistīts ar dabasgāzes un pirktās siltumenerģijas cenu kāpumu," tarifa izmaiņas pamato RS.

Kā ziņots, 1.septembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) paziņoja, ka ir apstiprinājusi jaunus siltumenerģijas tarifus AS "Latvenergo" ražotnēm TEC-1 un TEC-2, kas būs vairākkārt lielāki par esošajiem. Šiem tarifiem ir būtiska ietekme uz RS siltuma tarifu.

Lai arī pašlaik elektroenerģiju Latvijā siltuma ražošanā kā energoresursu centralizētās siltumapgādes kompānijas neizmanto, tad 2030. gadā elektroenerģijas īpatsvars siltumapgādē varētu sasniegt 2 TWh.

Šādu atzinumu forumā AC/DC Tech 2024 pauda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons, balstoties uz Rīgas Tehniskās universitātes un Trinomics 2023. gadā veiktā pētījuma prognozēm. Viņš uzsvēra, ka, pieaugot zaļās elektroenerģijas ražošanas apjomiem, jau tuvākajā laikā tiks sasniegts teorētiskais līmenis, kad pavasara-vasaras sezonā atbilstošos laikapstākļos visas Latvijas patēriņu varēs nosegt tikai ar saules paneļos saražoto elektroenerģiju un pat vēl paliks pāri. Tas nozīmē, ka jāsabalansē elektrības ražošana un patēriņš. Vienlaikus jau uzstādītās un vēl plānotās saules elektrostacijas ģenerēs iespaidīgu elektroenerģijas apmēru, taču tikai dienā un tikai atbilstošos laikapstākļos.

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Latvijas Kuģniecība (LK) privatizācijai kopš 2000.gada līdz pat tās īstenošanai 2002.gadā kopīgās apspriedēs gatavojās Tautas partijas līderis Andris Šķēle, gāzes kompānijas Itera Latvija prezidents Juris Savickis, Ventspils mērs Aivars Lembergs, vairāki Ventspils uzņēmēji un viņus apkalpojoši juristi un menedžeri.

Pa to liecina šodien klajā nākušajā rokasgrāmatā "Kā nozagt miljardu?" publiskotās Savicka, uzņēmēju Olafa Berķa un Jurija Bespalova, kā arī bijušā baņķiera Arnolda Laksas liecības prokuratūrai, visticamāk, tā dēvētajā Lemberga krimināllietā.

Informācija par tā saukto Ventspils un Rīgas grupu vienošanos kopīgi privatizēt LK līdz šim vairākkārt izskanējusi neoficiāli vai arī kā pārstāsts no Lemberga krimināllietas sējumiem, taču grāmatā publiskotas pilnas ar parakstu apstiprinātas liecības, ko sniegušas vairākas personas, kas tieši iesaistītas šajā darījumā, kā arī citi tiesībsargājošo institūciju rīcībā esoši materiāli.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Deviņdesmito gadu sākumā uzņēmumu privatizācija bija jāveic izsolēs par skaidru naudu, nevis par privatizācijas sertifikātiem, jo tad uzņēmumi būtu nonākuši pie īpašniekiem, kas būtu ieinteresēti to attīstībā. Privatizācija par sertifikātiem bija lielākā kļūda, ko Latvija pieļāva, norāda Latvijas Universitātes profesors un auditorfirmas BDO Invest Rīga vadītājs Andris Deniņš.

«Nevajadzēja privatizācijā izmantot sertifikātus. To es teicu arī deviņdesmitajos gados. Starptautiska pētnieku grupa, kuru vadīja Zviedrijas profesors Jans Ēriks Droijers un kurā es biju piesaistīts no Latvijas, veica pētījumu par privatizācijas gaitu Austrumeiropā. Pētījuma viennozīmīgs slēdziens bija tāds, ka privatizācijas sertifikāti bija neefektīvs līdzeklis. Tas bija nevajadzīgs un pat nepareizs līdzeklis, kas nedeva vajadzīgo rezultātu,» skaidroja Deniņš.

