Rīgas domes Satiksmes departaments veiks brūkošo Vanšu tilta kāpņu pilnīgu pārbūvi, kas varētu izmaksāt aptuveni 100 000 eiro, šodien nolēma Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja.
Pašvaldība lēš, ka kāpņu pārbūves projektēšana varētu aizņemt četrus līdz sešus mēnešus, bet pati pārbūve - trīs līdz četrus mēnešus. Pēc Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīla Jakrina teiktā, kāpņu pārbūves projekta izstrāde varētu izmaksāt aptuveni 10 000 eiro, bet pati pārbūve - aptuveni 100 000 eiro. Precīzas projekta izmaksas būs skaidras tikai pēc būvprojekta izstrādes.
Jakrins deputātiem pastāstīja, ka, balstoties uz SIA Inženierbūve steidzamības kārtā veikto ekspertīzi par tilta kāpņu tehnisko stāvokli, departaments situācijas risināšanai saredz trīs iespējamos variantus - remontēt kāpnes ierasto uzturēšanas darbu laikā, veikt pilnīgu kāpņu pārbūvi, izstrādājot atsevišķu būvprojektu, vai arī veikt kāpņu pārbūvi kopā ar visa Vanšu tilta rekonstrukciju, kas tiek plānota nākamgad.
Jakrins solīja, ka mēneša laikā tiks sākta arī visa Vanšu tilta renovācijas projektēšana.
Deputāti ilgstoši diskutēja gan par tilta stāvokli, gan par tā apsaimniekošanu, gan par izkaisītā sāls daudzumu, gan par kopumā Rīgas pilsētā esošo tiltu un satiksmes pārvadu stāvokli.
Deputāts Vilnis Ķirsis (V) interesējās par to, kā Vanšu tilts vispār tik sliktā stāvoklī nonācis. Jakrins skaidroja, ka tilts celts 1981.gadā, un 1990.gados gan līdzekļu trūkuma dēļ, gan vēlāk finanšu krīžu iespaidā ieguldījumi satiksmes infrastruktūrā neesot bijuši pietiekami ne tikai Rīgā, bet Latvijā kopumā. «Situācija ir bijusi zināma gana ilgstoši un inspekcijas atbilstoši valsts standartiem ir veiktas regulāri. Kopumā nesošo konstrukciju un balstu stāvoklis ir labs, bet šie kosmētiskie elementi, arī kāpnes, ir nokalpojuši savu laiku. Turklāt tās nav uzbūvētas atbilstoši sākotnējam projektam un būvniecības laikā mums nezināmu iemeslu dēļ monolīta konstrukcija ir aizstāta ar vienkāršu konstrukciju,» stāstīja Jakrins.
Arī Rīgas tehniskās universitātes profesors un SIA Inženierbūves valdes priekšsēdētājs Ainārs Paeglītis, kura uzņēmums ir regulāri veicis Vanšu tilts padziļinātās pārbaudes, apstiprināja, ka tilts ticis regulāri inspicēts. «Gadu laikā Vanšu tilta konstrukcijas ir papildināts ar stingrības ribām un pārklātas ar krāsu, kas neļauj veidoties korozijai un veikti citi drošības un apkopes pasākumi. Šis tilts nav bīstams kustībai, jo korozija tā iekšienē iekļuvusi nav un arī tilta maksimālā slodze ir lielāka nekā tā reālajā dzīvē tiek izmantota,» sacīja Paeglītis.
Profesors pastāstīja, ka panelis, kas nokrita no kāpnēm, bijis 37 gadus vecs, un stiegras, uz kurām tas turējies, «savu ir nokalpojušas». Taču pašas kāpnes kā konstrukcija esot drošas un pa tām droši varot staigāt. Viņš norādīja, ka arī paša tilta gan tērauda, gan dzelzsbetona daļā daži posmi ir nolietojušies un tos nepieciešams atjaunot, taču tas neapdraudot tilta konstrukciju, kura ir darbspējīga, līdz ar to kopumā tilts esot apmierinošā stāvoklī.
Deputāts Juris Pūce (LA) interesējās, kas darīts, lai novērstu iepriekšējās pārbaudēs konstatēto koroziju un citus defektus. Satiksmes departamenta pārstāvis Edmunds Valpēters skaidroja, ka 2016.gadā tika demontēti atsevišķi kāpņu elementi, kā arī esot pastiprināti sekots līdzi to stāvoklim. Tāpat Pūce jautāja, vai visiem tiltiem un pārvadiem, kuru kopumā Rīgā ir vairāk nekā 130, tiek ievērots pārbaužu grafiks. Valpēters atbildēja, ka neviena tilta pārbaudes grafiks kavēts nav.
Valpēters pastāstīja, ka sliktā stāvoklī šobrīd ir 13 objekti vai atsevišķi to elementi - Brasas, Deglava, Vanšu un Zemitāna tilti, satiksmes pārvadi Lucavsalā, uz Salu tilta, Zaķusalā un citur, taču piebilda, ka lielākajai daļai šo objektu šajā gadā vai nākamajos divos gados tiks sākta rekonstrukcija. Valpēters norādīja, ka neviens no tiltiem nav tik kritiskā stāvoklī, lai pa viņu nevarētu pārvietoties, visi tie ir funkcionētspējīgi un «sliktais stāvoklis» nozīmē, ka tuvākajā laikā tiem vienkārši nepieciešami dažāda apmēra remontdarbi. Jakrins piebilda, ka puse no šiem objektiem ietilpst Salu tilta kompleksā, kuri šogad tiks atjaunoti.
Savukārt deputāts Juris Jurašs (JKP) pauda viedokli, ka, veicot padziļinātās tilta ekspertīzes, būtu nepieciešams piesaistīt citu pašmāju vai ārvalstu firmu ekspertus, nevis turpināt to uzticēt Inženierbūvei. Valpēters atbildēja, ka pretendents vienmēr ticis izvēlēts iepirkuma procedūras gaitā, līdz ar ko viņi neesot tiesīgi pateikt - «mēs tevi negribam, gribam citu firmu», ja tā tiek atzīta par piemērotāko.
Debašu sadaļā komitejas vadītājs Vadims Baraņņiks (S) pauda viedokli, ka tilts ir nokalpojis 37 gadus un ir pienācis laiks tā kapitālajam remontam, kas esot loģiski, jo reti kura «mašīna» kalpojot tik ilgi. Viņš arī sacīja, ka esot nepamatoti runāt par to, «ka nekas netiekot darīts», jo gan eksperti, gan departaments ir apliecinājis, ka pārbaudes veic, tiltus uztur un arī tagad ir izstrādājuši skaidru nākotnes darbības plānu.
Jautājuma skatīšanas laikā Juris Pūce bija iesniedzis priekšlikumu uzdot Satiksmes departamentam nekavējoties nodrošināt visu Rīgas tiltu un pārvadu ārpuskārtas tehnisko ekspertīzi, lai novērtētu to drošību un sniegt informāciju par ekspertīžu rezultātiem. Koalīcijas pārstāvis Vadims Faļkovs (S) vēlējās precizēt, par kuru laika posmu Pūce īsti gribot atskaiti, jo vairāki pārvadi ir būvēti pat pirms simts gadiem. Pūce paskaidroja, ka grib informāciju par laika posmu kopš pēdējās veiktās pārbaudes.
Rezultātā deputāti vienojās atbalstīt Pūces priekšlikumu un atbalstīt Satiksmes departamenta izvēlēto variantu. Opozīcija balsojumā atturējās.
#1/4
#2/4
#3/4
