Vanšu tilta kapitālie remontdarbi varētu sākties tikai rudenī, jo līdz tam ir jāpabeidz Salu tilta remontdarbu otrais posms, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

FOTO: Vanšu tilta defekti

Viņš stāstīja, ka Rīgā Vanšu un Salu tilti ir divi lielākie, Salu tilts bija vissliktākajā stāvoklī, tāpēc bija nolemts saremontēt to un pēc tam remontdarbus sākt Vanšu tiltam. Rīgas mērs pieļāva, ka tie varētu sākties rudenī.

Vanšu tilta remontus būs jāveic par savu naudu.

«Atšķirībā no Salu tilta, kur mums remontdarbiem izdevās piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, Vanšu tilta remontus būs jāveic par savu naudu un tie noteikti būs līdz 10 miljoniem eiro vērti,» sacīja Ušakovs.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) ieskatā Vanšu tilta daļēji nobrukušo kāpņu, kā arī kāpņu, kas atrodas krastmalas pusē, turpmāka ekspluatācija nav pieļaujama, informēja BVKB pārstāve Elīna Korba.

Rīgas domes Satiksmes departaments izsludinājis iepirkumu par Vanšu tilta pārbūves būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā informācija.

Pieteikumus pretendenti var iesniegt līdz 28.novembrim.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola, prakse liecina, ka būvprojekta izstrāde ilgst aptuveni vienu līdz pusotru gadu, kas nozīmē, ka tilta pārbūves darbi varētu sākties ne ātrāk kā 2020.gadā. Tilta pārbūves izmaksas būs zināmas tikai pēc būvprojekta izstrādes.

Vanšu tilts atklāts 1981.gadā un kopš tā laika pilnīgu atjaunošanu nav pieredzējis. Pirmais iepirkums par būvprojekta izstrādi tika izsludināts jau 2016.gadā, bet tas beidzās bez rezultātiem, jo iepirkuma laikā konstatēts, ka nepieciešams mainīt projektēšanas uzdevumu.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pavasarī Vanšu tiltam daļēji nobruka ar vienām kāpnēm saistītās konstrukcijas. Konstrukcijas nobrukušas pie kāpnēm, kas no Vanšu tilta ved lejā uz 11.novembra krastmalu. Balstoties uz Būvniecības valsts kontroles birojs norādījumiem, kopš tā laika kāpnes ir norobežotas.

Saistībā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi nedēļas nogalē pilsētā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 18. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala, informē Rīgas domē.

No 18. maija plkst. 20.00 līdz 21. maija plkst. 6.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm un operatīvo transportu). Tostarp apstāties un stāvēt šajā posmā transportlīdzekļiem būs aizliegts jau no 17. maija plkst. 20.00.

19. maijā no plkst. 9.30. līdz plkst. 11.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Ģimeņu skrējiena laikā, kurš notiks pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Eksporta iela–Muitas iela–Citadeles iela–Krišjāņa Valdemāra iela–Vanšu tilts–apgriešanās pretī Ķīpsalas ielai–Vanšu tilts–Krišjāņa Valdemāra iela–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Brīvības iela–Brīvības pieminekļa laukums (apgriešanās)–Kaļķu iela–11.novembra krastmala (finišs).

Neskatoties uz Vanšu tilta fizisku apsardzi, šorīt kādam 24 gadus vecam vīrietim izdevies uzkāpt tilta vantīs līdz pat tilta pilona augšējai daļai, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Šis incidents noticis tikai aptuveni diennakti pēc iepriekšējā gadījuma, kad kāds 1986.gadā dzimis vīrietis naktī uz svētdienu pēc strīda ar draudzeni uzkāpa Vanšu tilta virsotnē.

Šorīt izsaukums VUGD saņemts plkst.5.53. Ierodoties notikuma vietā, glābēji konstatējuši, ka kāds jauns vīrietis uzrāpies jau aptuveni 70 metru augstumā, kas ir pārāk liels augstums, lai kāpēju noceltu ar autopacēlāja palīdzību.

Jaunais vīrietis turpinājis rāpties pa vantīm arvien augstāk. Lai netērētu laiku, glābēji izzāģējuši tilta pilona durvis, kas tika aizmetinātas pēc nedēļas nogalē notikušā incidenta, un devušies uz pilona augšējo daļu.

