Kopumā Rīgā izbūvēti velo ceļi 50 kilometru garumā, savukārt pērn ieviestas pirmās velo joslas Dzirnavu, Elizabetes un Lāčplēša ielās, portālu db.lv informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikāciju speciāliste Ilze Dišlere.

Pagājušā gada nogalē arī izbūvēta speciāla nobrauktuve velobraucējiem no Akmens tilta un velo ceļš Vecmīlgrāvis – Vecāķi.

Students Artūrs Buzijans, kurš Rīgā aktīvi pārvietojas ar velosipēdu, dalās pieredzē ar db.lv: «No sākuma, kad velo joslas uztaisīja, man šķita forši, ka tās ir, bet tajā pašā laikā es brīnījos, vai vispār kāds pa tām bija pabraucis. Brīžiem tās bija nebraucamā stāvoklī. Tādas bedres gar sāniem, ka jābrauc iekšā mašīnu joslā. Ar laiku sāka lāpīt bedres un tagad ir diezgan labi.»

«Latviešu valoda ir ļoti veiksmīga ar to, ka brauktuve ir braukšanai un ietve - iešanai. Ar velosipēdu brauc, tāpēc ar braucamo uz ietves nav ko rādīties,» db.lv norāda Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks.

Eiropas Riteņbraukšanas savienība (UEC) Valmierai piešķīrusi tiesības rīkot 2019.gada Eiropas čempionātu BMX riteņbraukšanā, vēsta organizācija.

Papildināts ar Valmieras pilsētas pašvaldības komentāru

Valmieru droši var uzskatīt par Latvijas BMX riteņbraukšanas centru, kurā uzauguši vairāki augstākās klases braucēji, tostarp divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs.

Latvijā iepriekšējo reizi šāda līmeņa sacīkstes notika 2013.gadā Rīgā, taču tad Vecā kontinenta meistarsacīkšu laureāti tika noteikti vairāku posmu kopvērtējumā, bet Latvijā risinājās devītais un desmitais etaps. Zīmīgi, ka togad par Eiropas čempionu kopvērtējumā kļuva tieši Štrombergs, kurš abos Rīgas etapos palika otrais, kamēr vienā uzvarēja Edžus Treimanis.

Tikmēr kopš 2014.gada Eiropas čempionāta medaļnieki tiek noteikti vienās atsevišķās sacensībās, savukārt paralēli tiek rīkota Eiropas kausa izcīņa, kurā dalībnieki sacenšas vairākos posmos.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mainījusi viedokli un tomēr nodrošinās pilnu finansējumu Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sportistiem Aļonai Ostapenko, Tomam Skujiņam un Kristam Neilandam, kuri ir piedalījušies sacensībās kopā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, informēja IZM Komunikācijas nodaļā.

IZM norāda, ka, izvērtējot apstākļus, kas saistīti ar finansiālā pabalsta aizturēšanu LOV sportistiem Ostapenko, Skujiņam un Neilandam, kā arī uzklausot Latvijas Riteņbraukšanas federācijas un Latvijas Tenisa Savienības viedokli, IZM sadarbībā ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) ir sagatavojusi grozījumus līgumā par valsts finansiālo atbalstu LOV sportistiem.

Grozījumi no šodienas paredz novērst pabalsta aizturēšanu minētajiem sportistiem un nodrošinās pilnu finansējuma apjomu, uzsver IZM.

"Sportistiem ieturētā nauda tiks izmaksāta tiklīdz grozījumi stāsies spēkā. Tās nav nekādas milzu summas," aģentūrai LETA trešdien apliecināja LOK Komunikācijas daļas vadītāja Dace Gulbe. "Šī nauda nekur citur netika novirzīta, vienkārši tika ieturēta. Labi, ka beigās sanāca kā sanāca. No rīta par to vēl bija bažas."

Šodien tiks atklātas Parīzes vasaras olimpiskās spēles.

Atklāšanas ceremonija Parīzē sāksies plkst.20.30 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV) un un portālam "Lsm.lv".

