Rīgas lidosta 2027.gadā plāno apkalpot deviņus miljonus pasažieru, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norādīja, ka 2024.gadā Rīgas lidostā ir plānots apkalpot nedaudz vairāk kā septiņus miljonus pasažieru un, ņemot vērā, ka līdz šim šogad ir apkalpoti 4,5 miljoni pasažieru, šo mērķi lidosta arī sasniegs.

Odiņa atzīmēja, ka ļoti labi attīstās tranzīta pasažieru plūsma, šobrīd veidojot apmēram 25% no kopējā lidostā apkalpoto pasažieru skaita. Tostarp jaunie maršruti uz Balkānu valstīm ir nesuši labus rezultātus.

Lidostas vadītāja arī informēja, ka 2025.gadā Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits varētu sasniegt apmēram 7,4 miljonus, bet 2027.gadā lidostā varētu apkalpot deviņus miljonus pasažieru.

Jau ziņots, ka 2023.gadā Rīgas lidostā apkalpoja kopumā 6,631 miljonu pasažieru, kas ir par 23,2% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika apkalpots 5,381 miljons pasažieru, taču par 15% mazāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas 2019.gadā, kad lidostā tika apkalpoti 7,798 miljoni pasažieru.

Rīgas lidosta līdz 2035.gadam plāno sasniegt oglekļa dioksīda (CO2) emisiju nulles līmeni, aģentūru LETA informēja lidostā.

Ņemot vērā nepieciešamību straujāk mazināt klimata pārmaiņas, Rīgas lidosta ir pārskatījusi lidostas ceļa karti CO2 emisiju nulles līmeņa sasniegšanai, par jauno mērķi nosakot 2035.gadu.

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa norāda, ka lidosta ir pārskatījusi gan lidostas vidēja termiņa stratēģijā, gan ilgtspējas stratēģijā izvirzītos kaitīgo izmešu samazināšanas mērķus un uzdevumus, virzoties uz ātrāku termiņu "Net Zero" sasniegšanai.

"Lai gan Starptautiskās lidostu padomes Eiropā radītās lidostu apņemšanās "NetZero 2050" sākotnējais termiņš bija sasniegt klimata neitralitāti līdz 2050.gadam, Rīgas lidosta līdz ar daudzām citām Eiropas lidostām uzskata, ka, strādājot mērķtiecīgi, šo mērķi ir iespējams īstenot agrāk, jau līdz 2035.gadam," papildina Odiņa.

Rīgas lidostā darbu sākusi Baltijā pirmā jauna koncepta kapsulu viesnīca “Kepler Club”, kuras izveidē investēti aptuveni 2,5 miljoni eiro.

Kapsulu viesnīca nodrošina pasažieriem visas nepieciešamās ērtības nelielai atpūtai starp reisiem, pirms vai pēc agrajiem rīta vai vēlajiem vakara lidojumiem. Viesnīcā ir 74 privātās atpūtas kabīnes, un minimālais uzturēšanās laiks tajā ir viena stunda.

“Esam gandarīti papildināt Rīgas lidostas piedāvājumu klientiem ar Baltijas reģionam unikālu pakalpojumu – pirmo kapsulu viesnīcu. Augot apkalpoto pasažieru skaitam, pastāvīgi raugāmies uz iespēju gan uzlabot esošo servisa līmeni, gan meklējam iespējas jaunai pasažieru pieredzei un ērtībām. “Kepler Club” piedāvājumu īpaši novērtēs ceļotāji, kuriem Rīga ir viens no apstāšanās punktiem tālākiem lidojumiem, gan arī tie, kuru lidojumi paredzēti agri no rīta vai vēlu vakarā. Jaunais pakalpojums ir svarīgs Rīgai un Rīgas lidostai kā reģiona satiksmes centram un vienlaikus ir arī virziena rādītājs, stiprinot Rīgu kā Ziemeļeiropas ceļošanas centru,” viesnīcas atklāšanā uzsvēra RIX Rīgas lidostas valdes loceklis Artūrs Saveļjevs.

Apvienoto Arābu Emirātu aviokompānija "Flydubai" ir atteikusies no plāna šogad rudenī sākt lidojumus starp Dubaiju un Baltijas valstu galvaspilsētām, tostarp Rīgu, aģentūrai LETA sacīja Rīgas lidostas pārstāve Ilze Salna.

