Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

Rīgā tiek uzsākta jaunā Rail Baltica tilta izbūve, informē pilnsabiedrība BERERIX.

Turpinot Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvi, būvniecību veic pilnsabiedrība BERERIX, būvuzraudzību nodrošina Egis-Deutche Bahn. Tilta būvniecības darbi sākti ar divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā, pavasarī būvēs pirmo balstu ūdenī.

Šis būs dzelzsbetona tilts arhitektoniski slaidām un skaistām līnijām. Vienlaikus tilts vizuāli nemainīs Rīgas panorāmu un neaizēnos esošo tiltu. Jaunā tilta balsti ūdenī atradīsies tieši pretī tilta balstiem, neradot jaunus ierobežojumus Daugavas kuģojamībai.

“Tilta būvniecība ir nākamais nozīmīgais izbūves posms Rīgas centra savienošanai ar lidostu, kuru jāsāk, lai Rail Baltica nodrošinātu pasažieru pārvadājumus 2030. gadā. Esošā dzelzceļa tilta kapacitāte nodrošināt pasažieru un kravu plūsmas ir tuvu maksimumam, un nepieciešams jauns tilts,“ skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Tilta būvprojekts ir lielisks apliecinājums inženieru spējai atrisināt vissarežģītākos uzdevumus – apvienot dzelzceļa infrastruktūrai nepieciešamās slodzes un izturību ar UNESCO vēsturiskā centra prasībām.”

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Salu tilta rekonstrukcijas darbi, kas saistīti ar satiksmes ierobežojumiem, tiks sākti pēc Jāņiem, šodien pastāstīja Salu tilta rekonstrukcijas darbu būvuzraugs, Rīgas domes Satiksmes departamenta būvdarbu vadības nodaļas vadītājs Uģis Broža.

Precīzs būvdarbu sākšanas datums pagaidām gan netiek nosaukts, norādot, ka ir sākti sagatavošanās darbi un vispirms jāizveido būvdarbiem nepieciešamā infrastruktūra.

Salu tilta rekonstrukcijas darbi tiks organizēti trīs posmos, nepārtraukti nodrošinot satiksmi vismaz divās joslās katrā virzienā. Būvdarbu pirmajā posmā tiks slēgtas abas vidējās joslas, pēc tam tiks slēgtas divas joslas virzienā uz Pārdaugavu, bet trešajā posmā rekonstruēs atlikušās divas malējās joslas virzienā uz centru.

Būvdarbu laikā tiks nodrošināta nepārtraukta kustība arī gājējiem un velosipēdistiem. Rekonstrukcijas gaitā gājēju tuneļos tiks ierīkots apgaismojums, videonovērošana, bet sienas pārklātas ar antigrafiti pārklājumu.

Vanšu tilta kapitālie remontdarbi varētu sākties tikai rudenī, jo līdz tam ir jāpabeidz Salu tilta remontdarbu otrais posms, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

FOTO: Vanšu tilta defekti

Viņš stāstīja, ka Rīgā Vanšu un Salu tilti ir divi lielākie, Salu tilts bija vissliktākajā stāvoklī, tāpēc bija nolemts saremontēt to un pēc tam remontdarbus sākt Vanšu tiltam. Rīgas mērs pieļāva, ka tie varētu sākties rudenī.

Vanšu tilta remontus būs jāveic par savu naudu.

«Atšķirībā no Salu tilta, kur mums remontdarbiem izdevās piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, Vanšu tilta remontus būs jāveic par savu naudu un tie noteikti būs līdz 10 miljoniem eiro vērti,» sacīja Ušakovs.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) ieskatā Vanšu tilta daļēji nobrukušo kāpņu, kā arī kāpņu, kas atrodas krastmalas pusē, turpmāka ekspluatācija nav pieļaujama, informēja BVKB pārstāve Elīna Korba.

Patlaban paveikti vairāk nekā puse no plānotajiem Salu tilta remontdarbiem un pilnībā renovēto tiltu satiksmei varēs atklāt jau šā gada beigās. Plānots, ka pēc mēneša – 5. jūlijā jau varēs pārslēgt satiksmi pa jaunizbūvētajām joslām centra virzienā un uzsākt pēdējo posmu – tilta remontdarbus malējās joslās virzienā uz Pārdaugavu.

