Ceturtdien no plkst.5 Deglava tilts satiksmei tiks slēgts, jo viss liecina, ka tilts apdraud sabiedrības drošību, trešdien preses konferencē informēja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

«Tilts tiks slēgts līdz brīdim, kad Rīgas dome iesniegs Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) dokumentus, lai BVKB varētu pārliecināties par šī objekta drošību,» sacīja I.Ķuzis.

«Šobrīd, pie šādiem apstākļiem tilts nav drošs ekspluatācijai. Rīgas domei ir jāpabeidz tehniskās izpētes atzinuma izstrāde. Balstoties uz visu šo informāciju varēsim izvērtēt situāciju un sniegt atzinumu tālākajām darbībām Valsts policijai un Rīgas pašvaldības būvvaldei. Jāatzīst, jau šobrīd ir iesniegti racionāli priekšlikumi, kas paredz atbilstoši nepieciešamajam darbu veikšanas projektam, nostiprināt bojātās konstrukcijas. Tam nevajadzētu aizņemt daudz laika,» uzskata BVKB Kontroles departamenta direktors Māris Demme.

Kāpēc ceturtdienas rītā tika slēgts Deglava tilts Rīgā - sabiedrības drošības, politikas vai ekonomisku interešu dēļ? Tāds ir jautājums par Deglava tilta slēgšanas iemeslu žurnālistiem. Tikmēr rīdzinieki un galvaspilsētas viesi 25. aprīlī izjuta satiksmes haosu, ko izraisīja viena tilta slēgšana Rīgā.

Pie redakcijas apaļā galda, diskutējot par veidiem, kā apiet satiksmes haosu, izskanēja viedoklis, ka Rail Baltica līnija varētu novērst Deglava tilta slēgšanas izraisītās problēmas. Diskusijas turpinājumā nāca atgādinājums par metro nepieciešamību galvaspilsētā. Ja Rīgā būtu metro un mēs būtu klausījuši Rubiku, tad nebūtu nonākuši šādā situācijā. Pēc šādiem secinājumiem tālākās diskusijas jau šķiet nenopietnas.

Reģionos dzīvojošie var atviegloti nopūsties un nostiprināt pārliecību par labu dzīvei ārpus Rīgas, bet galvaspilsēta turpinās cepties. Izskatās, ka tas būs uz ilgāku laiku, jo satiksmes haosu Rīgā pastiprina vēl viena tilta pārbūve. Arī Brasas tilts rada apgrūtinājumus satiksmei. Taču, atšķirībā no Deglava tilta, Brasas tilta šķērsošana ir ierobežota, nevis apturēta.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) paustās bažas par Deglava tilta drošību bija pamatotas un tā slēgšana ir mācība Rīgas domes vadībai, piektdien žurnālistiem atzina Rīgas mēra pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).

Rīgas mēra pienākumu izpildītājs atturējās vērtēt, vai lēmums slēgt Deglava tiltu bija pareizs vai nepareizs, bet viņš piekrīt, ka BVKB paustās bažas bija pamatotas.

Burovs, paužot savu personisko viedokli, atzina, ka BVKB prasības attiecībā uz Deglava tilta drošību ir pamatotas un loģiskas, turklāt tās nav neizpildāmas. Viņš piekrita viedoklim, ka Deglava tilta remonta pasūtītājam - Rīgas domes Satiksmes departamentam - un pārējiem projektā iesaistītajiem vajadzēja rīkoties aktīvāk, lai novērstu tilta slēgšanu.

«No šī gadījuma mācību, pirmkārt, vajadzētu gūt Rīgas domes vadībai un izdarīt secinājumus par to, cik operatīvi rīkojamies šādos brīžos. Šodien, kad apmeklēju objektu, uz vietas nebija visa projekta vadības komanda, bet gan tikai viens cilvēks, kas ir stipri par maz. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka neesmu apmierināts ar Rīgas domes Satiksmes departamenta un būvnieku menedžmentu šajā projektā,» uzsvēra Burovs.

