Rīgas lidosta šogad plāno apkalpot apmēram 7,4 miljonus pasažieru, intervijā aģentūrai LETA sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētājs Laila Odiņa.

Tādējādi, pēc aģentūras LETA aprēķiniem, šogad lidostā apkalpoto pasažieru skaits varētu pieaugt par apmēram 3,9% salīdzinājumā ar 2024.gadu, vienlaikus par apmēram 5,1% atpaliekot no pirms pandēmijas - 2019.gadā - apkalpoto pasažieru skaita.

Viņa norādīja, ka šī gada prognoze vēl nav gluži 2019.gada rezultāts, tomēr šā gada janvāris ir sācies ļoti pozitīvi.

Vienlaikus Odiņa minēja, ka lidosta ir ļoti apmierināta ar pagājuša gada rādītāju, kad tika apkalpots 7,1 miljons pasažieru, kā arī ir sasniegti finanšu mērķi, jo lidosta strādāja ar būtiski lielāku peļņu nekā gadu iepriekš. "Pagaidām finanšu rezultāti vēl tiek apkopoti, bet peļņa ir daudz lielāka, nekā tā bija 2023.gadā. Arī pasažieru skaita ziņā mēs esam sasnieguši, ko bijām plānojuši," sacīja lidostas vadītāja.

Noslēdzies Valsts kancelejas rīkotais atklātais konkurss uz Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītāja amatu, un apstiprināšanai amatā tiek virzīta bijusī NKMP Rīgas reģiona vadītāja, tagadējā Cēsu muzeja direktore un ICOMOS Latvijas nodaļas valdes priekšsēdētāja Ināra Bula.

I. Bula ieguvusi mākslas vēstures un teorijas maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, un šobrīd turpina studijas Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūrā. Tāpat viņa absolvējusi Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Eiropas studiju maģistra programmu.

I. Bulai ir iepriekšēja pieredze darbā NKMP. No 2020. līdz 2022.gadam viņa bijusi NKMP Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja, iepriekš - no 2018. līdz 2020.gadam - NKMP Kultūras mantojuma politikas daļas speciāliste.

Tāpat I. Bula guvusi pieredzi Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā kā Vides projektu nodaļas galvenā māksliniece, kā arī Kultūras ministrijas Budžeta nodaļā 8 gadus strādājot ar kultūras mantojuma jautājumiem. Kopš 2023.gada janvāra I. Bula vada Cēsu muzeju.

Noslēgusies Rīgas lidostas pasažieru termināļa paplašināšanas būvniecības konkursa pirmā kārta, kurā izvērtēti pretendentu iesniegtie tehniskie piedāvājumi.

Rīgas lidosta konkursa noslēdzošajai kārtai izvirzījusi četrus pretendentus, ko uzaicinājusi līdz 31.martam iesniegt finanšu piedāvājumus.

Tehniskajos piedāvājumos pretendentiem bija jāiekļauj būvniecības laika plāni, vides, sociālās un darba drošības prasības, kvalitātes vadības plāns, priekšlikumi apakšuzņēmēju atlases procedūrai, kā arī ierosinājumi procesu optimizācijai un alternatīvu risinājumu tehniskie priekšlikumi.

Starptautiskais konkurss Rīgas lidostas pasažieru termināļa paplašinājuma būvniecībai tiek organizēts pēc Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) noteiktas iepirkuma procedūras. Projekta finansēšanai Rīgas lidosta saņēmusi saistošos piedāvājumus no ERAB, Ziemeļu Investīciju bankas un OP Corporate Bank plc filiāles Latvijā. "Šo finanšu institūciju gatavība finansēt lidostas lielo attīstības soli ir spēcīgs apliecinājums Rīgas lidostas finanšu stabilitātei, uzticamībai un ilgtermiņa izaugsmes stratēģijai, un šīs investīcijas ļaus stiprināt Rīgas lidostas līderpozīcijas reģionā, sekmējot arī mūsu valsts ekonomikas noturību," uzsver Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Tallinas lidostā pērn sasniegts pasažieru rekords, gada laikā apkalpojot 3 491 677 pasažierus, kas ir par 18% vairāk nekā 2023.gadā, paziņoja lidostas operatorkompānija "Tallinna Lennujaam".

Pasažieru skaita rekords Tallinas lidostā - vairāk nekā 3,2 miljoni pasažieru - tika sasniegts 2019.gadā, taču pēc tam nozari būtiski ietekmēja koronavīrusa pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi.