Kaimiņvalstī Igaunijā privatizācija notika par skaidru naudu, un tas bija pareizs risinājums. Ja Latvijā privatizācija būtu notikusi par skaidru naudu, tad daudzi procesi būtu attīstījušies pavisam citādi, uzskata Deniņš.

Uzņēmums «Rīgas siltums» palīdzēs 230 atlaižamajiem siltumtehniķiem-atslēdzniekiem atrast jaunu darbu, intervijā Latvijas Radio sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Normunds Talcis.

Talcis skaidroja, ka šobrīd ir sākta darbinieku vērtēšana. Viņš apliecināja, ka «Rīgas siltums» palīdzēs atlaižamajiem darbiniekiem sagatavot CV, rekomendācijas vēstules, kā arī vērsīsies Nodarbinātības valsts aģentūrā, caur to mēģinot viņiem piedāvāt jaunu darbu.

Uzņēmuma vadītājs ir pārliecināts, ka šie speciālisti varēs atrast jaunu darbu.

Tāpat notiek pārrunas ar pašvaldības uzņēmumu «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) par datumiem, kad jaunais pakalpojuma sniedzējs atbilstoši līgumam pārņems «Rīgas siltuma» funkcijas.

Talcis atgādināja, ka «Rīgas siltums» turpinās piegādāt siltumu, bet vairs neveiks ēku iekšējo siltuma sistēmu apkalpošanu. Viņš skaidroja, ka otro funkciju uzņēmums atbilstoši Rīgas domes lēmumam ir veicis kopš 1996.gada, daudz investējot arī darbiniekos un tehniskajos līdzekļos.

Puse Latvijas iedzīvotāju jeb 48% par lielāko siltuma «zagli» savā mājoklī uzskata nesiltinātas un plānas sienas, bet trešdaļa (28%) - vecus vai nekvalitatīvus logus, liecina Snapshots sadarbībā ar Labo Logu Aģentūru veiktās aptaujas rezultāti.

Vislielākās problēmas veci logi sagādā galvenokārt iedzīvotājiem, kuri dzīvo pirmskara laika mājās, kā arī padomju sērijveida namos un privātmājās, kas celtas vairāk nekā pirms 20 gadiem. Nesiltinātas sienas un nekvalitatīvu logu problēmas sagādājot arī ceturtajai daļai jauno privātmāju iemītnieku.

Trešais aptaujā visbiežāk pieminētais siltuma zudumu cēlonis iedzīvotāju skatījumā ir nepietiekami nosiltinātas ārdurvis. Par siltuma zuduma iemeslu to nosaukuši 25% aptaujāto.

Visbiežāk (89%) ar siltuma zudumiem saistītās problēmas izjūt laukos mītošie, kas izteikti biežāk norāda gan uz plānām ēku sienām, gan veciem logiem, kuri veicina siltuma zudumus viņu mājokļos. Vismazāk siltumu zudumu problēma skar jauno privātmāju iemītniekus (3%). Nekādas ar siltuma zudumu saistītas problēmas nenomāc 65% jauno projektu salīdzinoši nesen celto privātmāju iemītniekus.

Ministru kabinets šā gada 3. novembra sēdē apstiprināja grozījumus siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka daudzdzīvokļu ēkās, kurām būvatļauja tiks izdota pēc 2016. gada 1. janvāra, būs jāuzstāda siltuma uzskaites mēraparāti vai siltuma maksas sadalītāji katrā dzīvoklī.

Šī prasība attieksies tikai uz jaunbūvēm, pārbūvējamām vai atjaunojamām daudzdzīvokļu un nedzīvojamām ēkām (ja tās tiek finansētas no Eiropas Savienības fondu, valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem), kurām būvatļauja tiks izdota pēc 2016. gada 1. janvāra un kurām siltumapgāde tiek nodrošināta no kopīga siltuma avota vai no centralizētās siltumapgādes sistēmas. Prasība stāsies spēkā un līdz ar to siltuma skaitītāji jāuzstāda līdz 2016. gada 31. decembrim.