Deglava tiltu pilnībā atvērt satiksmei varētu no maija vidus, piektdien preses konferencē pieļāva Rīgas mēra pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), izvērtējot tam iesniegto informāciju, rīt, 4.maijā, plāno atvērt Deglava ielas satiksmes pārvadu tikai sabiedriskā un operatīvā transporta kustībai.

BVKB pieņēmusi lēmumu atļaut pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» sabiedriskā transporta un operatīvā transporta kustību pa tiltu, bet ievērojot braukšanas ātruma ierobežojumu līdz 20 kilometriem stundā un attāluma intervālu starp transportlīdzekļiem vismaz 30 metri. Satiksme pa tiltu nebūs atvērta citam sabiedriskajam transportam, piemēram, taksometriem un mikroautobusiem.

BVKB Kontroles departamenta direktors Māris Demme piektdien žurnālistiem stāstīja, ka tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei nepieciešams nostiprināt tā konstrukcijas, bet līdz tam būvdarbu veicējam jāizstrādā darbu veikšanas projekts un jāsaņem BVKB atļauja nostiprināšanas darbu veikšanai.

Neskatoties uz to, ka šodien Rīgā, pie Augusta Deglava ielas pārvada, viens pēc otra notiek divi atsevišķi Rīgas domes un Ekonomikas ministrijas (EM) rīkoti pasākumi ar mērķi pārrunāt Deglava tilta remonta problēmas, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) jau izdevis rīkojumu par visu formalitāšu kārtošanu, lai tilts ceturtdien, 25.aprīlī satiksmei tiktu slēgts.

Šorīt intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka uzdevis Valsts policijai ceturtdien jau no rīta slēgt tiltu jebkāda veida satiksmei.

«Manuprāt, Rīgas domes institūcijas neņem vērā ekspertu atzinumus, kā arī ilgstoši kavē ar atkārtotas ekspertīzes veikšanu, tādējādi neievēro pasākumus, lai nodrošinātu cilvēku drošību. Ir pietiekami daudz faktoru, kas liecina, ka tilts apdraud cilvēku dzīvības, tāpēc pieņēmu lēmumu par tilta slēgšanu jau no ceturtdienas,» sacīja ministrs.

Ģirģens LTV raidījumam «Rīta Panorāma» stāstīja, ka Rīgas domes Satiksmes departamentam ir laiks līdz ceturtdienai, lai tā pati veiktu visus priekšdarbus satiksmes pārplānošanai. Gadījumā, ja līdz ceturtdienai tas netiks izdarīts, tad Valsts policijai ir uzdots slēgt satiksmi pāri tiltam.

Saistībā ar satiksmes slēgšanu pār Augusta Deglava ielas pārvadu pagājušās darba nedēļas beigās, ceturtdien un piektdien, pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» nav izpildījusi ap 13% sabiedriskā transporta reisu, žurnālistiem pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Baraņņiks (S).

Viņš pauda, ka šie reisi neesot izpildīti sastrēgumu dēļ. Minētā problēma ir ātri jārisina, uzsvēra deputāts, piebilstot, ka apspriests arī iespējamais «plāns B» gadījumam, ja satiksme pa Deglava tiltu tik drīz netiks atjaunota. Baraņņiks gan sīkāk nestāstīja par šiem risinājumiem, akcentējot, ka tas, uz ko jākoncentrējas, ir «plāns A» - satiksmes atjaunošana.

Rīgas mēra vietnieks skaidroja, ka diskutēts tika par papildu satiksmes ierobežojumiem vai organizatoriskām izmaiņām. Piemēram, tika spriests par iespēju atvieglot kreisos pagriezienus sabiedriskajam transportam.

