Lai gan pārtraukta iepirkuma dēļ Salu tilta rekonstruētāja izvēle ieilgs, Rīgas dome sola, ka būvdarbi tiks sākti šogad; Pārdaugavā papildus notiks arī plaši ielu remontdarbi.
Gada sākumā izsludinātais konkurss par Salu tilta rekonstrukciju šomēnes tika pārtraukts, lai precizētu nolikumu, tikko izsludināts atkārtots iepirkums.
Ir izmaiņas
Uzņēmēji, kas ieinteresējušies par tilta rekonstrukciju, vētījot iepirkuma nolikumu, uzdevuši vairāk nekā 100 jautājumu. Apkopojot tos, departamenta speciālisti konstatējuši, ka ar nelieliem grozījumiem nolikumā nepietiks, tādēļ iepirkums pārtraukts un nolemts sludināt jaunu, lai izvairītos no pārmetumiem un aizdomām par to, ka nosacījumi sašaurina pretendentu loku vai pretendentu iespējas izpētīt iepirkuma objektu, skaidro Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. Krišjānis Peters. Viņš atzīst, ka uzņēmēju jautājumi ir pamatoti – kopš Salu tilta rekonstrukcijas projekta izstrādes pagājuši četri gadi, kopš tehnisko noteikumu saņemšanas – vēl vairāk, pa šo laiku tilta stāvoklis ir pasliktinājies, attīstījušās arī tehnoloģijas, kuras varētu izmantot darbos. Atkārtotu iepirkumu plānots izsludināt uz pilnu termiņu – 56 dienām –, kuru laikā visiem interesentiem būšot iespēja izpētīt piedāvājumu, ja būs kādi jautājumi, departaments kopā ar projekta autoru SIA L4 atbildēšot. Uzņēmēju interese par tilta rekonstrukciju ir liela, jautājumus iesniegušas septiņas, astoņas kompānijas, no kurām daļa gan ir materiālu un konstrukciju piegādātāji, nevis būvnieki, DB uzzināja Satiksmes departamentā. Lielākoties tās ir vietējās kompānijas.
Atbilst prioritātei
DB jau vairākkārt ziņojis, ka divu saistītu pirmās kārtas projektu – tiltu pār Daugavu un Mazo Daugavu renovācija un Salu tilta kompleksa Zaķusalas posma lietus ūdens novades un apgaismojuma renovācija – izmaksas tuvākajiem diviem gadiem tiek lēstas 21,3 milj. eiro apmērā. No tiem 2014. gadā plānotie izdevumi ir 9,96 milj. eiro lieli, bet vēl pēc gada – 11,38 milj. eiro lieli. Tiek cerēts, ka ap 70% finansējuma, kas nepieciešams Salu tilta rekonstrukcijai, tiks piesaistīts no ES fondiem, pārējais būs pašvaldības budžeta līdzekļi. Lai gan Satiksmes ministrijas augstākās amatpersonas jau iepriekš apliecinājušas, ka šim projektam vajadzētu piesaistīt ES līdzekļus, galīgais lēmums vēl nav pieņemts. Ministrijā DB norādīja, ka starp prioritārajiem virzieniem 2014. – 2020. gada ES fondu līdzekļu izmantošanai ir arī ilgtspējīga transporta sistēma. Tās ietvaros paredzēts specifiskais mērķis – «nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu», lai uzlabotu transporta infrastruktūras tehniskos parametrus un satiksmes drošību, samazinātu sastrēgumus uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērstu infrastruktūras pārrāvumus pilsētas maģistrālo ielu tīklā. Rīgas dome kā vienu no plānotajiem projektiem ir identificējusi Salu tilta rekonstrukciju. Satiksmes ministrija informējusi Finanšu ministriju, ka šā mērķa īstenošanas uzsākšanu plānots atbalstīt jau 2014.gada pirmajā pusgadā, tas ir, līdz visu 2014.–2020.gada ES fondu plānošanas perioda tiesību aktu izstrādes un spēkā stāšanās brīdim. Tiesa, kamēr Eiropas Komisijā nav saskaņoti nacionālā līmeņa plānošanas dokumenti, kas nosaka ES fondu investīciju veikšanas principus un atbalstāmās darbības, ir pāragri iezīmēt precīzu finansējumu konkrētiem projektiem.