Klātienē vērojot remontdarbu gaitu, Rīgas mērs Nils Ušakovs norādīja, ka pēc tilta renovācijas gājējiem un velobraucējiem būs daudz drošāka pārvietošanās: ietvju tuneļi būs apgaismoti, tiks uzstādītas video novērošanas kameras, kā arī policijas patruļas veiks regulāru apsekošanu. Lai nodrošinātu pieejamību, uz tilta pie sabiedriskā transporta pieturvietām izbūvēs īpašas nobrauktuves.

Patlaban paveikti vairāk nekā puse no plānotajiem darbiem. Tilta malējām joslām virzienā uz centru demontēts asfaltbetona segums līdz tilta nesošajām konstrukcijām, tiek mainītas tehniskās ietves, tilta margas un apgaismojuma stabi. Ietvju tuneļos veikta seguma nomaiņa, griestu un sienu remonts, kā arī atsevišķos posmos tuneļa krāsošana. Plānots, ka pēc mēneša – 5. jūlijā jau varēs pārslēgt satiksmi pa jaunizbūvētajām joslām centra virzienā un uzsākt pēdējo posmu – tilta remontdarbus tilta malējās joslās virzienā uz Pārdaugavu. Līdz šim ir izbūvētas divas vidējās braukšanas joslas, pa kurām patlaban novirzīta satiksme virzienā uz centru.

Pēc pārbūves atklāts vēsturiskais tilts pār Gauju Strenčos uz reģionālā autoceļa Smiltene-Strenči (P25), informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Tilts uzbūvēts 1909.gadā un ir viens no vecākajiem daudzlaidumu dzelzsbetona tiltiem Baltijas valstīs. Tērauda siju laidumi ar koka klājumu, kas 1929.gadā bija piebūvēti papildus, tagad ir pārbūvēti par dzelzsbetona laidumiem. Uz tilta brauktuves visā garumā ieklāts vēsturiskais laukakmens bruģis, kas bija saglabājies zem ceļa seguma.

Tilta pārbūve sākās 2021.gada vasarā. Tika nojaukti abi tērauda siju laidumi un koka brauktuve, kā arī krasta balsts Strenču pusē un daļēji upes balsts tam līdzās. Tilta dzelzsbetona laidumiem demontēja laukakmens segumu, kā arī brauktuves un ietvju nesošās konstrukcijas.

Pārbūves laikā dzelzsbetona laiduma konstrukcija ir atjaunota vienotā veidolā. Strenču pusē izbūvēts jauns krasta balsts, kā arī daļēji pārbūvēti upes balsti, kuri iepriekš balstīja tērauda siju laidumus. Pārējiem balstiem veikti bojāto vietu remontdarbi un novērsts izskalojumi pie upes balsta Smiltenes pusē.

Neskatoties uz Vanšu tilta fizisku apsardzi, šorīt kādam 24 gadus vecam vīrietim izdevies uzkāpt tilta vantīs līdz pat tilta pilona augšējai daļai, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Šis incidents noticis tikai aptuveni diennakti pēc iepriekšējā gadījuma, kad kāds 1986.gadā dzimis vīrietis naktī uz svētdienu pēc strīda ar draudzeni uzkāpa Vanšu tilta virsotnē.

Šorīt izsaukums VUGD saņemts plkst.5.53. Ierodoties notikuma vietā, glābēji konstatējuši, ka kāds jauns vīrietis uzrāpies jau aptuveni 70 metru augstumā, kas ir pārāk liels augstums, lai kāpēju noceltu ar autopacēlāja palīdzību.

Jaunais vīrietis turpinājis rāpties pa vantīm arvien augstāk. Lai netērētu laiku, glābēji izzāģējuši tilta pilona durvis, kas tika aizmetinātas pēc nedēļas nogalē notikušā incidenta, un devušies uz pilona augšējo daļu.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Jau šodien pēcpusdienā pie Vanšu tilta vanšu pamatnes tiks uzstādīti norobežojoši dzelzs žogi, savukārt naktī vantis tiks noklātas ar solidola kārtu. Tas nolemts Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētāja Vadima Baraņņika sasauktajā operatīvajā apspriedē ar Satiksmes departamenta vadību.

Tiek spriests arī par papildus mehāniskajiem šķēršļiem, kas apgrūtinātu cilvēku nokļūšanu uz tilta vantīm. Piemēram, uz vantīm varētu tikt uzstādīti kustīgi riņķi vai cita veida šķēršļi. Taču jebkuru konstrukciju uzstādīšana uz vantīm jāsaskaņo ar inženieriem un tilta projektētājiem. Plānots, ka jau 11. jūnija apspriedē Satiksmes departamentā piedalīsies arī tilta projektētāji.