Atbildīgs par piedāvāto risinājumu ar slīdošo pārklājumu noklāt Vanšu tilta vantis bijis bijušais Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītājs Edgars Strods, bet par kontroli – bijušais departamenta vadītāja vietnieks Andris Binde, bet viņi abi vairs departamentā nestrādājot Twitter raksta Rīgas mērs Nils Ušakovs, piebilstot, ka reorganizācija departamentā turpinās

Mēra pārstāve Anna Kononova DB norādīja, ka pēc tam, kad vantis tika apstrādātas ar slīdošo pārklājumu, tika izveidots pārbaužu grafiks. Pēdējā pārbaude veikta aprīlī, un to vēl kontrolējis A. Binde, kas tanī pašā mēnesī savu amatu atstājis. A. Kononova norāda, ka, spriežot pēc ziņojuma, aprīlī viss bijis kārtībā.

E.Strods šā gada februārī pārtrauca darbu un kļuva par pašvaldības SIA Rīgas ūdens valdes locekli, jauns vadītājs departamentam netiek meklēts, un to vada direktora pienākumu izpildītājs Vitālijs Reinbahs, raksta Leta. Satiksmes departamenta darbu pārraugošās Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks ar situāciju departamentā esot apmierināts - darbs tiek organizēts labi, cilvēki strādā un neesot vajadzības ko mainīt.

Lai novērstu negadījumus Vanšu tilta ekspluatācijā, lemts slēgt tilta kāpnes Daugavas labajā pusē, vienlaikus daļēji ierobežojot arī gājēju plūsmu zem Vanšu tilta, 11.novembra krastmalā, informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Satiksmes departamentā informēja, ka no Vanšu tilta kāpnēm (lejteces pusē, labajā krastā) vakar ap plkst.16 atdalījās un nokrita kāpņu margu sānu nosedzošais dzelzsbetona bloks. Kāpņu sānu bloks ar kāpņu konstrukciju ir savienots ar metāla ieliekamajām detaļām un savā starpā sametināts. Ilgstošas ekspluatācijas gaitā mezgls ir korodējis un straujas gaisa temperatūras izmaiņu dēļ (dažu stundu laikā temperatūra izmainījās no mīnus 15 grādiem pēc Celsija līdz nullei grādiem), mezgls zaudēja savu noturību un lielā pašsvara dēļ atdalījās no kāpņu konstrukcijas.

Lai noteiktu faktisko kāpņu konstrukcijas stāvokli un turpinātu kāpņu ekspluatāciju, Satiksmes departaments steidzamības kārtā veic kāpņu konstrukcijas tehnisko inspekciju.

Žogi autoceļu malās pilnībā nepasargās autovadītājus no sadursmēm ar dzīvniekiem, komentējot aizvadīto svētku brīvdienās notikušo traģisko ceļu satiksmes negadījumu uz Valmieras šosejas, kad vieglā automašīna sadūrās ar alni, atzina VAS «Latvijas valsts ceļi» pārstāvji.

Pēc «Latvijas valsts ceļu» pārstāves Annas Kononovas paustā, nav tādu risinājumu, kas ļautu pilnībā novērst iespēju dzīvniekiem nokļūt uz ceļa.

«Latvijas valsts ceļu» pārstāve atzīmēja, ka dažādās pasaules valstīs šī problēma tiek risināta atšķirīgi, tostarp arī Baltijas valstīs pieejas atšķiras. Igaunijā gar valsts ceļiem dzīvnieku žogi ir uzstādīti 12 kilometru garumā, Lietuvā - vairāk nekā 650 kilometru garumā, bet Latvijā šādi žogi ir uzstādīti gar trim galvenās nozīmes valsts ceļiem posmos ar kopējo garumu virs 60 kilometriem.

Dzīvnieku žogi Latvijā ir uzstādīti uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļa posmā, atsevišķās vietās uz Bauskas šosejas (A7) un uz autoceļa Tīnūži-Koknese (P80), bet ne visā tā garumā. Šie žogi uzstādīti Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanas laikā no 2006. līdz 2013.gadam. Žogi ir uzstādīti vietās, kur ceļš robežojas ar mežu un ir liela varbūtība, ka dzīvnieki varētu iznākt uz ceļa. Dzīvnieku žogus 10,775 kilometru garumā plānots uzstādīt arī uz topošā Ķekavas apvedceļa, kā arī uz tā paralēlajiem ceļiem gandrīz viena kilometra garumā.