Viņa skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, aizkavējoties jauno lidmašīnu piegādei no ražotāja, kā arī patlaban "Flydubai" nevar precizēt, kad jaunos maršrutus varētu atklāt.

Lidostas pārstāve aicināja pasažierus, kuri ir iegādājušies "Flydubai" lidojumus, vērsties aviokompānijā vai tūrisma aģentūrā, kur biļetes iegādātas.

Vienlaikus lidojumus no Rīgas lidostas maršrutā Rīga-Dubaija turpina nodrošināt Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" - trīs reizes nedēļā vasaras sezonā, kā arī piecas reizes nedēļā ziemas sezonā, norādīja Salna.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas lidostā no šā gada 11.oktobra bija plānots, ka darbu sāks aviokompānija "Flydubai", kas trīs reizes nedēļā piedāvātu ceļotājiem tiešos lidojumus starp Rīgu un Dubaiju.

Tiešo lidojumu no Rīgas uz ASV sākšanu ierobežo atbilstošu lidmašīnu pieejamība, intervijā aģentūrai LETA sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norādīja, ka gaisa kuģu pieejamības problēma ir visur, tostarp arī aviopārvadātājiem ASV nav pietiekami daudz lidmašīnu, kas būtu piemērotas lidojumiem uz Rīgu.

Vienlaikus Odiņa piebilda, ka šobrīd tirgū parādās jaunās paaudzes "Airbus A321XLR" sērijas šaurās fizelāžas lidmašīnas, ar kurām ir iespējams bez nosēšanās veikt, piemēram, attālumu no Ņujorkas līdz Rīgai, taču šīs lidmašīnas pagaidām saņem vien atsevišķi aviopārvadātāji.

Pēc viņas teiktā, kad būs vairāk tādu lidmašīnu, tad arī varēs izskatīt tiešos lidojumus no Rīgas, jo šobrīd aviokompānijas, kurām ir lielās lidmašīnas lielam pasažieru skaitam, pat neizskata iespējas veikt lidojumus uz Rīgu.

Tallinas lidostā pērn sasniegts pasažieru rekords, gada laikā apkalpojot 3 491 677 pasažierus, kas ir par 18% vairāk nekā 2023.gadā, paziņoja lidostas operatorkompānija "Tallinna Lennujaam".

Pasažieru skaita rekords Tallinas lidostā - vairāk nekā 3,2 miljoni pasažieru - tika sasniegts 2019.gadā, taču pēc tam nozari būtiski ietekmēja koronavīrusa pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi.

Savukārt Igaunijas reģionālajās lidostās Tartu, Pērnavā, Kuresārē, Kerdlā, Kihnu un Ruhnu apkalpoti 87 636 pasažieru, kas ir par 39% vairāk nekā 2023.gadā.

Kopumā Igaunijas lidostās pērn apkalpoti gandrīz 3,6 miljoni pasažieru. Reģionālajās lidostās pasažieru skaita pieaugumu veicināja regulāro reisu sākšana starp Tartu un Helsinkiem.

Kuresāres lidostā pērn apkalpoja 42 490 pasažierus, Tartu to skaits sasniedza 27 270, Kerdlā - 15 307, Ruhnu - 1472 un Pērnavā - 1097 pasažierus.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo par sadarbības lidojumu vienošanās paplašināšanu ar Lielbritānijas nacionālo aviosabiedrību British Airways no 2024. gada 19. septembra.

Šī paplašinātā sadarbības lidojumu vienošanās, sākot ar 2024. gada 1. oktobri, ļaus airBaltic pievienot savu lidojumu kodu (BT) British Airways maršrutā Rīga–Londonas Hītrovas lidosta–Rīga.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: “Esam gandarīti, ka varam paplašināt mūsu jau esošo ilgtermiņa sadarbības lidojumu vienošanos ar British Airways, mums tagad pievienojot mūsu kodu tās jaunajā maršrutā no Rīgas. Šī sadarbība ļaus gan airBaltic, gan British Airways pasažieriem piedāvāt lielāku elastību lidojumos starp Latviju un Lielbritāniju, kā arī citos maršrutos. Mēs ceram uz veiksmīgu sadarbību arī turpmāk.”