Cer, ka pietiks
Jautāts, kas notiks ar rekonstrukcijas projektu, ja ES atbalsta intensitāte būs mazāka, nekā iecerēts, vai atbalsta nebūs nemaz, K. Peters norādījis, ka Rīgas dome šo projektu «noteikusi kā prioritāru, tas nekavēsies, jautājums, kādi finanšu līdzekļi tiks izmantoti – aizņēmums Valsts kasē vai kas cits».
Šobrīd arī neesot signālu, ka projekta realizācijas izmaksas būtiski atšķirsies no prognozētajām, precīzi gan to varēs zināt tikai pēc būvniecības konkursa noslēgšanās. No vienas puses, kā saka K. Peters, nevar izslēgt, ka izmaksas būs zemākas, jo projekts izstrādāts tā dēvētajos treknajos gados, no otras puses – neparedzētas izmaksas var slēpties konstrukcijās. Proti, tikai atsedzot visus brauktuves slāņus, būs iespējams novērtēt konstrukciju patieso stāvokli.
Būs sastrēgumi
Rekonstrukcija tiks veikta, neslēdzot satiksmi uz Salu tilta. «Rekonstrukciju paredzēts sākt no vidus, atstājot katrā virzienā divas malējās joslas. Mēs nevaram atļauties to slēgt,» pauž K. Peters. Lai gan tas ļautu paātrināt rekonstrukcijas darbus, citiem pilsētas tiltiem tiktu uzlikts pārāk liels slogs, turklāt ir neiespējami pārvietot sabiedriskā transporta kustību – Salu tiltu šķērso trolejbuss. Departamentā lēš, ka braucēji no Bauskas puses aktīvāk izmantos Dienvidu tiltu bet braucējiem no Jūrmalas, būs jāizvēlas braukt pa Salu tiltu vai Vanšu tiltu.
Būvēsies Pārdaugavā
Sastrēgumus radīs arī šogad paredzētā ielu rekonstrukcija Pārdaugavā. No 15 ielām, kur šogad paredzēts atjaunot segumu, 14 atrodas Pārdaugavā, liecina Rīgas domes Satiksmes komitejā akceptētais ielu saraksts. «Mēs iesim pēc rajonu principa, nevis pa mazam fragmentiņam pa visu Rīgu. Tas ir loģiski no uzņēmēju viedokļa – tehnika koncentrējas vienā vietā. Turklāt viens vesels Rīgas rajons vienā Daugavas pusē būs būtiskāk saremontēts, cilvēki arī jutīs, ka situācija ir uzlabojusies,» skaidro K. Peters.
Departamentā izstrādāta četru gadu programma, kas sadalīta pa rajoniem – Pārdaugava, centrs, Vidzeme, Austrumi, Ziemeļi. Četru gadu laikā paredzēts rekonstruēt 48 ielas, ik gadu tam atvēlot ap 7 milj. eiro. Departamentā norāda, ka šī summa ļauj veikt nopietnākus darbus, jo iepriekš gadā šiem mērķiem bija atvēlēti ap 5,7 milj. eiro (4 milj. Ls) gadā. Kopumā gan ielu seguma atjaunošanai Rīgā būtu nepieciešami ap 100 milj. eiro. Tad gadā varētu atvēlēt pat ap 30 milj. eiro, kas uzreiz dotu būtisku uzlabojumu. Lielāku summu gadā gan nevajadzētu, jo visas Rīgas ielas nevar remontēt vienlaikus, tam būvniekiem nepietiktu kapacitātes, kas savukārt nelabvēlīgi ietekmētu būvniecības izmaksas.
Drīzumā Rīgas domei būs jāķeras klāt arī aizvadītajos gados uzbūvēto lielo satiksmes objektu seguma atjaunošanai. Proti, ideālā gadījumā asfalts būtu jāmaina ik pa 5–6 gadiem, uz ielām ar zemāku intensitāti – ik pa 10 – 12 gadiem. Lai nesāktu bojāties konstrukcijas, drīzumā būs jārod līdzekļi, piemēram, Gustava Zemgala gatves pārvada vai Dienvidu tilta pieeju asfaltēšanai.
Kopumā ceļu uzturēšanai šogad atvēlēti 15,2 milj. eiro, rekonstrukcijai un būvniecībai – 23 milj. eiro. Šogad paredzēta arī Rīgas lielās sāpes – lietus ūdens kolektoru – izbūve un rekonstrukcija, piemēram, Krasta ielā, Bolderājā, Ulmaņa gatvē, lai izveidotu pieslēgumu P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas lietus ūdens kanalizācijas kolektoram. Tas kopumā izmaksās vairāk nekā 3,6 milj. eiro.