Kopumā Rīgā izbūvēti velo ceļi 50 kilometru garumā, savukārt pērn ieviestas pirmās velo joslas Dzirnavu, Elizabetes un Lāčplēša ielās, portālu db.lv informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikāciju speciāliste Ilze Dišlere.

Pagājušā gada nogalē arī izbūvēta speciāla nobrauktuve velobraucējiem no Akmens tilta un velo ceļš Vecmīlgrāvis – Vecāķi.

Students Artūrs Buzijans, kurš Rīgā aktīvi pārvietojas ar velosipēdu, dalās pieredzē ar db.lv: «No sākuma, kad velo joslas uztaisīja, man šķita forši, ka tās ir, bet tajā pašā laikā es brīnījos, vai vispār kāds pa tām bija pabraucis. Brīžiem tās bija nebraucamā stāvoklī. Tādas bedres gar sāniem, ka jābrauc iekšā mašīnu joslā. Ar laiku sāka lāpīt bedres un tagad ir diezgan labi.»

«Latviešu valoda ir ļoti veiksmīga ar to, ka brauktuve ir braukšanai un ietve - iešanai. Ar velosipēdu brauc, tāpēc ar braucamo uz ietves nav ko rādīties,» db.lv norāda Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks.

Šā gada velosipēdu sezona bijusi traumatiska, kā arī izcēlušies neapdomīgi riteņbraucēji, kuri savas pārgalvības dēļ bijuši spiesti maksāt ievērojamas naudas summas cietušajiem autovadītājiem – dažs labs pat 2,3 tūkstošu latu kompensāciju.

To liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta jaunākie dati. Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) dati rāda, ka mediķu brigādes šā gada velosezonas laikā ik dienu devušās vidēji divos vai trijos izsaukumos, kur cietuši riteņbraucēji.

Šā gada velosezonā reģistrēti teju 120 nelaimes gadījumi, kurus piedzīvojuši velosipēdisti, liecina Balta dati. Visbiežāk tos izraisījuši kritieni pēc sadursmēm ar citiem velosipēdistiem vai automašīnām, laikus nepamanot šķēršļus, veicot pārāk straujus manevrus u.c.

Populārs nelaimes gadījumu cēlonis ir velosipēdista alkohola reibums, kā ietekmē notikuši dažādi kritieni, pašam riteņbraucējam gūstot traumas. Balta uzsver, ka klients, kurš ir apdrošinājies pret nelaimes gadījumiem un, braucot ar velosipēdu, nonāk nelaimē, nevar saņemt atlīdzību, jo atrodas alkohola reibumā. Apdrošinātājs savus klientus aicina būt atbildīgiem.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mainījusi viedokli un tomēr nodrošinās pilnu finansējumu Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sportistiem Aļonai Ostapenko, Tomam Skujiņam un Kristam Neilandam, kuri ir piedalījušies sacensībās kopā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, informēja IZM Komunikācijas nodaļā.

IZM norāda, ka, izvērtējot apstākļus, kas saistīti ar finansiālā pabalsta aizturēšanu LOV sportistiem Ostapenko, Skujiņam un Neilandam, kā arī uzklausot Latvijas Riteņbraukšanas federācijas un Latvijas Tenisa Savienības viedokli, IZM sadarbībā ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) ir sagatavojusi grozījumus līgumā par valsts finansiālo atbalstu LOV sportistiem.

Grozījumi no šodienas paredz novērst pabalsta aizturēšanu minētajiem sportistiem un nodrošinās pilnu finansējuma apjomu, uzsver IZM.

"Sportistiem ieturētā nauda tiks izmaksāta tiklīdz grozījumi stāsies spēkā. Tās nav nekādas milzu summas," aģentūrai LETA trešdien apliecināja LOK Komunikācijas daļas vadītāja Dace Gulbe. "Šī nauda nekur citur netika novirzīta, vienkārši tika ieturēta. Labi, ka beigās sanāca kā sanāca. No rīta par to vēl bija bažas."