Valstu parāde Sēnas upē sāksies pie Austerlicas tilta un noslēgsies Trokadero laukumā, to vairāk nekā sešu kilometru garumā vērojot vairāk nekā 300 000 skatītāju, no kuriem vairāk nekā 200 000 skatītāju par vietām nav jāmaksā.

Atklāšanas ceremonijā piedalīsies apmēram 10 500 atlētu no 204 valstu olimpiskajām komitejām.

Latvijas delegācijas karognesēji būs pludmales volejboliste Tīna Laura Graudiņa un 3x3 basketbola izlases spēlētājs, olimpiskais čempions Nauris Miezis.

Klātienē ceremoniju vēros arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Nododot olimpisko karogu 2028.gada olimpisko spēļu mājvietai Losandželosai, svētdien Parīzē svinīgā ceremonijā tika noslēgtas 33. Vasaras olimpiskās spēles.

Latvijas karogu noslēguma ceremonijā Parīzes stadionā "Stade de France" nesa BMX frīstaila sportists Ernests Zēbolds un sprintere Gunta Vaičule. Francijas karogu nesa regbists Antuāns Dipons un ASV - peldētāja Keitija Ledeki.

Pēc olimpisko spēļu organizācijas komitejas vadītāja Tonī Estangē runas Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs atzīmēja, ka vairāk nekā puse planētas iedzīvotāju sekoja līdzi Parīzes olimpiskajām spēlēm, un nosauca spēles par "sensacionālām".

Kopš 1920.gada spēlēm notiek olimpiskā karoga nodošana nākamo spēļu rīkotājiem, un, izskanot olimpiskajai himnai, olimpiskais karogs tika nolaists, to Parīzes pilsētas galvai Annai Idalgo ar Baha starpniecību nododot Losandželosas mērei Karenai Basai, bet pēc tam to saņemot amerikāņu aktierim Tomam Krūzam.

Valmieras pilsētas pašvaldība parakstījusi līgumu par BMX trases un starta ēkas izbūvi Valmierā un būvuzraudzību, informē pašvaldībā.

Darbus veiks SIA Sanart, trases būvniecībai piesaistot speciālistus ar starptautisku pieredzi BMX trašu būvniecībā Eiropas un Pasaules čempionātiem, kas būs arī sadarbības partneri trases būvniecībā 2020.gada lielākajam BMX sporta pasaules notikumam.

Būvniecības līgums paredz divu starta ēku, kas atradīsies zem 8m un 5m augstiem starta kalniem, būvniecību, kā arī BMX trases izbūvi, trases teritorijas nožogojuma izveidi un apgaismojuma ierīkošanu. «Valmieras BMX trases pasaules unikalitāte būs starta kalns ar divām barjerām, lai trasē varētu trenēties un startēt gan paši mazākie BMX riteņbraucēji, gan vidējās, augstākās un elites klases sportisti,» projektu ieskicē BMX riteņbraukšanas treneris, pašvaldības deputāts Ivo Lakučs, «turklāt trase tiks veidota tā, lai to pēc iespējas ilgāk varētu izmantot atbilstoši Latvijas laikapstākļiem. Starta kalna un trases segums būs no asfaltbetona, kas izslēgs slīdamību lietus apstākļos un paildzinās iespējamo trases lietošanas laiku pavasarī, rudenī un padarīs to lietojamu arī siltā ziemā.»

Divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs otrdien paziņoja par sportista karjeras beigām.

Pašlaik 31 gadu vecais Štrombergs par karjeras beigām paziņoja savos sociālajos tīklos.

«Nav viegli atvadīties no tā, ko esi darījis jau kopš piecu gadu vecuma. Tomēr būt tēvam ir ļoti svarīgi. Esmu pateicīgs par to, ko man ir devis sports. Manī nav nekādas nožēlas, ar nepacietību gaidu, kas notiks tālāk,» pavēstīja Štrombergs.

«Vēl pavasarī domāju, ka būšu atpakaļ un centīšos tikt uz 2020.gada Tokijas olimpiskajām spēlēm, bet kopš dēla piedzimšanas vairāk skatījos uz to, kur šobrīd atrodas BMX riteņbraukšana. Negribēju, lai šis sporta veids man kļūtu vienkārši par pilna laika hobiju,» uz BMX riteņbraukšanas finansiālajām problēmām sarunā ar «BMXWeekly.com» teica Štrombergs.