2024. gadā aprit desmit gadi, kopš abas lidsabiedrības sākotnēji noslēgušas sadarbības lidojumu vienošanos. Papildus tam, ka airBaltic tagad pievienos savu kodu British Airways maršrutā Rīga–Londonas Hītrovas lidosta–Rīga, Lielbritānijas nacionālā aviokompānija turpinās pievienot savu kodu (BA) airBaltic lidojumos no Rīgas un Tallinas uz Londonas Getvikas lidostu.

VAS "Latvijas" gaisa satiksme" (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš, uzņēmuma valdes loceklis Ivars Sviridovs un būvkompānijas SIA "Aimasa" valdes priekšsēdētājs Sandris Apsīts ir parakstījuši līgumu par LGS ēkas pārbūvi ar jauna gaisa satiksmes vadības torņa kompleksa piebūvi lidostā "Rīga".

Projekta "VAS "Latvijas gaisa satiksme" esošās ēkas pārbūve ar jauna gaisa satiksmes vadības torņa kompleksa piebūvi" celtniecības darbi saskaņā ar noslēgto līgumu ir jāuzsāk līdz 2025.gada 1.janvārim. Paredzams, ka būvnieks nepieciešamo plānošanu, dokumentu sagatavošanu un saskaņošanu, kā arī būvlaukuma iekārtošanu un citus darbus (inženierkomunikāciju iznešana un jaunu inženierkomunikāciju ierīkošana, esošās ēkas atsevišķo daļu lokāla pārbūve u.c.) paredz uzsākt jau šogad. Celtniecību paredzēts pabeigt līdz 2026.gada 31.decembrim.

Līguma summa ir 51 255 844,90 EUR (bez PVN). Projektu infrastruktūras uzlabošanai un pielāgošanai divējādam lietojumam, proti, gan civiliem, gan militāriem mērķiem 26,263 miljonu EUR apmērā līdzfinansē Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (Connecting Europe Facility jeb CEF). LGS uz izdevīgiem noteikumiem saņems arī aizdevumu 25 miljonu eiro apmērā no Ziemeļu investīciju bankas (NIB).

Rīgas lidostā situācija ar negodprātīgiem taksometriem ir stabilizējusies, intervijā sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

"Visi gadījumi nav pilnībā izskausti, bet situācija ir uzlabojusies. Lidostas kontrolētāji uzrauga situāciju, arī policija veic savu darbu, un šādu krāpniecisku gadījumu skaits un sūdzību skaits ir samazinājies," atzīmēja Rīgas lidostas vadītāja.

Viņa norādīja, ka lidosta no savas puses kopā ar lidostas dienestiem un Rīgas policijas iecirkni ir izveidojuši kontroles sistēmu, tādējādi negodprātīgiem taksometru vadītājiem ar viņu transporta līdzekļiem ir apgrūtināta iespēja iekļūt lidostas teritorijā.

"Kad šādi vadītāji tiek identificēti, policija lidostai atsūta oficiālu paziņojumu, ka ir fiksēts krāpšanas gadījumus vai nav atļaujas, tad lidosta liedz iebraukšanu P1 stāvvietā. Tādu vadītāju, kuriem lidosta ir liegusi iebraukšanu, ir ļoti daudz," sacīja Odiņa.

Ministru kabinets šodien, 20.augustā pieņēma zināšanai Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par "VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" piešķirtā valsts atbalsta (Covid-19 izraisītās krīzes rezultātā radīto zaudējumu segšanai, ekonomiskās krīzes pārvarēšanai un stabilizēšanai nozarē) instrumenta līdzdalības izbeigšanu uz 2023.gada 31.decembri", kas nozīmē, ka lidosta ir veiksmīgi izpildījusi nosacījumus un noslēgusi dalību atbalsta instrumentā.

Par valsts atbalsta instrumenta pabeigšanas brīdi uzskatāms 2023.gada 31.decembris.

Valsts atbalsts lidostai ar Eiropas Komisijas atļauju tika piešķirts 2020.gadā Covid-19 izraisītās krīzes rezultātā radušos zaudējumu segšanai, ekonomiskās krīzes pārvarēšanai un situācijas stabilizēšanai.

Atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam, kas apstiprināja valsts atbalsta piešķiršanu lidostai, valsts atbalsts uzskatāms par izbeigtu, ja neatkarīgā novērtējumā tiek secināts, ka divus gadus pēc valsts atbalsta instrumenta saņemšanas Rīgas lidostas akciju (pašu kapitāla) tirgus vērtība ir pieaugusi, salīdzinot ar tās vērtību valsts atbalsta saņemšanas brīdī. Uzņēmuma tirgus vērtību noteica neatkarīgi auditori, un tā uz 2023.gada 31.decembri bija augstāka par tirgus vērtību pirms atbalsta saņemšanas.

Aviokompānijām paredzēto ēdienu ražotājs SIA "Airo Catering Services Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 16,347 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 18,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 36,8% - līdz 112 074 eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka daļēji apgrozījuma pieaugumu ietekmēja pārdošanas cenu pieaugums materiālu un darba spēka izmaksu sadārdzinājuma dēļ, ko pilnībā neizdevās kompensēt ar konkurētspējīgām cenām.

Tāpat pagājušajā gadā saglabājās pozitīva pasažieru ceļojumu dinamika, kas ietekmēja "Airo Catering Services Latvija" sniegto ēdināšanas pakalpojumu pieaugumu aviokompānijām un kafejnīcām Rīgas lidostā. Tikmēr ģeopolitiskā nestabilitāte, sankcijas un klimatu apstākļu radītās izmaiņas pārtikas tirgos negatīvi ietekmēja kompānijas darbību, minēts ziņojumā.

Vieta, kur Rīgā top pārtika lidmašīnu pasažieriem 

Pasažieriem, kuri uz tuvākām vai tālākām zemēm dodas no starptautiskās lidostas Rīga,...

Ziņojumā arī teikts, ka pērn kompānija turpināja jaunu produktu izstrādi, kas būtu konkurētspējīgi gan aviācijas, gan arī Latvijas iekšējā tirgū. Vienlaikus "Airo Catering Services Latvija" turpināja pāreju uz videi draudzīgu iepakojumu izmantošanu, energoefektivitātes uzlabošanu ražošanas procesā, kā arī turpināja darbinieku apmācības par atbildīgu patēriņu un energoefektivitāti. Tāpat strādāts pie darba vietu modernizācijas un citiem pasākumiem.

Komentējot nākotnes perspektīvas, kompānijas vadība norāda, ka pilnībā stabilizēt finanšu situāciju, nosedzot iepriekšējo gadu zaudējumus, varētu 2027. vai 2028.gadā, tomēr jāņem vērā ģeopolitiskie un klimata riski, kas var radīt būtisku nestabilitāti un finansiālo stāvokli.

Kompānijas galvenie sadarbības partneri Latvijā ir Rīgas lidosta un aviokompānija "airBaltic".

"Airo Catering Services Latvija" 2022..gadā strādāja ar 13,774 miljonu eiro apgrozījumu un 177 245 eiro peļņu.

Kompānija reģistrēta 1994.gadā, un tās pamatkapitāls ir 79 467 eiro. "Airo Catering Services Latvija" pieder Zviedrijā reģistrētajam "Airo Catering Services Sweden".

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" sola turpināt paplašināšanos Viļņā un palielināt gan tur bāzēto lidmašīnu skaitu, gan piedāvāto lidojumu galamērķu skaitu, paziņoja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Mēs paplašināmies Viļņā. Katru gadu mēs palielinām galamērķu no Viļņas skaitu. Tāpēc mēs turpinām paplašināt savu klātbūtni šeit, un mums ir skaidrs plāns, kā virzīties uz priekšu un turpināt paplašināties Viļņā," Gauss sacīja intervijā ziņu aģentūrai BNS.

Viņš atgādināja, ka "airBaltic" ir tirgus līderis Rīgā, Igaunijā, Somijas Tamperes lidostā, taču Viļņas lidostā Latvijas nacionālajai aviokompānijai ir trešā lielākā tirgus daļa. Gauss uzsvēra, ka "airBaltic" mērķis ir paplašināties Viļņā un ieņemt arvien lielāku tirgus daļu.

Pēc viņa teiktā, uzņēmums plāno līdz 2030.gadam dubultot lidmašīnu floti, tādēļ "airBaltic" var arī vairāk nekā dubultot floti Viļņā. Pašlaik "airBaltic" Lietuvas galvaspilsētā pastāvīgi uztur divas lidmašīnas, lai gan Tallinā, kas ir mazāka nekā Viļņa, tai ir četras.

Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" paziņojusi, ka tā par 20% samazina reisus Berlīnes Brandenburgas lidostā, kā iemeslu minot to, ka lidostas maksas ir pārāk augstas, tādēļ tiks pārtraukti arī reisi no šīs lidostas uz Rīgu un vēl pieciem galamērķiem.

"Šo samazinājumu dēļ "Ryanair" lidmašīnu skaits, [kas bāzējas] Berlīnē, tiks samazināts no deviņām līdz septiņām, tādējādi tiks zaudēti (..) seši maršruti - Brisele, Hanija, Kauņa, Krakova, Luksemburga, Rīga, jo Eiropas lielākā aviosabiedrība pārvirza savu jaudu uz citām Eiropas Savienības valstīm ar zemākām izmaksām, piemēram, Itāliju, Poliju un Spāniju," teikts "Ryanair" vietnē publiskotajā paziņojumā.

Tajā nav minēts, kad reisi no Berlīnes uz šīm sešām lidostām tiks pārtraukti, taču piebilsts, ka "šis paziņojums seko pēc vairākiem "Ryanair" brīdinājumiem, ka Vācija 2025.gada vasarā zaudēs vēl 10% no "Ryanair" Vācijas kapacitātes (..), ja Vācijas valdība nespēs mainīt nesen par 24% paaugstināto aviācijas nodokli (un galu galā to atcelt), risināt strauji pieaugošo maksu par dispečeru pakalpojumiem (+100 % kopš 2019.gada) un atlikt drošības nodevas maksimālā apjoma palielināšanu par 50% (no 2025. gada janvāra)".

Pasažieru skaits Tallinas lidostā ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī un gaidāms, ka līdz gada beigām apkalpoto pasažieru skaits sasniegs jaunu rekordu, Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR uzzināja lidostā.

Pasažieru skaita rekords Tallinas lidostā - vairāk nekā 3,2 miljoni pasažieru - tika sasniegts 2019.gadā, taču pēc tam nozari būtiski ietekmēja koronavīrusa pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi.

Pandēmijas laikā strauju uzplaukumu piedzīvoja vietējais tūrisms, taču tagad pieaug starptautiskais tūrisms.

Lai gan līdz gada beigām atlikuši vēl vairāk nekā divi mēneši, jau tagad Tallinas lidostā apkalpoto pasažieru skaits ir ap trim miljoniem.

Lidostas preses pārstāve Aeta Hermaorga sacīja, ka līdz gada beigām plānotais pasažieru skaits varētu būt 3,5 miljoni.

Tikai septembrī Tallinas lidostā apkalpoti 333 183 pasažieri, kas ir par 20% vairāk nekā šajā mēnesī pērn.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair", kas plāno nākamgad Kauņas lidostā pastāvīgi bāzēt trīs lidmašīnas, būvēs vēl vienu lidmašīnu apkopes, remonta un kapitālremonta angāru.

"Ryanair" meitasuzņēmums Lietuvā "FRC LT" no Lietuvas valsts lidostu operatorkompānijas "Lietuvosoro uostai" iznomājis 1,06 hektāru plašu zemesgabalu, uz kura būvēs 7600 kvadrātmetru plašu angāru. Kā liecina publiski pieejamā ietekmes uz vidi novērtējuma informācija, angārs, kurā tiks radītas ap 150 jaunām darbavietām, darbību sāks nākamā gada pēdējā ceturksnī.

"Garāžas tipa ēka (angārs) tiks izmantota, lai apkalpotu tikai "Ryanair" lidmašīnas, un vienlaicīgi tajā varēs novietot divas lidmašīnas," pausts dokumentā.

Ietekmes uz vidi novērtējumā lēsts, ka gadā jaunajā angārā varēs apkalpot līdz 365 lidmašīnām. Teritorijā būs arī stāvvieta darbinieku automašīnām un transportlīdzekļi lidmašīnu vilkšanai.

Dzīvojamo ēku būvniecības tirgus Rīgā ir ļoti starptautisks, tas ilgtermiņā pozitīvi veicinās arī pilsētvides attīstību, domā Ilo Adamsons (Ülo Adamson), Estera Development līdzdibinātājs un izpilddirektors.

