Jaunākais izdevums

Lai arī Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), mērķētas reģionālās politikas, kura būtu ietverta nodokļu, finanšu, investīciju, pakalpojumu segmentā, vienkārši nav bijis. Tas nozīmē, ka viss ir noticis un notiek tā, kā to vēlas tirgus neredzamā roka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks, kurš iepriekš deviņus gadus bija Ādažu domes priekšsēdētājs. Viņš vēlas izveidot dialogu starp dažādām varas struktūrām, nevis izteikt ultimatīvus uzstādījumus — mums vajag vai arī mums pienākas nauda, un vēlas, lai novērstu neefektivitāti jau esošajā sistēmā un tādējādi to uzlabotu vai radītu jaunu, vēl labāku un efektīvāku, par to pašu naudu iegūstot motivētākus cilvēkus un paaugstinātu pakalpojuma kvalitāti.

Fragments no intervijas

2010. gadā 21 pašvaldība no 119 tajā laikā esošajām, iemaksāja naudu pašvaldību izlīdzināšanas fondā, bet 2021. gadā – tikai 11, šogad vairs tikai 6, faktiski vairums ir saņēmējas!

Pašlaik valsts savu līdzdalību pašvaldību izlīdzināšanā būtiski samazinājusi, un izlīdzināšanas pienākums dominējoši tiek uzlikts uz Rīgas un Pierīgas pašvaldībām. 2023. gadā Rīga šajā pārējo pašvaldību izlīdzināšanas fondā ieskaitīs 125 milj. eiro, Ādažu novads — 4,5 milj. eiro, Mārupes novads —12,5 milj. eiro. Faktiski Rīga un Pierīga atdod piekto daļu savu ieņēmumu, lai pārējās pašvaldības spētu sniegt attiecīgos pakalpojumus saviem iedzīvotājiem. Rezultātā ielas Rīgā ir sliktākā stāvoklī nekā Rēzeknē vai Ogrē, daudzu novadu centros un pat mazpilsētās. Jautājums: vai tāds bija un ir mērķis — Rīgai atņemt tik daudz resursu, ka galvaspilsēta ir nospiesta uz ceļiem? Domāju, ka nē. Bet tad tas nozīmē — pašlaik Latvijā darbinātais pašvaldību izlīdzināšanas modelis ir neatbilstošs reālajai situācijai. Tas nozīmē, ka pašvaldību finansēšanā un to sniegtajos pakalpojumos būtu vajadzīgs kapitālais remonts. Un ticu, ka sadarbībā ar Finanšu ministriju mums izdosies to veikt. Nenoliedzami, ka administratīvi teritoriālā reforma pašvaldības ir padarījusi lielākas, ir identificēti pakalpojumu sniegšanas (tie vienlaikus var arī nebūt attīstības) centri, bet ar to nekas nav līdzēts, diemžēl tas ir tikai sākums, jo saprātīga publisko pakalpojumu un to finansēšanas sistēma nav izstrādāta. Pašvaldība nav publisko pakalpojumu kombināts, bet gan vide, kurā iedzīvotāji paši organizē visa veida saimniecisko dzīvi, tostarp uzņēmējdarbību, un tajā ir pēdējais brīdis mainīt esošo situāciju, jo pretējā gadījumā tie objekti (ēkas, veloceliņi, ceļi, parki), kuri jau ir un par ES struktūrfondu naudu vēl tiek būvēti, var palikt bez lietotājiem (bērniem, skolēniem, iedzīvotājiem), un faktiski mūsu šādi ieguldītie resursi tādējādi var izrādīties vienkārši izšķērdēti. Nevar visu laiku iet tikai un vienīgi sarukuma virzienā, tas ir jāpārlauž. Pašlaik ir tā, ka pat lielās pilsētas, kurās ir liela daļa ražošanas infrastruktūras, kura būtu jāpiepilda, kaut ko nav spējušas izdarīt līdz galam - to IKP uz vienu iedzīvotāju ir pat zemāks nekā kaimiņos esošajā lauku novadā, vismaz tā rāda statistika. Tas ir tikai apliecinājums tam, ka pieeja – labāk izklaidējam (iepriecinām) savu guļamrajonu, nevis attīstām darba vietas — nav bijusi pareiza stratēģija.

Vai tas nozīmē esošo pašvaldību finansēšanas (deklarēto cilvēku iedzīvotāju ienākuma nodoklis + nekustamā īpašuma nodoklis) modeļa maiņu?