Velobraucēji un kājāmgājēji rada vairāk un nopietnākus negadījumus, kuros cieš paši un nodara zaudējumus citiem satiksmes dalībniekiem, šodien izplatītā paziņojumā uzsver AAS Gjensidige Baltic.

Šā gada pirmajā pusgadā apdrošinātājam jau nācies vērsties ar regresa prasību pret četriem riteņbraucējiem un pieciem kājāmgājējiem. Kopējo zaudējumu summa sasniedza teju 10 000 eiro.

Aleksandrs Rjabovs, AAS Gjensidige Baltic ģenerāldirektors, skaidro: «Apdrošinātājiem nereti nav citas iespējas, kā vērsties ar regresa prasību pret negadījumā vainīgo, ja viņa radītie zaudējumi ir nesamērīgi lieli. Neapšaubāmi, velosipēdisti un gājēji ir mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki, taču viņu izraisītie ceļu satiksmes negadījumi mēdz būt ar ļoti nopietnām finansiālajām sekām. Diemžēl savā praksē esam novērojuši, ka gājēji un velosipēdisti vieglprātīgi izturas pret ceļu satiksmes noteikumiem, rīkojoties pārgalvīgi, kā rezultātā cieš paši un rada zaudējumus citiem. Ņemot vērā, ka esam KASKO apdrošinātājs, mums jāvēršas ar regresa prasību pret negadījumā vainīgo, ja mūsu klients cietis zaudējumus trešās personas rīcības dēļ un pats nav bijis vainīgs. Jāpiebilst, ka autovadītāji lielākos zaudējumus gadījumos, kad iesaistīts velosipēdists vai gājējs, cieš tieši, izvairoties no sadursmes.»

ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla" valstī atsauks gandrīz 54 000 automobiļu, lai tajos deaktivizētu funkciju, kas ļauj tiem šķērsot krustojumu ar "Stop" zīmi bez automašīnas pilnīgas apstādināšanas.

Šī funkcija automašīnās, kas aprīkotas ar pilnībā automatizētas braukšanas programmatūru, ļāva automašīnām šķērsot krustojumu ar "Stop" zīmi, pilnībā neapstādinot transportlīdzekli, tādējādi palielinot ceļu satiksmes negadījuma riskus, norāda ASV Ceļu satiksmes drošības pārvalde (NHTSA).

Sākot no 2020.gada oktobra, "Tesla" šo funkciju iekļāva savas izstrādātās programmatūras izmēģinājuma versijā, ļaujot automobiļiem šķērsot šāda veida krustojumus, ja braukšanas ātrums ir zem deviņiem kilometriem stundā un netālu neatrodas citi kustīgi transportlīdzekļi, riteņbraucēji vai gājēji.

Taču pēc divām sanāksmēm ar NHTSA "Tesla" 20.janvārī nolēma šo funkciju deaktivizēt, un 27.janvārī informēja regulatoru par automašīnu atsaukšanu.

Gājēju lifts, kas pirms kāda laika uzstādīts stacijas tunelī uz Raiņa bulvāra pusi, nākamnedēļ tiks atklāts lietošanai, sola Rīgas domes Satiksmes departaments. Tikmēr invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons vides pieejamības eksperts Aigars Bolis norāda, ka pacēlāji bieži iziet no ierindas un arī to uzturēšana ir zem katras kritikas, vēsta laikraksts Diena.