Ir apspriests jautājums arī par «puteņa biļetēm» līdzīgas sistēmas ieviešanu, kad cilvēki, kuri ikdienā raduši pārvietoties ar automašīnām, pilsētas sabiedriskajā transportā var braukt par brīvu, tomēr pašlaik tam nav jēgas, jo sabiedriskais transports stāv sastrēgumos, klāstīja Baraņņiks.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ir atļāvis pilnā apjomā atsākt būvdarbus uz Augusta Deglava tilta, laikrakstam «Diena» apliecinājusi biroja pārstāve Elīna Balgalve.

Rīgas domes Satiksmes departamentā no būvdarbu veicēja tika saņemti pārvada būvprojekta papildinājumi, ko izvērtēja un iesniedza apstiprināšanai Rīgas būvvaldē un BVKB.

BVKB eksperti ir pabeiguši būvprojekta izmaiņu ekspertīzes vērtēšanu. «Pamatojoties uz iesniegtajām būvprojekta izmaiņām, BVKB ir atļāvis pilnā apjomā objektā atsākt būvdarbus,» sacīja Balgalve.

Kā ziņots, 25.aprīļa rītā pēc iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) rīkojuma Deglava tilts tika slēgts satiksmei, izraisot pamatīgus satiksmes sastrēgumus šajā Rīgas daļā. 4.maijā tika atjaunota sabiedriskā un operatīvā transporta kustība pār Deglava tiltu.

BVKB Rīgas domei uzticēja veikt pārvada siju balstīšanas darbus, kas maija izskaņā arī tika realizēti. Pēc tam satiksme pa tiltu tika atjaunota pilnībā, tomēr būvdarbi uz pārvada neatsākās.

Situācija ar Deglava tiltu ir Rīgas domes īstenotās politikas rezultāts, ilgstoši neieguldot līdzekļus infrastruktūrā, trešdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

«Ja neiegulda infrastruktūrā, bet tikai brīvbiļetēs un citos labumos, lai gūtu balsis.. Te nu mēs visi esam,» teica Kariņš.

Viņš arī atzīmēja, ka Rīgas dome var nepiekrist Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB), kas atzinis Deglava tiltu par nedrošu, taču, ņemot vērā «Maxima» traģēdiju, kad, iebrūkot lielveikala jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus, būtu jāklausa speciālistiem.

«Galvenais ir iedzīvotāju drošība,» sacīja Kariņš.

Jau vēstīts, ka BVKB, veicot būvdarbu kontroli, konstatēja Deglava tilta nesošo konstrukciju bojājumus. Tilta bojātie balsti tika konstatēti pēc tam, kad tika demontētas zem pārvada esošās noliktavas. Iepriekš šie balsti nebija pieejami, jo kalpoja kā noliktavu starpsienas. Šogad 8.aprīlī BVKB būvinspektors izdeva atzinumu par būvdarbu apturēšanu visā objektā.

Rīgas domes Satiksmes departaments izsludinājis iepirkumu Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūves 2.etapa darbu veikšanai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pagaidām konkrēta līgumcena nav minēta. Pretendentiem savi piedāvājumi jāiesniedz līdz 23.martam.

Darbi tiek veikti kā turpinājums Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūves darbu 1.etapam viena būvprojekta ietvaros.

Šī etapa darbos ietilpst sagatavošanās darbi - asfalta seguma frēzēšana, segas nesošās kārtas nojaukšana ietvei, betona apmaļu nojaukšana un citi. Tāpat plānota drenējošās kārtas būvniecība ietvei 30 cm biezumā, asfaltēšana, bruģa seguma izbūve, betona apmaļu uzstādīšana, ceļa zīmju uzstādīšana, apgaismojuma montāža, dažādu būvkonstrukciju izbūve un citi darbi.

Paredzēts, ka darbu izpildes termiņš nevar būt garāks par 279 dienām, skaitot no būvdarbu uzsākšanas dienas. Šajā termiņā noteiktas prasības konkursa uzvarētājam, ka tas Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises laikā no šā gada 6.jūlija līdz 12.jūlijam nodrošina gajēju kūstību pa ietvēm abas pārvada pusēs un transportlīdzekļu kustību abos virzienos.

