Šobrīd būvniecības pakalpojumu nozarē notiek tirgus pieprasījuma samazināšanās, kā ietekmē pieaugusi konkurence pēc pasūtījumiem būvnieku vidū. Situācija pašlaik atkal ir izdevīgāka pasūtītājiem, taču ir gadījumi, kad konkursu uzvarētāju prasītās samaksas apmērs ir zem tirgus pašizmaksas cenām, tas ilgtermiņā var radīt riskus sekmīgai projekta pabeigšanai un nodošanai lietošanā pasūtītājam.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Pillar Contractor valdes loceklis Rūdolfs Legzdiņš. Viņš norāda, ka pašreiz būvniecības pakalpojumu tirgū ir novērojama atsevišķu pakalpojumu sniedzēju aiziešana no būvniecības tirgus nozares, kas savukārt ilgtermiņā saasinās konkurenci par pasūtījumiem starp tiem būvniekiem, kas būs pārdzīvojuši kārtējās tirgus svārstības. Turklāt tuvojošais pieprasījuma samazinājums ietekmēs arī būvmateriālu un izstrādājumu ražotājus, visticamāk, būs kritušie, jo jau pašlaik ir ražotāji, kas strādā tikai dažas stundas dienā, atrodas garākos dīkstāves atvaļinājumos vai pat beiguši ražošanu.
Fragments no intervijas
Kāda ir situācija būvniecībā Latvijā?
Kopējā situācija būvniecībā nav iepriecinoša ne Latvijā, ne Baltijā, ne Skandināvijā, ne arī Eiropā kopumā. Ar skatu uz ilgtermiņu, tēlaini izsakoties, būvniecības nozare pašreiz stāv tāda kā bezdibeņa malā, un nav skaidras nojausmas, vai tiks sperts solis un nozare iekritīs recesijā, izraisot nozares produkcijas apjoma kritumu, vai arī notiks pretējais – izdosies nolīdzsvaroties un saglabāt vismaz tos ražošanas apjomus, kas šobrīd ir. Kāpēc šāds skatījums? Pašlaik var novērot tirgus pieprasījuma samazināšanos, ko izraisa potenciālo pasūtījumu apjoma kritums. Arvien vairāk sāk parādīties zvani no būvdarbu veicējiem – potenciālajiem apakšuzņēmējiem, ka trūkst darba un nepildās pasūtījumu portfelis. Piemēram, būvniecības pirmajā etapā esošajiem pāļu urbējiem trūkst darbu apjoma jau tieši šobrīd, kas nozīmē, ka pieprasījuma krituma vilnis izies tālāk nākamajos etapos – betonētājiem, montāžniekiem, jumiķiem, namdariem, inženiertīklu tehniķiem u.c. Kas ir netipiski – arī projektēšanas pa - kalpojumu sfērā arvien vairāk projektētāji meklē jaunus pasūtījumus, bet tas ir ar atsevišķiem izņēmumiem. Rezultātā rodas secinājums — ja nav pasūtījumu, darbu uzdevumu projektētājiem, tad tālākā nākotnē darba nebūs arī būvniecības pakalpojumu sniedzējiem. Tas attiecas ne tikai uz privātajiem pasūtījumiem, bet arī uz publisko sektoru, kur ievērojami sarucis publiskā pasūtījuma apjoms. Attiecīgi saasinās konkurence uz tiem dažiem projektiem, kas ir pieejami. Piemēram, tikko tika atvērts Mārupes bērnudārza projekta īstenošanas publiskais iepirkums apmēram 10 milj. eiro vērtībā, un tajā ir pieteikušies trīspadsmit (ieskaitot Pillar Contractor) pretendenti. Tas tikai apliecina būvniecības pakalpojumu tirgus sašaurināšanos.
Vai citos tirgus segmentos valda atšķirīgs noskaņojums?
Jā, ir vairāki segmenti, kuros valda mazliet atšķirīgs noskaņojums, to nosaka konkrētā segmenta īpatnības. Piemēram, dzīvokļu ēku būvniecības segments. Pirms vairāk nekā gada faktiski apstājās jaunbūvēto dzīvokļu tirdzniecība, kas izraisīja pesimismu privātajos attīstītājos, ietekmējot kopējo dzīvokļu ēku būvniecības segmenta attīstības līkni, tomēr pēc pusgada dzīvokļu pārdošana atsāka elpot. Pozitīvi, ka šis, kaut arī nelielais, pieprasījums ir stabilizējies un saglabājies, kas vairo optimismu, ka privāto attīstītāju dzīvokļu būvniecība pilnībā neapstāsies.
Lai šāda situācija dzīvokļu segmentā saglabātos ilgtermiņā, ir būtiski, lai nerastos jauni ārēji satricinājumi. Ja Eiropas Centrālā banka turpinās pazemināt refinansēšanas procentu likmes, tad paredzams, ka tas dos efektu ekonomikas stimulācijai un laika gaitā atdzīvosies dzīvokļu būvniecības segments.
Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju segmentā interesanti būs pavērot, kāda būs ekonomiskā ietekme tautsaimniecībai no iecerētās publiskās privātās partnerības (pašvaldības kopā ar AS Valsts nekustamie īpašumi) mājokļu projektu realizācijā Latvijas reģionos. Tiesa, laika grafikā šī projekta reāla būvniecības uzsākšana ir orientējoši paredzēta vien tikai pēc trijiem gadiem, 2028. gadā, un arī tad veiksmīgākajos gadījumos, kur būs sekmīgi īstenots iepirkums. Vienlaikus ir pašvaldības, kas iet savu ceļu ar mājokļu pieejamības risinājumu, neatstājot to valsts programmas pārziņā, pašām uzņemoties iniciatīvu un riskus, lai realizētu zemo īres cenu dzīvokļu māju būvniecību, izmantojot Altum programmu. Piemēram, pašlaik pilnā sparā rit darbi Valmierā, un nule kā noslēgts līgums arī Ventspilī.
Visu interviju lasiet jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