Rīgas domes Satiksmes departaments veiks brūkošo Vanšu tilta kāpņu pilnīgu pārbūvi, kas varētu izmaksāt aptuveni 100 000 eiro, šodien nolēma Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja.

Pašvaldība lēš, ka kāpņu pārbūves projektēšana varētu aizņemt četrus līdz sešus mēnešus, bet pati pārbūve - trīs līdz četrus mēnešus. Pēc Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīla Jakrina teiktā, kāpņu pārbūves projekta izstrāde varētu izmaksāt aptuveni 10 000 eiro, bet pati pārbūve - aptuveni 100 000 eiro. Precīzas projekta izmaksas būs skaidras tikai pēc būvprojekta izstrādes.

Jakrins deputātiem pastāstīja, ka, balstoties uz SIA Inženierbūve steidzamības kārtā veikto ekspertīzi par tilta kāpņu tehnisko stāvokli, departaments situācijas risināšanai saredz trīs iespējamos variantus - remontēt kāpnes ierasto uzturēšanas darbu laikā, veikt pilnīgu kāpņu pārbūvi, izstrādājot atsevišķu būvprojektu, vai arī veikt kāpņu pārbūvi kopā ar visa Vanšu tilta rekonstrukciju, kas tiek plānota nākamgad.

Uz Augusta Deglava tilta un Vanšu tilta tiks ierīkotas velojoslas, otrdien žurnālistiem norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Ušakovs un Rīgas domes Satiksmes departamenta vadība šodien apsekoja Augusta Deglava tilta pārbūves darbus. Pārbūvi par 4,27 miljoniem eiro veic AS «Kauno tiltai». Šoruden uzņēmums apņēmies sakārtot to tilta daļu, kas saistīta ar ietvju un velojoslu izbūvi, bet pavasarī - turpināt braucamās daļas pārbūvi. Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, transporta joslas sāks pārbūvēt jau šogad.

Patlaban no veicamo darbu apjoma ir izpildīti aptuveni 25%. Kopumā objektam paredzēts veikt pārvada laidumu un balstu konstrukciju remontu, jaunu deformācijas šuvju izbūvi, jaunu drošības barjeru un ietvju margu konstrukciju izbūvi uz pārvada, vājstrāvas tīklu un apgaismojuma pārbūvi, kā arī braucamās daļas atjaunošanu.

Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments izsludinājis atklātu konkursu par Jorģa Zemitāna tilta pārbūvi un apspriedi ar piegādātājiem par Vanšu tilta būvprojekta izstrādi, pārbūvi un autoruzraudzību.

Atklāta konkursa kārtībā plānots atrast būvnieku, kurš veiks Jorģa Zemitāna tilta pārbūvi. Darbus plānots sākt šī gada būvsezonas ietvaros. Darbu izpildei plānots atvēlēt astoņpadsmit mēnešus. Plānots, ka finanšu avots būvniecības realizācijai, tiks saņemts no pašvaldības budžeta un investīciju programmas.

Šobrīd arī ir izsludināta apspriede ar piegādātājiem projektam “Vanšu tilta būvprojekta izstrāde, pārbūve un autoruzraudzība”. Apspriedes mērķis ir nodrošināt ieinteresēto piegādātāju iespējas iepazīties ar plānotā iepirkuma pamatnosacījumiem un sniegt priekšlikumus iepirkuma dokumentācijas pilnveidei. Iepirkumu plānots izsludināt pēc apspriedes noslēgšanās un saņemto priekšlikumu izskatīšanas.

Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

Rīgā tiek uzsākta jaunā Rail Baltica tilta izbūve, informē pilnsabiedrība BERERIX.

Turpinot Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvi, būvniecību veic pilnsabiedrība BERERIX, būvuzraudzību nodrošina Egis-Deutche Bahn. Tilta būvniecības darbi sākti ar divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā, pavasarī būvēs pirmo balstu ūdenī.