Patlaban remontējamo Augusta Deglava ielas satiksmes pārvadu no tehnoloģiskā viedokļa, iespējams, vispareizāk būtu nojaukt pavisam un uzbūvēt no jauna, taču Rīga nevar atļauties šajā vietā divus vai trīs gadus pilnībā slēgt satiksmi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» sacīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Viņš atzina, ka Deglava tilts savulaik ir būvēts pēc padomju laika metodēm, kas mūsdienās vairs netiek izmantotas. «Tas faktiski ir taisīts kā saliekams tilts, uz vietas ir betonēti tikai stabi, un visas pārējās konstrukcijas ir atvestas, tai skaitā rīģeļi, kas sastāv no divām daļām. Mūsdienās tā vairs netaisa,» uzsvēra Jakrins.

Satiksmes departamenta vadītāja pienākumu izpildītājs atgādināja, ka vienmēr šādos gadījumos ir izvēle starp satiksmes infrastruktūras objekta nojaukšanu un būvēšanu no jauna, un tehnoloģiski tas droši vien būtu bijis vislabāk. Tomēr Rīgā pārvadu pār dzelzceļu nav daudz, tāpēc uz vecā tilta nojaukšanas un jaunā uzbūvēšanas laiku galvaspilsētas transporta izmantotāji nonāktu neapskaužamā situācijā.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro lūdzis Rīgas domi nekavējoties sniegt Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) izvērstu pamatojumu Deglava tilta ekspluatācijas pieļaujamībai un apsvērumus transporta līdzekļu masas ierobežošanai.

«Pa šo tiltu katru dienu automašīnās un astoņos sabiedriskā transporta maršrutos pārvietojas neskaitāmi Rīgas rajonu iedzīvotāji. Es nevaru un nedrīkstu pievērt acis būvinspektoru pamatoti paustajām šaubām par pārvada drošību, un darīšu visu iespējamo, lai pārliecinātos par to, ka Rīgas domes lēmums turpināt ekspluatāciju ir izsvērts un neapdraud satiksmes dalībniekus,» pauž ministrs.

«Deglava tilts ir tikai pirmais solis. Atsaucoties uz sabiedrības satraukumu, pārredzamā nākotnē plānojam pievērst uzmanību arī citu Rīgas tiltu drošībai,» apliecina ministrs.

BVKB informējis Ekonomikas ministriju, ka BVKB būvinspektors 2019.gada 8.aprīlī Rīgas domes Satiksmes departamentam kā būvniecības ierosinātājam nosūtījis atzinumu Nr.BIS-BV-19.9-2019-2998, ar kuru apturēti objekta «Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūve Augusta Deglava ielā, Rīgā» būvdarbi.

Sastrēgumi un traucēta satiksme, protams, atstāj ietekmi uz jebkuru loģistikas kompāniju, portālam DB atzīst Eugesta Latvia loģistikas direktors Agris Treiguts.

«Ja apgrūtināta satiksme kādā vietā ir ilglaicīga un prognozēta, tad pielāgojamies esošajai situācijai, pārplānojot maršrutus, apbraukšanai paredzot brīžus, kad satiksme nav tik intensīva, saskaņojot ar klientiem citus piegādes laikus, un nodrošinot, lai problemātiskos ceļa posmus nav jāmēro vairākas reizes dienā. Vairāk nekā 20 gadu ilgā pieredze nozarē un tehnoloģijas mums ļauj to darīt pietiekami efektīvi,» saka A. Treiguts.