Tieši tā. Pašreizējā sistēma pašvaldību ievēlētos deputātus stimulē domāt tikai vienā virzienā — vienkāršoti sakot, kā labiekārtot un izklaidēt savu guļamrajonu. To var ļoti labi redzēt, apciemojot mazākas un lielākas pilsētas, kurās salīdzinājumā ar padomju laikiem ir izveidoti fantastiski skaisti parki ar strūklakām, puķu dārziem, bērnu rotaļu laukumiem, pastaigu takām un veloceliņiem. Sen jau to cilvēki bija pelnījuši. Bet, ja netop otra puse, kurā veidojam vietas, kurās tiek pelnīta nauda — tās ir darba vietas –, tad rodas problēmas.

Visu rakstu lasiet 14.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rēzeknes pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums

LETA,27.07.2023

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums, reaģējot uz pilsētas finanšu problēmām, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi finanšu grūtībās. Sprindžuks jau iepriekš atzina, ka situācija ir tik slikta, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process. Rēzeknē pie varas ir no "Saskaņas" saraksta ievēlētais Aleksandrs Bartaševičs, kurš pēc konflikta ar savu līdzšinējo politisko spēku tagad ir izveidojis jaunu savu partiju.

Taujāts, vai pastāv iespēja, ka finanšu problēmu dēļ tiek atbrīvota pilsētas vadība, Sprindžuks LTV atzina, ka tas būtu ļoti galējs risinājums, ja konstatētu nelikumības vai nespēju pārvaldīt situāciju.

Rēzeknes pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process 

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai...

Ministrs šobrīd "neriskētu spekulēt", ko "ieraudzīsim pašvaldības finanšu analīzē". Pašlaik primārais mērķis esot likt pilsētas vadībai pamatot, ka viņi spēj restrukturizēt savas finanses un tikt galā ar saistībām.

Sprindžuks iepriekš atzina, ka pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM).

Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Pēc Sprindžuka rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt, turklāt pašvaldībai līdz šim nav izdevies atrast arī privāto operatoru, kas nodrošinās centra darbību. Ja pašvaldībai neizdosies atrast papildu nepieciešamos 3 miljonus eiro, tai nāksies atdot arī tos 5 miljonus eiro, ko tā jau centra būvniecībā ir ieguldījusi. Ministram esot pamatotas bažas, ka pašvaldība nespēj objektīvi novērtēt savas funkcijas un tām pieejamos finanšu resursus.

Finanšu ministrijā (FM) sacīja, ka FM pienākums ir sekot līdzi pašvaldību finanšu situācijai, pamatojoties uz pašvaldību mēneša pārskatos sniegto informāciju.

Rēzeknes gadījumā ir konstatētas augstas saistības ilgtermiņā un kavēti maksājumi viena miljona eiro apmērā, tādēļ FM vērsās pie pašvaldības, uzsākot komunikāciju un lūdzot papildu informāciju, tostarp FM ir lūgusi domē apstiprinātu rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, izvērtēt finanšu situāciju un pārskatīt budžeta izdevumus, meklējot iespējas izdevumu optimizācijā, kā arī izvērtēt 2023.gadā un vidējā termiņā uzsāktos investīciju projektus un to finansēšanas avotus, un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus budžetā, detalizēti izvērtējot projektu finansēšanas iespējas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Tāpat pašlaik no Rēzeknes pašvaldības FM gaida rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā.

Jau ziņots, ka rekreācijas centra būvniecības darbus plānots pabeigt rudenī, un līdz gada beigām ēka tikšot nodota ekspluatācijā. Projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" kopējās izmaksas ir 12 476 073 eiro. Šajā summā ietilpst gan ielas pārbūve, gan apkārtējās teritorijas labiekārtošana, gan SPA ēka, skaidroja pašvaldībā. Darbu gaitā centra būvniecības ir augušas par vairākiem miljoniem eiro.

Šovasar Rēzeknes doma paziņoja, ka cer topošajam rekreācijas centram atrast nomnieku, kas tajā spēs investēt vismaz 5 miljonus eiro.

Pirmās aizdomas par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām pašvaldību jautājumu ministram radušās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) sanāksmē pirms pusgada, kad tika analizēti valstspilsētu finanšu dati.

Ministrs pieļāva, ka arī pašvaldības opozīcijas deputātiem nav objektīvas informācijas par pašvaldības finansēm, kā rezultātā tiek pieņemti nepareizie lēmumi.