Šovasar audzis ceļu satiksmes negadījumu skaits. Lielā mērā tas saistīts ar riteņbraucēju skaita palielināšanos galvaspilsētas ielās. Izrādās, ceļu satiksmes negadījums, kad trolejbuss Kalnciema ielā notrieca riteņbraucēju, kurš ar smagām traumām tika nogādāts slimnīcā, nebūt nav vienīgais šāda veida gadījums šovasar, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Valsts policijas dati liecina, ka līdz šim šovasar, proti, periodā no maija līdz pagājušajai piektdienai, ceļu satiksmē savainojumus guvuši 185 riteņbraucēji, kas ir vairāk nekā 2014. gadā šajā pašā periodā. Turklāt īpaši izceļas tieši riteņbraucēju un sabiedriskā transporta vadītāju nesaprašanās. Pērn no maija līdz jūlija beigām bija notikusi tikai viena sadursme, kurā bija iesaistīts velosipēds un autobuss, savukārt šogad tas noticis jau deviņas reizes. Pieaug arī sadursmju skaits ar vieglajām automašīnām. Pērn vasarā notika 178 šāda veida negadījumi, savukārt šovasar to jau ir 203.

Trešdien norit velomaratona Tour de France sestais posms, un paredzēts, ka velotūri, kas šogad notiek simto reizi un kurā sacenšas sportisti no 33 valstīm, kopumā klātienē vēros apmēram 15 miljoni skatītāju.

Kopumā Francijas vērienīgākajā velotūrē šogad pārstāvēti 33 valstu riteņbraucēji. Visvairāk dalībnieku ir no Francijas – 42, Spānijas – 27 un Nīderlandes – 18. Kuplā skaitā pārstāvēta arī Beļģija un Austrālija (no katras valsts pa 12 velobraucējiem), kā arī Vācija, no kuras Tour de France piedalās desmit sportisti. Tāpat velotūrē piedalās seši Lielbritānijas un seši ASV riteņbraucēji, četri Kazahstānas sportisti, bet Norvēģiju, Baltkrieviju, Poliju, Dāniju, Šveici, Kanādu un Krieviju pārstāv trīs velobraucēji, Slovēniju, Luksemburgu, Portugāli, Īriju, Kolumbiju – pa diviem braucējiem no katras valsts, bet no Japānas, Zviedrijas, Brazīlijas, Čehijas, Kostarikas, Igaunijas, Dienvidāfrikas, Lietuvas un Uzbekistānas – viens sportists.

Svētdien notikušā Vienības velobrauciena visas trīs godalgotās vietas ieņēma Latvijas vadošie riteņbraucēji, bet par uzvarētāju kļuva Toms Skujiņš no Rietumu-Delfin komandas.

Simts kilometrus garajā Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) sporta distancē vairāk nekā 200 sportistu sīvā konkurencē ātrākais bija Skujiņš, bet kā otrais un trešais finišēja attiecīgi Matīss Preimanis no Trek DPA un Māris Bogdanovičs no Alpha Baltic/Unitymarathons.com. Skujiņš distanci pieveica divās stundās, 18 minūtēs un 25 sekundēs, bet Preimanis un Bogdanovičs atpalika par attiecīgi divām un trim sekundēm.

Sporta distances dalībnieki no Siguldas caur Augšlīgatni un Ieriķiem devās Cēsu virzienā, bet pēc tam caur Stalbi, Straupi, Raganu un Turaidu atgriezās Siguldā.

Braucienā piedalījās arī tāda riteņbraukšanas sprinta zvaigzne kā brits Marks Kavendišs un kādreizējās riteņbraukšanas leģendas igaunis Jans Kirsipū un dānis Bjarne Rīss. Kavendišs, kurš savas karjeras laikā uzvarējis vairākos Tour de France posmos, Vienības velobraucienā ieņēma astoto vietu, finišējot kopā ar Gati Smukuli.