«Atbildīgajām institūcijām par satiksmes organizāciju pilsētā novēlam vairāk pievērst uzmanību kopskatam - šobrīd vienlaicīgi tiek remontēts Salu tilts, Krasta iela, Daugavgrīvas un Ūdens ielas krustojums, Brasas tilts virzienā uz centru un ir slēgts Deglava tilts. Pilnībā saprotam Deglava tilta slēgšanas nepieciešamību līdz stingram atzinumam par tā drošību, drošība ir svarīgāka par visu, tomēr uz slēgšanas laiku, iespējams, varēja ierobežot vai apturēt kāda cita objekta remontu, tādējādi samazinot potenciālo sastrēgumu skaitu,» iesaka A. Treiguts.

Rīgā no 1.novembra tiks aizliegta kravas transporta tranzīta satiksme Pērnavas ielā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Līdz ar to no novembra Grīziņkalna, Brasas un Skanstes apkaimē tiks veiktas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, aizliedzot kravas transporta tranzīta satiksmi cauri šīm apkaimēm.

Plānots, ka nepieciešamo ceļa zīmju uzstādīšana tiks sākta 28.oktobrī un pabeigta līdz 1.novembrim.

Pirmo nedēļu Rīgas pašvaldības policija noteikumu pārkāpējus brīdinās, bet pēc tam sāks administratīvā pārkāpuma procesus ar sodu piemērošanu.

No minētā datuma kravas transporta kustība būs aizliegta Augusta Deglava ielas posmā no Pērnavas ielas līdz Braslas ielai, ieskaitot Deglava tiltu, Pērnavas ielas posmā no Deglava ielas līdz Brīvības ielai, uz Jorģa Zemitāna tilta, Senču ielas posmā no Brīvības ielas līdz Miera ielai, Zirņu ielas posmā no Miera ielas līdz Skanstes ielai, Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Zirņu ielas līdz Skanstes ielai.

Rīgā veikti Austrumu maģistrāles satiksmes pārvada pār Ieriķu un Dzelzavas ielu slogošanas darbi. Pilnsabiedrība “ACB, TILTS”, veicot slogošanu, pārbaudīja satiksmes pārvada faktisko nestspēju.

Būvdarbi norit atbilstoši noteiktajiem termiņiem un tos plānots pabeigt rudenī.

Austrumu maģistrāles slogošanā izmantoja sešas dažādas slodžu shēmas. Vienas slodžu shēmas pārbaudē vienlaicīgi izmantoja astoņas kravas automašīnas. Katras automašīnas svars bija ap 30 tonnām, tādējādi uz pārvada vienlaicīgi atradās līdz pat 240 tonnu liels svars. Pirms slogošanas tika veikti aprēķini, lai noteiktu maksimālās izlieces pie noteiktās slodžu shēmas. Attiecīgi, slogošanas laikā, veicot mērījumus, tika pārbaudīts, vai pie konkrētas slodzes šīs izlieces netiek pārsniegtas. Pārbaudot būves statisko slodzi, eksperti varēs sagatavot slēdzienu par pārvada gatavību satiksmes atvēršanai.

Lai būtu iespējams atsākt satiksmes pārvada Augusta Deglava ielā, Rīgā, ekspluatāciju, Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) no Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) gaida sertificēta būvspeciālista sagatavotu tehniskās apsekošanas atzinumu (TAA), informē BVKB.

Tam, pēc biroja pārstāvju teiktā, ir jāsatur informācija par bojāto konstrukciju izpēti un uz aprēķiniem balstīti secinājumi par tilta ekspluatācijas pieļaujamību. TAA izstrādājams, ietverot konkrētas normatīvajos aktos minētās prasības.

Ņemot vērā RDSD publiski pausto neizpratni par atzinumā nepieciešamo informāciju, papildus tam BVKB tuvākajā laikā pašvaldību rakstveidā informēs par sagaidāmā atzinuma saturu.

Saņemot TAA, BVKB to nekavējoties izvērtēs un informēs Valsts policiju par tilta ekspluatācijas atsākšanas pieļaujamību.