Savukārt Igaunijas reģionālajās lidostās Tartu, Pērnavā, Kuresārē, Kerdlā, Kihnu un Ruhnu apkalpoti 87 636 pasažieru, kas ir par 39% vairāk nekā 2023.gadā.

Kopumā Igaunijas lidostās pērn apkalpoti gandrīz 3,6 miljoni pasažieru. Reģionālajās lidostās pasažieru skaita pieaugumu veicināja regulāro reisu sākšana starp Tartu un Helsinkiem.

Kuresāres lidostā pērn apkalpoja 42 490 pasažierus, Tartu to skaits sasniedza 27 270, Kerdlā - 15 307, Ruhnu - 1472 un Pērnavā - 1097 pasažierus.

Rīgas lidostā situācija ar negodprātīgiem taksometriem ir stabilizējusies, intervijā sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

"Visi gadījumi nav pilnībā izskausti, bet situācija ir uzlabojusies. Lidostas kontrolētāji uzrauga situāciju, arī policija veic savu darbu, un šādu krāpniecisku gadījumu skaits un sūdzību skaits ir samazinājies," atzīmēja Rīgas lidostas vadītāja.

Viņa norādīja, ka lidosta no savas puses kopā ar lidostas dienestiem un Rīgas policijas iecirkni ir izveidojuši kontroles sistēmu, tādējādi negodprātīgiem taksometru vadītājiem ar viņu transporta līdzekļiem ir apgrūtināta iespēja iekļūt lidostas teritorijā.

"Kad šādi vadītāji tiek identificēti, policija lidostai atsūta oficiālu paziņojumu, ka ir fiksēts krāpšanas gadījumus vai nav atļaujas, tad lidosta liedz iebraukšanu P1 stāvvietā. Tādu vadītāju, kuriem lidosta ir liegusi iebraukšanu, ir ļoti daudz," sacīja Odiņa.

Būvniecības investīcijas Liepājā 2024.gadā veido 100,8 miljonus eiro, kas ir par 26% vairāk nekā 2023.gadā - liecina Liepājas būvvaldes apkopotie būvniecības nozares rezultāti.

Aizvadītajā gadā lielākie ieguldījumi veikti ražošanas objektu būvniecībā, kur kopējās investīcijas veido 79,5 milj. eiro.

"Izvērtējot pagājušā gada būvniecības datus, redzams, ka Liepājā būvniecības apjomi pieauguši par 20,6 miljoniem eiro jeb 26% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas ir labs rādītājs, ja papildus ņem vērā, ka kopējās būvniecības izmaksas valstī gada laikā palielinājušās vidēji par 2%. Pašvaldībai šis laiks - starp diviem Eiropas Savienības fondu plānošanas periodiem - ar būvniecību saistīto projektu īstenošanu aizvadīts salīdzinoši mierīgi, savukārt ražošanas nozarē ieguldījumi būtiski auguši - par 58,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. 2025.gadā sagaidām vismaz divu lielu projektu īstenošanu - Liepājas cietuma un vēja elektrostaciju būvniecību Karostā. Paredzams, ka abus objektus šogad pabeigs un nodos ekspluatācijā, kas būs būtiski ieguldījumi kopējā pilsētas būvniecības sektorā," norāda Liepājas būvvaldes vadītājs Arvīds Vitāls.

Konkursam "Latvijas būvniecības Gada balva 2024" pieteikti 149 objekti, informē konkursa rīkotāji.

Pieteikto objektu arhitektoniskā un būvnieciskā kvalitāte šogad ir īpaši augsta, ir pārdomāti pārbūvju risinājumi, būves sociālajai jomai, savu saimniecību lieliski atjaunojušas slimnīcas, gādājot par ārstniecības iestāžu darbinieku un klientu komfortu.

Pieteikumi saņemti no Rīgas, Pierīgas, Liepājas, Jelgavas, Saulkrastiem, Daugavpils, Limbažiem, Olaines, Ventspils, Cēsīm, Krāslavas, Valmieras, Mārupes, Ogres, Salaspils, Jūrmalas, Siguldas, Ropažiem, Kuldīgas, Jēkabpils, Bauskas un Vecumniekiem.