Grozījumos MK noteikumos noteikts, ka jaunās, pārbūvētās un atjaunotās daudzdzīvokļu un nedzīvojamajās ēkās jāuzstāda siltuma uzskaites mēraparāti vai siltuma maksas sadalītāji, lai uzskaitītu apkurei patērēto siltumenerģiju katrā dzīvoklī vai telpu grupā, kurai ir atsevišķs rēķins par patērēto siltumenerģiju.

Pašvaldības uzņēmumā Jūrmalas siltums papildus pieņemti darbā astoņi cilvēki, par 6 tūkst. latiem mēnesī palielinot algu fondu. Nodaļas pārstāvji vēstulē Valsts kontrolei norāda, ka amatos piņemtie cilvēki ir deputātes Dzintras Homkas radinieki vai draugi, un atsevišķi amati ir izveidoti tieši viņiem, tādu viedokli pauda Jūrmalas Vienotības reģionālās nodaļu apvienības pārstāvji.

Par Jūrmalas siltuma ražošanas direktoru ar atalgojumu 1480 lati mēnesī kļuva deputātes Dzintras Homkas civilvīrs Arvīds Knislis. Ierosinātā kriminālprocesa par uzņēmuma Dubultu šķelda izsaimniekošanu dēļ no pienākumiem Jūrmalas siltumā A.Knislis tika atstādināts, tomēr jaunizveidotais ražošanas direktora amats pašvaldības uzņēmumā tika saglabāts. Turklāt kopš A.Knislis zaudēja uzņēmuma vadītāja amatu Dubultu šķeldā, Jūrmalas siltums vairs neiepērk uzņēmuma saražoto lētāko siltumenerģiju – tādā veidā Jūrmalas siltums zaudējot ap 30 tūkst. latu apkures sezonā, tā ir aprēķinājuši Jūrmalas nodokļu maksātāji.

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Latvijā atkritumus, kurus var izmantot siltuma un elektroenerģijas ražošanai, joprojām apglabā poligonos.

Itāļu rakstnieks Karlo Kalodi, 1882. gadā sarakstot grāmatu Pinokio piedzīvojumi, visticamāk, bērniem vēlējās izskaidrot daudz ko, bet tieši un nepārprotami – to, ka, aprokot naudu zemē, naudas koks neizaugs. Latvijā tieši to dara – naudu rok zemē, turklāt lielos apjomos. Visi, dzirdot, ka atkritumu lieta ir liels bizness, saprotoši māj ar galvu un turpina šos resursus vai naudu aprakt. Mūsu kaimiņvalstīs – kā ziemeļos, tā dienvidos – no atkritumiem ražo siltumu un elektrību, kas patiešām ir nauda. Latvijā gandrīz visu šo naudu aprok. Turklāt dara to bez viltus un spaidiem. Brīvprātīgi un apzinoties, ka tā ir nauda.

Vienā ailē ar Bulgāriju

Izdevniecība "Dienas Bizness" 26. augustā organizē ikgadējo konferenci "Siltumapgāde 2020".

Šā gada konferences mērķis ir veicināt atklātu informācijas apmaiņu un diskusiju par siltuma ražotāju nākotnes iespējām, identificējot nozīmīgākos nozares izaicinājumus un riskus Eiropas Savienības iniciatīvas "Green Deal" jeb Zaļā kursa īstenošanā.

Konferences programma:

9.00 – 9.30 Reģistrēšanās/Pieslēgšanās pasākumam

9.30 – 9.40 Atklāšana

ES Green Deal iniciatīva un finansiālie atbalsti ekonomiskās atgūšanās periodā

9.45 – 10.00 Siltumapgādes un energoefektivitātes nozīme ES klimata mērķu sasniegšanā