«Mūsu visu kopīgajās interesēs ir iespējami ātrāk rast risinājumu tam, lai tilts atkal būtu droši izmantojams un to varētu atvērt satiksmei,» uzsver BVKB Kontroles departamenta direktors Māris Demme.

Rīgas domes Satiksmes departaments šorīt veicis urbumus arī viskritiskākajā stāvoklī esošajā Augusta Deglava ielas pārvada balstā, un pārbaudes liecinot, ka tas atbilst drošības prasībām, pastāstīja departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Viņa norādīja, ka departaments urbumus pārvada balstos bija veicis jau iepriekš, taču Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) norādījis, ka pārbaudi vajag veikt arī konkrētajam balstam. «Arī šī pārbaude apliecināja, ka balsta vidus ir pilns ar betonu un ir stabils. Tieši tā, kā norādījām iepriekš,» sacīja Ahuna-Ozola.

Veikto urbumu rezultātus departaments šodien iesniegs BVKB. Vienlaikus abu institūciju pārstāvjiem šodien plānota tikšanās, lai noskaidrotu, vai BVKB ieskatā nepieciešams veikt vēl kādas drošības pārbaudes.

Ahuna-Ozola neizslēdza iespēju, ka gadījumā, ja BVKB saņemtie rezultāti apmierinās, viņi varētu rosināt satiksmi uz pārvada atjaunot.

Nākamvasar Rīgā daļā 11.novembra krastmalas varētu ierobežot satiksmi, "atdodot to vasaras kafejnīcām un cilvēkiem", intervijā teica Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Politiķis skaidroja, ka Rīgā redz divas perspektīvākās Daugavas krastmalas - ar lielāko potenciālu esot krastmalas posms starp Vanšu un Akmens tiltu Vecrīgas pusē, bet otra esot Mūkusalas ielas krastmala.

Mūkusalas ielas krastmalu šogad esot plānots sākt rekonstruēt, pārbūvēt un stiprināt krastus. Šo teritoriju plānots savienot ar tuvējo Latvijas Universitātes mācību centru. Līdz ar to pēc pāris gadiem šī krastmala jau būšot gana pievilcīga, lēsa Ķirsis.

Vecrīgas pusē galvenā problēma esot satiksmes plūsma pa krastmalu, kas esot kā ūdens - ja kaut kur plūsmu aptur, tad tā jānovirza citur, lai neveidojas sastrēgumi.

Tāpēc aktīvi tiekot strādāts pie Austrumu maģistrāles pabeigšanas. Austrumu maģistrāle būs Rīgas centra apvedcelš. Jau tagad izveidots Daudersalas pārvads, bet šī gada beigās pabeigs austrumu maģistrāles posmu pie "Dominas" un Deglava tilta. Ar to brīdi kravas auto, kas pašlaik brauc gar Rīgas pili uz ostu, tiks novirzīti uz jauno maģistrāli.

Ja reiz kādai no amatpersonām ir aizdomas, ka Deglava tilts varētu būt bīstams, tas ir jāņem vērā. Uzskatu, ka Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža lēmums slēgt tiltu līdz Būvniecības valsts kontroles birojs sniegs savu atzinumu par tā stāvokli, ir pareizs.

Viņš ir augstākās raudzes profesionālis policijas darbā, turklāt pamatoti norāda, ka drošība ir svarīgāka par īslaicīgām neērtībām. Jau 2011. gadā medijos tika vēstīts, ka 100 Latvijas tilti atrodas kritiskā stāvoklī, trešdaļai nepieciešams kapitālais remonts. Tolaik eksperti pauda, ka, ja tos nesāks kapitāli pārbūvēt jau tūlīt pat, pēc diviem gadiem daudzi no šiem tiltiem būs jāslēdz ciet un jādomā par apvedceļiem. Šobrīd ir pagājuši vairāk nekā divi gadi un mēs saskaramies ar prognozēto.