Konkurss "Latvijas būvniecības Gada balva" norisinās 11.gadu, tā organizatori ir biedrība "Building Design and Construction Council" (BDCC). Šo gadu laikā kopsummā konkursā saņemts gandrīz 1500 ekspluatācijā pieņemtu objektu pieteikumu, kas sadalīti atbilstoši ēku un būvju funkcijai desmit nominācijās.

Rīgas lidosta 2025.gada pirmajā pusē plāno izsludināt konkursu investora izvēlei, lai publiskās un privātās partnerības projekta ietvaros koncesijā nodotu beznodokļu tirdzniecības veikalu, specializēto veikalu, ēdināšanas vietu un biznesa zāles pakalpojumus, aģentūra LETA noskaidroja lidostā.

Patlaban lidosta atbilstoši Privātās un publiskās partnerības likuma prasībām ir izstrādājusi finanšu ekonomiskos aprēķinus, lai izvēlētos Rīgas lidostas komercplatību apsaimniekošanai piemērotāko modeli.

Finanšu ekonomiskie aprēķini patlaban tiek saskaņoti ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA). Kopējais investīciju apjoms būs atkarīgs no privāto investoru piedāvājumiem un risinājumiem, ko tie paredzēs.

Lidostā skaidroja, ka līgums ar pašreizējo komercplatību operatoru ir spēkā līdz 2026.gada beigām. Jaunie apsaimniekotāji darbu sāks pēc esošā līguma beigām un varēs gan paši operēt lidostas komercplatībās, gan piesaistīt esošos vai jaunus apakšnomniekus.

Tiešo lidojumu no Rīgas uz ASV sākšanu ierobežo atbilstošu lidmašīnu pieejamība, intervijā aģentūrai LETA sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norādīja, ka gaisa kuģu pieejamības problēma ir visur, tostarp arī aviopārvadātājiem ASV nav pietiekami daudz lidmašīnu, kas būtu piemērotas lidojumiem uz Rīgu.

Vienlaikus Odiņa piebilda, ka šobrīd tirgū parādās jaunās paaudzes "Airbus A321XLR" sērijas šaurās fizelāžas lidmašīnas, ar kurām ir iespējams bez nosēšanās veikt, piemēram, attālumu no Ņujorkas līdz Rīgai, taču šīs lidmašīnas pagaidām saņem vien atsevišķi aviopārvadātāji.

Pēc viņas teiktā, kad būs vairāk tādu lidmašīnu, tad arī varēs izskatīt tiešos lidojumus no Rīgas, jo šobrīd aviokompānijas, kurām ir lielās lidmašīnas lielam pasažieru skaitam, pat neizskata iespējas veikt lidojumus uz Rīgu.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic noslēgusi kravas angāra Baltic Cargo Hub būvniecību, tam kļūstot par lielāko specializēto aviācijas kravu apstrādes centru Baltijā.

Būvdarbi ir pabeigti atbilstoši noteiktajiem termiņiem, un tas ir nozīmīgs notikums lidsabiedrības mērķtiecīgajā darbībā stiprināt gaisa kravu pārvadājumu infrastruktūru reģionā.

Pēc būvniecības pabeigšanas airBaltic gatavojas drīzumā uzsākt pilnvērtīgu Baltic Cargo Hub darbību, nostiprinot RIX Rīgas lidostu kā nozīmīga loģistikas centra pozīciju Ziemeļeiropā un uzlabojot airBaltic kravu apstrādes produktu piedāvājumu.

Baltic Cargo Hub atklāšana paredzēta vēlāk pavasarī.

Projekts tika izstrādāts ciešā sadarbībā ar vadošajiem nozares partneriem – UPB Nams bija būvdarbu izpildītājs, arhitektu birojs OZOLA & BULA bija ģenerālprojektētājs, bet BLV Advisory Group veica tehnisko uzraudzību.

Šobrīd būvniecības pakalpojumu nozarē notiek tirgus pieprasījuma samazināšanās, kā ietekmē pieaugusi konkurence pēc pasūtījumiem būvnieku vidū. Situācija pašlaik atkal ir izdevīgāka pasūtītājiem, taču ir gadījumi, kad konkursu uzvarētāju prasītās samaksas apmērs ir zem tirgus pašizmaksas cenām, tas ilgtermiņā var radīt riskus sekmīgai projekta pabeigšanai un nodošanai lietošanā pasūtītājam.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Pillar Contractor valdes loceklis Rūdolfs Legzdiņš. Viņš norāda, ka pašreiz būvniecības pakalpojumu tirgū ir novērojama atsevišķu pakalpojumu sniedzēju aiziešana no būvniecības tirgus nozares, kas savukārt ilgtermiņā saasinās konkurenci par pasūtījumiem starp tiem būvniekiem, kas būs pārdzīvojuši kārtējās tirgus svārstības. Turklāt tuvojošais pieprasījuma samazinājums ietekmēs arī būvmateriālu un izstrādājumu ražotājus, visticamāk, būs kritušie, jo jau pašlaik ir ražotāji, kas strādā tikai dažas stundas dienā, atrodas garākos dīkstāves atvaļinājumos vai pat beiguši ražošanu.