Svētdien Tukumā aizvadīts SEB MTB maratona noslēdzošais sestais posms, kurā piedalījās vairāk nekā 2000 dalībnieku.

Skandi motors distancē par posma uzvarētāju kļuva Rietumu – Delfin riteņbraucējs Krists Neilands, bet kopvērtējumā uzvaras laurus plūca 24 gadus vecais Neilanda komandas biedrs Pēters Prūss no Igaunijas.

Virši A distancē posmā uzvara Oskaram Muižniekam, bet kopvērtējumā nepārspēts palika Jānis Ozols.

Jāatzīmē, ka sacensībās piedalās ne vien profesionāli sportisti, bet arī cita līmeņa braucēji, kā arī bērni. Kā norāda sacensību direktors Igo Japiņš: «SEB MTB maratonu seriāls ir ne tikai populārākais riteņbraukšanas, bet arī populārākais sporta sacensību seriāls Latvijā, kurš 10 gadu laikā aktīvam dzīvesveidam pievērsis tūkstošiem cilvēku.»

Valmieras pilsētas pašvaldība parakstījusi līgumu par BMX trases un starta ēkas izbūvi Valmierā un būvuzraudzību, informē pašvaldībā.

Darbus veiks SIA Sanart, trases būvniecībai piesaistot speciālistus ar starptautisku pieredzi BMX trašu būvniecībā Eiropas un Pasaules čempionātiem, kas būs arī sadarbības partneri trases būvniecībā 2020.gada lielākajam BMX sporta pasaules notikumam.

Būvniecības līgums paredz divu starta ēku, kas atradīsies zem 8m un 5m augstiem starta kalniem, būvniecību, kā arī BMX trases izbūvi, trases teritorijas nožogojuma izveidi un apgaismojuma ierīkošanu. «Valmieras BMX trases pasaules unikalitāte būs starta kalns ar divām barjerām, lai trasē varētu trenēties un startēt gan paši mazākie BMX riteņbraucēji, gan vidējās, augstākās un elites klases sportisti,» projektu ieskicē BMX riteņbraukšanas treneris, pašvaldības deputāts Ivo Lakučs, «turklāt trase tiks veidota tā, lai to pēc iespējas ilgāk varētu izmantot atbilstoši Latvijas laikapstākļiem. Starta kalna un trases segums būs no asfaltbetona, kas izslēgs slīdamību lietus apstākļos un paildzinās iespējamo trases lietošanas laiku pavasarī, rudenī un padarīs to lietojamu arī siltā ziemā.»

Pagājušā gadsimta vidū visas pasaules kinoekrānus iekaroja slavenā itāliešu neoreālista Vitorio de Sikas filma Velosipēdu zagļi (Ladri di Biciclette). Izrādās, Itālijā pa šo laiku nekas nav mainījies, jo Krievijas elites riteņbraucējiem no automašīnas viesnīcas priekšā izzagti visi viņu velosipēdi, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Tādēļ krieviem vakar 272,26 km grupas braucienā, ar ko beidzās pasaules čempionāts, nācies izmantot rezerves divriteņus, kas nav tik augstas kvalitātes, cik nozagtie.

Laikraksts arī informē, ka Toms Skujiņš ir apmierināts ar izcīnīto piekto vietu grupas braucienā pasaules čempionātā starp riteņbraucējiem, kuru vecums nepārsniedz 23 gadus.

Toskānas provincē Itālijā 172, 8 kilometrus garajā distancē devās 170 riteņbraucēji, taču 78 sportisti to nebeidza, tostarp mūsu Andžs Flaksis, Andris Vosekalns un Krists Neilands. Emīls Liepiņš finisēja 79. vietā gandrīz 16 minūtes pēc uzvarētāja Mateja Mohoriča no Slovēnijas (4.20:18), bet Toms Skujiņš čempionam zaudēja tikai 13 sekundes. «Šis rezultāts man ir svarīgs, ceru, ka to ievēros arī kādā lielākā komandā,» viņš Latvijas Avīzei netieši norādījis, ka būtu ar mieru pamest Rīgas riteņbraucēju komandu Rietumu-Delfin.

