Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien norit velomaratona Tour de France sestais posms, un paredzēts, ka velotūri, kas šogad notiek simto reizi un kurā sacenšas sportisti no 33 valstīm, kopumā klātienē vēros apmēram 15 miljoni skatītāju.

Kopumā Francijas vērienīgākajā velotūrē šogad pārstāvēti 33 valstu riteņbraucēji. Visvairāk dalībnieku ir no Francijas – 42, Spānijas – 27 un Nīderlandes – 18. Kuplā skaitā pārstāvēta arī Beļģija un Austrālija (no katras valsts pa 12 velobraucējiem), kā arī Vācija, no kuras Tour de France piedalās desmit sportisti. Tāpat velotūrē piedalās seši Lielbritānijas un seši ASV riteņbraucēji, četri Kazahstānas sportisti, bet Norvēģiju, Baltkrieviju, Poliju, Dāniju, Šveici, Kanādu un Krieviju pārstāv trīs velobraucēji, Slovēniju, Luksemburgu, Portugāli, Īriju, Kolumbiju – pa diviem braucējiem no katras valsts, bet no Japānas, Zviedrijas, Brazīlijas, Čehijas, Kostarikas, Igaunijas, Dienvidāfrikas, Lietuvas un Uzbekistānas – viens sportists.

Latviju Tour de France pārstāv Latvijas čempions Gatis Smukulis, kurš ietilpst Krievijas komandā Katjuša. Tūres ceturtajā posmā – 25 kilometru distancē - G. Smukuļa komanda ieņēma desmito vietu. Tāpat komandā Katjuša ietilpst trīs Krievijas, viens Norvēģijas, viens Baltkrievijas un divi spāņu sportisti.

Pēdējo reizi Tour de France velomaratonā Latvija tika pārstāvēta 2003. gadā, kad sacensībās piedalījās Romāns Vainšteins, kurš ieguva 116. vietu. Latvijas augstākais rezutāts pieder Pjotram Ugrjumovam, kurš ieņēma 45. vietu 1990. gadā.

Tour de France šogad ir 21 posms, kuru distances ir gan 25 un 33 kilometru, gan 228,5 un 242,5 kilometru garas.

Tour de France sākās 29. jūnijā Korsikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Zīmola stāsts: Eiropā vispirktākais skūteris

Jolanta Sēnele, speciāli DB,02.07.2019

Vespa skūteri. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Žygimantas Gedvila/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vespa spējusi vienā ripojošā priekšmetā apvienot visu, ar ko slavena Mikelandželo dzimtene

Aaah un aiziet! Odrija Hepberna, mazliet pārbiedētu seju un, knapi kontrolējot stūri, jau ļaujas Vespai sevi nest pa Romas ielām. Pa ielas nepareizo pusi, iztramdot gleznu pārdevējus un laiskus kafijas dzērājus, radot visapkārt vienu vienīgu haosu, kam galu var darīt tikai uzticīgi, kārtībai kalpojoši policisti. Šī ikoniskā aina ir no tikpat ikoniskās filmas Romas brīvdienas. Un tāpat kā šī filma ieskaitīta kino klasikas zelta fondā, tāpat arī Vespa – gan ne kino, bet dizaina klasikas zelta fondā.

Bezgala simpātiskā un varen itāliskā «lapsenīte». Cute! – teiktu amerikāņi.

Kaut skūteris nav sācies ar Vespa, tomēr tas noteikti ir slavenākais skūteris. Pēc dažādiem avotiem, kaut ko skūteriem līdzīgu ražoja jau kopš XX gadsimta sākuma, bet pēc skata tie vairāk atgādināja mazspēcīgus motociklus vai jaudīgus riteņus.

Komentāri

Pievienot komentāru