Dienas uzmanību jau ilgāku laiku piesaista gājēju lifts stacijas tunelī, kas gan uzstādīts, bet tā stikla durvīs ielīmēta zīmīte, ka notiek remonta darbi, kaut gan aktīvas darbības šī lifta apkārtnē nemana. Toties aktīvi bijuši tie garāmgājēji, kas paspējuši jaunizveidoto stikla un metāla konstrukciju jau apķēpāt ar uzrakstiem. Pēc Dienas izrādītās intereses Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante informēja, ka nākamnedēļ lifts tiks atklāts. Apeirona vides pieejamības ekspertu Boli šī ziņa gan īpaši neiepriecina - viņš uzskata, ka stacijas tunelī jau esošie lifti savas funkcijas veic slikti. «Sākumā bija ļoti labi, taču tagad redzam, ka šāds risinājums neder. Firma, kas apsaimnieko pacēlājus, vaino bezpajumtniekus un puišeļus, kas bojā ierīces. Tie darbojas arī kā publiskā tualete, reizēm elpu rauj ciet. Pacēlāji netiek regulāri kopti, tajos valda netīrība un nekārtība. Ja vienā pusē nobrauc lejā, nav garantiju, ka otrā pusē tiksi ārā,» kritiku netaupa Bolis.

Aģentūras Reuters fotogrāfs fotoattēlos iemūžinājis to, kā daži riteņbraucēji treniņam izmanto citādi pamestu 1984. gada ziemas olimpisko spēļu bobsleja trasi Trebević kalnā netālu no Sarajevas, Bosnijā un Hercegovinā.

Lielākā daļa no 1984. gada ziemas olimpisko spēļu būvēm ir pārvērtušās par gruvešiem.

Arī bobsleja un kamaniņu trase pamesta sabrukšanai un ir vandaļu izpriecu vieta. Tomēr daži to izmanto arī sportiskiem mērķiem.

Fotogrāfijas skatieties raksta galerijā!

Jaunā veloinfrastruktūras attīstības koncepcija paredz Rīgas mikrorajonus savienot ar pilsētas centru un K. Barona ielā samazināt autosatiksmi, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Rīgas kā pilsētas infrastruktūru izmanto ne tikai aptuveni 641 tūkstotis tās iedzīvotāju. Aplēses liecina, ka regulāri uz galvaspilsētu strādāt, mācīties, atpūsties brauc aptuveni miljons 200 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. «Pilsētas attīstību iespējams veicināt, uzlabojot ne tikai ekonomiskos apstākļus, bet nodrošinot labus sociālos un vides apstākļus. Lai risinātu autotransporta plūsmas intensitātes, kā arī auto radītā gaisa piesārņojuma problēmas Rīgas centrā, būtiski ir attīstīt maģistrālo apvedceļu tīklu. Veloinfrastruktūras attīstīšana vien neatrisinās visas problēmas,» uzskata Rīgas domes Satiksmes departamenta Projektēšanas dokumentācijas nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Andiņš, kurš ir strādājis pie Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepcijas 2015.–2030. gadam.

Klātesot ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoram Andrim Ozolam, Ķīnas galvaspilsētas Pekinas lielveikalā Sogo svinīgi atklātas Latvijas dienas Pekinā Taste Latvia.

Viss lielveikala pirmais stāvs tika piepildīts ne tikai ar Latvijā ražotiem produktiem, ko pircēji varēja degustēt un arī iegādāties, bet arī ar īpašu atmosfēru - uzstājās gan vijoles virtuozs Raimonds Ozols, gan iluzionisti Dace un Enriko Pecolli, gan arī BMX riteņbraucēji Green Trials, kas sniedza sportiski akrobātisku priekšnesumu.

Vietējie ar interesi vēroja dažādas meistarklases - gan to, kā tiek austs, gan to, kā pīts. Ar Latvijas virtuvi ķīniešus iepazīstināja pazīstamie nozares profesionāļi Juris Dukaļskis un Ērikas Dreibants. Īpaši tika izcelta arī Latvijas mode un dizains. Tam visam paralēli arī Latvijas uzņēmēji izmantoja iespēju gan iepazīties, gan izcelt savus produktus un pakalpojumus.

Līdz ar 10 tūkstošu lapu bieza līguma parakstīšanu ir sākusies Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas pasažieru stacijas pārbūves ieceres realizācija.