Šis būs dzelzsbetona tilts arhitektoniski slaidām un skaistām līnijām. Vienlaikus tilts vizuāli nemainīs Rīgas panorāmu un neaizēnos esošo tiltu. Jaunā tilta balsti ūdenī atradīsies tieši pretī tilta balstiem, neradot jaunus ierobežojumus Daugavas kuģojamībai.

“Tilta būvniecība ir nākamais nozīmīgais izbūves posms Rīgas centra savienošanai ar lidostu, kuru jāsāk, lai Rail Baltica nodrošinātu pasažieru pārvadājumus 2030. gadā. Esošā dzelzceļa tilta kapacitāte nodrošināt pasažieru un kravu plūsmas ir tuvu maksimumam, un nepieciešams jauns tilts,“ skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Tilta būvprojekts ir lielisks apliecinājums inženieru spējai atrisināt vissarežģītākos uzdevumus – apvienot dzelzceļa infrastruktūrai nepieciešamās slodzes un izturību ar UNESCO vēsturiskā centra prasībām.”

Rīgas pašvaldības šovasar izsludinātajā atklātajā iepirkuma konkursā Joŗģa Zemitāna tilta pārbūvei pieteikušies četri pretendenti, savukārt konkursu Vanšu tilta pārbūvei plānots izbeigt bez rezultāta un izsludināt jaunu iepirkumu, informē Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.

Jorģa Zemitāna tilta pārbūves darbus plānots sākt šajā būvsezonā un darbu izpildei atvēlēt 18 mēnešus no būvdarbu sākšanas brīža.

Kā informē pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange, konkursā uz Vanšu tilta pārbūvi pieteicies tikai viens pretendents ar neatbilstoši dārgu piedāvājumu. "Tāpēc šo iepirkumu pārtrauksim un tiks izsludināts jauns konkurss, iestrādājot noteikumos iespējas pieteikties plašākam pretendentu lokam," norāda J.Lange.

Vanšu tilta pārbūvi plānots veikt pēc būvniecības veida "projektē un būvē", kas paredz projektēšanas darbu un būvdarbu apvienošanu. Attiecīgi Vanšu tilta projektēšanu un būvniecību veiktu viens būvnieks, kas tiktu izraudzīts atklāta konkursa kārtībā. Līguma izpildes termiņš šobrīd ir provizorisks, nosakot, ka būvprojekta izstrādei atvēlētais laiks ir ne ilgāks kā divpadsmit mēneši, savukārt būvdarbu izpildes termiņš - ne vairāk kā divdesmit četri mēneši.

No 126 Rīgas tiltiem, pārvadiem, estakādēm un tuneļiem sliktā stāvoklī patlaban ir viens, 99 apmierinošā, 25 labā, bet tikai viens teicamā stāvoklī, aģentūrai LETA skaidroja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Balstoties uz šo objektu stāvokļa novērtējumu galvenajās inspekcijās, kas notiek reizi piecos gados, sliktā stāvoklīpatlaban ir tikai satiksmes pārvads pār dzelzceļu pie Brasas stacijas. Departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola aģentūrai LETA norādīja, ka šobrīd ir izsludināts iepirkums par pārvada pārbūves būvdarbiem.

Savukārt kā apmierinošs novērtēts 99 Rīgas tiltu un pārvadu stāvoklis. Kā skaidroja departamentā, «apmierinošs» nozīmē to, ka tilta stāvoklis no nestspējas viedokļa ir drošs, bet tā ilgmūžības saglabāšanai jānovērš konstatētie defekti. Tāpēc atsevišķiem objektiem, kuru stāvoklis ir apmierinošs, patlaban tiek izstrādāti atjaunošanas būvprojekti.

Otrs lielākais apsardzes uzņēmums Latvijā Grifs AG aicinājis Rīgas domi turpmāk iepirkumos ievērot godīgas konkurences principus, kas nerada aizdomas par korupcijas riskiem pašvaldībā.

Tāpat Grifs AG pieprasījis atsaukt Rīgas tiltu paziņojumus, kuros norādīts, ka SIA Rīgas tilti aicinājusi četrus lielākos drošības nozares uzņēmums iesniegt savu piedāvājumu Vanšu tilta apsargāšanā.