Līdz ar 10 tūkstošu lapu bieza līguma parakstīšanu ir sākusies Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas pasažieru stacijas pārbūves ieceres realizācija.

Sekmīgi ir noslēdzies starptautiskais iepirkuma konkurss Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksa apbūves būvprojekta izstrādei un būvdarbiem. Uzvarētājs – personu apvienība BESIX RERE GROUP, kurā ietilpst Beļģijas N.V.BESIX S.A. un pašmāju SIA RERE BŪVE. Pēc Rīgas stacijas un dzelzceļa tilta pārbūves mainīsies Latvijas galvaspilsētas vaibsti un Rīga kļūs par Baltijas satiksmes mezglu. Praktisks labums būs arī rīdziniekiem – pa dzelzceļa tiltu otrā Daugavas krastā varēs nokļūt riteņbraucēji un gājēji. Projekta finansējumu līdz 85% nodrošinās Eiropas Savienība, bet atlikums jāsedz Latvijai. Projektu realizēs trīs kārtās, un būvnieki sola, ka 2026. gadā stacija un tilts būs gatavi.

Jelgavā, Lielajā ielā pērnruden ierīkotā tā sauktā inteliģentā satiksmes vadības sistēma, kuras mērķis ir paātrināt auto plūsmu un ērtāku padarīt gājēju pārvietošanos pilsētas centrālajās ielās, atbilstoši transporta pieprasījumam darbojas tikai «pīķa» stundās, portālam zz.lv skaidrojusi Jelgavas pašvaldība.

Jelgavā jau pirms vairākiem gadiem sākts ieviest tā dēvēto inteliģento satiksmes vadības sistēmu. Tās būtība – luksoforu režīmi pārslēdzas automātiski pēc tā, kāda ir auto plūsma katrā krustojumā. Savukārt gājēji un riteņbraucēji ielas krustojumus var šķērsot, pirms tam nospiežot luksofora pogu un gaidot sekunžu atskaiti.

Kā zz.lv informējis pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» vadītājs Andrejs Baļčūns, tā dēvētā reālā laika inteliģentā transporta vadības sistēma pilsētā uzstādīta 2012. gada augustā Raiņa ielas posmā no Mātera līdz Akadēmijas ielai, bet 2013. gada novembrī – Lielās ielas posmā no Dambja ielas līdz J.Čakstes bulvārim.

ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla" valstī atsauks gandrīz 54 000 automobiļu, lai tajos deaktivizētu funkciju, kas ļauj tiem šķērsot krustojumu ar "Stop" zīmi bez automašīnas pilnīgas apstādināšanas.

Šī funkcija automašīnās, kas aprīkotas ar pilnībā automatizētas braukšanas programmatūru, ļāva automašīnām šķērsot krustojumu ar "Stop" zīmi, pilnībā neapstādinot transportlīdzekli, tādējādi palielinot ceļu satiksmes negadījuma riskus, norāda ASV Ceļu satiksmes drošības pārvalde (NHTSA).

Sākot no 2020.gada oktobra, "Tesla" šo funkciju iekļāva savas izstrādātās programmatūras izmēģinājuma versijā, ļaujot automobiļiem šķērsot šāda veida krustojumus, ja braukšanas ātrums ir zem deviņiem kilometriem stundā un netālu neatrodas citi kustīgi transportlīdzekļi, riteņbraucēji vai gājēji.

Taču pēc divām sanāksmēm ar NHTSA "Tesla" 20.janvārī nolēma šo funkciju deaktivizēt, un 27.janvārī informēja regulatoru par automašīnu atsaukšanu.