Fragments no intervijas

Rīgas domes deputāts Valdis Gavars (LRA un Apvienotais saraksts) vērsis publisku uzmanību faktam, ka SIA Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) izsludinātajā publiskajā iepirkumā piedalās un, iespējams, daļā konkursa arī var uzvarēt ar Baltkrievijas režīmu saistīts uzņēmums.

RNP un Rīgas mērs gan nesaskata pamatu bažām par iespējamu sankciju režīma pārkāpuma un reputācijas risku iespējamību. RNP izsludinātajā konkursā par liftu tehnisko apkalpošanu, kā arī plānoto un ārpuskārtas remontdarbu veikšanu, šobrīd tiek vērtēti divu pretendentu pieteikumi.

“Lursoft” pieejamā informācija liecina, ka viena no uzņēmumiem, SIA “Recept-Holding Lifts”, patiesā labuma guvējs ir Baltkrievijas pilsonis, izplatītajā informācijā medijiem pagājušā gada nogalē norādīja V. Gavars, tādējādi vēršot uzmanību uz to, ka, iespējams, pašvaldības pasūtījumu var iegūt uzņēmums, kas ir saistīts ar Krievijas agresiju Ukrainā būtībā atbalstošo Baltkrievijas režīmu.

Neplānoti ilgās dzinēju apkopes dēļ "airBaltic" darba kārtībā šajā vasaras sezonā nebūs trīs lidmašīnas, raidījumam "TV3 ziņas" skaidroja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Tā dēļ uzņēmums atcēlis 4670 lidojumus, kas kopumā skars ap 67 000 pasažieru. Vienlaikus sagaidāms, ka ar "airBaltic" šajā gadā lidos vairāk nekā pieci miljoni pasažieru.

Lidojumi tiks atcelti saistībā ar neplānoti ilgāku dzinēju apkopi, ko veic to ražotājs "Pratt & Whitney". Dzinēju ražotāja nespēja laicīgi nodrošināt dzinēju tehniskās apkopes ir ietekmējusi arī "airBaltic" "Airbus A220-300" floti, liekot lidsabiedrībai pielāgot savu maršruta tīklu un lidojumu grafiku vasaras sezonā no visām tās bāzēm.

Saskaņā ar Gausa teikto, ziņu par dzinēju apkopes kavēšanos "airBaltic" saņēmusi īsi pirms Ziemassvētkiem. Attiecīgi lidsabiedrība lēmusi situāciju risināt tā, kā to paredz starptautiskā prakse - iespējami ātri atcelt lidojumus un par to informēt pasažierus.

Nopietnu un lielu avio incidentu skaits kopumā katru gadu arvien samazinās, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Zigmārs Vestfāls.

Komentējot 2024.gada nogales lidmašīnu katastrofas Kazahstānā un Dienvidkorejā, Vestfāls norādīja, ka aviācijas nozare ir ļoti stingri regulēta nozare, kurā pilnīgi jebkurš negadījums un incidents tiek ļoti skrupulozi un detalizēti izmeklēts.

"Lai gan tieši pagājušā gada decembris aviācijas industrijai diemžēl bija ļoti traģisks, tomēr ir jāuzsver, ka tie gluži nav regulāri un sistemātiski gadījumi, un lielu, nopietnu avio incidentu skaits kopumā katru gadu arvien samazinās. Noteikti varam teikt - civilā aviācija un lidošana ir drošāka nekā jebkad agrāk," sacīja Vestfāls.

Kā visbiežākos iemeslus dažādiem aviācijas incidentiem viņš minēja cilvēcisko faktoru, tehniskās kļūmes un laika apstākļus, piebilstot, ka visas kompetentās un regulējošās iestādes, piemēram Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) un ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA), ļoti nopietni strādā, lai ar uzlabotiem procesiem un inovācijām nodrošinātu maksimālu pasažieru drošību.