Šis drošības biznesa uzņēmuma Grifs AG paziņojums saistīts ar radušos neizpratni par pašvaldības kompānijas Rīgas tilti publiskajiem paziņojumiem, ka ceļu būves kompānija meklē Vanšu tilta apsardzes nodrošinājumu, jo uzņēmums solīto uzaicinājumu iesniegt savu cenu piedāvājumu nav saņēmis.

Uzņēmums Rīgas tilti paziņojis, ka ir nosūtījis četrām lielākajām apsardzes firmām lūgumu sniegt savus piedāvājumus par Vanšu tilta apsardzes nodrošinājumu. Uzņēmuma Grifs AG vadība apstiprina, ka uzņēmums nav saņēmis uzaicinājumu sniegt cenu piedāvājumu par tilta apsardzes nodrošināšanu.

SIA «Inženierbūve» veiktās Zemitāna tilta kāpņu inspekcijas rezultāti uzrāda, ka kāpņu stāvoklis no nestspējas viedokļa ir pietiekams gājēju slodzes uzņemšanai, bet ir neapmierinošs kāpņu margu stāvoklis, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Satiksme departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Līdz ar to departaments uzdevis pilnsabiedrībai «Daugavas labā krasta uzturētājs», kas nodrošina transporta būvju ikdienas uzturēšanu, norobežot bīstamās zonas un veikt atsevišķu bīstamo konstrukciju demontāžu, kas jau esot izdarīts. Papildus tiek plānota norobežojumu uzstādīšana uz kāpnēm, lai norobežotu gājēju piekļūšanu kāpņu margām.

Tilta pēdējā speciālā inspekcija tika veikta 2016.gadā, kuras laikā konstatēts, ka tiltu drīkst ekspluatēt ar ikdienas satiksmes slodzēm. Kā pauž departaments, inspekcijas slēdzienā tika norādīti bojājumi, kurus nenovēršot, samazināsies tilta kalpošanas laiks vai pazemināsies satiksmes drošība, taču lai novērstu konstatētos defektus, nodrošinātu tilta ilgmūžību un garantētu drošu satiksmi, nepieciešams izstrādāt tilta atjaunošanas būvprojektu.

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Salu tilta rekonstrukcijas darbi, kas saistīti ar satiksmes ierobežojumiem, tiks sākti pēc Jāņiem, šodien pastāstīja Salu tilta rekonstrukcijas darbu būvuzraugs, Rīgas domes Satiksmes departamenta būvdarbu vadības nodaļas vadītājs Uģis Broža.

Precīzs būvdarbu sākšanas datums pagaidām gan netiek nosaukts, norādot, ka ir sākti sagatavošanās darbi un vispirms jāizveido būvdarbiem nepieciešamā infrastruktūra.

Salu tilta rekonstrukcijas darbi tiks organizēti trīs posmos, nepārtraukti nodrošinot satiksmi vismaz divās joslās katrā virzienā. Būvdarbu pirmajā posmā tiks slēgtas abas vidējās joslas, pēc tam tiks slēgtas divas joslas virzienā uz Pārdaugavu, bet trešajā posmā rekonstruēs atlikušās divas malējās joslas virzienā uz centru.

Būvdarbu laikā tiks nodrošināta nepārtraukta kustība arī gājējiem un velosipēdistiem. Rekonstrukcijas gaitā gājēju tuneļos tiks ierīkots apgaismojums, videonovērošana, bet sienas pārklātas ar antigrafiti pārklājumu.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts policijas darbiniekiem īsi pēc plkst. 8 izdevies pierunāt cilvēku, kurš šorīt rāpās Vanšu tilta vantīs, iekāpt pacēlāja grozā, pēc kā viņš nogādāts drošībā. Personas šai rīcībai motivāciju skaidrosim izmeklēšanā.

Kā ziņots, trešdienas rītā ap plkst.7 kāds cilvēks rāpjas Vanšu tilta vantīs, vēsta aculiecinieki. Notikuma vietā ieradusies policija. Kā ziņoja Rīta Panorāma, vēl ap plkst .7:50 nebija zināms, kādēļ cilvēks rāpjas vantis.

Kā informēja Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis, uz tilta bija ierobežota satiksme abos kustības virzienos. Pēc Sadovska teiktā, katrā virzienā satiksme tiek nodrošināta pa vienu satiksmes joslu.