Ir pagājuši 50 gadi un pienācis 2064.gads. Veselīgs dzīvesveids, it īpaši dabai draudzīgais velotransports dominē Latvijā, un par laikiem, kad ielas piepildīja automašīnas atceras vien vecāka gadu gājuma pilsoņi. Bērniem par auto kā par draudu sabiedrībai māca vienā programmas sadaļā kopā ar narkomānijas ļaunumu un atomieroču postu.

Visi brauc ar riteņiem, ugunsdzēsēji traucas ar velocisternām, policisti vajā noziedzniekus ar superbaikiem. Prezidents cēli pārvietojas ar kroņa Ērenpreisu, deputātiem, ministriem, augstiem ierēdņiem - visiem, kam pienākas dienesta transports, normatīvajos aktos ir noteikts savs riteņa veids, citam «šosejnieks», lai paspētu uz valdības sēdi, citam «kalninieks», lai tiktu pie vēlētājiem novados. Tomēr visizplatītākais ir parastais ielas velosipēds. Vairs nav neviena kardioloģijas centra, jo sabiedrība ir tik vesela, ka neviens vairs ar sirdskaitēm neslimo. Savukārt acīgie žurnālisti seko, lai kāds neapzinīgs deputāts, aizbraucis uz lauku mājām, neizdzen no garāžas noslēpto un laikus metāllūžņos nenodoto autiņu. Šādā pārkāpumā pieķertam politiķim, mandāts būtu jānoliek nekavējoties.

Velobraucēji Rīgā arī šogad 1.maijā plāno doties braucienā Kritiskā masa - tā ir nesankcionēta, masveidīga akcija, kuras gaitā velobraucēji dodas braucienā pa spontāni izvēlētām Rīgas ielām.

Sociālajos tīklos publicēts aicinājums 1.maijā plkst.13 pulcēties Brīvības ielā, laukumā pie Dailes teātra. Akcijas dalībnieki vēlas pievērst uzmanību veloinfrastruktūras problēmām pilsētā un mudināt aktīvi rīkoties, lai situāciju uzlabotu.

Šogad Kritiskajai masai nolēmis pievienoties arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC). «Agrāk bija divas iespējas - Valsts policijas rīkotais brauciens un Kritiskā masa. Es piedalījos attiecīgi Valsts policijas organizētajā pasākumā, bet šogad to nolemts nerīkot, un šajā situācijā, loģiski, braukšu uz Kritisko masu. Ir taču vienalga, kur ar velosipēdu braukt,» saka Ušakovs. Viņš gan uzsvēra, ka šajā pasākumā brauks, tikai ievērojot ceļu satiksmes noteikumus.

Satiksmes ministrija kopā ar iesaistītajām institūcijām un partneriem izstrādājusi jaunu Ceļu satiksmes noteikumu projektu, kas iesniegts izskatīšanai un apstiprināšanai valdībā, informē Satiksmes ministrija.

Noteikumu mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, jo īpaši mazaizsargāto satiksmes dalībnieku (gājēji, velosipēdisti) drošību, kā arī veicināt dažādu satiksmes dalībnieku savstarpēju līdzāspastāvēšanu.

Jaunais noteikumu projekts precizē vairākas jau esošās ceļu satiksmes drošības normas, kā arī paredz jaunas. Piemēram: iespējas uzstādīt maināmās ceļazīmes; ieviest jaunus horizontālos apzīmējumus uz ceļiem; nodalīt uz velosipēdistiem un mopēdistiem attiecināmās prasības; atļaut elektromobiļiem pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām.

Īpaša uzmanība pievērsta ar velojomu saistītajiem jautājumiem. Proti, jauninājumi paredz, ka ietves arvien vairāk tiek atvēlētas gājējiem, bet velobraucēji tiek rosināti izvēlēties velo infrastruktūru, divriteņu kustībai drošas ielas un tikai nepieciešamības gadījumā atrasties uz ietves. Tādejādi riteņbraucēji tiek aicināti būt aizvien atbildīgāki ceļu satiksmē – plānot savus maršrutus un pieņemt katrai situācijai atbilstošāko lēmumu.