Savukārt par izmaksām varēs runāt, kad būs pilnīga skaidrība par pašiem papildus drošības līdzekļiem. Nauda, protams, nebūs izšķiroša, jo cilvēku drošība ir prioritāte, DB norādīja Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis.

Rīgas domes Satiksmes departaments veiks brūkošo Vanšu tilta kāpņu pilnīgu pārbūvi, kas varētu izmaksāt aptuveni 100 000 eiro, šodien nolēma Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja.

Pašvaldība lēš, ka kāpņu pārbūves projektēšana varētu aizņemt četrus līdz sešus mēnešus, bet pati pārbūve - trīs līdz četrus mēnešus. Pēc Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīla Jakrina teiktā, kāpņu pārbūves projekta izstrāde varētu izmaksāt aptuveni 10 000 eiro, bet pati pārbūve - aptuveni 100 000 eiro. Precīzas projekta izmaksas būs skaidras tikai pēc būvprojekta izstrādes.

Jakrins deputātiem pastāstīja, ka, balstoties uz SIA Inženierbūve steidzamības kārtā veikto ekspertīzi par tilta kāpņu tehnisko stāvokli, departaments situācijas risināšanai saredz trīs iespējamos variantus - remontēt kāpnes ierasto uzturēšanas darbu laikā, veikt pilnīgu kāpņu pārbūvi, izstrādājot atsevišķu būvprojektu, vai arī veikt kāpņu pārbūvi kopā ar visa Vanšu tilta rekonstrukciju, kas tiek plānota nākamgad.

Uz Augusta Deglava tilta un Vanšu tilta tiks ierīkotas velojoslas, otrdien žurnālistiem norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Ušakovs un Rīgas domes Satiksmes departamenta vadība šodien apsekoja Augusta Deglava tilta pārbūves darbus. Pārbūvi par 4,27 miljoniem eiro veic AS «Kauno tiltai». Šoruden uzņēmums apņēmies sakārtot to tilta daļu, kas saistīta ar ietvju un velojoslu izbūvi, bet pavasarī - turpināt braucamās daļas pārbūvi. Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, transporta joslas sāks pārbūvēt jau šogad.

Patlaban no veicamo darbu apjoma ir izpildīti aptuveni 25%. Kopumā objektam paredzēts veikt pārvada laidumu un balstu konstrukciju remontu, jaunu deformācijas šuvju izbūvi, jaunu drošības barjeru un ietvju margu konstrukciju izbūvi uz pārvada, vājstrāvas tīklu un apgaismojuma pārbūvi, kā arī braucamās daļas atjaunošanu.

Atbildīgs par piedāvāto risinājumu ar slīdošo pārklājumu noklāt Vanšu tilta vantis bijis bijušais Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītājs Edgars Strods, bet par kontroli – bijušais departamenta vadītāja vietnieks Andris Binde, bet viņi abi vairs departamentā nestrādājot Twitter raksta Rīgas mērs Nils Ušakovs, piebilstot, ka reorganizācija departamentā turpinās

Mēra pārstāve Anna Kononova DB norādīja, ka pēc tam, kad vantis tika apstrādātas ar slīdošo pārklājumu, tika izveidots pārbaužu grafiks. Pēdējā pārbaude veikta aprīlī, un to vēl kontrolējis A. Binde, kas tanī pašā mēnesī savu amatu atstājis. A. Kononova norāda, ka, spriežot pēc ziņojuma, aprīlī viss bijis kārtībā.

E.Strods šā gada februārī pārtrauca darbu un kļuva par pašvaldības SIA Rīgas ūdens valdes locekli, jauns vadītājs departamentam netiek meklēts, un to vada direktora pienākumu izpildītājs Vitālijs Reinbahs, raksta Leta. Satiksmes departamenta darbu pārraugošās Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks ar situāciju departamentā esot apmierināts - darbs tiek organizēts labi, cilvēki strādā un neesot vajadzības ko mainīt.

Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecība varētu atsākties nākamā gada aprīlī, informē Rīgas vicemērs Andris Ameriks, piebilstot, ka ziemā neviens neko nebūvēs, un pašvaldībai savi mājas darbi ir jāpaveic līdz nākamā gada aprīlim.