Rīgā darbojas attīstītāji gan no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Skandināvijas, gan citām Eiropas Savienības (ES) un pat arābu valstīm, stāsta I.Adamsons. Visi šie dažādie starptautiskie spēlētāji Rīgā izmantos savu labāko pieredzi, kas ilgākā laika periodā būtiski uzlabos situāciju tirgū, spriež Estera Development līdzdibinātājs un izpilddirektors, piebilstot, ka jau šobrīd Rīga ir centrālākā Baltijas galvaspilsēta. Latvijas galvaspilsētā jau ir visplašāk savienotā Baltijas lidosta, un ar laiku tā gūs būtiskus ieguvumus arī no Rail Baltica, kas padarīs Rīgas atrašanās vietu vēl nozīmīgāku un piesaistīs starptautiskos uzņēmumus, teic I.Adamsons. Starptautiskajās pilsētās pasaulē novērojami visaugstākie izaugsmes rādītāji, un tas attiecīgi veicinājis arī dzīvojamā īpašuma cenu pieaugumu, tāpēc, manuprāt, Rīgai ir liels potenciāls, norāda I.Adamsons.

Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 mm (milimetru) jeb jau tagad Latvijā esošajā sliežu ceļu platumā savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu iegādes.

Ziņojumā teikts, ka ir izstrādāts optimizēts tehniskais risinājums dzelzceļa savienojuma izveidei no Rīgas Centrālās stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī, uzlabojot esošo pasažieru vilcienu kustību savienojumā no Rīgas centra līdz multimodālai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī, tādējādi nodrošinot iespēju savienoties ar "Rail Baltica" 1435 mm līniju, teikts ziņojumā.

Līdz ar to sākotnējā fāzē pa "Rail Baltica" kursējošie starptautiskie ātrvilcieni Rīgā neienāks, bet piestās Salaspilī. SM valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača tomēr uzsvēra, ka pieņēmums par Salaspili ir pāragrs, jo pagaidām nevar apgalvot, ka Eiropas platuma sliežu ceļš netiks izbūvēts Rīgā. "SM vēl iesniegs Ministru kabinetam "Rail Baltica" ieviešanas scenāriju un tas būs Ministru kabineta lēmums. Pagaidām SM piedāvā no pašlaik pieejamajiem ES fondu līdzekļiem izdarīt visu iespējamo, lai uzlabotu pasažieriem pieejamās iespējas," sacīja Malnača.

Rīgas lidosta 2025.gada pirmajā pusē plāno izsludināt konkursu investora izvēlei, lai publiskās un privātās partnerības projekta ietvaros koncesijā nodotu beznodokļu tirdzniecības veikalu, specializēto veikalu, ēdināšanas vietu un biznesa zāles pakalpojumus, aģentūra LETA noskaidroja lidostā.

Patlaban lidosta atbilstoši Privātās un publiskās partnerības likuma prasībām ir izstrādājusi finanšu ekonomiskos aprēķinus, lai izvēlētos Rīgas lidostas komercplatību apsaimniekošanai piemērotāko modeli.

Finanšu ekonomiskie aprēķini patlaban tiek saskaņoti ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA). Kopējais investīciju apjoms būs atkarīgs no privāto investoru piedāvājumiem un risinājumiem, ko tie paredzēs.

Lidostā skaidroja, ka līgums ar pašreizējo komercplatību operatoru ir spēkā līdz 2026.gada beigām. Jaunie apsaimniekotāji darbu sāks pēc esošā līguma beigām un varēs gan paši operēt lidostas komercplatībās, gan piesaistīt esošos vai jaunus apakšnomniekus.

Neplānoti ilgās dzinēju apkopes dēļ "airBaltic" darba kārtībā šajā vasaras sezonā nebūs trīs lidmašīnas, raidījumam "TV3 ziņas" skaidroja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Tā dēļ uzņēmums atcēlis 4670 lidojumus, kas kopumā skars ap 67 000 pasažieru. Vienlaikus sagaidāms, ka ar "airBaltic" šajā gadā lidos vairāk nekā pieci miljoni pasažieru.

Lidojumi tiks atcelti saistībā ar neplānoti ilgāku dzinēju apkopi, ko veic to ražotājs "Pratt & Whitney". Dzinēju ražotāja nespēja laicīgi nodrošināt dzinēju tehniskās apkopes ir ietekmējusi arī "airBaltic" "Airbus A220-300" floti, liekot lidsabiedrībai pielāgot savu maršruta tīklu un lidojumu grafiku vasaras sezonā no visām tās bāzēm.