Sekmīgi ir noslēdzies starptautiskais iepirkuma konkurss Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksa apbūves būvprojekta izstrādei un būvdarbiem. Uzvarētājs – personu apvienība BESIX RERE GROUP, kurā ietilpst Beļģijas N.V.BESIX S.A. un pašmāju SIA RERE BŪVE. Pēc Rīgas stacijas un dzelzceļa tilta pārbūves mainīsies Latvijas galvaspilsētas vaibsti un Rīga kļūs par Baltijas satiksmes mezglu. Praktisks labums būs arī rīdziniekiem – pa dzelzceļa tiltu otrā Daugavas krastā varēs nokļūt riteņbraucēji un gājēji. Projekta finansējumu līdz 85% nodrošinās Eiropas Savienība, bet atlikums jāsedz Latvijai. Projektu realizēs trīs kārtās, un būvnieki sola, ka 2026. gadā stacija un tilts būs gatavi.

Murjāņu sporta ģimnāzijā (MSĢ) piektdien svinīgā ceremonijā tika atklāta rekonstruētā sporta halle.

Halles renovācijas darbi tika sākti 2015.gada jūlijā, un tos veica būvuzņēmums Selva būve, kas rekonstruēja arī skolas fasādi. Halles būvniecībā ieguldīti aptuveni 2,5 miljoni eiro, bet kopā ar fasādes rekonstrukcijas darbiem izmaksas bija nedaudz virs trīs miljoniem eiro.

Renovācijas projektu izstrādāja 5.iela projektētāja Jeļena Krasnorucka.

Tāpat pie skolas galvenās ieejas ir izveidota olimpiešu plāksne, uz kuras iegravēti to MSĢ audzēkņu vārdi un uzvārdi, kuri piedalījušies olimpiskajās spēlēs.

Atklāšanas pasākumā piedalījās izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), Saeimas sporta apakškomisijas pārstāvis Jānis Upenieks (V), aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) un Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs, kā arī "Selva būve" valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis un projekta vadītājs Gints Caunītis.

Satiksmes ministrija kopā ar iesaistītajām institūcijām un partneriem izstrādājusi jaunu Ceļu satiksmes noteikumu projektu, kas iesniegts izskatīšanai un apstiprināšanai valdībā, informē Satiksmes ministrija.

Noteikumu mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, jo īpaši mazaizsargāto satiksmes dalībnieku (gājēji, velosipēdisti) drošību, kā arī veicināt dažādu satiksmes dalībnieku savstarpēju līdzāspastāvēšanu.

Jaunais noteikumu projekts precizē vairākas jau esošās ceļu satiksmes drošības normas, kā arī paredz jaunas. Piemēram: iespējas uzstādīt maināmās ceļazīmes; ieviest jaunus horizontālos apzīmējumus uz ceļiem; nodalīt uz velosipēdistiem un mopēdistiem attiecināmās prasības; atļaut elektromobiļiem pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām.

Īpaša uzmanība pievērsta ar velojomu saistītajiem jautājumiem. Proti, jauninājumi paredz, ka ietves arvien vairāk tiek atvēlētas gājējiem, bet velobraucēji tiek rosināti izvēlēties velo infrastruktūru, divriteņu kustībai drošas ielas un tikai nepieciešamības gadījumā atrasties uz ietves. Tādejādi riteņbraucēji tiek aicināti būt aizvien atbildīgāki ceļu satiksmē – plānot savus maršrutus un pieņemt katrai situācijai atbilstošāko lēmumu.

Starptautiskās Bike To Work nedēļas ietvaros Latvijas Riteņbraucēju apvienība un velovortāls Divritenis.lv (Veloriga.lv) 13.maijā rīkos ikgadējo riteņbraucēju skaitīšanu ar mērķi noskaidrot braucēju skaita pieauguma tendences.

Latvijas Riteņbraucēju apvienība datu uzskaiti Rīgā veic kopš 2008. gada, savukārt biedrība Velo-redele Liepājā kopš 2014. gada. Pirmo reizi riteņbraucēju skaitīšanā ar velo draudzīgu organizāciju atbalstu iesaistīsies arī citas Latvijas pilsētas – Valmiera, Rēzekne, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala un Ventspils.