Starptautiskās Bike To Work nedēļas ietvaros Latvijas Riteņbraucēju apvienība un velovortāls Divritenis.lv (Veloriga.lv) 13.maijā rīkos ikgadējo riteņbraucēju skaitīšanu ar mērķi noskaidrot braucēju skaita pieauguma tendences.

Latvijas Riteņbraucēju apvienība datu uzskaiti Rīgā veic kopš 2008. gada, savukārt biedrība Velo-redele Liepājā kopš 2014. gada. Pirmo reizi riteņbraucēju skaitīšanā ar velo draudzīgu organizāciju atbalstu iesaistīsies arī citas Latvijas pilsētas – Valmiera, Rēzekne, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala un Ventspils.

Skaitīšanas mērķis ir nevis noteikt kopējo riteņbraucēju skaitu, kas nav tehniski iespējams, bet gan fiksēt braucēju skaita izmaiņas, salīdzinot jaunākos datus ar iepriekš attiecīgajā vietā un laikā iegūtajiem. Atkārtotas skaitīšanas noteiktās vietās un datu salīdzināšana vairāku gadu griezumā ļauj izdarīt secinājumus par riteņbraucēju kā satiksmes dalībnieku skaita izmaiņām. Šie fakti ir noderīgi, lai konsultētu pašvaldības par nepieciešamo infrastruktūru un pētījumu veicējus par ikdienas riteņbraukšanu.

Velobraucēji un kājāmgājēji rada vairāk un nopietnākus negadījumus, kuros cieš paši un nodara zaudējumus citiem satiksmes dalībniekiem, šodien izplatītā paziņojumā uzsver AAS Gjensidige Baltic.

Šā gada pirmajā pusgadā apdrošinātājam jau nācies vērsties ar regresa prasību pret četriem riteņbraucējiem un pieciem kājāmgājējiem. Kopējo zaudējumu summa sasniedza teju 10 000 eiro.

Aleksandrs Rjabovs, AAS Gjensidige Baltic ģenerāldirektors, skaidro: «Apdrošinātājiem nereti nav citas iespējas, kā vērsties ar regresa prasību pret negadījumā vainīgo, ja viņa radītie zaudējumi ir nesamērīgi lieli. Neapšaubāmi, velosipēdisti un gājēji ir mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki, taču viņu izraisītie ceļu satiksmes negadījumi mēdz būt ar ļoti nopietnām finansiālajām sekām. Diemžēl savā praksē esam novērojuši, ka gājēji un velosipēdisti vieglprātīgi izturas pret ceļu satiksmes noteikumiem, rīkojoties pārgalvīgi, kā rezultātā cieš paši un rada zaudējumus citiem. Ņemot vērā, ka esam KASKO apdrošinātājs, mums jāvēršas ar regresa prasību pret negadījumā vainīgo, ja mūsu klients cietis zaudējumus trešās personas rīcības dēļ un pats nav bijis vainīgs. Jāpiebilst, ka autovadītāji lielākos zaudējumus gadījumos, kad iesaistīts velosipēdists vai gājējs, cieš tieši, izvairoties no sadursmes.»

Gājēju lifts, kas pirms kāda laika uzstādīts stacijas tunelī uz Raiņa bulvāra pusi, nākamnedēļ tiks atklāts lietošanai, sola Rīgas domes Satiksmes departaments. Tikmēr invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons vides pieejamības eksperts Aigars Bolis norāda, ka pacēlāji bieži iziet no ierindas un arī to uzturēšana ir zem katras kritikas, vēsta laikraksts Diena.