Jāapzinās, ka tilti nav vienkārši pilsētvides sastāvdaļas – tie ir arī stratēģiski un militāri būtiski objekti, un ārkārtas situācijās to stāvoklis var būt izšķirošs. Mēs pārāk ātri aizmirstam traģēdijas, kas radušās tieši dažādu būvju sliktā vai neatbilstošā tehniskā stāvokļa dēļ. Tilti ir jāremontē pirms tie sabrūk. Domāju, liela daļa nemaz neapzinās, kādas sekas var radīt tilta brukšana. Piemēram, gadījumā, ja tilts vai tā daļa uzkrīt bīstamai kravai, kas tiek transportēta zem tilta, tā būtu traģēdija, nevis ar desmit upuriem, bet tūkstošiem, jo apkārt ir dzīvojamie rajoni.

Situācija ar bedrēm Rīgas ielās patlaban ir «štruntīga, pat ļoti štruntīga,» taču tas lielā mērā izskaidrojams ar ierobežotajiem finanšu līdzekļiem un to, ka galvaspilsētas dome vairākus gadus apzināti izvēlējās prioritāri tērēt naudu skolu, bērnudārzu un atpūtas objektu savešanai kārtībā, sociālajā tīklā «Facebook» paudis Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Galvaspilsētas domes priekšsēdētājs vairākkārt uzsver, ka viņam nav tiesību taisnoties par bedrainajām ielām, tomēr viņš norāda, ka pašreizējā situācija ir izskaidrojama ar kopējo pašvaldībai pieejamo līdzekļu apjomu un ar to, ka pa Rīgas ielām pārvietojas mašīnas no visas valsts, ne tikai no galvaspilsētas. «Līdz pat 40% [automašīnu galvaspilsētas ielās] nav no Rīgas. Un te ir būtisks moments autovadītājiem, kas maksā «ceļa nodokli». No 36 miljoniem [eiro], ko samaksā rīdzinieki, Rīgas budžets saņem aptuveni 10 miljonus. No «ceļa nodokļa», ko maksā visas pārējās valsts iedzīvotāji, Rīgas budžets nesaņem neko. Šo pieminu, ja mēs runājam par finanšu taisnīgumu,» norāda Ušakovs.

Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, elektroskrejriteni uzskata par izaicinājumu satiksmes drošībai. Lielākā daļa jeb 82% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka elektroskrejriteņi rada risku drošai satiksmei, informē Satiksmes ministrija.

Arī pasaulē tiek meklēti labākie risinājumi, kas katrā valstī ir atšķirīgi un tas ir jāņem vērā ceļotājiem, kas plāno pārvietoties ar skrejriteni ārvalstīs.

Satiksmes ministrijas tiešsaistē veiktajā aptaujā 82% respondentu norādījuši, ka elektroskrejriteņi rada papildu riskus satiksmes drošībai, savukārt 65% iedzīvotāju neuzskata elektroskrejriteni par drošu pārvietošanās līdzekli. Aptaujas rezultāti liecina, ka sabiedrības attieksme pēdējo divu gadu laikā nav būtiski mainījusies, jo 2019. gada pavasarī Latvijas Automoto biedrības (LAMB) veiktajā aptaujā 87% iedzīvotāju elektriskos skrejriteņus uzskatīja par draudu satiksmes drošībai.

Vienlaikus, palielinoties elektroskrejriteņu popularitātei, arvien vairāk iedzīvotāju raugās pozitīvi uz šī pārvietošanās līdzekļa iegādi un izmantošanu. Aptuveni 36% aptaujāto norādīja, ka jau izmanto vai arī plāno iegādāties elektroskrejriteni, un tas ir ievērojami vairāk nekā LAMB veiktajā aptaujā divus gadus atpakaļ, kad aptuveni 20% respondentu atzina, ka apsver šādu pārvietošanās iespēju.