Skaitīšanas mērķis ir nevis noteikt kopējo riteņbraucēju skaitu, kas nav tehniski iespējams, bet gan fiksēt braucēju skaita izmaiņas, salīdzinot jaunākos datus ar iepriekš attiecīgajā vietā un laikā iegūtajiem. Atkārtotas skaitīšanas noteiktās vietās un datu salīdzināšana vairāku gadu griezumā ļauj izdarīt secinājumus par riteņbraucēju kā satiksmes dalībnieku skaita izmaiņām. Šie fakti ir noderīgi, lai konsultētu pašvaldības par nepieciešamo infrastruktūru un pētījumu veicējus par ikdienas riteņbraukšanu.

Šodien, 23.jūlijā tiks atklātas Tokijas vasaras olimpiskās spēles, kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika pārceltas no pērnā gada uz šo vasaru.

Atklāšanas ceremonija Tokijas olimpiskajā stadionā sāksies plkst.14 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV).

Nāciju parādi uzsāks antīko olimpisko spēļu mājvieta Grieķija, bet pēc tam valstis sekos pēc japāņu alfabēta, izņemot mājinieci Japānu, kas stadionā iesoļos kā pēdējā. Latvijas delegācija stadionā iesoļos kā 194., sarkanbaltsarkano karogu nesot tenisistei Aļonai Ostapenko un 3x3 basketbola izlases spēlētājam Agnim Čavaram.

Ceremonijas noslēgumā tiks iedegta 2021.gada vasaras olimpisko spēļu lāpa.

Covid-19 ierobežojumu dēļ atklāšanas ceremonija un spēļu sacensības noritēs bez skatītāju klātbūtnes.

Tokijai olimpisko spēļu rīkošana tika uzticēta 2013.gadā, kad tās kandidatūra tika atzīta par labāko konkurencē ar Stambulu un Madridi. Tokija olimpiskās spēles uzņēma arī 1964.gadā. Tokijai tika uzticēta arī 1940.gada spēļu rīkošana, taču vēlāk tā atteicās uzņemt sporta forumu, kas vēlāk Otrā pasaules kara dēļ tika atcelts pavisam.

Latviju Parīzes olimpiskajās spēlēs pārstāvēs 29 sportisti 14 disciplīnās, pirmdien paziņoja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Savukārt Latvijas delegācijas vadītājs būs LOK ģenerālsekretārs Raitis Keselis.

Sākotnēji par Latvijas delegācijas vadītāju tika apstiprināts iepriekšējās LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks, taču LOK prezidents Raimonds Lazdiņš norādīja, ka Lejnieks šobrīd savu ikdienu vairs nesaista ar LOK, tāpēc lemts par Latvijas delegācijas vadītāju apstiprināt Keseli.

Olimpiskās kvalifikācijas process sportistiem noslēdzās 7.jūlijā, līdz ar olimpiskās kvalifikācijas turnīru basketbolā.

Latvijas delegācijas sastāvs Parīzes olimpiskajās spēlēs:

Zigmārs Raimo, Francis Lācis, Kārlis Lasmanis, Nauris Miezis (visi - 3x3 basketbols), Līna Mūze-Sirmā, Anete Sietiņa, Agate Caune, Gunta Vaičule, Rūta Kate Lasmane, Patriks Gailums, Gatis Čakšs, Valters Kreišs (visi - vieglatlētika), Pāvels Švecovs (modernā pieccīņa), Daniils Bobrovs, Ieva Maļuka (abi - peldēšana), Džeja Patrika (daiļlēkšana), Toms Skujiņš, Anastasija Karbonāri (abi - šosejas riteņbraukšana), Mārtiņš Blūms (kalnu riteņbraukšana), Veronika Monika Stūriška, Kristens Krīgers (abi - BMX superkross), Ernests Zēbolds (BMX frīstails), Tīna Graudiņa, Anastasija Samoilova (abas - pludmales volejbols), Aļona Ostapenko (teniss), Kristaps Neretnieks (jāšanas sports), Agate Rašmane, Lauris Strautmanis (abi - ložu šaušana), Ritvars Suharevs (svarcelšana).

Valmierā atklāta jaunuzceltā BMX riteņbraukšanas trase, kas nosaukta par godu valmierietim, divkārtējam olimpiskajam čempionam BMX Mārim Štrombergam. Trasei dots nosaukums «Māra Štromberga BMX trase «Valmiera».