«Ja aprīlī sāksies tilta trešās kārtas būvdarbi, to varētu pabeigt līdz gada beigām. Pa nepilnu gadu līdz nākamā gada pavasarim šos darbus ir iespējams paveikt. Vismaz tā apgalvo mūsu profesionāļi,» sacīja Ameriks.

Rīgas vicemērs paskaidroja, ka iepriekš līgums ar esošo būvnieku tika izbeigts, jo tajā bija noteikts, ka tiek ņemti vērā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) oficiālie dati par būvniecības cenu izmaiņām tiltu un transporta būvju celtniecībā. «Brīdī, kad CSP iedeva datus, kuros norādīts, ka tiltu būvē līdz šim ir bijusi deflācija, Dienvidu tilta būvnieki uzreiz apgalvoja, ka tas ir pilnīgs murgs un ka viņi par to cenu, kas ir apkopota, vadoties no CSP datiem, darbu nevar paveikt un cenu samazināt nav iespējams. Viņuprāt, CSP ir kļūdījusies un, tik lielā mērā viņi nav gatavi piekāpties. Tādējādi dome nonāca strupceļā – vai nu mēs sākam ilgu un garu tiesvedību ar būvnieku, lai noskaidrotu, kuram tad ir taisnība, vai arī pārtraucam līgumu. Tādējādi līgums tika izbeigts,» viņš klāstīja.

Pie Strenčiem uz tilta pār Gauju turpinās būvdarbi (reģionālais autoceļš Smiltene-Strenči (P25) (28,34. km) - jūlijā izbūvēti divi jauni dzelzsbetona laidumi agrāko tērauda siju laidumu vietā, līdz ar to tagad visas tilta konstrukcijas ir no monolīta dzelzsbetona un 100 m garais tilts ir jau ieguvis vienotu arhitektonisko veidolu.

Būvdarbu laikā satiksme ir nodrošināta pa saliekamo metāla konstrukciju tiltu, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Kopš būvdarbu sākuma pērn rudenī tilta četriem betona laidumiem ir iebetonēta brauktuves daļa un jaunās ietvju konsoles, izbūvēta hidroizolācija un brauktuves daļā ieklāts tilta vēsturiskā bruģakmens segums, kas pēc pārbūves klās tilta brauktuvi visā garumā. Strenču pusē ir izbūvēts monolīts dzelzsbetona balsts uz pāļiem, kā arī veikti nepieciešami tilta balstu betonēšanas darbi.

Maija beigās, pēc divu mēnešu tehnoloģiskā pārtraukuma, kad ūdens līmenis Gaujā bija pietiekami nokrities, tika uzsākti jauno laidumu betonēšanas sagatavošanas darbi - uzstādīja turas, veidņus un tērauda stiegrojumu.

Otrdien, 17.novembrī, uz rekonstruētā Salu tilta atjaunota transportlīdzekļu satiksme visās sešās braukšanas joslās, noņemot pēdējos ierobežojumus. Savukārt tilta pārbūves pirmās kārtas būvdarbi pilnībā tiks pabeigti līdz šā gada beigām, informē Rīgas dome. Kopējās Salu tilta pirmās kārtas renovācijas izmaksas ir 12,38 miljoni eiro.

Tilta rekonstrukcija tika uzsākti pagājušā gada vasarā. Būvnieki šajā laikā strādāja bez tehniskā pārtraukuma, pilnībā atjaunojot brauktuves segumu Salu tiltam un tiltam pār Mazo Daugavu. Sakārtota lietus ūdens novades sistēma, pilnībā nomainītas tilta margas, izbūvētas deformācijas šuves, uzstādīts LED apgaismojums gan uz tilta, gan gājēju tunelī, tāpat atjaunoti tilta balsti.

Gada sākumā zem tilta balstiem atklāja nepilnības, kuras radušās jau Salu tilta sākotnējās būvniecības laikā. Būvnieki, veicot aku remontu netālu no pārejas plātnēm, konstatēja izskalojumus. Veicot objekta apsekošanu, atklājās, ka zem visām pārejas plātnēm ir nosēdusies grunts. Pilnīgai situācijas izzināšanai tika veikta videoinspekcija, kas parādīja, ka tukšumi zem pārejas plātnēm ir visa tilta platumā.

Pēc šodienas traģēdijas, kad Vanšu tiltā uzkāpušais vīrietis nokrita uz trolejbusa vadiem, iespējams, tiks atlaistas kādas Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonas.