Saskaņā ar Gausa teikto, ziņu par dzinēju apkopes kavēšanos "airBaltic" saņēmusi īsi pirms Ziemassvētkiem. Attiecīgi lidsabiedrība lēmusi situāciju risināt tā, kā to paredz starptautiskā prakse - iespējami ātri atcelt lidojumus un par to informēt pasažierus.

Turpinoties stabilam pasažieru skaita pieaugumam, RIX Rīgas lidostas apgrozījums šā gada pirmajos sešos mēnešos sasniedzis 35,9 miljonus eiro, kas ir par 4 % vairāk nekā pērnā gada atbilstošajā periodā. Lidosta pirmo pusgadu noslēgusi ar 2,11 miljonu peļņu, liecina nerevidēts saīsinātais starpperiodu pārskats par 2024. gada janvāri – jūniju.

Ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem šajā laikā sasnieguši 20,7 miljonus eiro, par vienu procentpunktu pārsniedzot 2023. gada atbilstošo rādītāju, savukārt neaviācijas pakalpojumi pieauga par 9 procentpunktiem.

Uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas 2024. gada pirmajos sešos mēnešos bija 36 miljoni eiro.

2024. gada pirmajā pusgadā RIX Rīgas lidosta apkalpojusi 3,16 miljonus pasažieru, kas ir par nepilniem 4 % vairāk nekā 2023. gada pirmajā pusgadā. No kopējā apkalpoto pasažieru skaita 79,5 % bija tiešie pasažieri.

Lai gan aviācijas kravu apjoms pirmajā pusgadā sasniedzis 8424 tonnas, kas ir par 10 % mazāk nekā gadu iepriekš, pēdējos mēnešos ir novērojamas indikācijas par gaisa kravu izaugsmes atjaunošanos. To galvenokārt veicina gan militāro lidojumu apjomi, gan regulāru Lufthansa Cargo aviācijas kravu lidojumu sākšana kopš šā gada maija.

Nopietnu un lielu avio incidentu skaits kopumā katru gadu arvien samazinās, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Zigmārs Vestfāls.

Komentējot 2024.gada nogales lidmašīnu katastrofas Kazahstānā un Dienvidkorejā, Vestfāls norādīja, ka aviācijas nozare ir ļoti stingri regulēta nozare, kurā pilnīgi jebkurš negadījums un incidents tiek ļoti skrupulozi un detalizēti izmeklēts.

"Lai gan tieši pagājušā gada decembris aviācijas industrijai diemžēl bija ļoti traģisks, tomēr ir jāuzsver, ka tie gluži nav regulāri un sistemātiski gadījumi, un lielu, nopietnu avio incidentu skaits kopumā katru gadu arvien samazinās. Noteikti varam teikt - civilā aviācija un lidošana ir drošāka nekā jebkad agrāk," sacīja Vestfāls.

Kā visbiežākos iemeslus dažādiem aviācijas incidentiem viņš minēja cilvēcisko faktoru, tehniskās kļūmes un laika apstākļus, piebilstot, ka visas kompetentās un regulējošās iestādes, piemēram Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) un ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA), ļoti nopietni strādā, lai ar uzlabotiem procesiem un inovācijām nodrošinātu maksimālu pasažieru drošību.

Norvēģijas aviokompānija "Norwegian" nākamajā vasaras sezonā sāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Burgasu Bulgārijā, informēja "Norwegian" pārstāvji.

Tādējādi aviokompānija vasaras sezonā lidojumus no Rīgas nodrošinās kopumā deviņos maršrutos.

"Norwegian" norāda, ka biļetes maršrutā Rīga-Burgasa ir iespējams iegādāties no otrdienas, bet lidojumi šajā maršrutā tiks veikti no jūnija līdz augustam sestdienās. Lidojums ilgs divas stundas un 40 minūtes.

"Norwegian" strādā lidostā "Rīga" kopš 2005.gada nogales, bet pērn aprīlī Rīgā tika atklāta aviokompānijas pastāvīgā bāze. Turklāt "Norwegian" Rīgas centrā ir birojs ar aptuveni 160 darbiniekiem, kas nodarbojas ar klientu apkalpošanu, grāmatvedību, iepirkumu organizēšanu un citām funkcijām.