Aculiecinieki stāsta, ka uz Vanšu tilta un tā apkārtnē ir sākuši veidoties sastrēgumi.

Ap plkst.7.15 pārgalvis bija ticis aptuveni ceturdaļā no vanšu garuma.

Vanšu tilta apsaimniekošanu veic SIA Rīgas tilti, kas 2012. gada vasarā vantis apjoza ar dzelkšņu stieplēm, lai apgrūtinātu kāpšanu. Rīgas tiltu valdes priekšsēdētājs Albīns Jasaitis norādīja, ka tilta vanšu drošība jau kopš pagājušā gada nodota policijai, kas uzstādījusi videonovērošanas kameras. «Jautājums, kāpēc policija šo cilvēku nepamanīja,» piebilda A. Jasaitis.

Pēc šodienas traģēdijas, kad Vanšu tiltā uzkāpušais vīrietis nokrita uz trolejbusa vadiem, iespējams, tiks atlaistas kādas Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonas.

Par to savā Twitter kontā paziņojis Rīgas pašvaldības vadītājs Nils Ušakovs.

2009. gadā, ņemot vērā, ka pārgalvji nerimstas kāpt Vanšu tilta vantīs, Rīgas dome lēma tās noziest ar vielu, kas rāpšanos tilta vantīs krietni apgrūtinās. Tā bija speciāla bieza, bet lipīga krāsa, kas tiek izmantota arī Sanfrancisko tilta ieziešanā un augstceltnēs Dubajā. Smērviela esot bijis pats lētākais variants, kas izmaksājusi 1,5 tūkst. Ls, kā arī neietekmēja Vanšu tilta izskatu, pirms trim gadiem pauda Satiksmes departamenta pārstāvji.

Satiksmes departaments ir veicis preventīvos pasākumus Vanšu tilta slīdības nodoršināšanā - šā gada aprīlī tika veikta tilta apsekošana, kurā lemts, ka vantis nav atkārtoti jānokrāso ar speciālo krāsu, Db.lv norādīja departamenta pārstāve Ilze Dišlere. Aprīlī jau ir bijis gadījums, kad kāds cilvēks centās uzkāpt pa tilta vantīm, tomēr viņam tas nav izdevies. I. Dišlere Satiksmes departmenta vārdā norādīja, ka, iespējams, šis kāpējs ir bijis izveicīgāks vai arī vantis kļuvušas neslidenas dabas apstākļu - putekšņu vai putekļu dēļ, tādēļ viņam izdevies tajās uzkāpt. Vanšu tilta krāsas atjaunošana izmaksā tūkstoti latu.

Patlaban paveikti vairāk nekā puse no plānotajiem Salu tilta remontdarbiem un pilnībā renovēto tiltu satiksmei varēs atklāt jau šā gada beigās. Plānots, ka pēc mēneša – 5. jūlijā jau varēs pārslēgt satiksmi pa jaunizbūvētajām joslām centra virzienā un uzsākt pēdējo posmu – tilta remontdarbus malējās joslās virzienā uz Pārdaugavu.

Klātienē vērojot remontdarbu gaitu, Rīgas mērs Nils Ušakovs norādīja, ka pēc tilta renovācijas gājējiem un velobraucējiem būs daudz drošāka pārvietošanās: ietvju tuneļi būs apgaismoti, tiks uzstādītas video novērošanas kameras, kā arī policijas patruļas veiks regulāru apsekošanu. Lai nodrošinātu pieejamību, uz tilta pie sabiedriskā transporta pieturvietām izbūvēs īpašas nobrauktuves.

Patlaban paveikti vairāk nekā puse no plānotajiem darbiem. Tilta malējām joslām virzienā uz centru demontēts asfaltbetona segums līdz tilta nesošajām konstrukcijām, tiek mainītas tehniskās ietves, tilta margas un apgaismojuma stabi. Ietvju tuneļos veikta seguma nomaiņa, griestu un sienu remonts, kā arī atsevišķos posmos tuneļa krāsošana. Plānots, ka pēc mēneša – 5. jūlijā jau varēs pārslēgt satiksmi pa jaunizbūvētajām joslām centra virzienā un uzsākt pēdējo posmu – tilta remontdarbus tilta malējās joslās virzienā uz Pārdaugavu. Līdz šim ir izbūvētas divas vidējās braukšanas joslas, pa kurām patlaban novirzīta satiksme virzienā uz centru.