Latvijā aptuveni 25% būvniecības nozares uzņēmumu pastāv nedeklarētais apgrozījums un attiecīgi - nodokļu plaisas, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, atsaucoties uz kopīgi ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētniekiem un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) veikto pētījumu "Ēnu ekonomikas apmēra būvniecības nozarē novērtējums".

Pētījumā secināts, ka šo uzņēmumu apgrozījuma plaisa, uz kuru ir attiecināmi atbilstoši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) apjomi, sasniedz 35%.

Pēc finanšu plūsmas modeļu novērtējuma kopējā PVN plaisa tiek lēsta no 24,1 miljona eiro līdz 35,5 miljoniem eiro gadā, savukārt pēc kapitāla pieejamības modeļa rezultātiem plaisa veido apmēram 64,8 miljonus eiro.

UIN plaisas aplēses ir mazākas, svārstoties no četriem miljoniem eiro līdz 5,8 miljoniem eiro pēc finanšu plūsmas novērtējumiem, vai sasniedzot 11,3 miljonus eiro pēc kapitāla pieejamības novērtējumiem.

FM informē, ka VID ir iesniegti dati par katram būvniecības uzņēmumam aplēsto nedeklarētā apgrozījuma apmēru. Šos datus plānots analizēt citas VID rīcībā esošās informācijas kontekstā, lai vairāk saprastu ēnu ekonomikas parādību būvniecības nozarē un uzlabotu līdzīgu modeļu precizitāti nākotnē.

Pašvaldības SIA "Rīgas nami" padome apstiprinājusi līdzšinējo valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Ojāru Valkeru valdes priekšsēdētāja amatā.

Atklāts konkurss uz vakanto "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja amatu tika izsludināts 2024.gada 23.septembrī. Konkursu organizēja Sabiedrības padome, piesaistot personāla atlases konsultantu SIA "EIRO PERSONĀLS" un izveidojot konkursa nominācijas komisiju. Konkursā uz valdes priekšsēdētāja amatu kopumā piedalījās 28 pretendenti.

"Uzņemoties "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja pienākumus, mana prioritāte ir veicināt augstāku dzīves un darba kvalitāti pilsētā ikvienam "Rīgas nami" pakalpojumu saņēmējam, kļūstot par uzticamu un profesionālu sadarbības partneri nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā. Mēs vienmēr esam un būsim orientēti uz klientu apmierinātību, ko iespējams uzlabot, ieviešot labas pārvaldības principus un apvienojot vēsturiskā mantojuma saglabāšanu ar inovatīviem risinājumiem. Lai sasniegtu "Rīgas nami" izvirzītos mērķus, būtiska nozīme arī turpmāk būs mūsu darbinieku profesionalitātei un kompetencei, nodrošinot efektīvu un ilgtspējīgu īpašumu pārvaldību," uzsver O. Valkers, SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētājs.

Statistiski Latvijā šķiro gandrīz visus būvniecības atkritumus, bet realitātē tiek šķirots un atkārtoti izmantots tikai mazs to apjoms, 4.martā atzina diskusijas "Būvniecības atkritumi Latvijā: spožā statistika un skaudrā realitāte" dalībnieki.

SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts atzina, ka gandrīz visi būvniecības atkritumi ir atgūstami otrreizējai izmantošanai un nekas nav apglabājams.

Aizbalts uzsvēra, ka būvatkritumu pārstrādei potenciāls ir liels, atkritumu pārstrādes uzņēmumi gaida materiālu, tiem ir jaudas pārstrādei un atkritumus var atgriezt atpakaļ apritē.

Vienlaikus Aizbalts norādīja, ka pārstrādāto materiālu sertificēšana izmantošanai kā galamateriāliem ir ļoti ilgs un sarežģīts process.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs piekrita, ka pastāv problēmas ar būvgružiem - būvlaukumos konteineros tiek samests viss, kas pagadās, un neviens nezina, kur tas tiek aizvests. Ļoti daudz būvgružu bez jebkādiem dokumentiem tiek aprakti zemē, teica Kupčs.

Ir uzņēmumi, kas pēdējos gados ir piebremzējuši investīcijas Baltijas valstīs. Bet ir arī tādi, kas izmanto šo situāciju un veic nozīmīgus ieguldījumus, palielinot savu tirgus daļu. Viens no šādiem uzņēmumiem ir Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs SIRIN Development, kas pēc savu pozīciju nostiprināšanas Baltijas valstīs jau ir sācis izvērtēt paplašināšanās iespējas arī Polijas virzienā.