Sprindžuks ir sazinājies ar FM kolēģiem, lai kopīgi meklētu labāko risinājumu finanšu situācijas stabilizēšanai Rēzeknē, kā arī veiktu pašvaldībā auditu, lai iegūtu objektīvu priekšstatu par pašvaldības finanšu situāciju. FM līdz 7.augustam gaidīs Rēzeknes pašvaldības informāciju par pašvaldības finanšu situāciju un pēc tam tiks lemts par turpmāko rīcību, zināja teikt Sprindžuks.

Ministrs uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savukārt vērtēs to, vai Rēzeknes pašvaldības pārvaldība ir saimnieciska, kamēr FM varētu sākt finanšu stabilizācijas procesu, lai pašvaldībai palīdzētu sakārtot budžeta vadības procesus.

Likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosaka, ka pašvaldībām jāveic finanšu stabilizācija, ja parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā kopā ar iepriekšējo gadu parādu saistībām, pārsniedz 20% no pašvaldības budžeta kopapjoma, ja pašvaldība nespēj vai nespēs nokārtot savas parāda saistības, vai ja pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības. Par pašvaldības parāda saistībām atzīstami izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai un izdevumi saistībā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem, kā arī nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.

Ja tiek pieņemts lēmums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, finanšu ministrs ieceļ pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu. Tas nenozīmē, ka automātiski tiek atcelta pašvaldības vadība, taču uzraugam ir plašas pilnvaras pašvaldības finanšu rīcības kontrolē, piemēram, uzraugs var pieprasīt no pašvaldības vadības visu informāciju par pašvaldības darbību un finansēm, ierosināt pašvaldības revīzijas komisijai un Valsts kontrolei veikt īpašu revīziju attiecībā uz pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību pārvaldi un finansēm, iesniegt izskatīšanai pašvaldības finanšu komitejai un domei lēmumu projektus, kā arī ierosināt grozījumus iepriekš pieņemtajos lēmumos, ierosināt finanšu ministram apturēt pašvaldības domes lēmumus, kas ir pretrunā ar apstiprinātā stabilizācijas projekta īstenošanu, kontrolēt pašvaldību izdevumus, arī parakstot pašvaldības maksājumu uzdevumus u.tml.

Šobrīd nevienai pašvaldībai Latvijā finanšu stabilizācijas process nav uzsākts.

Kā vēstīja Latvijas Radio, tostarp atlaižot darbiniekus, Rēzeknes dome cer ietaupīt budžetā trūkstošos 3 miljonus eiro. Pašvaldības Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļas vadītāja Nataļja Jupatova atzina, ka pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni 3 miljonu eiro.

Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai. Domes opozīcija šādu uzdevumu vērtē kritiski, sakot, ka ir citi risinājumi izdevumu samazināšanai.

Pašlaik Rēzeknes pašvaldība gatavo rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. No tā būšot atkarīgas arī turpmākas aizdevumu saņemšanas iespējas.

Ņemot vērā naudas trūkumu pašvaldības budžetā, izpilddirektora uzdevumu optimizēt štatu sarakstu jūlija vidū saņēma astoņas Rēzeknes pašvaldības iestādes.

Jupatova, komentējot pašvaldības smago finansiālo situāciju, to izskaidro ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, strauju cenu kāpumu siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, kā arī autoceļu uzturēšanai. Arī iepirkumu cenas pārtikas iegādei ir augušas. Izdevumu pieaugumu noteicis procentu likmju pieaugums visiem projektiem, saistību apjoms ir lielāks šobrīd. Izglītības jomai budžets šogad ir pieaudzis līdz diviem miljoniem eiro bez seguma no valsts puses.

Viņa gan uzsvēra, ka pagaidām domes lēmums par izmaiņām štatu sarakstos nav pieņemts. Tāpat viņai nebija pieejama informācija, cik darbiniekus varētu atbrīvot no darba un cik naudas tas varētu budžetā ietaupīt. Domes sēde, kur šis jautājums tiks skatīs, plānota 10.augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sprindžuks atceļ Pleša lēmumu par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu

LETA,15.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) nolēmis atcelt iepriekšējā ministra Artūra Toma Pleša (AP) lēmumu par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu, trešdien preses konferencē paziņoja Sprindžuks.

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) paziņoja, ka 16.februārī tiks sasaukta Rīgas domes ārkārtas sēde, kurā tiks lemts par prasības atsaukšanu Satversmes tiesā, jo visi strīdi līdz ar to ir izšķirti.

VARAM "kļūdas labojums" paver ceļu vismaz 150 miljonu eiro investīcijām 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Māra Sprindžuka lēmums, kas atceļ...

Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" februāra sākumā publicēti Saeimas pieņemtie likuma grozījumus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kuru mērķis ir nodrošināt apturētā Rīgas pilsētas attīstības plāna "atbloķēšanu".

Grozījumi stājās spēkā svētdien, 12.februārī. Ar pieņemtajām izmaiņām noteikta Rīgas teritorijas attīstības plānošanas dokumentu hierarhija un to piemērošanu attiecībā uz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju, ja attiecīgajai teritorijai tās īpašā statusa dēļ speciālajā likumā noteikts izņēmums no vispārējā teritorijas plānošanas regulējuma.

Likuma jaunais regulējums pieļaus, ka Rīgai var tikt izstrādāti divi teritorijas plānojumi.

Paredzēts, ka pieņemtās izmaiņas sekmēs Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas attīstību, ievērojot nepārtrauktības un pēctecības principu, veicinot privāto investīciju piesaisti Rīgas pilsētai un aktivizējot dialogu starp Rīgas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, investoriem un pašvaldību, kā arī novēršot sabiedrības bažas par iespējamo attīstības stagnāciju.

Likumā arī novērstas iepriekš identificētās Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma robežu apraksta neprecizitātes, kuras kopš likuma pieņemšanas bija radušās ielu pārdēvēšanas rezultātā.

Vienlaikus ar teritorijas attīstības plānošanas dokumenta veida maiņu ir noteikts termiņš, līdz kuram izstrādājams un apstiprināms jauns Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums, - ne vēlāk kā līdz 2028.gada 31.decembrim.

Lai novērstu juridiskās neprecizitātes, kas bija sākotnēji iesniegtajos grozījumus, Saeima 11.februārī pieņēma grozījumu uzlabotu variantu.

Jaunais Rīgas attīstības plāns tapa vairākus gadus, taču iepriekšējās valdības laikā tā izsludināšanu apturēja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (LA), tam izraisot šķelšanos Rīgā valdošajā partiju blokā, kurā sākotnēji atradās "Latvijas attīstībai", "Par" un "Progresīvie". No savas līdz tam pārstāvētās partijas "Par" izstājās Rīgas mērs Staķis.

Būtiskākais iebildums, kādēļ Plešs apturēja Rīgas attīstības plānu, bija tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna.

Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.

Pretējā puse savukārt ir paudusi aizdomas, ka Pleša rīcība varētu būt skaidrojama ar nevēlēšanos ierobežot azartspēles, kas paredzēta jaunajā Rīgas plānojumā.

Sprindžuks uzskata, ka šāds viņa priekšgājēja solis bijis nesamērīgs un aicināja diskutēt par ministra pilnvaru samazināšanu jautājumos par pašvaldību izdotu normatīvo aktu atcelšanu.

Lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu Rīgas pilsētas attīstības plāna darbību, Sprindžuks pēc būtības rosināja virzīties ar šodien pieņemto grozījumu pieņemšanu. Pēc šī likuma grozījumu stāšanās spēkā dažu mēnešu laikā Rīga varētu atgriezties pie "normālas attīstības vides", iepriekš norādīja Sprindžuks. Tādējādi problēma tiktu atrisināta, bet pašvaldība varētu turpināt skaidrot taisnību tiesvedības procesā.

Paralēli Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu, kurā Rīgas dome apstrīd iepriekšējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša lēmumu apturēt Rīgas attīstības plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apspriež iespēju 5% līdz 10% darba vietu sasaistīt ar pašvaldību IIN ienākumiem

LETA,22.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošās valdības deklarācijas veidošanā apspriež iespēju divu līdz trīs gadu laikā ieviest 5% līdz 10% darba vietu sasaisti ar pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ienākumiem, pastāstīja topošās valdības deklarācijas reģionālās attīstības jomas darba grupas vadītājs, Saeimas deputāts Māris Sprindžuks (AS).

Mērķis ir palielināt pašvaldību ieinteresētību uzņēmējdarbības veicināšanā. Šīs politikas ieviešana būtu jāveic ciešā sadarbībā ar Finanšu ministriju, norādīja politiķis.

Reformas pašvaldību finansēšanas sistēmā nepieciešamas arī tāpēc, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā donorpašvaldību paliek aizvien mazāk, savukārt, saņēmējpašvaldībām nav stimula kāpināt savus ienākumus, piesaistot jaunus uzņēmumus.