Dienas uzmanību jau ilgāku laiku piesaista gājēju lifts stacijas tunelī, kas gan uzstādīts, bet tā stikla durvīs ielīmēta zīmīte, ka notiek remonta darbi, kaut gan aktīvas darbības šī lifta apkārtnē nemana. Toties aktīvi bijuši tie garāmgājēji, kas paspējuši jaunizveidoto stikla un metāla konstrukciju jau apķēpāt ar uzrakstiem. Pēc Dienas izrādītās intereses Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante informēja, ka nākamnedēļ lifts tiks atklāts. Apeirona vides pieejamības ekspertu Boli šī ziņa gan īpaši neiepriecina - viņš uzskata, ka stacijas tunelī jau esošie lifti savas funkcijas veic slikti. «Sākumā bija ļoti labi, taču tagad redzam, ka šāds risinājums neder. Firma, kas apsaimnieko pacēlājus, vaino bezpajumtniekus un puišeļus, kas bojā ierīces. Tie darbojas arī kā publiskā tualete, reizēm elpu rauj ciet. Pacēlāji netiek regulāri kopti, tajos valda netīrība un nekārtība. Ja vienā pusē nobrauc lejā, nav garantiju, ka otrā pusē tiksi ārā,» kritiku netaupa Bolis.

Aģentūras Reuters fotogrāfs fotoattēlos iemūžinājis to, kā daži riteņbraucēji treniņam izmanto citādi pamestu 1984. gada ziemas olimpisko spēļu bobsleja trasi Trebević kalnā netālu no Sarajevas, Bosnijā un Hercegovinā.

Lielākā daļa no 1984. gada ziemas olimpisko spēļu būvēm ir pārvērtušās par gruvešiem.

Arī bobsleja un kamaniņu trase pamesta sabrukšanai un ir vandaļu izpriecu vieta. Tomēr daži to izmanto arī sportiskiem mērķiem.

Fotogrāfijas skatieties raksta galerijā!

Jaunā veloinfrastruktūras attīstības koncepcija paredz Rīgas mikrorajonus savienot ar pilsētas centru un K. Barona ielā samazināt autosatiksmi, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Rīgas kā pilsētas infrastruktūru izmanto ne tikai aptuveni 641 tūkstotis tās iedzīvotāju. Aplēses liecina, ka regulāri uz galvaspilsētu strādāt, mācīties, atpūsties brauc aptuveni miljons 200 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. «Pilsētas attīstību iespējams veicināt, uzlabojot ne tikai ekonomiskos apstākļus, bet nodrošinot labus sociālos un vides apstākļus. Lai risinātu autotransporta plūsmas intensitātes, kā arī auto radītā gaisa piesārņojuma problēmas Rīgas centrā, būtiski ir attīstīt maģistrālo apvedceļu tīklu. Veloinfrastruktūras attīstīšana vien neatrisinās visas problēmas,» uzskata Rīgas domes Satiksmes departamenta Projektēšanas dokumentācijas nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Andiņš, kurš ir strādājis pie Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepcijas 2015.–2030. gadam.

Ja pārdošanā nonāktu Čehijas zinātnieku projekta rezultāts, iespējams, ka pāri sastrēgumiem vai pilsētas kanāliem lidojoši riteņbraucēji nebūtu nekas neparasts.

Čehijas pētnieki prezentējuši 95 kilogramus ar pulti vadāmu velosipēdu, kas var pacelties gaisā dažu metru augstumā un lidināties piecas minūtes. Patlaban baterijas spēj nodrošināt vien dažu minūšu lidojumu, un pēc tam tās ir jāuzlādē.

Velosipēds darbojas, izmantojot divus ar baterijām darbojošos propellerus. Divi propelleri atrodas velosipēda priekšpusē, divi – aizmugurē un pa vienam katrā velosipēda pusē.