Uzņēmums arī cer uz to, ka jaunas iespējas loģistikas jomā pavērs Rail Baltica projekta īstenošana, intervijā DB.lv stāsta uzņēmuma izpilddirektors Laurins Kuzavs.

Jūs tikko pabeidzāt Mārupes loģistikas parka pirmās kārtas būvniecību. Kādi vēl projekti šogad plānoti Latvijā?

Jā, SIRIN Park Mārupe ar 27 000 kvadrātmetru platību atrodas potenciāli ļoti pievilcīgā vietā netālu no starptautiskās lidostas Rīga. Ieguldījumi šī projekta pirmajā posmā sasniedza 18 miljonus eiro. Šogad parka otrajā kārtā plānojam investēt vēl 10 miljonus eiro, izbūvējot noliktavas vēl 16 000 kvadrātmetru platībā.

Biznesa nozares klientu prioritāte ir ekskluzīva atrašanās vieta, rentabilitāte un loģistikas ekosistēmas ilgtspēja. Tāpēc visi mūsu projekti iemieso vīziju par moderniem, ilgtspējīgiem loģistikas parkiem izcilās vietās, ar mērķi apmierināt nozares prasības arī nākotnē. Piedāvājam uzņēmumiem, kas darbojas vecā tipa noliktavās, iespēju pārcelties uz modernu loģistikas parku ar 30 % zemākām ekspluatācijas izmaksām, videi draudzīgiem risinājumiem un labākiem apstākļiem darbiniekiem. Tāda līmeņa projektu šobrīd Rīgā trūkst.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" rudenī ekspluatācijā nodevis būvprojektu Āgenskalnā - “Mārpagalmi” otro namu, kas tapis, izveidojot kopuzņēmumu un piesaistot investorus - čehu investīciju grupu “RSJ Investments”.

SIA “YIT LATVIJA” valdes loceklis Andris Božē ir pārliecināts, ka nākotnē sadarbība ar investīciju fondiem ļaus efektivizēt darbību un īstenot jaunus projektus dzīvojamā fonda attīstības ietvaros.

Andris Božē norāda, ka esošā situācija nekustamo īpašumu tirgū ir sarežģīta, Euribor likmes joprojām ir augstas un jaunu projektu attīstību bremzē dažādi ar to saistīti faktori. Piemēram, pašu attīstītāju rokās ir jābūt pietiekami lieliem un brīviem finanšu līdzekļiem, lai īstenotu būvniecību, turklāt vēl vairākos projektos vienlaicīgi. Diemžēl finanšu resursi augsto Euribor likmju dēļ ir ievērojami dārgāki nekā tas ir bijis pāris gadus atpakaļ. Arī dzīvokļu iegādes nosacījumi Baltijā nav īsti labvēlīgi attīstītājiem. Latvijas prakse paredz, ka tad, kad objekts ir nodots ekspluatācijā, sadalīts dzīvokļu īpašumos, tikai pēc tam attīstītāji var saņemt naudu no klientiem, kas ir 85–90% no kopējās darījuma summas, līdz ar to finansējums par padarīto tiek saņemts tikai projektu noslēdzot.

16. janvārī, atverot Mēness aptieku “Kamēlija” pēc nozīmīgas rekonstrukcijas, atklāta ievērojamā latviešu mākslinieka Teņa Graša vitrāža “Dziesma”. Godinot mākslinieka simtgadi un viņa nozīmīgo ieguldījumu Latvijas kultūrā un mākslā, vitrāža, kas iepriekš rotāja aptiekas logus jau kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem, tagad ir rūpīgi restaurēta.

Kultūrvēsturisko Teņa Graša vitrāžu 2024. gadā atjaunoja stikla mākslinieks Agris Butelis. Aptiekā ir veikti nozīmīgi uzlabojumi klientu ērtībām, tostarp modernizēta diennakts apkalpošanas zona ar uzgaidīšanas iespējām iekštelpās, lai nodrošinātu farmaceitisko aprūpi apmeklētājiem jebkurā diennakts laikā.