«Māra Štromberga BMX trase «Valmiera»» ir otrā sporta būve Valmierā, kuras nosaukumā iekļauts Valmieras olimpieša vārdu.

Māris Štrombergs savas sportista gaitas sācis Valmierā. Uz BMX velosipēda pirmo reizi uzkāpis agrā bērnībā, un savas karjeras laikā nesis ne vien Latvijas, bet arī Valmieras vārdu pasaulē. Māris Štrombergs vairākkārt izcīnījis Eiropas, Amerikas un Pasaules čempiona titulus, 2008. gadā Pekinā kļuva par pirmo Olimpisko čempionu BMX, šo panākumu atkārtojot Londonas Olimpiskajās spēlēs 2012.gadā un kļūstot par vienīgo divkārtējo Olimpisko čempionu BMX riteņbraukšanā.

«Māris Štrombergs ar savu neatlaidību, cīņas sparu un milzīgo darbu deva mums iespēju būt vienotiem, lepoties, gūt pozitīvas emocijas un enerģiju sasniegt savus mērķus. Ceru, ka trase, kas nesīs Māra Štromberga vārdu, ļaus BMX riteņbraukšanai piesaistīt arvien vairāk jaunus, enerģijas pilnus bērnus un jauniešus, kuri ir gatavi trenēties un tic saviem spēkiem. Lai šī trase iedvesmo jauniem panākumiem,» novēlēja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Papildu klasiskiem sporta veidiem, kā futbols, basketbols, teniss un peldēšana, aizvien biežāk iedzīvotāji vēlas aktīvās atpūtas riskos iekļaut mazpazīstamus un daudziem pat nedzirdētus sporta veidus, novērojusi apdrošinātāju kompānija Gjensidige Latvija.

Turklāt paredzams, ka arī turpmāk šī tendence turpināsies. Tas ir izskaidrojams gan ar pēdējos gados strauji pieaugošo iedzīvotāju vēlmi pievērsties fiziskām aktivitātēm, gan ar plašo informācijas pieeju un vēlmi atšķirties.Sporta veidi, kas pēdējos gados piepulcējušies klasiskajiem sporta veidiem, iegādājoties nelaimes gadījuma apdrošināšanu ir Roll balls (indiešu sporta veids), lakross, ledus burāšana, ziemas frīstails (slēpošana) un Pentanka spēle.

«Nelaimes gadījumu apdrošināšanu visbiežāk izvēlas cilvēki, kuri ikdienā saskaras ar regulārām fiziskām aktivitātēm, vai viņu darba specifika var radīt draudus veselībai. Pārējie iedzīvotāji apdrošināšanu izvēlas salīdzinoši retāk,» stāsta Gjensidige Latvija personu apdrošināšanas nodaļas vadītāja Ludmila Ščegoļeva.Vēlamo sporta veidu izvēli nelaimes gadījumu apdrošināšanā lielākoties nosaka sezonalitāte. Ziemā visbiežāk cilvēki apdrošinās pret traumām, ko var gūt slēpojot, braucot ar snovbordu, vadot sniega motociklu, bet vasarā vispopulārākie sporta veidi ir volejbols, futbols, skrituļslidošana un visa veida ūdens sporta veidi.

"Latvijas Gada balva sportā 2019" apbalvošanas ceremonijā paziņoti mūsu valsts sporta izcilnieki kopumā 14 nominācijās.

Par gada labāko sportisti otro gadu pēc kārtas tika apbalvota Latvijas tenisa zvaigzne Anastasija Sevastova, kura sezonas laikā stabili ierindojās starp TOP20 pasaules spēlētājām un šogad izcīnīja savu ceturto titulu karjerā, uzvarot Jūrmalas WTA "International" (Baltic Open) turnīrā, pirmajā, kas norisinājies Latvijas tenisa vēsturē.

Par labāko sportistu 2019.gadā tika nosaukts skeletonists Martins Dukurs, kurš šajā gadā izcīnīja savu sesto pasaules čempiona un desmito Eiropas čempiona titulu.