Viņš skaidroja, ka paredzēts veikt administratīvi teritoriālās reformas papildināšanu, nodrošinot sadarbību starp pašvaldībām un ministrijām. Jāpanāk atbildīgo ministriju, piemēram, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Veselības un Satiksmes ministrijas darbība reģionālā "griezumā", par valdības deklarācijas melnrakstā plānoto pavēstīja Sprindžuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldībām būs pieejami Eiropas Savienības (ES) struktūrfondi aizsargbūvju sakārtošanai, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" 18.janvārī sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Viņš akcentēja, ka pašvaldībās aizsargbūves ir jāsakārto tā, lai pilsēta neciestu pat lielos plūdos. Latvijā no plūdiem parasti cieš vienas un tās pašas pašvaldības, kuras jau ir zināmas, piebilda politiķis.

Runājot par plūdu postījumiem privātajos īpašumos, šajā gadījumā Jēkabpilī, Sprindžuks atzina, ka ne pašvaldība, ne valsts nevar segt zaudējumus privātiem īpašumiem.

Vaicāts par pašvaldību būvvalžu atbildību, izsniedzot būvatļaujas applūstošās teritorijās, Sprindžuks uzsvēra, ka saskaņā ar likumu drīkst būvēt privātās dzīvojamās mājas zonās, kur plūdu iespēja ir 1%. Tomēr ir jāizstrādā jauni hidro modeļi, jo plūdi ir biežāk nekā reizi 100 gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rēzeknes pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process

LETA,26.07.2023

Pēc Sprindžuka rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt, turklāt pašvaldībai līdz šim nav izdevies atrast arī privāto operatoru, kas nodrošinās centra darbību.

Avots: Rēzeknes pašvaldība

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM), pieļāva vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā, vēstīja Latvijas Radio. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā valdības pieņemtie grozījumi noteikumos "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība".

Ar izmaiņām plānots vienkāršot un padarīt vieglāk uztveramas zaļā publiskā iepirkuma prasības.

Kopumā veikti grozījumi septiņās preču un pakalpojumu grupās - pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli, datortehnika, būvniecība, transports, ceļu projektēšana, uzturēšana un būvniecība.

Tāpat tiek noteiktas obligātās minimālās piemērojamās prasības būvdarbu iepirkumiem.

Noteikumi projekts nosaka, ka zaļais publiskais iepirkums obligāti būs jāpiemēro trešās grupas ēku būvniecībai, pārbūvei, projektēšanai un nojaukšanai. Šai normai noteikts pārejas periods līdz 2024.gada 1.janvārim.

Trešās grupas ēkas ir ēkas kurām ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi, ēka, kurām ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs, publiskas ēkas kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas izskatīšanai Saeimas sēdē iesniegti grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kuru pieņemšana ļautu "atbloķēt" apturēto Rīgas pilsētas attīstības plānu.

Likumā plānots iekļaut punktu, kas noteiks, ka līdz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma spēkā stāšanās brīdim, bet ne vēlāk kā līdz 2031.gada 30.jūnijam, Rīgas vēsturiskajā centrā piemērojams Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānojums.

Iecerēts, ka likums stāsies spēkā uzreiz pēc tā izsludināšanas.

Likuma grozījumu iniciatīvu parakstījuši deputāti teju no visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām - Edgars Tavars (AS), Ainars Latkovskis (JV), Raivis Dzintars (NA), Agnese Krasta (JV), Viktors Valainis (ZZS), Ainārs Šlesers (LPV), Kaspars Briškens (P), Atis Švinka (P), Linda Matisone (AS) un Juris Viļums (AS).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vētra varētu būt radījusi vismaz 11 miljonu zaudējumus, LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Viņš norādīja, ka zaudējumi lēšami 11 miljonu apmērā.

Vienlaikus Sprindžuks akcentēja, ka tas ir vien šobrīd "saskaitītais zaudējumu apmērs" un to veido 54 pašvaldību īpašumi un ap 2500 mājsaimniecības dažādos novados. Lielāko posto vētra nesusi Dobeles novadā.

LETA jau rakstīja, ka 7.augustā Latviju šķērsoja pērkona negaiss un stipra vētra, kas dažviet atnesa ļoti lielu krusu un intensīvas lietusgāzes, gāžot kokus, izpostot būves, transportlīdzekļus un infrastruktūru. Īpaši lielus postījumus vētra nesa Dobeles novadam.