Zinātnieku prezentētais lidojošais ritenis ar manekenu pacēlās gaisā Prāgā, «izmeta līkumu» un nolaidās Čehijas galvaspilsētas izstāžu zālē, vēsta BBC. «Tā kā ik desmit gadu laikā bateriju kapacitāte dubultojas, varam paredzēt, ka nākotnē šādi velosipēdi varētu tikt izmantoti sportam, tūrismam un tamlīdzīgām lietām,» uzskata Duratec Bicycles tehniskais direktors Milans Dučeks (Milan Duchek).

Klātesot ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoram Andrim Ozolam, Ķīnas galvaspilsētas Pekinas lielveikalā Sogo svinīgi atklātas Latvijas dienas Pekinā Taste Latvia.

Viss lielveikala pirmais stāvs tika piepildīts ne tikai ar Latvijā ražotiem produktiem, ko pircēji varēja degustēt un arī iegādāties, bet arī ar īpašu atmosfēru - uzstājās gan vijoles virtuozs Raimonds Ozols, gan iluzionisti Dace un Enriko Pecolli, gan arī BMX riteņbraucēji Green Trials, kas sniedza sportiski akrobātisku priekšnesumu.

Vietējie ar interesi vēroja dažādas meistarklases - gan to, kā tiek austs, gan to, kā pīts. Ar Latvijas virtuvi ķīniešus iepazīstināja pazīstamie nozares profesionāļi Juris Dukaļskis un Ērikas Dreibants. Īpaši tika izcelta arī Latvijas mode un dizains. Tam visam paralēli arī Latvijas uzņēmēji izmantoja iespēju gan iepazīties, gan izcelt savus produktus un pakalpojumus.

Murjāņu sporta ģimnāzijā (MSĢ) piektdien svinīgā ceremonijā tika atklāta rekonstruētā sporta halle.

Halles renovācijas darbi tika sākti 2015.gada jūlijā, un tos veica būvuzņēmums Selva būve, kas rekonstruēja arī skolas fasādi. Halles būvniecībā ieguldīti aptuveni 2,5 miljoni eiro, bet kopā ar fasādes rekonstrukcijas darbiem izmaksas bija nedaudz virs trīs miljoniem eiro.

Renovācijas projektu izstrādāja 5.iela projektētāja Jeļena Krasnorucka.

Tāpat pie skolas galvenās ieejas ir izveidota olimpiešu plāksne, uz kuras iegravēti to MSĢ audzēkņu vārdi un uzvārdi, kuri piedalījušies olimpiskajās spēlēs.

Atklāšanas pasākumā piedalījās izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), Saeimas sporta apakškomisijas pārstāvis Jānis Upenieks (V), aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) un Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs, kā arī "Selva būve" valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis un projekta vadītājs Gints Caunītis.

Eiropas Riteņbraukšanas savienība (UEC) Valmierai piešķīrusi tiesības rīkot 2019.gada Eiropas čempionātu BMX riteņbraukšanā, vēsta organizācija.

Papildināts ar Valmieras pilsētas pašvaldības komentāru

Valmieru droši var uzskatīt par Latvijas BMX riteņbraukšanas centru, kurā uzauguši vairāki augstākās klases braucēji, tostarp divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs.

Latvijā iepriekšējo reizi šāda līmeņa sacīkstes notika 2013.gadā Rīgā, taču tad Vecā kontinenta meistarsacīkšu laureāti tika noteikti vairāku posmu kopvērtējumā, bet Latvijā risinājās devītais un desmitais etaps. Zīmīgi, ka togad par Eiropas čempionu kopvērtējumā kļuva tieši Štrombergs, kurš abos Rīgas etapos palika otrais, kamēr vienā uzvarēja Edžus Treimanis.

Tikmēr kopš 2014.gada Eiropas čempionāta medaļnieki tiek noteikti vienās atsevišķās sacensībās, savukārt paralēli tiek rīkota Eiropas kausa izcīņa, kurā dalībnieki sacenšas vairākos posmos.