Par to savā Twitter kontā paziņojis Rīgas pašvaldības vadītājs Nils Ušakovs.

2009. gadā, ņemot vērā, ka pārgalvji nerimstas kāpt Vanšu tilta vantīs, Rīgas dome lēma tās noziest ar vielu, kas rāpšanos tilta vantīs krietni apgrūtinās. Tā bija speciāla bieza, bet lipīga krāsa, kas tiek izmantota arī Sanfrancisko tilta ieziešanā un augstceltnēs Dubajā. Smērviela esot bijis pats lētākais variants, kas izmaksājusi 1,5 tūkst. Ls, kā arī neietekmēja Vanšu tilta izskatu, pirms trim gadiem pauda Satiksmes departamenta pārstāvji.

Satiksmes departaments ir veicis preventīvos pasākumus Vanšu tilta slīdības nodoršināšanā - šā gada aprīlī tika veikta tilta apsekošana, kurā lemts, ka vantis nav atkārtoti jānokrāso ar speciālo krāsu, Db.lv norādīja departamenta pārstāve Ilze Dišlere. Aprīlī jau ir bijis gadījums, kad kāds cilvēks centās uzkāpt pa tilta vantīm, tomēr viņam tas nav izdevies. I. Dišlere Satiksmes departmenta vārdā norādīja, ka, iespējams, šis kāpējs ir bijis izveicīgāks vai arī vantis kļuvušas neslidenas dabas apstākļu - putekšņu vai putekļu dēļ, tādēļ viņam izdevies tajās uzkāpt. Vanšu tilta krāsas atjaunošana izmaksā tūkstoti latu.

Rīgas domes Satiksmes departaments izsludinājis iepirkumu par Vanšu tilta pārbūves būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā informācija.

Pieteikumus pretendenti var iesniegt līdz 28.novembrim.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola, prakse liecina, ka būvprojekta izstrāde ilgst aptuveni vienu līdz pusotru gadu, kas nozīmē, ka tilta pārbūves darbi varētu sākties ne ātrāk kā 2020.gadā. Tilta pārbūves izmaksas būs zināmas tikai pēc būvprojekta izstrādes.

Vanšu tilts atklāts 1981.gadā un kopš tā laika pilnīgu atjaunošanu nav pieredzējis. Pirmais iepirkums par būvprojekta izstrādi tika izsludināts jau 2016.gadā, bet tas beidzās bez rezultātiem, jo iepirkuma laikā konstatēts, ka nepieciešams mainīt projektēšanas uzdevumu.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pavasarī Vanšu tiltam daļēji nobruka ar vienām kāpnēm saistītās konstrukcijas. Konstrukcijas nobrukušas pie kāpnēm, kas no Vanšu tilta ved lejā uz 11.novembra krastmalu. Balstoties uz Būvniecības valsts kontroles birojs norādījumiem, kopš tā laika kāpnes ir norobežotas.

Gaisa tilta uzbrauktuves veidotais Brīvības gatves ieloks, kas apmet līkumu patiltē pie dzelzceļa līnijas, pēdējos gados attīstījies par rosīgu, lielās Brīvības gatves nošķirtu biznesa vidi.

Satiksmes pārvada klātbūtne rada šai vietai savu pievienoto vērtību, jo tas kalpo kā lieliska skatu platforma, no kuras ērti aplūkojams viss patiltē notiekošais. Intensitātes stundās palēninātā satiksmes plūsma uz tilta ir šeit strādājošajiem uzņēmējiem labvēlīgs faktors, jo sastrēgumos garlaikotajiem braucējiem nekas cits neatliek kā pārlasīt acu augstumā esošās izkārtnes un reklāmas, kas labi iespiežas atmiņā.

Šobrīd vēl samērā klusais Brīvības gatves ieloks pie Gaisa tilta (tautā dēvēts arī par VEF tiltu) var būtiski mainīties, pieņemot, ka nākotnē beidzot patiešām tiks realizēti atsevišķi ar šīs vietas attīstību saistītie megaprojekti. Viens no tiem – Rīgas pašvaldības perspektīvā plānotais satiksmes infrastruktūras reorganizācijas projekts, kas paredz novirzīt tramvaju līniju pazemes tunelī zem dzelzceļa, Gaisa tiltu atstājot brīvai autotransporta kustībai ar divām joslām katrā virzienā.