Iestājoties gada tumšākajiem un aukstākajiem mēnešiem, divas reizes palielinājies pieprasījums pēc automašīnu tehniskās palīdzības apdrošināšanas, liecina Tele2 dati.

Iemesli tam ir arī tehnisko negadījumu skaita pieaugumus, jo saskaņā ar Latvijas Automoto biedrības (LAMB) sniegto informāciju, piemēram, pēdējo divu dienu laikā, kad Latvijā notiek intensīva snigšana, par 25% palielinājies automašīnu transportēšanas pieteikumu skaits, kas saistīts gan ar akumulatora bojājumiem, gan ar transportlīdzekļa noslīdēšanu no ceļa.

“Pašreizējā situācija ir visai klasiska, jo, mainoties gada laikiem un laika apstākļiem, palielinās dažādu tehnisko negadījumu skaits automašīnām. Piemēram, pēdējā mēneša laikā, saskaņā ar LAMB informāciju, tehniskās palīdzības pieteikumu skaits ir pieaudzis par 78%. Tas ir saistīts ne tikai ar automašīnu noslīdēšanu no ceļa un izvilkšanu no grāvja, bet arī problēmām ar riepām, elektroniku un durvju slēdzenēm, kas aizsalst un nobloķējas. Šādās situācijās automašīnu vadītāji ne vienmēr spēj tikt galā saviem spēkiem, tādēļ izmanto iespēju izsaukt tehnisko palīdzību uz ceļa,” atzīst “Tele2” apdrošināšanas pakalpojumu vadītājs Zemgus Eglītis.

Deglava tilta slēgšana ietekmē kurjerpasta pakalpojumu kompānijas City Express darbību, jo uzņēmums piedāvā kurjerpasta pasūtījumu piegādi jau tajā pašā dienā, stāsta kompānijas Korporatīvo klientu darījumu vadītājs Gints Grīnvalds.

Ātru piegādi šobrīd aizkavē piespiedu citu maršrutu izmantošana, ir traucēta klientu apkalpošana tieši tilta rajonā un ir izveidojušies jūtami sastrēgumi. Līdz ar to uzņēmums jau šobrīd ir piesaistījis papildu kurjerus un transporta vienības, lai varētu nodrošināt pasūtījumu piegādi iepriekšējā līmenī, kas, protams, rada papildus izmaksas, stāsta City Express pārstāvis.

«Par izmaksu pieauguma apjomu šobrīd grūti spriest, ņemot vērā, ka tilts tika slēgts tikai no šodienas, bet noteikti tāds būs. Papildus izmaksas noteikti neprasīsim segt mūsu klientiem, bet gan izmantosim iekšējos finanšu uzkrājumus neparedzētām situācijām, cerot, ka problēma tiks steidzami atrisināta. Kaut arī pasūtījumu piegāžu izpildīšanā ir jūtama ietekme, mēs jau esam izstrādājuši jaunu loģistikas plānu,» skaidro G. Grīnvalds.

Sastrēgumi, kas veidojas Deglava tilta slēgšanas rezultātā, protams, ietekmē DHL Express Latvia darbu, jo šo pārvadu izmanto ne viens vien no mūsu kurjeriem, norāda kompānijas Mārketinga un pārdošanas nodaļas vadītājs Artis Dekšenieks.

«Papildus, ņemot vērā citas satiksmes organizācijas izmaiņas pilsētā, mūsu kurjeriem ir uzmanīgāk jāplāno savi maršruti un aktīvāk jāseko informācijai par sastrēgumiem. Tomēr savu servisa līmeni turam un papildus resursus nepiesaistām. Par izmaksām un reaktīvām darbībām runāt ir pāragri, jo tilts tika slēgts tikai šodien,» viņš saka.

«Rezumējot, DHL solījumu klientiem pārvada slēgšana neietekmē; mēs monitorējam situāciju un strādājam ierastajā režīmā,» piebilst A. Dekšenieks.