Divas balvas saņēma motosportists Kaspars Stupelis, kurš uzvarēja līdzjutēju balsojumā par gada populārāko sportistu, kā arī tika atzīts par Latvijas gada sportistu tehniskajos sporta veidos.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Izpildkomitejas sēdē apstiprināts Latvijas Olimpiskās komandas Tokija 2020 sastāvs startam XXXII vasaras Olimpiskajās spēlēs, kas no šī gada 23.jūlija līdz 8.augustam norisināsies Japānas galvaspilsētā Tokijā, informē LOK.

Pašlaik Latvijas komandā Tokijā apstiprināti 30 sportisti 14 sporta veidos: 3x3 basketbolā, cīņā, džudo, jātnieku sportā, karatē, modernajā pieccīņā, peldēšanā, pludmales volejbolā, riteņbraukšanā (šoseja un BMX), smaiļošanā, svarcelšanā, šaušanā, tenisā un vieglatlētikā.

1.jūlijā pēc Pasaules Vieglatlētikas asociācijas oficiāla lēmuma, Latvijas komandu varētu papildināt vēl pieci atlēti. Pēc neoficiālās informācijas tie varētu būt - škēpmetēji Madara Palameika, Anete Kociņa un Rolands Štrobinders, vidējo distanču skrējēja Līga Velvere un sprintere Gunta Vaičule. Atbilstoši šim komandai pievienotos vēl 5 treneri.

Līdz ar 30 sportistiem apstiprinātajā delegācijas sarakstā ir iekļauti arī 33 treneri, 3 sporta ārsti un 4 fizioterapeiti, savukārt komandas vadība un atbalsta personāls dodas uz Tokiju 7 cilvēku sastāvā.

Hokejisti uzveic basketbolistus “Sporta Avīzes” ikgadējā 50 ekspertu aptaujā

Ja ekspertiem jāsaka, ka sešiniekā gribētos ielikt ikvienu no sportistiem vai komandām, kas pieminēti potenciālo kandidātu sarakstā, gads Latvijas sportā ir izdevies. Tieši tāds bija 2023. gads, tomēr no tā atmiņā īpaši palika divi ļoti spilgti sasniegumi. Tradicionālajā “Sporta Avīzes” 50 ekspertu aptaujā, kas, nosakot gada labākos Latvijas sportā, risinājās jau 28. reizi, uzvaru izcīnīja bronzu pasaules čempionātā guvusī Latvijas hokeja izlase, otrajā pozīcijā atstājot Pasaules kausā lieliski debitējušo Latvijas basketbola valstsvienību. Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti ļoti pārliecinoši atzina vieglatlēti Agati Cauni.

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs

Tā atzīst SIA Funeral Service Latvia īpašnieks Uldis Vītols. Viņa ģimenes uzņēmums jau divās paaudzēs nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Darbība aizsākusies jau padomju laikos – palīdzējuši vienam, otram, trešajam, tad vēl kāds palūdza kapa bedri izrakt, un tā sākta uzņēmējdarbība. Uzņēmums dibināts 1990. gadā. Sākumā tam nebija sava morga, telpas īrētas no Linezera slimnīcas. Šodien uzņēmumam ir savs apbedīšanas dienests, ziedu veikals un morgs. Dienestā darbojas visa ģimene – vīrs, sieva, dēli un viņu sievas. Arī U. Vītola dēls Artūrs līdzdarbojas šajā biznesā. «Kā bērnībā visu laiku biju kopā ar tēti, tā tagad mani bērni un sieva piedalās visos procesos. Visu laiku saku, – šajā vietā jau esam ielikti. Ja šajā biznesā kāds atnāk un atrod savu vietu, prom no tā netiek. Esmu pārliecināts, ka šo profesiju pret neko citu nemainītu savā dzīvē,» saka Artūrs Vītols. Neviena diena šajā nozarē nav vienāda, tomēr katrs cilvēks to nevar darīt. «Citreiz jau smejamies, – ja nedēļu neesi bijis morgā, tad liekas, ka kaut kas nav kārtībā,» teic A. Vītols.