Salu tiltu par 8,74 miljoniem eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), rekonstruēs pilnsabiedrība LNK industries, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija par Rīgas domes Satiksmes departamenta izsludinātā Iepirkuma konkursa rezultātiem.

Jau ziņots, ka iepirkumā pieteikumus bija iesnieguši pieci pretendenti - LNK Industries Group, AS Kauno tiltai, SIA Tilts, personu apvienība Salu tilts un SIA Binders.

Iepirkuma dalībnieki konkursa rezultātus var apstrīdēt līdz jūnija sākumam. Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dišlere pauda cerību, ka sūdzību nebūs un būvdarbus būs iespējams sākt bez aizķeršanās plānotajā laikā.

Salu tilta rekonstrukcijas tehniskais projekts paredz brauktuves demontāžas darbus, jaunu dienesta ietvju izbūvi, deformācijas šuvju ierīkošanu, jaunas brauktuves hidroizolācijas un seguma izveidošanu, brauktuves sadalošā posma izbūvi, apakšējo gājēju ietvju remontēšanu, tilta apgaismojuma rekonstrukciju, tilta balstu remontu, laiduma konstrukciju betona virsmu remontu un laiduma konstrukcijas augšējās plātnes pastiprināšanu tilta galos, kā arī ekspluatācijas aprīkojuma rekonstrukciju.

Atsākušies Brasas tilta pārbūves darbi, kurus plānots pabeigt 2023. gadā, informē Rīgas dome.

Brasas tilta pārbūve ir nozīmīgs notikums, kurš tiek gaidīts jau kopš 2019. gada maija, kad būvdarbi tika apturēti, tilta nesošajās konstrukcijās atklājot būtiskus bojājumus. Izmainītā būvprojekta ietvaros tiek veikta pilnīga tilta pārbūve, nevis jau esoša tilta atjaunošana.

"2022.gada 10. maijā Ministru kabinets atbalstīja aizdevuma piešķiršanu Brasas tilta pārbūvei. Šis ir apliecinājums, ka Rīgas domes sadarbība ar valdību nes konkrētus rezultātus - piešķirtā aizdevuma apjoms ir vairāk nekā 11 miljoni eiro," norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis.

Brasas tilta būvniecība notiek pakāpeniski, lai darbu laikā iedzīvotāji varētu turpināt izmantot sabiedrisko transportu. Šādos apstākļos ļoti būtiski ir sekot līdzi drošības līmenim, tādēļ tiltam nepārtraukti tiek veikta drošības un dinamisko svārstību novērtēšana. Konstatējot bīstamas svārstības, Brasas tilts sabiedriskajam transportam tiks slēgts. Pērn tika demontēta viena Brasas tilta puse, lai otru netraucēti varētu turpināt izmantot sabiedriskais transports. Uzsākot Brasas tilta pārbūvi, vispirms izbūvēs demontēto pusi, bet pēc tam demontāžu un izbūvi veiks tilta otrai pusei.

Salacgrīvā pagaidu tiltam pār Salacu ir izbūvēti upes balsti, bet no Ainažu puses sāks bīdīt pagaidu tilta kopnes, informē SIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

LVC informē, ka pagaidu tiltam būs pieci laidumi, četri upes un divi krasta balsti. Krasta balstu vietās ir izbūvēta nostiprinājuma rievsiena, uz tās izbūvēts krasta balsts, kas kalpo kā enkurojums visam pagaidu tiltam.

Pēc pagaidu tilta izbūves tas tiks slogots, lai pārbaudītu nestspēju, un tikai pēc tam uz to pārvirzīs satiksmi. Pagaidu tilts būs ar vienu 4,5 metrus platu brauktuvi un reverso kustību, kas organizēta ar luksoforiem, kā arī uz pagaidu tilta būs 1,5 metrus plata gājēju un velosipēdistu infrastruktūra. Tilta nestspēja būs līdz 52 tonnām, norāda LVC.

Jau ziņots, ka no jūnija sākuma notiek darbi pagaidu tilta izbūvē pār Salacu Salacgrīvā. Darbi patlaban notiek divās maiņās, lai atbilstoši plānotajam darba grafikam septembrī satiksmi varētu pārslēgt uz pagaidu tiltu un sākt esošā tilta pār Salacu demontāžu.