Tāpat vēstīts, ka valsts varēs uzņemties līdz 90% izdevumu, nodrošinot lielāku finansiālo atbalstu tām pašvaldībām, kuru teritorijās negaiss ir nodarījis lielākos postījumus, ceturtdien ārkārtas sēdē nolēma Ministru kabinets (MK), atbalstot Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus MK noteikumos "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Ķekavas novadā atklājis Baltijā modernāko plastmasas pārstrādes rūpnīcu, kuras būvniecībā un aprīkošanā investēti 5,4 miljoni eiro. Tajā turpmāk varēs pārstrādāt arī tādu plastmasu, kuras pārstrāde Latvijā līdz šim nebija iespējama, informēja rūpnīcas vadītājs Kaspars Fogelmanis.

Tagad Latvijā varēs pārstrādāt arī polistirolu, ko ikdienā redzam jogurtu trauciņos, bērnu rotaļlietās, traukos un gaismekļu elementos. Tāpat varēs pārstrādāt ABS (akrilnitrila-butadiēna-stirola sveķi) un tā kompozīcijas, proti, plastmasu, kas daudz izmantota automašīnu detaļu un interjera elementu – paneļu, vairogu, logu rāmju, spoguļu korpusu un daudzu citu – izgatavošanā. Šī plastmasa ir izplatīta arī elektronisko ierīču korpusu ražošanā, kā arī tekstila un celtniecības nozarē.

AS “CleanR Grupa” valdes loceklis Guntars Levics uzsver, ka līdz ar rūpnīcas atklāšanu koncerna atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi ir uzskatāmi par bezatkritumu saimniecību. “Tagad mēs varam nodrošināt visu ciklu, lai plastmasai dotu otru dzīvību – no savākšanas līdz pat pārstrādātam produktam – granulām un pārslām, kas pārtop mums ikdienā ierastās lietās – elektronisko iekārtu korpusos, iepakojumā, interjera elementos, pat apģērbā un modes aksesuāros. Šādi mēs redzam, ka reiz izmantotais ir resurss, kam varam piešķirt otru dzīvi, nevis atkritumi,” saka Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju vide Latvijā ir pasliktinājusies, pirmdien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss" prezentācijā sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.

Piecu punktu sistēmā kopējais investīciju vides vērtējums 2022.gadā bija 2,3 punkti. Gadu iepriekš vērtējums bija 2,9, 2020.gadā - 2,7, bet 2019.gadā - 2,6.

Sauka sacīja, ka sliktāks vērtējums nekā 2022.gadā ir bijis tikai 2016.gadā.

"Investoru ieskatā, valstī notiek mērens haoss, un nav saprotams uz kurieni tas kuģis tiek stūrēts," teica Sauka.

Vienlaikus 79% no ārvalstu investoriem norādījuši, ka turpinās investēt Latvijā. Savukārt 15% pauduši, ka neplāno to darīt, bet 6% norādījuši, ka tas vēl nav izlemts un būs atkarīgs no apstākļiem vai arī patlaban nav vajadzības investēt.

Ārvalstu investīciju vides indeksā politikas veidotāju darba vērtējums ir 2,7, korporatīvās pārvaldības principu ievērošana valsts kapitālsabiedrībās tiek vērtēta ar 2,9, bet pašvaldību kapitālsabiedrībās ar 2,6.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) apkopojot vēlēšanu rezultātus, kļuvis zināms nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos 1055 vēlēšanu iecirkņos - gan par sarakstiem, gan deputātu plusiem un svītrojumiem.

Pēc CVK mājaslapā pieejamās informācijas, "Jaunā vienotība" (JV) nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 16, "Apvienotais saraksts" (AS) - 15, Nacionālā apvienība (NA) - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" (P) - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - deviņus mandātus.

No JV Saeimā ievēlēti Krišjānis Kariņš, Edgars Rinkēvičs, Andrejs Judins, Inese Lībiņa-Egnere, Irma Kalniņa, Zane Skujiņa, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Uģis Rotbergs, Jānis Patmalnieks, Agnese Krasta, Inese Kalniņa, Ainars Latkovskis, Evika Siliņa, Hosams Abu Meri, Andrejs Ceļapīters, Jānis Skrastiņš, Raimonds Čudars, Arvils Ašeradens, Inga Bērziņa, Anda Čakša, Agita Zariņa-Stūre, Rihards Kozlovskis, Anna Rancāne, Mārtiņš Felss un Mārtiņš Daģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rosina parlamentāro izmeklēšanu par Rail Baltica projekta virzībā pieļautajām kļūdām

LETA,06.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas opozīcijā esošo "Apvienotā saraksta" (AS), Nacionālās apvienības un "Latvija pirmajā vietā" kopā 34 deputāti rosina izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām.