“Mēs visi nākam no pagātnes, dzīvojam šodienā un veidojam vēsturi nākamajām paaudzēm. Esmu gandarīta, ka šodien veram rekonstruētās Mēness aptiekas “Kamēlija” durvis, kur vēstures liecības satiekas ar tagadni un mēs atbildīgi ar rūpēm un ilgtspējīgu darbu veidojam jaunu vēstures posmu. Pirmo reizi te aptieka tika atvērta 1924. gadā, un veselu gadsimtu tā ir izcilības simbols farmaceitiskās aprūpes jomā, īpaša gan iedzīvotājiem, gan mums – “Mēness aptiekas” darbiniekiem. Latvijā nav nevienas citas aptiekas, kas būtu līdzīga šai. Tagad no jauna tā ir īpaša ar savu konceptu, kas atdzīvina aptiekas atmosfēru no pagājušā gadsimta 20. gadiem. Mēs vēlējāmies, lai tā būtu ērta un vizuāli pievilcīga mūsu klientiem un farmaceitiem viņu ikdienā, kā arī simboliski nozīmīga Latvijai,” uzsvēra “Mēness aptieka” valdes priekšsēdētāja Vilma Fērklaf.

Dzīvojamā kvartāla "Tērbatas dārzs" arhitektūras metu konkursā uzvarējuši divi arhitektūras biroji no Latvijas - SIA "Mark Arhitekti" un SIA "PBR", informē Sporta pils teritorijas attīstītāja SIA "Estera Development" pārstāvji.

Par trim ēkām, kuru kopējā plānotā platība ir 33 250 kvadrātmetru, metu konkursā uzvarējusi "Mark Arhitekti". Šīs ēkas tiks būvētas trijos zemesgabalos Krišjāņa Barona ielā un Tērbatas ielā.

Rīgai ir liels potenciāls

Dzīvojamo ēku būvniecības tirgus Rīgā ir ļoti starptautisks, tas ilgtermiņā pozitīvi veicinās...

Savukārt "PBR" priekšlikums atzīts par labāko divām ēkām ar kopējo plānoto apbūves platību 21 360 kvadrātmetru, kas tiks būvētas divos zemesgabalos Krišjāņa Barona ielā un Tērbatas ielā.

Konkursa pirmajā kārtā saņemti 26 arhitektu biroju pieteikumi no vairākām valstīm, tostarp Latvijas, Igaunijas, Šveices, Vācijas, Lielbritānijas un Polijas. Žūrijas komisija atlasīja sešus, žūrijas vērtējumā piemērotākos pretendentus, kuri tika aicināti piedalīties metu konkursa "Tērbatas dārzs" otrajā kārtā.

Metu konkursa mērķis bija iegūt arhitektoniski augstvērtīgus un kvalitatīvus risinājumus dzīvojamo ēku un jauktās apbūves fasādēm jaunajā pilsētas kvartālā "Tērbatas dārzs". Viens no konkursa kritērijiem bija nosacījums, ka "Tērbatas dārzs" piecām jaunbūvēm ir jāiekļaujas Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidē un ainavā, ievērojot apkārtējās apbūves mērogu, kompozīcijas principus un konkrētās vietas pilsētbūvnieciskās struktūras likumsakarības.

Jau ziņots, ka "Estera Development" 2025.gada pirmajā ceturksnī plāno sākt pirmās dzīvojamā kvartāla "Tērbatas dārzs" ēkas būvniecību Tērbatas un Lielgabalu ielā, projektā kopumā investējot vairāk nekā 120 miljonus eiro.

Kopumā plānotas sešas septiņstāvu mājas. Pirmās "Tērbatas dārzs" ēkas būvniecību plānots noslēgt 2026.gada nogalē. Ēkā paredzēti no vienistabas studio tipa līdz piecu istabu "penthous" dzīvokļiem ar jumta terasēm.

Dzīvojamajā kvartālā "Tērbatas dārzs" plānoti kopumā 800 dzīvokļu. Ēkās pirmie stāvi būs paredzēti komercdarbībai, piemēram, kafejnīcām, restorāniem, skaistumkopšanas saloniem, savukārt Artilērijas un Krišjāņa Barona ielas krustojumā plānots atvērt arī lielveikalu.

Pārējās piecas ēkas teritorijā plānots būvēt no 2026. līdz 2032.gadam.

"Estera Development" 2022.gadā no Igaunijas kompānijas "US Real Estate" iegādājās bijušās hokeja arēnas Rīgas Sporta pils teritoriju. Darījuma summa netika atklāta.

Rīgā sākušies Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbi, informē Rīgas dome.

