Kāpēc ceturtdienas rītā tika slēgts Deglava tilts Rīgā - sabiedrības drošības, politikas vai ekonomisku interešu dēļ? Tāds ir jautājums par Deglava tilta slēgšanas iemeslu žurnālistiem. Tikmēr rīdzinieki un galvaspilsētas viesi 25. aprīlī izjuta satiksmes haosu, ko izraisīja viena tilta slēgšana Rīgā.
Pie redakcijas apaļā galda, diskutējot par veidiem, kā apiet satiksmes haosu, izskanēja viedoklis, ka Rail Baltica līnija varētu novērst Deglava tilta slēgšanas izraisītās problēmas. Diskusijas turpinājumā nāca atgādinājums par metro nepieciešamību galvaspilsētā. Ja Rīgā būtu metro un mēs būtu klausījuši Rubiku, tad nebūtu nonākuši šādā situācijā. Pēc šādiem secinājumiem tālākās diskusijas jau šķiet nenopietnas.
Reģionos dzīvojošie var atviegloti nopūsties un nostiprināt pārliecību par labu dzīvei ārpus Rīgas, bet galvaspilsēta turpinās cepties. Izskatās, ka tas būs uz ilgāku laiku, jo satiksmes haosu Rīgā pastiprina vēl viena tilta pārbūve. Arī Brasas tilts rada apgrūtinājumus satiksmei. Taču, atšķirībā no Deglava tilta, Brasas tilta šķērsošana ir ierobežota, nevis apturēta.
Sena patiesība vēsta, ka taksisti ir pirmie, kas zina situāciju valstī un pilsētā.
Patiesībā uz korķa ir visa valsts, jo Rīga ir tranzītpunkts Latvijas uzņēmējdarbībai. Tātad Deglava tilta slēgšana bremzē visu valsti, ne tikai 700 tūkstošus Rīgas iedzīvotāju. Ekonomiskās sekas būs jūtamas ilgākā laika periodā, taču secinājumus varēja izdarīt jau ceturtdienas rītā vai pat agrāk. Secinājumi ir saistīti ar politisko vidi Latvijā, un tas ir saistīts ar ģeopolitisko vidi valstī.
Neatbildēts paliks jautājums – vai pēkšņi vienā dienā tilta šķērsošana kļuva kritiski bīstama? Tas nevar būt tiesa, tāpēc loģisks ir jautājums, kam ir izdevīgi, ka Deglava tiltu slēdz tagad.
Tāpat nav skaidrs, vai publiskotais atzinums, ka Deglava tilta konstrukcijas pilda ar smiltīm, ir drošības pārkāpums. Varbūt tieši tādēļ tilts tik ilgi turas, ka konstrukcijas ir pildītas ar smiltīm, nevis betonu.
Arī Rīgas domes taisnošanās par Deglava tilta drošību izskatās pēc novēršanās no atbildības.
Tikmēr Dienas Biznesam ir reāla uzņēmuma stāsts par 25. aprīļa rītu Rīgā. Sena patiesība vēsta, ka taksisti ir pirmie, kas zina situāciju valstī un pilsētā.
Baltic Taxi skatījums uz situāciju – cilvēku drošība ir pirmajā vietā, taču, visticamāk, satiksmi varēja organizēt citādi. Tā, lai bizness necieš. Ceturtdienas rītā pilsētā valdīja satiksmes drudzis un bija nepieciešams ilgāks laiks, lai pasažierus nogādātu gala punktā. Iespējams, ka daļai pasažieru tas arī dārgāk izmaksāja.
Kad satiksmes haoss Rīgā beigsies, nav prognozējams.
Visu rezumējot, jāsecina, ka ir senāka patiesība nekā taksistu vērojumi par dzīvi valstī. Proti, valsts stratēģisko objektu – tiltu – nozīmi neviens nav atcēlis.