Komisijas izveidošanas mērķis būtu apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, "lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot valsts un sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu".

Kā pirmais iesniegumu par komisijas izveidošanu parakstījis AS deputāts Andris Kulbergs, tāpat to parakstījuši parlamentārieši Jānis Vitenbergs (NA), Edgars Tavars (AS), Ilze Indriksone (NA), Edvards Smiltēns (AS), Edvīns Šnore (NA), Česlavs Batņa (AS), Rihards Kols (NA), Linda Matisone (AS), Jānis Dombrava (NA), Aiva Vīksna (AS), Edmunds Teirumnieks (NA), Edgars Putra (AS), Nauris Puntulis (NA), Māris Kučinskis (AS), Uģis Mitrevics (NA), Raimonds Bergmanis (AS), Ināra Mūrniece (NA), Ingmārs Līdaka (AS), Artūrs Butāns (NA), Aleksandrs Kiršteins (NA), Ainārs Šlesers (LPV), Edmunds Zivtiņš (LPV), Linda Liepiņa (LPV), Vilis Krištopans (LPV), Ramona Petraviča (LPV), Mārcis Jencītis (LPV), Māris Sprindžuks (AS), Andrejs Ceļapīters, Juris Viļums (AS), Lauris Lizbovskis (AS), Kristaps Krištopans (LPV), Viktorija Pleškāne un Ričards Šlesers (LPV).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 14.decembrī apstiprinājusi otro Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadīto valdību.

Par Kariņa valdību nobalsoja 54 deputāti, pret bija 37.

Saeimas vēlēšanas notika 1.oktobrī, un parlaments uz pirmo sēdi sanāca 1.novembrī. Koalīcijā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem valdības izveidošanai bija nepieciešami divarpus mēneši kopš vēlēšanām.

Koalīcijai 14. Saeimā būs neliels vairākums - 54 balsis no 100. Valdību veido partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) ar 26 deputātiem Saeimā, partiju apvienība "Apvienotais saraksts" (AS) ar 15 un Nacionālā apvienība (NA) ar 13 deputātiem.

Savukārt opozīcijā strādās partiju apvienība Zaļo un zemnieku savienība un partijas "Stabilitātei", "Progresīvie" un "Latvija pirmajā vietā".

JV valdībā pārstāvēs premjers Kariņš, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars un labklājības ministre Evika Siliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimai šodien apstiprināja "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu.

Darbam "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā no Nacionālās apvienības (NA) ievēlēts deputāts Artūrs Butāns, no "Apvienotā saraksta" Andris Kulbergs un no "Latvija pirmajā vietā" (LPV) Kristaps Krištopans.

Zaļo un zemnieku savienību parlamentārās izmeklēšanas komisijā pārstāvēs Ģirts Štekerhofs, "Progresīvos" Skaidrīte Ābrama, "Jauno vienotību" Atis Labucis un "Stabilitātei" Amils Saļimovs.

NA sākotnēji bija virzījusi deputātu Jāni Vitenbergu, bet vēlāk viņa kandidatūra tika atsaukta par labu Butānam. Pēc Vitenberga izvirzīšanas publiski, tajā skaitā, no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izskanēja bažas, vai viņam kā bijušajam satiksmes ministram neveidotos interešu konflikts, strādājot komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalsta likuma grozījumus, ar kuriem plāno stingrāk kontrolēt lielo valsts kapitālsabiedrību tiesības ziedot daļu peļņas kultūrai un sportam.

Komisija trešdien atbalstīja pēdējos labojumus pirms trešā lasījuma attiecīgajos Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma grozījumos. Grozījumi paredz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedošanas tiesības ierobežot, nosakot ziedojumu griestus - līdz 1,5% no pārskata gada peļņas līdzšinējo 20% vietā.

Trešajā lasījumā likumā plānots ieviest labojumus likuma 11.pantā, saskaņā ar kuriem ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu veidos valsts kapitālsabiedrību sarakstu, kurām būs tiesības veikt ziedojumu tikai ar valdības atļauju. Tāpat pašvaldībām būs tiesības noteikt šādu ierobežojumu savām kapitālsabiedrībām.