Arvien biežāk būvniecības projektos Latvijā tiek plānoti iekštelpu sakaru risinājumi, tostarp bāzes stacijas un signāla pastiprinātāji, lai nodrošinātu augstu mobilo sakaru kvalitāti ēkās.

Kā norāda elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” Radiotīkla nodaļas vadītājs Aleksandrs Beļajevs, ja līdz šim iekštelpu sakaru risinājumu uzstādīšana galvenokārt bija mobilo sakaru operatora iniciatīva, šobrīd arvien vairāk projektu attīstītāju jau būvniecības sākotnējā posmā vēršas pie pakalpojuma sniedzēja, apzinoties objektīvus apstākļus, kas ēkā var ierobežot tīkla kvalitāti. Līdz šim “Bite Latvija” ir uzstādījusi jau 100 iekštelpu sakaru instalācijas, kas nodrošina stabilu un augstas kvalitātes mobilo sakaru pārklājumu dažādās vietās – biroju ēkās, ražotnēs, kā arī publiskās vietās, piemēram, lidostā, muzejos, pilsētu laukumos, tirdzniecības centros, skolās, sporta hallēs, medicīnas iestādēs, koncertzālēs un citur.

Uzņēmuma “TAV Airports” vadītājs Serkans Kaptans ir iecelts par Latvijas Republikas goda konsulu Stambulā, kas aptver arī Edirni, Tekirdagu un Kirklareli Turcijas ziemeļrietumos. Goda konsulāta atklāšanas ceremonijā piedalījās Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže, vēstnieks Turcijā Bahtijors Hasans, kā arī citas ievērojamas amatpersonas un uzņēmēji.

Jaunais goda konsuls S. Kaptans sacīja, ka Latvijai un Turcijai ir ilga vēsture labu attiecību veidošanā. Turcija atzina Latvijas Republiku 1925. gadā un 1929. gadā atvēra savu pirmo konsulātu Baltijas reģionā – Rīgā. “Tirdzniecības apjoms starp abām valstīm sasniedz 700 miljonus dolāru gadā, un es uzskatu, ka ir potenciāls vēl vairāk palielināt divpusējo tirdzniecību un investīcijas,” pauda S. Kaptans. Viņš arī uzsvēra ciešo sadarbību izglītības jomā, pieminot studentu apmaiņas programmas, kā arī tūrisma pieaugumu starp valstīm.

“TAV Airports” ieguldījums Latvijas aviācijas izaugsmē

Kaptans atgādināja, ka “TAV Airports” ir darbojies Rīgas lidostā kopš 2009. gada un ar lepnumu veicina lidostas un nacionālās aviokompānijas “airBaltic” panākumus. Kā Turcijas-Latvijas Biznesa padomes priekšsēdētājs viņš turpinās strādāt pie abu valstu ekonomisko attiecību stiprināšanas.

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" "no sliedēm nogāja" 2013.-2014.gadā, topot alternatīvam risinājumam, kas neparādās būtiskākajos projekta dokumentos, tas izriet no "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Andra Kulberga (AS) sacītā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma".

Komisija secinājusi, ka Saeima nav devusi mandātu projektam pašreizējā apjomā.

Komisija līdz šim aizvadījusi sešas sēdes. Kulbergs sacīja, ka tās viens no galvenajiem mērķiem bija atrast mirkli, kad "šis vilciens ir fundamentāli nogājis no sliedēm".

Šobrīd esot redzams, ka šī fāze ir 2013. un 2014.gads. Viņš skaidroja, ka būtiskākajos projekta līgumos, piemēram, akcionāru līgumā, kas noslēgts 2014.gadā, figurē 2011.gadā veiks pētījums Baltijas valstīs. Šo un vēl dažus dokumentus Saeima ratificējā 2017.gadā, skaidroja politiķis.

"Tā bija vienkāršota pamata trases līnija, kā savienos Baltijas valstis un to galvaspilsētas ar "Rail Baltica dzelzceļu. Redzam, ka Rīga tiek savienota kā viens atzars pret Rīgas Dzelzceļa staciju un atpakaļ. Tātad, vienkāršots projekts, pēc kā bāzes tika ielikts izmaksu vērtējums 1,2 miljardi eiro," viņš skaidroja.