Vislētāk Dienvidu tilta trešās kārtas – posma no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai – būvniecību pabeigt sola Dienvidu tilta ģenerālbūvnieks Transport Systems, liecina neoficiāla informācija.

Saskaņā ar to konkursā par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanu iesniegtie pretendentu piedāvājumi, kas ietver būvniecību un finansējumu, ir no 23,383 miljoniem latu līdz 31,758 miljoniem latu ar pievienotās vērtības nodokli.

Transport Systems Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla būvniecību ar finansējuma piesaisti piedāvā pabeigt par 23,383 miljoniem latu, piegādātāju apvienības ACB, Tilts un viadukts piedāvātā summa ir 23,604 miljoni latu, kompānijas AB Kauno tiltai – 25,792 miljoni latu, savukārt būvfirmu grupa Binders un Arčers būvniecību sola pabeigt par 31,758 miljoniem latu.

Lai gan pārtraukta iepirkuma dēļ Salu tilta rekonstruētāja izvēle ieilgs, Rīgas dome sola, ka būvdarbi tiks sākti šogad; Pārdaugavā papildus notiks arī plaši ielu remontdarbi.

Gada sākumā izsludinātais konkurss par Salu tilta rekonstrukciju šomēnes tika pārtraukts, lai precizētu nolikumu, tikko izsludināts atkārtots iepirkums.

Ir izmaiņas

Uzņēmēji, kas ieinteresējušies par tilta rekonstrukciju, vētījot iepirkuma nolikumu, uzdevuši vairāk nekā 100 jautājumu. Apkopojot tos, departamenta speciālisti konstatējuši, ka ar nelieliem grozījumiem nolikumā nepietiks, tādēļ iepirkums pārtraukts un nolemts sludināt jaunu, lai izvairītos no pārmetumiem un aizdomām par to, ka nosacījumi sašaurina pretendentu loku vai pretendentu iespējas izpētīt iepirkuma objektu, skaidro Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. Krišjānis Peters. Viņš atzīst, ka uzņēmēju jautājumi ir pamatoti – kopš Salu tilta rekonstrukcijas projekta izstrādes pagājuši četri gadi, kopš tehnisko noteikumu saņemšanas – vēl vairāk, pa šo laiku tilta stāvoklis ir pasliktinājies, attīstījušās arī tehnoloģijas, kuras varētu izmantot darbos. Atkārtotu iepirkumu plānots izsludināt uz pilnu termiņu – 56 dienām –, kuru laikā visiem interesentiem būšot iespēja izpētīt piedāvājumu, ja būs kādi jautājumi, departaments kopā ar projekta autoru SIA L4 atbildēšot. Uzņēmēju interese par tilta rekonstrukciju ir liela, jautājumus iesniegušas septiņas, astoņas kompānijas, no kurām daļa gan ir materiālu un konstrukciju piegādātāji, nevis būvnieki, DB uzzināja Satiksmes departamentā. Lielākoties tās ir vietējās kompānijas.

Kāpēc ceturtdienas rītā tika slēgts Deglava tilts Rīgā - sabiedrības drošības, politikas vai ekonomisku interešu dēļ? Tāds ir jautājums par Deglava tilta slēgšanas iemeslu žurnālistiem. Tikmēr rīdzinieki un galvaspilsētas viesi 25. aprīlī izjuta satiksmes haosu, ko izraisīja viena tilta slēgšana Rīgā.

Pie redakcijas apaļā galda, diskutējot par veidiem, kā apiet satiksmes haosu, izskanēja viedoklis, ka Rail Baltica līnija varētu novērst Deglava tilta slēgšanas izraisītās problēmas. Diskusijas turpinājumā nāca atgādinājums par metro nepieciešamību galvaspilsētā. Ja Rīgā būtu metro un mēs būtu klausījuši Rubiku, tad nebūtu nonākuši šādā situācijā. Pēc šādiem secinājumiem tālākās diskusijas jau šķiet nenopietnas.

Reģionos dzīvojošie var atviegloti nopūsties un nostiprināt pārliecību par labu dzīvei ārpus Rīgas, bet galvaspilsēta turpinās cepties. Izskatās, ka tas būs uz ilgāku laiku, jo satiksmes haosu Rīgā pastiprina vēl viena tilta pārbūve. Arī Brasas tilts rada apgrūtinājumus satiksmei. Taču, atšķirībā no Deglava tilta, Brasas tilta šķērsošana ir ierobežota, nevis apturēta.