Pašlaik ziedojumus no uzņēmumu peļņas akceptē kapitāldaļu turētājs, kas valsts uzņēmumos ir valsts sekretārs, bet pašvaldību uzņēmumos - pašvaldības izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kārtība pašvaldībās vai pašvaldībām sava kārtība – vietvaru nelikumīgā un nesaimnieciskā rīcība kropļo konkurenci

Māris Simanovičs, AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs, LTRK Konkurences neitralitātes komitejas vadītājs,12.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos pēdējo nedēļu laikā figurē pašvaldību nedienas – Rēzeknes finanšu ķeza un nu jau bēdīgi slavenā SPA centra epopeja, korupcijas ēna Valmierā un šķietami izsaimniekotie Eiropas Savienības fondu līdzekļi, savukārt kāda Tukuma novada kapitālsabiedrības amatpersona uz savu kontu pārskaitījusi vietvaras naudu 22 tūkst. EUR apmērā.

Šie nesenie notikumi atkal liek jautāt, vai vietvaras tiesiski izmanto nodokļu maksātāju resursus, rīkojas iedzīvotāju interesēs un rada labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai reģionos. Vai varam būt pārliecināti, ka pašvaldībās valda kārtība vai arī tās saimnieko katra pēc saviem ieskatiem? Ja ikviens komersants zina, ka nesaimnieciska rīcība agri vai vēlu novedīs pie nevēlamām sekām, pašvaldībās, acīmredzot, valda nesodāmības sajūta.

Šī gada vasarā publiskotajā revīzijas ziņojumā Valsts kontrole secinājusi, ka apskatītās novadu pašvaldības, izvērtējot līdzdalību kapitālsabiedrībās, vispusīgi nevērtē to saimnieciskās darbības efektivitāti, rada šķēršļus privāto komersantu darbības attīstībai un apgrūtina privāto komersantu iesaisti tirgus nepilnību novēršanā. Tāpat daudzām pašvaldību kapitālsabiedrībām nav stratēģijas vai tajā nav finanšu un nefinanšu mērķu, netiek veikta finanšu rādītāju analīze, visbeidzot – ieguldījumi veikti bez noteikta mērķa. Tātad tiek pārkāpti ne vien konkurences noteikumi un Eiropas Savienības darbības principi, bet arī nav iespējams runāt par efektīvu finanšu vadību. Lai radītu realitātes sajūtu un paskaidrotu, kādēļ šādi turpināties nedrīkst – Valsts kontrole konstatējusi, ka bez izsekojama mērķa ir izlietoti 5 milj. EUR jeb 43% no kapitālsabiedrību peļņas kopsummas. Jāatgādina, ka runa ir tikai par 8 pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) atzinusi, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā noteiktais ierobežojums organizēt azartspēles neatbilst Satversmei, informēja tiesa.

Nosakot konkrētas komercdarbības ierobežojumus teritorijas plānojumā, pašvaldības rīcībai ir jābūt objektīvi pamatotai un balstītai racionālos apsvērumos, norādīja ST.

Lieta tika izskatīta pēc vairāku personu pieteikumiem, kuri ir saņēmuši azartspēļu organizēšanas vietas licences, pamatojoties uz pašvaldības izdotām atļaujām atvērt spēļu zāles konkrētās vietās Rīgas administratīvajā teritorijā.

Apstrīdētā norma noteica, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Tiesa atzina, ka azartspēļu organizēšana ir brīvas konkurences apstākļos pastāvošs legāls komercdarbības veids. Likumdevējs ir piešķīris pašvaldībai kompetenci patstāvīgi izvērtēt, kurās attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās būtu nosakāmi azartspēļu organizēšanas ierobežojumi. Arī teritorijas plānojumā pašvaldība ir tiesīga noteikt neierobežoti daudz teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts. Tomēr pašvaldībai ir jāievēro likumdevēja piešķirtajā pilnvarojumā noteiktais teritorijas izvērtēšanas princips.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB,14.03.2023

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), mērķētas reģionālās politikas, kura būtu ietverta nodokļu, finanšu, investīciju, pakalpojumu segmentā, vienkārši nav bijis. Tas nozīmē, ka viss ir noticis un notiek tā, kā to vēlas tirgus neredzamā roka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.marta numurā lasi:

Statistika

Uzņēmumu parādi gandrīz dubultojušies

Tēma

Maģistru programmu absolventi ar vidējo algu 4689 eiro mēnesī

Aktuāli

Vai briest trešais – zaļais emigrācijas vilnis?

Pārtika

Griķi - krievu vai kazahu?

Veselība un farmācija

Veseli cilvēki – ekonomikas mugurkauls

Autobūve

Eiropas lepnums – tās auto ražošana - ceļas pāri okeānam

Investors

Komentāri

Pievienot komentāru