Pēc pārbūves atklāts vēsturiskais tilts pār Gauju Strenčos uz reģionālā autoceļa Smiltene-Strenči (P25), informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Tilts uzbūvēts 1909.gadā un ir viens no vecākajiem daudzlaidumu dzelzsbetona tiltiem Baltijas valstīs. Tērauda siju laidumi ar koka klājumu, kas 1929.gadā bija piebūvēti papildus, tagad ir pārbūvēti par dzelzsbetona laidumiem. Uz tilta brauktuves visā garumā ieklāts vēsturiskais laukakmens bruģis, kas bija saglabājies zem ceļa seguma.

Tilta pārbūve sākās 2021.gada vasarā. Tika nojaukti abi tērauda siju laidumi un koka brauktuve, kā arī krasta balsts Strenču pusē un daļēji upes balsts tam līdzās. Tilta dzelzsbetona laidumiem demontēja laukakmens segumu, kā arī brauktuves un ietvju nesošās konstrukcijas.

Pārbūves laikā dzelzsbetona laiduma konstrukcija ir atjaunota vienotā veidolā. Strenču pusē izbūvēts jauns krasta balsts, kā arī daļēji pārbūvēti upes balsti, kuri iepriekš balstīja tērauda siju laidumus. Pārējiem balstiem veikti bojāto vietu remontdarbi un novērsts izskalojumi pie upes balsta Smiltenes pusē.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Pie Strenčiem uz tilta pār Gauju turpinās būvdarbi (reģionālais autoceļš Smiltene-Strenči (P25) (28,34. km) - jūlijā izbūvēti divi jauni dzelzsbetona laidumi agrāko tērauda siju laidumu vietā, līdz ar to tagad visas tilta konstrukcijas ir no monolīta dzelzsbetona un 100 m garais tilts ir jau ieguvis vienotu arhitektonisko veidolu.

Būvdarbu laikā satiksme ir nodrošināta pa saliekamo metāla konstrukciju tiltu, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Kopš būvdarbu sākuma pērn rudenī tilta četriem betona laidumiem ir iebetonēta brauktuves daļa un jaunās ietvju konsoles, izbūvēta hidroizolācija un brauktuves daļā ieklāts tilta vēsturiskā bruģakmens segums, kas pēc pārbūves klās tilta brauktuvi visā garumā. Strenču pusē ir izbūvēts monolīts dzelzsbetona balsts uz pāļiem, kā arī veikti nepieciešami tilta balstu betonēšanas darbi.

Maija beigās, pēc divu mēnešu tehnoloģiskā pārtraukuma, kad ūdens līmenis Gaujā bija pietiekami nokrities, tika uzsākti jauno laidumu betonēšanas sagatavošanas darbi - uzstādīja turas, veidņus un tērauda stiegrojumu.

Rīgā turpinās pēdējos gados lielākie brauktuvju seguma remontdarbi, palielinot satiksmes drošību un ērtību vairāk nekā uz desmit tiltiem un pārvadiem, kā arī 30 ielu posmos.

Ielu seguma atjaunošana jau ir pabeigta K. Ulmaņa gatvē no Lielirbes ielas līdz pilsētas robežai, Vienības gatvē no Ozolciema ielas līdz pilsētas robežai, Maskavas ielā pie pilsētas robežas, uz tilta pār Sarkandaugavu Kundziņsalā, Vanšu tilta labā krasta estakādē, Jaunciema gatvē pie Mežvidu ielas, uz satiksmes pārvada pār dzelzceļu Jūrmalas gatvē, Duntes ielā no dzelzceļa viadukta atsevišķās vietās un Salu tilta uzbrauktuvē no Krasta ielas, 13. janvāra ielā, 11.novembra krastmalā, Jāņogu ielas posmā no Taisnās ielas līdz Dārziņu 30.līnijai, Taisnajā ielā no Ābeļu līdz Jāņogu ielai, Rātsupītes ielas posmā no Kleistu ielas līdz PV "Mikrobioloģijas institūts", Ķīpsalas posmā pie Vanšu tilta, kā arī uz tiltiem pār Kīleveina grāvi Buru ielā un Zunda kanālu Balasta dambī.