Jaunā veloinfrastruktūras attīstības koncepcija paredz Rīgas mikrorajonus savienot ar pilsētas centru un K. Barona ielā samazināt autosatiksmi, pirmdien raksta laikraksts Diena.
Rīgas kā pilsētas infrastruktūru izmanto ne tikai aptuveni 641 tūkstotis tās iedzīvotāju. Aplēses liecina, ka regulāri uz galvaspilsētu strādāt, mācīties, atpūsties brauc aptuveni miljons 200 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. «Pilsētas attīstību iespējams veicināt, uzlabojot ne tikai ekonomiskos apstākļus, bet nodrošinot labus sociālos un vides apstākļus. Lai risinātu autotransporta plūsmas intensitātes, kā arī auto radītā gaisa piesārņojuma problēmas Rīgas centrā, būtiski ir attīstīt maģistrālo apvedceļu tīklu. Veloinfrastruktūras attīstīšana vien neatrisinās visas problēmas,» uzskata Rīgas domes Satiksmes departamenta Projektēšanas dokumentācijas nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Andiņš, kurš ir strādājis pie Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepcijas 2015.–2030. gadam.
Lai gan sabiedrībā nav viennozīmīgas attieksmes, kā būtu jāvirza riteņbraucējiem ērtas un drošas infrastruktūras izveide, J. Andiņš, pats būdams velobraucējs, kurš ik dienu ar divriteni pa pilsētu pieveic vismaz 16 kilometru, ir pārliecināts, ka veloinfrastruktūras sakārtošana ir būtiska, lai pilsētā attīstītos velokustība. «Novērojumi liecina, ka jaunus veloceliņus riteņbraucēji aktīvi sāk lietot otrajā trešajā sezonā. Piemēram, Skolas ielā pirmajā gadā uz veloceliņa braucēju teju nebija, tagad tas tiek izmantots intensīvi. Parasti trešajā sezonā var sākt izteikt objektīvus vērtējumus, vai konkrētā veloceliņa projekts ir bijis veiksmīgs,» uzskata J. Andiņš.
Velosatiksmes koncepciju nākamajiem 15 gadiem Rīgas dome izstrādājusi, sadarbojoties ar biedrības Latvijas Riteņbraucēju apvienība aktīvākajiem pārstāvjiem un SIA Toma Kokina birojs, kurā 2014. gadā tika izstrādāts velojoslu projekts, kas jau realizēts Lāčplēša, Dzirnavu un Elizabetes ielā.
Kā norāda J. Andiņš, pirms tam Rīgas attīstības un plānošanas dokumentos veloinfrastruktūras attīstības ieceres nebija pilnīgas un vienotas. «Nebija vienota dokumenta, kas aptvertu visu pašvaldību, nosakot attīstības virzienus un mērķus integrētai velosatiksmes attīstībai Rīgas ielu plānojumā,» norāda J. Andiņš un turpina: «Jaunajā koncepcijā veloinfrastruktūras attīstības prioritāte ir savienot Rīgas mikrorajonus ar pilsētas centru – daļēji tas jau izdarīts –, kā arī attīstīt veloinfrastruktūru pašā pilsētas centrā, jo gan autoplūsmas sastrēgumu, gan gaisa piesārņojuma problēmas visizteiktākās ir centrā. Arī pieprasījums pēc velojoslām vislielākais ir tieši centrā.»
Palšāk lasiet rakstā Veloceļus Rīgā pagarinās vēl par 27 kilometriem pirmdienas, 31.augusta laikrakstā Diena (8.,9.lpp)!
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