Projektu nosaukums ir "Jāņa Čakstes gatves izbūve" un tas ir sadalīts divās kārtās - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai (1. kārta) un Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai (2.kārta). Darbu laikā iespējami ilglaicīgi satiksmes ierobežojumi par kuriem pašvaldība informēs atsevišķi. Darbus plānots pabeigt 2027.gadā.

Projekta gaitā izbūvēs Jāņa Čakstes gatvi un ar to saistīto infrastruktūru posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Tāpat veiks inženiertīklu būvniecību un pārbūvi, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Realizējot projektu, tiks sakārtots apkārtējo ielu tīkls, nodrošinot ērtu satiksmes plūsmu. Tuvējās dzīvojamajās apkaimēs palielināsies drošība, jo realizējot projektu, samazināsies caurbraucošā auto transporta plūsmu cauri tām. Tāpat projekta realizācija nodrošinās kravas transporta tranzīta satiksmes sakārtošanu Daugavas kreisajā krastā.

Atklātā konkursā uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (VSIA) "Dailes teātris" valdes locekļa amatu 8 pretendentu konkurencē konkursa komisija par atbilstošāko atzinusi Juri Žagaru.

J.Žagara uzdevums Dailes teātra vadītāja amatā būs turpināt nodrošināt teātra izaugsmi, vienlaikus saglabājot teātra mākslas daudzveidību un pieejamību plašam skatītāju lokam, kā arī teātra finansiālo stabilitāti tā pārbūves un izaugsmes procesos.

"Komisijas ieskatā Juris Žagars konkursā pierādīja, ka ir spēcīgākais 8 pretendentu vidū uz Dailes teātra vadītāja amatu - līdzšinējā 5 gadu pieredze, vadot teātri, tā kolektīvu, atjaunotā skatītāju uzticība un apmeklējums par spīti Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktajiem drošības pasākumiem, iesāktie teātra ēkas pārbūves darbi un teātra attīstības vīzija kopumā pārliecināja komisiju," norāda Konkursa komisijas priekšsēdētāja, Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone.

No šī gada 1. janvāra vairāk nekā uz pusi ir samazināts slieksnis, no kura būvniekiem jānorāda būvlaukumā strādājošo skaits un viņu darba laiks, tā padarot grūtāku nereģistrētu darbinieku vai nostrādātā darba laika slēpšanu. Tādējādi samazinās negodīga konkurence un ēnu ekonomika, kas būvniecības nozarē joprojām ir ar augstāko īpatsvaru valstī.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredz plašāku elektroniskās darba laika sistēmas (EDLUS) piemērošanu. No šā gada sākuma līdzšinējo 350 000 eiro vietā tā jāpiemēro visos būvobjektos, kuros būvdarbu vērtība sasniedz 170 000 eiro.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) Būvniecības informācijas sistēmas reģistru nodaļas vadītāja Iveta Putne norāda, ka likuma grozījumu pamatmērķis ir mazināt ēnu ekonomiku. Saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījuma “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, 2023. gadā nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bija tieši būvniecībā – 34,2%. Lielos, publiskos objektos, kur, ja tā var teikt, būvniekiem “uz pirkstiem” skatās ne vien pasūtītājs, bet arī visa sabiedrība, nelegāli nodarbināto, tostarp strādnieku no trešajām valstīm, būtībā nav. Bet mazajos objektos, kurus neviens īpaši nekontrolēja, bija citādi.

Beļģijā valsts mēroga streika dēļ pirmdien traucēta lidmašīnu un vilcienu satiksme.

Valsts mēroga streiku izsludināja trīs lielākās Beļģijas arodbiedrības, lai protestētu pret ierosināto pensiju reformu. Galvaspilsētā Briselē gaidāma arī demonstrācija.

Briseles lidostā, kas ir lielākā Beļģijā, atcelti aptuveni 40% ielidojošo un izlidojošo reisu. Lidostā streiko darbinieki, kas atbild par drošību un bagāžu, kā arī citi darbinieki.

Beļģijas nacionālā aviokompānija "Brussels Airlines" sestdien paziņoja, ka ir spiesta atcelt pusi lidojumu Eiropā, lai spētu veikt tālos reisus. Arī Šarleruā Briseles Dienvidu lidosta, kuru izmanto Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair", brīdināja, ka gaidāma ievērojama lidojumu kavēšanās un iespējama arī reisu atcelšana.